kartes sīktēls ar saiti uz Balticmaps-Dviete ar pietekām ~

No sateces avotiem - Bokānu upe; Roucupe; Alkšņupīte; Ilzupīte; Kaņupīte; Rupsīte; Sarkanā upīte; Juzine; Jelgaviņa; Leone; Soma upīte; Dubupīte;

IEVADS par situāciju, ka divas vienlīdz lielas upes nesadala kura ir īstāka sānupe Lielai upei, PĀRVIETOTS uz lapas lejasdaļu!

Dviete vai Sloboda* SĒLIJĀ, Augšzemes augstienes un Aknīstes nolaidenuma Dvietes pazeminājumā, līdz Daugavas < kreisās puses palienēs satek ar Ilūksti, un tad kopīgi 2 km līdz Daugavai. Starp abām paceļas Ilūkstes-Kaldabruņas paugurmasīvs ar Kaldabruņas grēdu.                                                                   PAPILDINĀTS - 11.03.2023.

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.

km² 
km³

 DVIETE37  Slabada 491,32    254 0,057 Atbūdas parādība
Iztekas tuvu Vārkavas ezeriem (no kuriem Suseja uz Lielo upi) lokās starp pauguriem. Pirmā pieteka >Roucupe. Šie strauti pa posmiem grāvjoti jau 20.gs. sākumā, tagad pilnībā iz-regulēti. Dweets, isceļas dehweta par Lahkasi, Subates augstienē pret Gulbeni. Pee Kaldabruņas nokļūst augstienes piekājē, tek plašu pļavu starpā, caur 2 werstu garu un 1/2 wersti plato Grihwas ezeru (Konwersacija 1906). Sākas augstienes Subatas grupā, kopejā ūdensšķirtnē ar Suseju (Lielupes bas.), purvainā ielejā Ilūkstes paugurainē (LKV1928). Caurtek bijušos Skuķu un Dvietes ezerus. Augštecē un lejtecē upe vietām iztaisnota, bagarēta 1935.g. Kritums augštecē 4 m/km, lejtecē — 0,2 m/km. Augštece (Bokāne /Zesere, 10 km ar posma kritumu 25 m), apliekusi pauguraini no Z ieplūst Dvietes senielejā ar lielu kritumu (4 m/km). Tur veidojas palu atteka vai sāngultne - Kaņupe. Lejtecē upe tek caur 1930. gados nolaistajiem un tagad atjaunotajiem Skuķu un Dvietes ezeriem. Palu laikā, kad Daugavā pie Glaudānu salām izveidojas ledus sastrēgumi, upes lejteces ieleju plaši pārpludina Daugavas ūdeņi. (LME1967) Augstos palos pretim plūstošais ūdens pa grāvjiem \esot pārtecējis\ uz Eglaines > pieteciņu Lāčupīti un Daugavu.

Upes ieleja uz leju no Kaldabruņas ietilpst Dvietes palienes dabas parkā. Tikai Dvietes palienē raksturīga parādība Atbūda, kad palu laikā Daugavas ūdeņi "atceras", senseno ūdensceļu, pieplūst, un daudzus kilometrus viļņojas šurpu turpu pa senielejām un senezeriem. Te sakrājas gandrīz kub-kilometrs ūdens..., tā glābjot Jēkabpili.

Lielākās pietekas - >Kaldabruņa12; >Pastaune8; >Akmiņupe12; >Pļepovka7; <Alkšņupīte7; <Viesīte6,5;

Nespēja izvēlēties kura no divām būs pieteka pašai Daugavai, radīja pielietojumu nosaukumam `berezovka`, apzīmējot 2,1 km kopīgo ietekas posmu. (skatīt apakšā!)

*Nosaukumu Slabada (Sloboda) lieto bebrenieši kā galveno un vienīgo, - D.Gruberts 20.10.2016. Topogrāfiski šeit ir ļoti īpatnēja vieta, kā slieksnis, uzdambējums, pirms kura varēja bijis vēl viens liels ezers.

