Dviete ar pietekām ~
No sateces avotiem - Bokānu upe; Roucupe; Alkšņupīte; Ilzupīte; Kaņupīte; Rupsīte; Sarkanā upīte; Juzine; Jelgaviņa; Leone; Soma upīte; Dubupīte;
IEVADS. Ar nelielu pārsteigumu ievēroju, ka Daugavai pazudušas pietekas Dviete un/vai Ilūkste. To vietā, iedomājies tik, kaut kāda Berezovka..., (2km gara satekupe). Jā, pārmaiņas pēc došos pret straumi. Kā un kad Sēlijas krastā pretim Līksnai parādās krievisks Bērzaines nosaukums? Protams, vēsturiskā Dveinas (Dvinas) straume no augšgala plostiniekiem ir krieviska, te ir B. sēklis Upē un B. krogs krastā. Akurāt pie Ilūkstes ietekas bijis šis krogs. Nevaru tā tūdaļ piecelties un aizbraukt apskatīt, tapēc skatos vecās kartēs. Taču arī krogs un tā nosaukums nerodas bez pamata. Lai arī `bērzciemi` visdažādākos locījumos Latvijā ir simtiem, tieši šeit SĒLIJAS krastā tas nebūs atpeldējis no poļiem vai Ludzas. Tamdēļ arī dodos burtiski pret straumi, lai Ilūkstes augšgalā stātos pie Berezovkas sādžas. Rodas pirmā doma - plostinieki no B. meža plostus nolaiduši, arī B. krogū pie Daugavas veldzējās. Tā tas iegājās. Izrādās, arī Dvietes baseinā ir Berezovka...! Latviešu Konversācijas vārdnīca 1928.g. ļauj Daugavā ietecēt Ilūkstei ar pieteku Dvieti. Vēlāk arī Dvietes baseinā atradu šo B nosaukumu. Pat Lpsr 1975. gada ģeogrāfija nemin B. pieteku Daugavai, bet Dvieti ar Ilūksti. Ja LR kā nacionāla valsts skaitās atjaunota kopš 1991.gada, tad jāturpina revīzija arī nosaukumu vidē. Ir citas DOMAS?!
Dviete VAI Ilūkste - kura no tām ietek Daugavā?! Vai tas ir tik būtiski...
Shēma no grāmatas A. Priedītis, Ar makšķeri Latvijas...upēs, 1960.
P.S. labākie Latvijas ģeogrāfi (pirms 1940.g.) nolēma, ka Ilūkste ietek Daugavā. Mans patreiz (2014) domā ka, visu var izšķirt vēsturiski - kura pirmā sāka tecēt, un sekojoši - kura kuru pieņēma par sānupi jeb pieteku. Tagad (2017) pretēji?! Abas viņas tiekas Daugavas palienē.
Dviete vai Sloboda* SĒLIJĀ, sateces baseinu veido no ūdenšķirtnes ar Lielupes Suseju un Aknīstes nolaidenuma Dvietes pazeminājumā, līdz Daugavas < kreisās puses palienēs satek ar Ilūksti, un tad kopīgi 2 km līdz Daugavai. Starp abām paliek Ilūkstes-Kaldabruņas paugurmasīvs ar Kaldabruņas grēdu. PAPILDINĀTS-13.10.2017.
| pamatnosaukums | garums | sinonīmi | kritums | vidējais | sākotne | izteka | stāvoklis | baseins | notece | īpašais |
| km | metri | m/km | mvjl. | km² | km³ | |||||
| DVIETE | 37 | Sloboda | 49 | 1,32 | 254 | 0,057 | Atbūdas parādība |
palu sāngultne - Kaņupe. Caurtek bijušos Skuķu un Dvietes ezerus. Augštecē un lejtecē upe vietām iztaisnota. Kritums augštecē 4 m/km, lejtecē — 0,2 m/km. Lejtecē upe tek caur 1930. gados nolaistajiem un tagad atjaunotajiem Skuķu un Dvietes ezeriem. Palu laikā, kad Daugavā veidojas ledus sastrēgumi, upes lejteces ieleju pārplūdina Daugavas ūdeņi. Upes ieleja uz leju no Kaldabruņas ietilpst Dvietes palienes dabas parkā. Gariem posmiem bagarēta 1935.g. Augstos palos pretīm plūstošais ūdens pa grāvjiem pārtek uz Eglaines > pieteciņu Lāčupīti un Daugavu. 2015.g. daļēja vēsturiskās gultnes atjaunošana 1700 metru garumā. *Nosaukumu Sloboda lieto bebrenieši kā galveno, un vienīgo, - D.Gruberts 20.10.2016. Topogrāfiski tā ir ļoti īpatnēja vieta, kā slieksnis, uzdambējums, kur varētu būt bijis vēl viens liels ezers.
