Sākas augstienes Subatas grupā, kopejā ūdensšķirtnē ar Suseju (Lielupes bas.), purvainā ielejā Ilūkstes paugurainē (LKV1928). Dweets, isceļas dehweta par Lahkasi, Subates augstienē pret Gulbeni. Pee Kaldabruņas nokļūst augstienes piekajē, tek plašu pļavu starpā, caur 2 werstu garu un 1/2 wersti plato Grihwas ezeru (Konwersacija 1906). Caurtek bijušos Skuķu un Dvietes ezerus. Augštecē un lejtecē upe vietām iztaisnota, bagarēta 1935.g. Kritums augštecē 4 m/km, lejtecē — 0,2 m/km. Augštece (Bokāne /Zesere, 10 km ar posma kritumu 25 m), apliekusi pauguraini no Z ieplūst Dvietes senielejā ar lielu kritumu (4 m/km). Tur veidojas palu atteka vai sāngultne - Kaņupe. Lejtecē upe tek caur 1930. gados nolaistajiem un tagad atjaunotajiem Skuķu un Dvietes ezeriem. Palu laikā, kad Daugavā pie Glaudānu salām izveidojas ledus sastrēgumi, upes lejteces ieleju plaši pārpludina Daugavas ūdeņi. (LME1967) Augstos palos pretim plūstošais ūdens pa grāvjiem \esot pārtecējis\ uz Eglaines > pieteciņu Lāčupīti un Daugavu.

(Wiki)  - Berezauka (arī Berezovka) ir Daugavas kreisā krasta pieteka Ilūkstes novadā. Veidojas satekot Dvietei un Ilūkstei. Tek pa Aknīstes nolaidenumu. Ietek Daugavā augšpus Glaudu solas; garums 2 km, kritums 2 m, rajons 694 km²; 

Lielākās pietekas - >Kaldabruņa12; >Pastaune8; >Akmiņupe12; >Pļepovka7; <Alkšņupīte7; <Viesīte6,5;

Dabas liegums Dvietes paliene; - liegums Dvietes dumbrāji; saites uz Dabas aizsardzības pārvaldes lapu. FILMA par Dvietes palieni izveidota LIFE NAtura projektā - saite lasītava/filmas.

Akmeņupes Dabas taka

VĒRTUMI KRASTOS - > Kaldabruņas - SĒĻU pilskalns; > Dvietes pilskalns; > Batarejas kalns un Sidrabiņu pilskalns; > Zamečka un Palazdiņu pilskalns; FOTO - dziedava.lv - Ilūkstes < Kazupes pietekas DUBUPĪTES ielejā Pilskalnes Siguldiņas takas. Shēma no grāmatas A. Priedītis, Ar makšķeri Latvijas...upēs, 1960.

Kaļva // Kaldabruņa ir Slabadas >labā pieteka Kaldabruņas grēdā, sākas ap 125 m vjl pie Červonkas Kalvjiem, kritums 33 m. Visā garumā regulēta, ieteka agrāk sāngultnē, palienē līdztekus pamatgultei, tagadejā Kaņupīte. Apdzīvotas vietas centrā atrodas ūdensdzirnavu uzpludinājums - Kladabruņas dzirnavezers. 

Kaņupīte palikusi Slabadas // Dvietes palienes sāngultnes daļa kā liecība reliktam nosaukumam akmens laikmeta ainavā. `Kaņ-` saknes nozīme somugru valodās apzīmē `vista`, `zoss`, vispārīgi putnus; konkrēti gāju putnus un būtisku medījumu senajiem ļaudīm. Tieši šeit, rokot Dvieti 1939.g. tika atklātas mezolīta un neolīta apmetnes. (lejāk plašāk).

Ilzupīte un Līčupīte no Diņģeļkalna ezera, > labās pieteciņas Slabadai

Patstaune (augšgalā Rupsīte, arī Līčupīte,) ir 8 km gara Dvietes //Slobodas >labā pieteka Augšdaugavas novada Bebrenes pagastā.

Iztece no Dzeņuskas ezera. Augštecē tek ziemeļu virzienā, kur caurtek Rupsīša ezeram, vidustecē sagriežas uz ziemeļaustrumiem. Ieteces posms senielejā mainīts lauku masivizācijas nolūkā; pievienojas Slabadai uz ZA no Bebrenes, dabas parka Dvietes paliene teritorijā. Pieteciņa > bijušo Dzirnavu upīte (Lģia) Bebrenes centrā. Upi šķērso valsts autoceļš P72 (Ilūkste (Virsaiši)–Bebrene–Birži).

Akmiņupe (arī Akmeņupe, Akmeņupīte) ir ~12 km (vai7,8 km) gara Slabadas Dvietes < labā pieteka no Kaldabruņas grēdas Augšdaugavas novada Bebrenes pagastā. Iztece ap 150 m vjl; (wiki) pie Bružuku kalna.?170 m vjl. Tek ziemeļu virzienā. Lielākā pieteka - Žogeru upīte..., bet varbūt īstais augšgals. Ietek Dvietē uz ziemeļaustrumiem no Bebrenes, dabas parka Dvietes paliene teritorijā. Lejtecē upi šķērso valsts autoceļš P72 (Ilūkste (Virsaiši)—Bebrene—Birži). Lejteces gravā ierīkota Akmiņupes dabas taka.