(Wiki)  - Berezauka (arī Berezovka) ir Daugavas kreisā krasta pieteka Ilūkstes novadā. Veidojas satekot Dvietei un Ilūkstei. Tek pa Aknīstes nolaidenumu. Ietek Daugavā augšpus Glaudu solas; garums 2 km, kritums 2 m, rajons 694 km²; šī aplamība sākās no A. Pastora Latvijas Mazajā enciklopedijā 1967 - apzīmējot "kopteka ar Ilūksti". Iespējams pie vainas sādžas nosaukums kas šaipusē ir sala, `sola`.

 Dabas liegums Dvietes paliene;
- liegums Dvietes dumbrāji; saites uz Dabas aizsardzības pārvaldes lapu.
FILMA par Dvietes palieni izveidota LIFE NAtura projektā - saite lasītava/filmas.
foto Dabas taka ar saiti  Akmiņupes Dabas taka

 VĒRTUMI KRASTOS -
> Kaldabruņas - SĒĻU pilskalns; > Dvietes pilskalns; > Batarejas kalns un Sidrabiņu pilskalns;
> Zamečka un Palazdiņu pilskalns;

FOTO - dziedava.lv -

Ilūkstes < Kazupes pietekas DUBUPĪTES ielejā Pilskalnes Siguldiņas takas.

Shēma no grāmatas A. Priedītis, Ar makšķeri Latvijas...upēs, 1960.

Kaļva // Kaldabruņa ir 4,5 km gara Slabadas >labā pieteka Kaldabruņas grēdā, sākas ap 125 m vjl pie Červonkas Kalvjiem, kritums 33 m. Visā garumā regulēta, ieteka agrāk sāngultnē, palienē līdztekus pamatgultei, tagadejā Kaņupīte. Apdzīvotas vietas centrā atrodas ūdensdzirnavu uzpludinājums - Kaldabruņas dzirnavezers

Kaņupīte palikusi Slabadas // Dvietes palienes sāngultnes daļa kā liecība reliktam nosaukumam akmens laikmeta ainavā. `Kaņ-` saknes nozīme somugru valodās apzīmē `vista`, `zoss`, vispārīgi putnus; konkrēti gāju putnus un būtisku medījumu senajiem ļaudīm. Tieši šeit, rokot Dvieti 1939.g. tika atklātas mezolīta un neolīta apmetnes. (lejāk plašāk).

Ilzupīte un Līčupīte no Diņģeļkalna ezera, > labās pieteciņas Slabadai

Patstaune (augšgalā Rupsīte, arī Līčupīte,) ir 8 km gara Dvietes //Slobodas >labā pieteka Augšdaugavas novada Bebrenes pagastā.

Iztece no Dzeņuskas ezera. Augštecē tek ziemeļu virzienā, kur caurtek Rupsīša ezeram, vidustecē sagriežas uz ziemeļaustrumiem. Ieteces posms senielejā mainīts lauku masivizācijas nolūkā; pievienojas Slabadai uz ZA no Bebrenes, dabas parka Dvietes paliene teritorijā. Pieteciņa > bijušo Dzirnavu upīte (Lģia) Bebrenes centrā. Upi šķērso valsts autoceļš P72 (Ilūkste (Virsaiši)–Bebrene–Birži).

Akmiņupe (arī Akmeņupe, Akmeņupīte) ir ~12 km (vai 7,8 km) gara Slabadas < labā pieteka no Kaldabruņas grēdas Augšdaugavas novada Bebrenes pagastā. Iztece ap 150 m vjl; (wiki) pie Bružuku kalna.?170 m vjl. Tek ziemeļu virzienā. Lielākā pieteka - Žogeru upīte..., bet varbūt īstais augšgals. Ieteka uz ziemeļaustrumiem no Bebrenes, dabas parka Dvietes paliene teritorijā. Lejtecē upi šķērso valsts autoceļš P72 (Ilūkste (Virsaiši)—Bebrene—Birži). Lejteces gravā ierīkota Akmiņupes dabas taka.

