LATMazā garāka par Lielo...?!
Tagad cenšos atminēt kā šis viss sākās. Vai tik ļoti gribējās jaunības maximālismā braukt laivot tieši pa augštecēm, tieši no iztekas; vai tāpēc ka gatavojoties iešanai dabā, dažādi rakstu gali skaidrību tikai samazināja.
Mazā Jugla izveidojas savienojoties augšgala zariem ap 100 m vjl., Augšgala pietekas aizsniedzas pat līdz 180 metru augstumlīnijai. Pie Annasmuižas Briežkroga šķērso Kangaru kalnu osu virkni...
Par Mazās Juglas izteku mēdz pieņemt upīti, kas nāk gar Jaunpili. Tās iztekas augstums ir 213 m vjl., un M. Juglas garums tad ir 125 km (Rutks 1960)
Sākas Taurupes pagastā, tek caur /../, Mazās Juglas izteka atrodas 130 m vjl. (wiki blēņas )
"Sākas Ķeipenes pagastā, tek caur Ogres, Ikšķiles, Salaspils un Stopiņu novadiem
"Sākas Vidzemes augstienes rietumu nogāzes pakājē ap 95 m vjl. saplūstot kopā vairākām iztekām, kuru augšgali atrodas 140-200 m vjl., to starpā lielākā Bērze..." (LKV 1933).
Sākas Vidzemes augstienes R nogāzē, uz Z no Taurupes, mežainā apvidū... (enciklopēdija Latvijas Daba 1996)
Patiesībā, tāpat kā visas upeles no augstienēm, sākas ar vairākām saplūstot vienā.
Bērzupe //Iesalnīca ir augšgala > labais zars, kuru reizēm uzskata par pašu Mazo Juglu. Tikai tādā veidā izskaidrojams bieži rakstītais ka "izteka, kritums 212 metru.."?! Mūsdienās veidojas satekot > Kravete + < Ošupe;
Sisiete (Cisiete, Sisīte, Sissed, Cисседъ) ir augšgala < kreisais zars kurš ilgstoši (kopš 20. gs. pirmās puses) kartografēts kā pati M.Jugla... Satek no >Kaļķupīte + Paunēnupīte un < Bundulēnupīte, pieņem no < Plaužu ezeru pa Plaudīti. Te vēsturiskās Sauskāju dzirnavas.
Līdz ar to Mazā Jugla ir nedaudz īsāka, un esam ieguvuši vairākas upītes ar izciliem nosaukumiem.