Viesīte ir 6,5 km gara, Dvietes <kreisā pieteka Augšdaugavas novadā.  Nejaukt ar Viesīte Viesītē! Noteces rajona tīkls lielā mērā mākslīgs?

Iztece no purvaina meža masīva Dvietes pagasta ziemeļos (izzudis ezeriņš), arī dabas liegums Kinkausku meži; tek dienvidu virzienā, kritums 5 metri. Ietek Dvietē augšpus Skuķu ezeram, iepretim Putnu salai dabas parka Dvietes paliene teritorijā, ietekas posms iztaisnots jaunā gultnē. Uzplūdumos var pilnībā atdalīt Daugavai pieguļošo ZA daļu. Atūdeņo lēzenu, pusapdzīvotu apvidu ar pārveidotu pieteku tīklu; samudžinātiem nosaukumiem - Alkšņupe, Bērzupīte, Berezovka, Pīkstulīte... Enciklopēdiju garums11 km ir pārspīlēts. Lejtecē šķērso valsts autoceļu V710 (Bebrene–Zariņi–Dviete). Upes krastos atrodas Perkuniški. Visā garumā pārrakta, viss noteces tīkls novadgrāvji. Lielākās pietekas - >Berezauka //? Peikstuline, <Sarkanā upīte. 

Pīkstulīte (arī Alkšņupīte?, Berezaukas upe, Bērzupīte, Peikstuline, Pikstulīte, Pīkstulene) ir Viesītes >labā pieteka Jēkabpils un Augšdaugavas novadā. Iztece uz ziemeļaustrumiem no Aizupes. Augštecē tek austrumu-ziemeļaustrumu virzienā, lejtecē - uz dienvidiem. Ietek Viesītē iepretim Perkuniškiem... Lielākā pieteka < Bērzupīte. Tas jau ir savdabīgi - pietekas pieteka ar identisku nosaukumu. Taču tā uzskata Latvijas ģeotelpisko datu Aģentūrā (22.05.17.). Iepriekš pamatnosaukums bija `alkšņupīte`!, tāpat kā citai, Slobodā /Dvietē.

Vēsturiskie pagasti - > Prodes, < Rubenes, Bebrenes, robežupe < Dvietes, > Pilskalnes pag.

Ilūkste - arī Daugavas < kreisā pieteka SĒLIJĀ, Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, ūdensšķirtnē ar Nemunas Kreunu, pa Eglaines-Ilūkstes pazeminājumu aptek Ilūkstes-Kaldabruņas paugurmasīvu līdz ieplūst Daugavas ielejā, starp Vaikulāniem un Glaudānīm. 

pamatnosaukums	garums	sinonīmi	kritums	vidējais	sākotne	izteka	stāvoklis	baseins	notece	īpašais
	km		metri	m/km		mvjl.		km²	km³
ILŪKSTE	53 (41)	Lukšta	54	1,02	Lukšta ez	139,9		414 (382)	0,095	plašas palienes

Ilūkste iztek no Lukšta ezera Lietuvā. rajonā apmēram 40 ezeru (kopplatība 15 km²).  Ilukstes garakais zars nahk no Staļmuižas (Steinensee)... kur uzņem uhdeņus no dazahdiem prahwakeem ezeriem. Pustreschas werstes no grihwām Dweete uzņem prahwo Ilukstes jeb Lukstes sahnupi (Konwersacija1906). Apvidus reljefu veido Augšzemes augstiene, ko pārdala  Ilūkstes senieleja, kura upes lejtecē savienojas ar Daugavas-Dvietes senieleju. Ledus laikmeta beigu posmā pa šīm senajām ielejām notecēja Augšdaugavas ūdeņi uz tagadējo Nemunu. 

Pašā augštecē Ilūkstes kritums ir apmēram 1 m/km, vidustecē Ilūkstes paugurainē - pakāpienveidīgs, vietām līdz 10 - 15 m/km; lejtecē Aknīstes nolaidenumā tas ir neliels - 0,3 - 1 m/km. Latvijas pierobežā neliela pieteka no > labā krasta ievada Ilūkstē Marijas un Šarlotes ezeru ūdeņus, bet < kreisā pieteka  Rauda — Čičira, Suviena, Sodžu ezeru ūdeņus no Lietuvas. Apkārtne no Latvijas robežas līdz Ilūkstei ir pauguraina, krastos tīrumi mijas ar mežu puduriem.