Viesīte ir 6,5 km gara, Dvietes <kreisā pieteka Augšdaugavas novadā Nejaukt ar Viesīte Viesītē! Noteces rajona tīkls lielā mērā mākslīgs?

Iztece no purvaina meža masīva Dvietes pagasta ziemeļos (izzudis ezeriņš), arī dabas liegums Kinkausku meži (agrāk purvs); tek dienvidu virzienā, kritums 5 metri. Ietek Dvietē augšpus Skuķu ezeram, iepretim Putnu salai dabas parka Dvietes paliene teritorijā, ietekas posms iztaisnots jaunā gultnē novirzot uz. Uzplūdumos var pilnībā atdalīt Daugavai pieguļošo ZA daļu. Atūdeņo lēzenu, pusapdzīvotu apvidu ar pārveidotu pieteku tīklu; samudžinātiem nosaukumiem - Alkšņupe, Bērzupīte, Berezovka, Pīkstulīte... Enciklopēdiju garums 11 km ir pārspīlēts. Lejtecē šķērso valsts autoceļu V710 (Bebrene–Zariņi–Dviete). Upes krastos atrodas Perkuniški. Visā garumā pārrakta, viss noteces tīkls novadgrāvji. Lielākās pietekas - >Berezauka //? Peikstuline, <Sarkanā upīte

Pīkstulīte (arī Alkšņupīte?, Berezaukas upe, Bērzupīte, Peikstuline, Pikstulīte, Pīkstulene) ir Viesītes >labā pieteka Jēkabpils un Augšdaugavas novadā. Iztece uz ziemeļaustrumiem no Aizupes. Augštecē tek austrumu-ziemeļaustrumu virzienā, lejtecē - uz dienvidiem. Ietek Viesītē iepretim Perkuniškiem... Lielākā pieteka < Bērzupīte. Tas jau ir savdabīgi - pietekas pieteka ar identisku nosaukumu. Taču tā uzskata Latvijas ģeotelpisko datu Aģentūrā (22.05.17.). Iepriekš pamatnosaukums bija `alkšņupīte`!, tāpat kā citai, Slobodā /Dvietē.

Vēsturiskie pagasti - > Prodes, < Rubenes, Bebrenes, robežupe < Dvietes, > Pilskalnes pag.

Kopš 2004. gada Dvietes un Ilūkstes pašvaldības iesaistās Latvijas Dabas fonda palieņu pļavu atjaunošanas projektā, kura uzdevums vairākās līdzīgās teritorijās visā Latvijā, rūpēties par ES prioritāro sugu un biotopu aizsardzību. Tas pirmkārt nozīmē saglabāt un atjaunot piemērotu dzīves vidi.  2015.g. daļēja vēsturiskās gultnes atjaunošana 1700 metru garumā. Līdz ar šo pasākumu plašāku skanējumu iegūst poētisms "piektais gadalaiks" jeb ATBŪDA.

Ilūkste - arī Daugavas < kreisā pieteka SĒLIJĀ, Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, ūdensšķirtnē ar Nemunas Kreunu, pa Eglaines-Ilūkstes pazeminājumu aptek Ilūkstes-Kaldabruņas paugurmasīvu līdz ieplūst Daugavas ielejā, starp Vaikulāniem un Glaudānīm

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.

km² 
km³

 ILŪKSTE 53 (41) Lukšta 541,02  Lukšta ez139,9  414 (382) 0,095 plašas palienes

Ilūkste iztek no Lukšta ezera Lietuvā. rajonā apmēram 40 ezeru (kopplatība 15 km²).  Ilukstes garakais zars nahk no Staļmuižas (Steinensee)... kur uzņem uhdeņus no dazahdiem prahwakeem ezeriem. Pustreschas werstes no grihwām Dweete uzņem prahwo Ilukstes jeb Lukstes sahnupi (Konwersacija1906). Apvidus reljefu veido Augšzemes augstiene, ko pārdala  Ilūkstes senieleja, kura upes lejtecē savienojas ar Daugavas-Dvietes senieleju. Ledus laikmeta beigu posmā pa šīm senajām ielejām notecēja Augšdaugavas ūdeņi uz tagadējo Nemunu. 

