Dviete ar pietekām ~

*Nosaukumu Sloboda lieto bebrenieši kā galveno, un vienīgo, - D.Gruberts 20.10.2016. Topogrāfiski tā ir ļoti īpatnēja vieta, kā slieksnis, uzdambējums, kur varēja bijis vēl viens liels ezers. Kartē no 1866.g. gluži cits nosaukums - Laakass~?! 

(Wiki)  - Berezauka (arī Berezovka) ir Daugavas kreisā krasta pieteka Ilūkstes novadā. Veidojas satekot Dvietei un Ilūkstei. Tek pa Aknīstes nolaidenumu. Ietek Daugavā augšpus Glaudu solas; garums 2km, kritums 2m, rajons 694km²; 

Lielākās pietekas - >Kaldabruņa12; >Pastaune8; >Akmiņupe12; >Pļepovka7; <Alkšņupīte7; <Viesīte6,5;

Dabas liegums Dvietes paliene; - liegums Dvietes dumbrāji; saites uz Dabas aizsardzības pārvaldes lapu. FILMA par Dvietes palieni izveidota LIFE NAtura projektā - saite lasītava/filmas.

Akmeņupes Dabas taka

VĒRTUMI KRASTOS - > Kaldabruņas - SĒĻU pilskalns; > Dvietes pilskalns; > Batarejas kalns un Sidrabiņu pilskalns; > Zamečka un Palazdiņu pilskalns; FOTO - dziedava.lv - Ilūkstes < Kazupes pietekas DUBUPĪTES ielejā Pilskalnes Siguldiņas takas.

Patstaune (augšgalā Rupsīte, arī Līčupīte,) ir 8 km gara Dvietes //Slobodas >labā pieteka Augšdaugavas novada Bebrenes pagastā.

Iztece no Dzeņuskas ezera. Augštecē tek ziemeļu virzienā, kur caurtek Rupsīša ezeram, vidustecē sagriežas uz ziemeļaustrumiem. Ieteces posms senielejā mainīts lauku masivizācijas nolūkā; pievienojas Slobodai uz ZA no Bebrenes, dabas parka Dvietes paliene teritorijā. Pieteciņa > bijušo Dzirnavu upīte (Lģia) Bebrenes centrā. Upi šķērso valsts autoceļš P72 (Ilūkste (Virsaiši)–Bebrene–Birži). 

Viesīte ir 6,5 km gara, Dvietes <kreisā pieteka Augšdaugavas novadā. 

Iztece no purvaina meža masīva Dvietes pagasta ziemeļos (izzudis ezeriņš); tek dienvidu virzienā. Ietek Dvietē augšpus Skuķu ezeram, iepretim Putnu salai dabas parka Dvietes paliene teritorijā. Vidustecē Viesīte caurtek dabas liegumam Kinkausku meži, ietekas posms iztaisnots.  Upe lejtecē šķērso valsts autoceļu V710 (Bebrene–Zariņi–Dviete). Upes krastos atrodas Perkuniški. Visā garumā pārrakta, viss noteces tīkls novadgrāvji. Lielākās pietekas - >Berezauka //? Peikstuline, <Sarkanā upīte. 

Pīkstulīte (arī Alkšņupīte?, Berezaukas upe, Bērzupīte, Peikstuline, Pikstulīte, Pīkstulene) ir Viesītes >labā pieteka Jēkabpils un Augšdaugavas novadā. Iztece uz ziemeļaustrumiem no Aizupes. Augštecē tek austrumu-ziemeļaustrumu virzienā, lejtecē - uz dienvidiem. Ietek Viesītē iepretim Perkuniškiem... Lielākā pieteka < Bērzupīte. Tas jau ir savdabīgi - pietekas pieteka ar identisku nosaukumu. Taču tā uzskata Latvijas ģeotelpisko datu Aģentūrā (22.05.17.). 

Ilūkste - arī Daugavas < kreisā pieteka SĒLIJĀ, no ūdensšķirtnes ar Nemunas Kreunu Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, pa Eglaines-Ilūkstes pazeminājumu aptek Ilūkstes-Kaldabruņas paugurmasīvu līdz ieplūst Daugavas ielejā, Daugavpils rajonā. 

Ilūkste iztek no Lukšta ezera Lietuvā. rajonā apmēram 40 ezeru (kopplatība 15 km²). Apvidus reljefu veido Augšzemes augstiene, ko pārdala  Ilūkstes senieleja, kura upes lejtecē savienojas ar Daugavas senieleju. Ledus laikmeta beigu posmā pa šīm senajām ielejām notecēja Augšdaugavas ūdeņi uz tagadējo Nemunu. 

