Vija ar pietekām ~

no avotiem: Daudzupīte; Vadainis, -Salainis, -Vēderis, -Sētas ezers; 

Vija ir Gaujas < kreisā krasta pieteka SmiltenesStrenču un Valkas novados.                                  PAPILDINĀTS-29.04.2017.

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.
kanālskm² 
km³

 VIJA 62 (64,31) 129  2,1  14345,37 km455,8 0,11Kr.Barona ceļš

Sākas grāvju sistēmā dienvidaustrumos no Smiltenes pie autoceļa P27 Launkalnes pagastā. Tek pa Mežoles pauguraini, Trikātas pacēlumu kartes sīktēls ar saiti uz Balticmaps

un Sedas līdzenumu. Pirmajā tecējuma trešdaļā strauji krīt no Vidzemes augstienes malas par 102 m, līdz 65 m vjl. Te Aumeisteru valnis pagriež tecējumu uz R. Līdz Vijciemam upes tecējums pārsvarā regulēts. Lejtece no Vijciema ietilpst Ziemeļgaujas aizsargājamajā ainavu apvidū.Vijciemā ievērojams senlatviešu pilskalns -Celītkalns (attēls) novietojies upes < kreisajā krastā pie dzirnavu dīķa, ap 4 km pirms ietekas Gaujā. Pie ietekas Gaujā Kankarīšu iezis. Lielākās apdzīvotās vietas krastos: MēriPlāņiVijciems. Bijušas dzirnavas. Upi šķērso autoceļš P24. Regulēta 1941., 1954., 1968., 1971., 1977. gados.

Lielākās pietekas, (A - Z) > labā krasta; < kreisā krasta -

>Daudzupīte12; <Kamalda18; <Mētra /Pubuļupe16; >Stampupe16; >Viga /Laužu kanāls14; ?>Gružupīte7;

Pirmā lielākā pieteka ir > labā Pirkuļupe;

Patreiz atšķirtā lapa ir kā PARAUGS, kādas ziņas iespējams  sasmelt par teju vai ikvienu Dzimtenes straumīti.

Kamalda ir Vijas garākā pieteka < kreisā, Valkas rajona Bilskas pagastā; robeža ar Plāņu pagastu.

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.
kanālskm² 
km³

 KAMALDA 18      9,33 km75,4  

Sākas Vidzemes augstienes ziemeļu nogāzēs Mežoles paugurainē. A no Smiltenes. Pārējais tecējums caur Tālavas zemieni un Trikātas pacēlumu. Augšgalā pietekas no Niedrāja un Spiciera ezera. Jaunbilskas dzirnavezers. Tek cauri Kamaldiņai un Jaunbilskai.

Lielākās pietekas - > Kurmīšupīte5; > Rustupīte5,1; 

Devusi nosaukumu Kamaldas dzelzceļa stacijai Abrenes līnijā. 

VIGA jeb Laužu kanāls (arī Vadainis, Vadaiņa grāvis)  ir Vijas > labā krasta pieteka Valkas un Smiltenes novados

Izteka no Vadaiņa ezera. 8,0-14 KM. Tek dienvidrietumu virzienā caur purvainu apvidu. Ietek Vijā lejpus netālu no Vaideru mājām. Kanālu nešķērso valsts autoceļi, tā krastos nav lielu apdzīvoto vietu. 

Stampupe ir Vijas > labā krasta pieteka Valkas novadā. Skampupe? Izteka Vijciema pagasta ziemeļaustrumos. 16 KM. Auštecē tek dienvidrietumu virzienā, vidustecē pagriežoties uz rietumiem. Ietek Vijā lejpus Vijciema. Upi šķērso valsts autoceļš V240 (Slāži–Vijciems–Mežmuiža) un P24 (Smiltene—Valka). 