Pašā augštecē Ilūkstes kritums ir apmēram 1 m/km, vidustecē Ilūkstes paugurainē - pakāpienveidīgs, vietām līdz 10 - 15 m/km; lejtecē Aknīstes nolaidenumā tas ir neliels - 0,3 - 1 m/km. Latvijas pierobežā neliela pieteka no > labā krasta ievada Ilūkstē Marijas un Šarlotes ezeru ūdeņus, bet < kreisā pieteka  Rauda — Čičira, Suviena, Sodžu ezeru ūdeņus no Lietuvas. Apkārtne no Latvijas robežas līdz Ilūkstei ir pauguraina, krastos tīrumi mijas ar mežu puduriem.

Pēdējā trešdaļā I. rāmi līkumo pa slapji zāļaino Daugavas līdzenumu līdzās Daugavai uz ziemeļiem, kamēr apvienojas ar Dvieti, un ietek Daugavā (LKV31). Lejpus pilsētas Ilūkste plūst pa plašajām Daugavas palienēm; kuras bieži applūst. Pa šīm palienēm un Ilūkstes lejteci Daugavas palu ūdeņi un augšgala ledi bieži vien apiet ledus sastrēgumus kas rodas pie Vaikuļāniem (LME1967). Arī kad Daugavā pie Glaudānu salas veidojas ledus sastrēgumi, ūdeņi appludina Ilūkstes lejteci līdz pat Ilūkstei. 1935.g. izbagarēti 15 kilometri, cerot novērst vidusteces applūšanu.  Upē ir Ilūkstes un Šēderes dzirnavezers. Ilūksti šķērso Daugavpils—Panevēžas dzelzceļa līnija un Daugavpils—Jēkabpils ceļš.  Vēsturiskie pagasti - Raudas, Šēderes, Pilskalnes.

Lielākās pietekas - <Rauda (11km), <Eglaine 10 (<Lašupīte), <Kazupe 9 km; >Šēdere 12 km; >Munde; <*Dviete37;

Rauda ir Ilūkstes < kreisā pieteka Augšzemes augstienē, SĒLIJAs pierobežā ar Lietuvu.

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis baseins
notece īpašais

km

metri
m/km

mvjl.

km²
km³

RAUDA 11 (7) 21,52,1 Sodžu ez. 142,0 10,2 0,003 dabas liegums

Sākums Augštaitijas ezerainē. No Lietuvas ietek caur Š. Augšzemes augstieni šķērso Z virzienā tekot dziļā mežainā gravā. Stipri līkumaina, nav regulēta, vidēji aizaugusi (wiki). Latvijas daļā garums 6,978 no kuriem lejasgala 3,9 ir valstsnozīmes ūdensnoteka...

Lielākās pietekas - < Pavlova upīte; < Zvirgzdupīte;

Sateces rajons - Čičyris (<Melnyčele; >Čičiraitis - Ilgis) - Suvieko ež. - Zelionkos ež. -

Dabas liegums - Raudas meži - DA pārvaldes vietnē.

Eglaine, ir Ilūkstes <kreisā pieteka no vakarpuses, satekot <Annasmuižas upītei ar >Lustbergas upīti; garums 9,1 km, no kuriem pāris regulēti; kritums 14,5 metri, sateces rajons 69,5 km² .