Pašā augštecē Ilūkstes kritums ir apmēram 1 m/km, vidustecē Ilūkstes paugurainē - pakāpienveidīgs, vietām līdz 10 - 15 m/km; lejtecē Aknīstes nolaidenumā tas ir neliels - 0,3 - 1 m/km. Latvijas pierobežā neliela pieteka no > labā krasta ievada Ilūkstē Marijas un Šarlotes ezeru ūdeņus, bet < kreisā pieteka  Rauda — Čičira, Suviena, Sodžu ezeru ūdeņus no Lietuvas. Apkārtne no Latvijas robežas līdz Ilūkstei ir pauguraina, krastos tīrumi mijas ar mežu puduriem. Lejpus pilsētas Ilūkste plūst pa plašajām Daugavas palienēm. Upē ir Ilūkstes un Šēderes dzirnavezers.                 

Palu laikā, kad Daugavā pie Glaudānu salas veidojas ledus sastrēgumi, ūdeņi appludina Ilūkstes lejteci līdz pat Ilūkstei. 1935.g. izbagarēti 15 kilometri, cerot novērst vidusteces applūšanu. Ilūksti šķērso Daugavpils—Panevēžas dzelzceļa līnija un Daugavpils—Jēkabpils ceļš. 

Lielākās pietekas - <Rauda (11km), <Eglaine 10 (Lašupīte), <Kazupe 9 km; >Šēdere 12 km; >Munde; <Dviete37; 

Atgādinājums, ka autortiesību likuma izpratnē autortiesību subjekts ir kā saturs un noformējums, tā arī sakārtojums! © 

ILŪKSTES sateces rajons no augšgaliem -

<ILŪKSTE 53 /Lukšta -Lukšta ezers (>Stelmuže (>Gulbjupīte)); >Šarlotes upīte (<Lakstīgalu strauts);

<Rauda11 (<Zvirgzdupīte; <Pavlova upīte); >Barsukienes grāvis; <Eglaine10 (<Annmuižas upīte (<Sviļu upīte (Soma upīte; <Sūnāklis); <Baltmuižas upīte); >Lustbergas upīte (<Leone); <Lašu strauts (>Kalnišku strauts (<Garās pļavas strauts)); >Mukāna upīte (<Goģa`upīte); <Lašupīte (<Kairova upīte; <Jelgaviņas upīte); <Kalvānu upīte; <Melnupīte); <Līčupīte;

>Šēdere12 /Sasaļu upīte //Šēderes str. (>Kokišpurva upīte; >Pilaču upīte; >Gorodecka upīte; (>Endenes upīte); <Vecgrīnvaldes upīte); >Cīruļu upīte (<Novinas grāvis); <Kazupe9 (<Dubupīte); >Bebrupīte; >Jaunupe; >Munde;

<Dviete37 //Sloboda /Bokānu upe; >Roucupe//Rūcupe4,2; <Alkšņupīte7; >Kaldabruņa12; <Ilzupīte (<Kaņupīte); >Pūdānupe (<Līčupīte); >Pastaune8 (<Rupsīte); >Akmeņupe12; >Lāčupīte; <Viesīte11 (>Alkšņupīte //Pīkstulīte; <Sarkanā upīte); <Juzine; >Pļepovka7; >Dubiks?;<Krapānišku upe (<Mūratilta grāvis); <Rotupe; >Vilkupe;

Meliorācija 1939 - Prodes pg. — Rūcupes regulēšanas projekts 3,1 km, 64 ha

`*` - senču pilskalni

Lielākās pietekas - < Pavlova upīte; < Zvirgzdupīte;

Sateces rajons - Čičyris (<Melnyčele; >Čičiraitis - Ilgis) - Suvieko ež. - Zelionkos ež. - 

Dabas liegums - Raudas meži - DA pārvaldes vietnē.

KARTE - Izdevniecība "Jāņa Sēta" Daugavpils novads, 2015; karte mērogā 1 : 75 000 (750 metri centimetrā

SĀKUMS / SARUNAS / KARTE / ZIŅU PŪRS / LASĪTAVA / VIDRŪPE / SAZIŅAI / UZ AUGŠU

Ja tomēr meklētais ūdens neatradās - RAKSTI, - un pēc dienas vajadzīgais būs klāt!

Še redzamā lapa ir mans melnraksts par tēmu "dzimtās zemes upes". Ja gaidītu skaistu pabeigtu, nesagaidītu. Ai. Liepiņš