Pēdējā trešdaļā I. rāmi līkumo pa slapji zāļaino Daugavas līdzenumu līdzās Daugavai uz ziemeļiem, kamēr apvienojas ar Dvieti, un ietek Daugavā (LKV31). Lejpus pilsētas Ilūkste plūst pa plašajām Daugavas palienēm; kuras bieži applūst. Pa šīm palienēm un Ilūkstes lejteci Daugavas palu ūdeņi un augšgala ledi bieži vien apiet ledus sastrēgumus kas rodas pie Vaikuļāniem (LME1967). Arī kad Daugavā pie Glaudānu salas veidojas ledus sastrēgumi, ūdeņi appludina Ilūkstes lejteci līdz pat Ilūkstei. 1935.g. izbagarēti 15 kilometri, cerot novērst vidusteces applūšanu.  Upē ir Ilūkstes un Šēderes dzirnavezers. Ilūksti šķērso Daugavpils—Panevēžas dzelzceļa līnija un Daugavpils—Jēkabpils ceļš.  Vēsturiskie pagasti - Raudas, Šēderes, Pilskalnes.

Lielākās pietekas - <Rauda (11km), <Eglaine 10 (<Lašupīte), <Kazupe 9 km; >Šēdere 12 km; >Munde; <*Dviete37;

Rauda ir Ilūkstes < kreisā pieteka Augšzemes augstienē, SĒLIJAs pierobežā ar Lietuvu.

pamatnosaukums	garums	sinonīmi	kritums	vidējais	sākotne	izteka	stāvoklis	baseins	notece	īpašais
	km		metri	m/km		mvjl.		km²	km³
RAUDA	11 (7)		21,5	2,1	Sodžu ez.	142,0		10,2	0,003	dabas liegums

Lielākās pietekas - < Pavlova upīte; < Zvirgzdupīte;

Sateces rajons - Čičyris (<Melnyčele; >Čičiraitis - Ilgis) - Suvieko ež. - Zelionkos ež. -

Dabas liegums - Raudas meži - DA pārvaldes vietnē.

Eglaine, ir Ilūkstes <kreisā pieteka no vakarpuses, satekot <Annasmuižas upītei ar >Lustbergas upīti; garums 9,1 km, no kuriem pāris regulēti; kritums 14,5 metri, sateces rajons 69,5 km² .

Lašupīte (arī Lašupeite) ir ap10 km gara Eglaines <kreisā pieteka Augšdaugavas novadā. Iztece uz dienvidiem no Žageriem. Tek dienvidu virzienā. Lielākās pietekas - Jelgaviņas upe, Kairova upīte, (tās iztece pie Lediņu kalna. Tek dienvidu-dienvidrietumu virzienā. Ietek Lašupītē iepretim Krauju mājām). Ietek Eglainē lejpus Eglaines ciema. Upi šķērso valsts autoceļi V699 (Bebrene–Šēdere–Gorbunovka) un P70 (Svente–Lietuvas robeža (Subate)). Tās krastos atrodas Laši.

Atgādinājums, ka autortiesību Likuma izpratnē autortiesību subjekts ir kā saturs un noformējums, tā arī sakārtojums! © 

DVIETES sateces rajons no augšgaliem -

<ILŪKSTE 53 /Lukšta -Lukšta ezers (>Stelmuže (>Gulbjupīte)); >Šarlotes upīte (<Lakstīgalu strauts1,3 - Marinovas ez. -Rudmijas upīte1,8);

<Rauda11 (<Zvirgzdupīte; <Pavlova upīte); >Barsukienes grāvis; 

<Eglaine10 (<Annmuižas upīte (<Sviļu upīte (Soma upīte; <Sūnāklis); <Baltmuižas upīte); >Lustbergas upīte (<Leone); <Lašu strauts (>Kalnišku strauts (<Garās pļavas strauts)); >Mukāna upīte (<Goģa`upīte); <Lašupīte10 (<Kairova upīte; <Jelgaviņas upe); <Kalvānu upīte; <Melnupīte); <Līčupīte;

>Šēdere12 /Sasaļu upīte //Šēderes str. (<Kokišpurva upīte; >Pilaču upīte; >Gorodecka upīte (>Endenes upīte); <Vecgrīnvaldes upīte); >Cīruļu upīte (<Novinas grāvis); <Kazupe9 (<Dubupīte); >Bebrupīte; >Jaunupe; >Munda;

<Dviete37 //Sloboda /Bokānu upe; >Roucupe//Rūcupe4,2; <*Lāčupīte?; >Kaldabruņa12; <Alkšņupīte7; >Kaņupīte (>Ilzupīte); >Pūdānupe (<Līčupīte); >Pastaune8 (<Rupsīte; >Dzirnavu upīte); >Akmeņupe12; 

<Viesīte11 (>Alkšņupīte //Pīkstulīte (<Bērzupīte?!); <Sarkanā upīte); <Juzine; >Pļepovka7; >Dubiks?;<Krapānišku upe (<Mūratilta grāvis); <Rotupe; >Vilkupe; >I-Lukste*...

`*` - senču pilskalni

KARTE - Izdevniecība "Jāņa Sēta" Daugavpils novads, 2015; karte mērogā 1 : 75 000 (750 metri centimetrā)

SĀKUMS / SARUNAS / KARTE / ZIŅU PŪRS / LASĪTAVA / VIDRŪPE / SAZIŅAI / UZ AUGŠU