Lašupīte (arī Lašupeite) ir ap10 km gara Eglaines <kreisā pieteka Augšdaugavas novadā. Iztece uz dienvidiem no Žageriem. Tek dienvidu virzienā. Lielākās pietekas - Jelgaviņas upe, Kairova upīte, (tās iztece pie Lediņu kalna. Tek dienvidu-dienvidrietumu virzienā. Ietek Lašupītē iepretim Krauju mājām). Ietek Eglainē lejpus Eglaines ciema. Upi šķērso valsts autoceļi V699 (Bebrene–Šēdere–Gorbunovka) un P70 (Svente–Lietuvas robeža (Subate)). Tās krastos atrodas Laši.

Atgādinājums, ka autortiesību Likuma izpratnē autortiesību subjekts ir kā saturs un noformējums, tā arī sakārtojums! © 

DVIETES sateces rajons no augšgaliem -

<ILŪKSTE 53 /Lukšta -Lukšta ezers (>Stelmuže (>Gulbjupīte)); >Šarlotes upīte (<Lakstīgalu strauts1,3 - Marinovas ez. -Rudmijas upīte1,8);

<Rauda11 (<Zvirgzdupīte; <Pavlova upīte); >Barsukienes grāvis; 

<Eglaine10 (<Annmuižas upīte (<Sviļu upīte (Soma upīte; <Sūnāklis); <Baltmuižas upīte); >Lustbergas upīte (<Leone); <Lašu strauts (>Kalnišku strauts (<Garās pļavas strauts)); >Mukāna upīte (<Goģa`upīte); <Lašupīte10 (<Kairova upīte; <Jelgaviņas upe); <Kalvānu upīte; <Melnupīte); <Līčupīte;

>Šēdere12 /Sasaļu upīte //Šēderes str. (<Kokišpurva upīte; >Pilaču upīte; >Gorodecka upīte (>Endenes upīte); <Vecgrīnvaldes upīte); >Cīruļu upīte (<Novinas grāvis); <Kazupe9 (<Dubupīte); >Bebrupīte; >Jaunupe; >Munda;

<Dviete37 //Sloboda /Bokānu upe; >Roucupe//Rūcupe4,2; <*Lāčupīte?; >Kaldabruņa12; <Alkšņupīte7; >Kaņupīte (>Ilzupīte); >Pūdānupe (<Līčupīte); >Pastaune8 (<Rupsīte; >Dzirnavu upīte); >Akmeņupe12; 

<Viesīte11 (>Alkšņupīte //Pīkstulīte (<Bērzupīte?!); <Sarkanā upīte); <Juzine; >Pļepovka7; >Dubiks?;<Krapānišku upe (<Mūratilta grāvis); <Rotupe; >Vilkupe; >I-Lukste*...

`*` - senču pilskalni

Patreiz atšķirtā lapa ir kā PARAUGS, kādas ziņas iespējams sasmelt par teju vai ikvienu Dzimtenes straumīti.

JS logo ar saiti uz kartes produktu


KARTE - Izdevniecība "Jāņa Sēta" Daugavpils novads, 2015; karte mērogā 1 : 75 000 (750 metri centimetrā)

SĀKUMS / SARUNAS / KARTE / ZIŅU PŪRS / LASĪTAVA / VIDRŪPE / SAZIŅAI / UZ AUGŠU

Daba ar vēsturi

Dabas vēsture un vēstures daba; sapien.

Kartē no 1866.g. gluži cits nosaukums - Laakass~?!

sateces rajonu veido no ūdenšķirtnes ar Lielupes Suseju un

Meliorācija 1939 - Prodes pg. — Rūcupes regulēšanas projekts 3,1 km, 64 ha

Dolor sit amet

jaunie pilskalni 2009 - 2017 vēl vairāk papildina jau tā bagātāko Pilskalnes pagastu

vietu vārdi no 1936

9. upes: akmiņupe, ilzupeite, olksnas upe, [dvieta]. [9a. upītes: ceirulines upeite, lāčupīte, patstaune, rupsīte, slobodas upe, sudmalu upe, vērtežu upe].
10. azari: ilzmuižas azars, kamiņča az., rupseits, tuzaukas az., valāiņa az., zvīdranu az.; [diņģelas ez., dronku ez., kausiņš, priedīšu ez., zeibārga ez.]
11. dūbes: naudas dūbe