(Wiki) - Berezauka (arī Berezovka) ir Daugavas kreisā krasta pieteka Ilūkstes novadā. Veidojas satekot Dvietei un Ilūkstei. Tek pa Aknīstes nolaidenumu. Ietek Daugavā augšpus Glaudu solas; garums 2km, kritums 2m, baseins 694km²;
Lielākās pietekas - >Kaldabruņa12; >Pastaune8; >Akmeņupe12; >Pļepovka7; <Alkšņupīte7; <Viesīte11;
| Dabas liegums Dvietes paliene; - liegums Dvietes dumbrāji; saites uz Dabas aizsardzības pārvaldes lapu. FILMA par Dvietes palieni izveidota LIFE NAtura projektā - saite lasītava/filmas. |  Akmeņupes Dabas taka | VĒRTUMI KRASTOS - FOTO - dziedava.lv - Ilūkstes < Kazupes pietekas DUBUPĪTES ielejā Pilskalnes Siguldiņas takas. |
Ilūkste - arī Daugavas < kreisā pieteka SĒLIJĀ, no ūdensšķirtnes ar Nemunas Kreunu Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, pa Eglaines-Ilūkstes pazeminājumu aptek Ilūkstes-Kaldabruņas paugurmasīvu līdz ieplūst Daugavas ielejā, Daugavpils rajonā.
| pamatnosaukums | garums | sinonīmi | kritums | vidējais | sākotne | izteka | stāvoklis | baseins | notece | īpašais |
| km | metri | m/km | mvjl. | km² | km³ | |||||
| ILŪKSTE | 53 (41) | Lukšta | 54 | 1,02 | Lukšta ez | 139,9 | 414 (382) | 0,095 | plašas palienes |
Ilūkste iztek no Lukšta ezera Lietuvā. Baseinā apmēram 40 ezeru (kopplatība 15 km²). Baseina reljefu veido Augšzemes augstiene, ko pārdala Ilūkstes senieleja, kura upes lejtecē savienojas ar Daugavas senieleju. Ledus laikmeta beigu posmā pa šīm senajām ielejām notecēja Augšdaugavas ūdeņi uz tagadējo Nemunu.
Pašā augštecē Ilūkstes kritums ir apmēram 1 m/km, vidustecē Ilūkstes paugurainē - pakāpienveidīgs, vietām līdz 10 - 15 m/km; lejtecē Aknīstes nolaidenumā tas ir neliels - 0,3 - 1 m/km. Latvijas pierobežā neliela pieteka no > labā krasta ievada Ilūkstē Marijas un Šarlotes ezeru ūdeņus, bet < kreisā pieteka Rauda — Čičira, Suviena, Sodžu ezeru ūdeņus no Lietuvas. Apkārtne no Latvijas robežas līdz Ilūkstei ir pauguraina, krastos tīrumi mijas ar mežu puduriem. Lejpus pilsētas Ilūkste plūst pa plašajām Daugavas palienēm. Upē ir Ilūkstes un Šēderes dzirnavezers.
Palu laikā, kad Daugavā pie Glaudānu salas veidojas ledus sastrēgumi, ūdeņi appludina Ilūkstes lejteci līdz pat Ilūkstei. 1935.g. izbagarēti 15 kilometri, cerot novērst vidusteces applūšanu. Ilūksti šķērso Daugavpils—Panevēžas dzelzceļa līnija un Daugavpils—Jēkabpils ceļš.