9. upys: daugava, dvita
10. upietes: berezaukas upe, garguzinis upe, krapan'išku upe, malno upiete, pļintauku upiete, sorkano upiete, visietes upe; [beinera upe, iuzinis upietja, krauklinis kanava, lukstu kan., opšinis kan., plintauku kan., rotupis kan., slobodas upe, šauru grovs]; [lukste, ragorda]

8. upes: eglaines upe, grīnvaldes upe, ilūkstes upe, lašupeīte. 

9. upeites: ģeķeļu upeite, kuprinka, ļaundoru upe, malupeīte, mārģinu upeite, paberžu upeite.
/6. azari: annas muižas azars, böltmulzas az., endenes az., kal'nišku az.,
kolnamuīžas az., lusberģes az,, omberģes az., paberžu az.

9. upes: yliukstes upe. 10. upietes: bobryca, munde.

11. azari: boltais azars, dubizers, kankaru az., küorslsis az., malnais az., muküona az., puplaškys, sabaļu az., sasaļu az., tartaks.


senākie laiki

(fragmenti no Lpsr arheoloģija 1974); Dvietē kaula, raga un akmens senlietas iegūtas 2 m biezā upes sanesumu slānī, kas sastāv gan no dūņām, gan smiltīm, gan ari no kūdras kārtas ar gliemežvāku drumslām. Tādā kārtā Dvietē iegūtās senlietas acīmredzot ir izskalotas no apmetnes vietas jau agrāk un pakāpeniski nogulsnējušās upes gultnes sanesumos dažādos dziļumos.

Visvairāk harpūnu savākts Lubānas un L. Ludzas ezera sēkļos, kā arī Dvietes upes gultnē. Divpusējās harpūnas iegūtas tikai Lubānas ezerā un Dvietes upē, bet ...

...pirmā tipa bultu gali ar vienpusējām vai divpusējam gropēm, kas izvietotas visā bultas gala garumā. Šādi bultu gali atrasti Dvietē, Lubānas ezera un L. Ludzas ezera piekrastē. 

Vedgas un rīki ar 45° leņķī noslīpētu darba galu izgatavoti gan no raga (Užava), gan ari no kaula (Dviete, Lubāna).

Putnu bultas atrastas Lubānas un L. Ludzas ezera sēkļos, Dvietes un arī Sakas upē Aizputes rajonā, Zvejnieku II apmetnē (raga cirvji) . Lielākā skaitā tie savākti Lubānas, L. Ludzas ezera sēkļos un Dvietes gultnē. Atsevišķi eksemplāri iegūti arī Lielupē pie Kalnciema,..

Dvietes un Ludzas cirvji ir primitīvi apstrādāti, bez īpaša virsmas slīpējuma un speciāli izceltām sānu šķautnēm. Šis apstāklis ļauj tos saistīt ar Kundas un Somusjervi kultūras atradumiem Igaunijā un Somijā. Tā kā viena no abpusējām harpūnām ir izgatavota no ziemeļbrieža raga (Dviete) un ziemeļbrieža aiziešana no Austrumbaltijas teritorijas attiecināma uz laika posmu, ne vēlāku par 8. g. t. p. m. ē., tad šāda veida harpūnas datējamas tieši ar šo laiku.

jaunākais akmens laikmets

Pēc Dvietes upes izbagarēšanas 1937. g. rajonā, kur šaurā upes gultne šķērsoja paaugstinājumu starp Dvietes ezeru un purvu, vairākās vietās tika savākti dažādi atradumi - māla trauku lauskas, raga un kaula izstrādājumi. Nelielu to daļu var pieskaitīt agrajam neolītam.