Lielākās pietekas - <Rauda (11km), <Eglaine 10 (Lašupīte), <Kazupe 9 km; >Šēdere 12 km; >Munde; <Dviete37;
Atgādinājums, ka autortiesību likuma izpratnē autortiesību subjekts ir kā saturs un noformējums, tā arī sakārtojums! ©
ILŪKSTES sateces baseins no augšgaliem -
<ILŪKSTE 53 /Lukšta -Lukšta ezers (>Stelmuže (>Gulbjupīte)); >Šarlotes upīte (<Lakstīgalu strauts);
<Rauda11 (<Zvirgzdupīte; <Pavlova upīte); >Barsukienes grāvis; <Eglaine10 (<Annmuižas upīte (<Sviļu upīte (Soma upīte; <Sūnāklis); <Baltmuižas upīte); >Lustbergas upīte (<Leone); <Lašu strauts (>Kalnišku strauts (<Garās pļavas strauts)); >Mukāna upīte (<Goģa`upīte); <Lašupīte (<Kairova upīte; <Jelgaviņas upīte); <Kalvānu upīte; <Melnupīte); <Līčupīte;
>Šēdere12 /Sasaļu upīte //Šēderes str. (>Kokišpurva upīte; >Pilaču upīte; >Gorodecka upīte; (>Endenes upīte); <Vecgrīnvaldes upīte); >Cīruļu upīte (<Novinas grāvis); <Kazupe9 (<Dubupīte); >Bebrupīte; >Jaunupe; >Munde;
<Dviete37 //Sloboda /Bokānu upe; >Roucupe//Rūcupe4,2; <Alkšņupīte7; >Kaldabruņa12; <Ilzupīte (<Kaņupīte); >Pūdānupe (<Līčupīte); >Pastaune8 (<Rupsīte); >Akmeņupe12; >Lāčupīte; <Viesīte11 (>Alkšņupīte; <Sarkanā upīte); <Juzine; >Pļepovka7; >Dubiks?;<Krapānišku upe (<Mūratilta grāvis); <Rotupe; >Vilkupe;
Meliorācija 1939 - Prodes pg. — Rūcupes regulēšanas projekts 3,1 km, 64 ha
`*` - senču pilskalni
Rauda ir Ilūkstes < kreisā pieteka SĒLIJĀ.
| pamatnosaukums | garums | sinonīmi | kritums | vidējais | sākotne | izteka | stāvoklis | baseins | notece | īpašais |
| km | metri | m/km | mvjl. | km² | km³ | |||||
| RAUDA | 11 (6) | 21,5 | 2,1 | Sodžu ez. | 142,0 | 10,2 | 0,003 | dabas liegums |
Lielākās pietekas - < Pavlova upīte; < Zvirgzdupīte;
Sateces baseins - Čičyris (<Melnyčele; >Čičiraitis - Ilgis) - Suvieko ež. - Zelionkos ež. -
Dabas liegums - Raudas meži - DA pārvaldes vietnē.
KARTE - Izdevniecība "Jāņa Sēta" Daugavpils novads, 2015; karte mērogā 1 : 75 000 (750 metri centimetrā
SĀKUMS / SARUNAS / KARTE / ZIŅU PŪRS / LASĪTAVA / VIDRŪPE / SAZIŅAI / UZ AUGŠU
Ja tomēr meklētais ūdens neatradās - RAKSTI, - un pēc dienas vajadzīgais būs klāt!
| pamatnosaukums | garums | sinonīmi | kritums | vidējais | sākotne | izteka | stāvoklis | baseins | notece | īpašais |
| km | metri | m/km | mvjl. | km² | km³ | |||||
Še redzamā lapa ir mans melnraksts par tēmu "dzimtās zemes upes". Ja gaidītu skaistu pabeigtu, nesagaidītu. Ai. Liepiņš
Šeites un Tu vari ievadīt gan tekstu, gan ievietot attēlus un tabulas, ja ir tāda nepieciešamība. A. L.