Vairākas apmetnes atradušās arī Daugavas kreisajā krastā pie Dvietes ezera un upes. .. Kā raksturīgākās no ilgi apdzīvotajām minamas Ičas, Dvietes, Sārnates, Malmutas grīvas u. c. apmetnes.

Videjā neolīta kaula bultu un škēpu gali, ...arī harpūnas vai to fragmenti atrasti Ičas, Kreiču, Piestiņas, Dvietes, Riņņukalna un Lejascīsku apmetnēs un lielākā skaitā arī Lubānas un Ludzas ezeros.

Citās atradumu vietās, kā Malmutas upes grīvā (Lubānas zemienē), Dvietes (Daugavas kreisā krasta pieteka) un Užavas upē kopā ar vēlā neolīta keramiku atrasta arī vidējā neolīta keramika.

sākums bija šāds - IEVADS.

Ar nelielu pārsteigumu ievēroju, ka Daugavai pazudušas pietekas Dviete un/vai Ilūkste. To vietā, iedomājies tik, kaut kāda Berezovka..., (2km gara satekupe). Jā, pārmaiņas pēc devos pret straumi. Kā un kad Sēlijas krastā pretim Līksnai parādās krievisks Bērzaines nosaukums? Protams, vēsturiskā Dveinas (Dvinas) straume no augšgala plostiniekiem ir krieviska, te ir B. sēklis Upē un B. krogs krastā. Akurāt pie Ilūkstes ietekas bijis šis krogs. Nevaru tā tūdaļ piecelties un aizbraukt apskatīt, tapēc skatos vecās kartēs. Taču arī krogs un tā nosaukums nerodas bez pamata. Lai arī `bērzciemi` visdažādākos locījumos Latvijā ir simtiem, tieši šeit SĒLIJAS krastā tas nebūs atpeldējis no poļiem vai Ludzas. Tamdēļ arī dodos burtiski pret straumi, lai Ilūkstes augšgalā stātos pie Berezovkas sādžas. Rodas pirmā doma - plostinieki no B. meža plostus nolaiduši, arī B. krogū pie Daugavas veldzējās. Tā tas iegājās. Izrādās, arī Dvietes sānupes krastā ir Berezovka...! Tā nemēdz būt, vienkārši tas nedarbojas, kad vienā apvidū ir diviem viena veida objektiem identiski vārdi. Latviešu Konversācijas vārdnīca 1928.g. ļauj Daugavā ietecēt Ilūkstei ar pieteku Dvieti. Pat Lpsr 1975. gada ģeogrāfija nemin B. pieteku Daugavai, bet Dvieti ar Ilūksti. Ja LR kā nacionāla valsts skaitās atjaunota kopš 1991.gada, tad jāturpina revīzija arī nosaukumu vidē. Ir citas DOMAS?!

Dviete VAI Ilūkste - kura no tām ietek Daugavā?! Vai tas ir tik būtiski...

P.S.  labākie Latvijas ģeogrāfi (pirms 1940.g.) nolēma, ka Ilūkste ietek Daugavā. Mans patreiz (2014) domā ka, visu var izšķirt vēsturiski - kura pirmā sāka tecēt, un sekojoši - kura kuru pieņēma par sānupi jeb pieteku. Tagad (2017) pretēji?! Abas viņas tiekas Daugavas palienē. Dviete būtu uzskatāma par galvenās upes atteku sava plašuma, mēroga dēļ.

Ja tomēr meklētais ūdens neatradās - RAKSTI, - un pēc dienas vajadzīgais būs klāt!

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis baseins
notece īpašais

km

metri
m/km

mvjl.

km²
km³


Še redzamā lapa ir mans melnraksts par tēmu "dzimtās zemes upes". Ja gaidītu skaistu pabeigtu, nesagaidītu. Ai. Liepiņš