Daudzupīte (augštecē arī Brasla, lejtecē arī Paukulīte) ir Vijas > labā krasta pieteka Valkas novadā

Izteka no grāvju sistēmas pie Mežmuižas. 2,1 KM. Auštecē tek ziemeļu virzienā, vidustecē krasi pagriežās rietumu-dienvidrietumu virzienā. Ietek Vijā lejpus Kairiem. Upi šķērso valsts autoceļš V240 (Slāži–Vijciems–Mežmuiža) un P24 (Smiltene—Valka), tās krastos atrodas Mežmuiža

Bācupīte (arī Bāčupīte) ir Vijas > labā krasta pieteka Valkas novadā. Iztek no Baltā purva. 4,2 KM. Tek ziemeļrietumu virzienā. Ietek Vijā augšpus Vijciema. Upi šķērso valsts autoceļš P24 (Smiltene—Valka), tās krastos atrodas Bāci

Vārnupe ir Vijas > labā krasta pieteka Valkas novadā. Izteka - no Baltā purva. 5,7 KM. Tek rietumu virzienā. Ietek Vijā augšpus Vecveģeru mājām. Upi šķērso valsts autoceļš P24 (Smiltene—Valka), tās krastos nav lielu apdzīvoto vietu. 

Vēžnieku upīte ir Vijas > labā krasta pieteka Valkas novadā. Izteka - pie Stampvēveru mājām. 4,7 KM. Tek rietumu virzienā. Ietek Vijā iepretim Kairu ciemam. Upi šķērso valsts autoceļš P24 (Smiltene—Valka), tās krastos nav lielu apdzīvoto vietu.                                                                                   Celītkalna zīmējums, E.Brastiņš 1926.g.

Orientējoša locija ~

Km no grīvasAugstums v.j.l.Posma
kritums (m/km)
Orientieri
3664.21.0Smiltenes-Gaujienas ceļa tilts.
3462.10.6l. krasta pieteka Lauža.
32koka tilts.
3160.40.5kr. krasta pieteka Pubuļupe.
2356.10.9Smiltenes-Vijciema ceļa tilts.
2255.20.4kr. krasta pieteka Kamalda.
18dzelzsbetona tilts.
1652.80.5kr. krastā - Plāņi.
1250.90.5dzelzsbetona tilts.
648.00.1Vijciema tilts.
547.91.4l. krasta pieteka Stampupe.
4dzirnavu aizsprosts.
2l. krasta pieteka Daudzupīte.
041.1ieteka Gaujā.

pēc Ints Lukss grāmatas Laivā pa Latvijas ūdeņiem, 1991.g. 


 ~ vēsturiskumi

Vēstures avotos Vijas upe pirmo reizi minēta 1224. gada Tālavas dalīšanas līgumā kā ''villa apud Viwam fluvium'' (ciems pie Vivas upes). Tas nenozīmē ka noteikti ir domāts mūsdienu Vijciems. Bet upe ir bijusi nozīmīgu Livonijas robežu atribūts un tamdēļ zināmi pieteku vārdi - Vigga un Mētra. Mūsdienās aizstāti ar Laužu kanāls un Pubuļupe. Citi gan meklē Vivas upi citur. 

Komentārs Indriķa hronikas XVIII nodaļai - 

10. Tolovas īpašumi, kas bija pakļauti Tālibalda dēliem, kā tas izriet no 1224. gada dokumenta, atradās tās ziemeļu daļā starp Burtnieku ezeru un Vijas upi, resp., vēlākajās Burtnieku, Valmieras un Trikātas draudžu teritorijās. Tātad šādu Tālibalda dēlu īpašumu lokalizācija izslēdz Beverīnas pils meklējumus uz dienvidiem un rietumiem no šīs zonas. Beverīnas nodedzināšana (XX, 5) 

Lejpus Vijciemam atrodas vēsturiska lauku sēta "Ielīcas". Šeit filmēja spēlfilmas "Pūt vējiņi" sadzīves skatus. 

Ūdensdzirnavas Mērī un lejpus Vijciemam. 

Pielikumi ~ 

Pilns sateces baseins no avotiem -

<Vija62 - >Pirkuļupe; >Sarkaņupe; >Melderupīte; >Viga //Laužu kanāls14 (-Vadainis, -Salainis, -Vēderis, -Sētas ezers); <Mēmupīte; <Mētra //Pubuļupe16; <Kamalda18 (>Kurmīšupīte5; >Rustupīte5,1); <Vilkupurva upīte; >Vārnupe; >Bācupīte; >Stampupe16; >Vēžnieku upīte; 

JS logo ar saiti uz kartes produktu

>Daudzupīte12; [?<Robežgrāvis; ?<Dzērveņupīte; ?>Gružupīte7; (wiki) 

Atgādinājums, ka autortiesību likuma izpratnē autortiesību subjekts ir kā saturs un noformējums, tā arī sakārtojums! © 

KARTES - Izdevniecība "Jāņa Sēta" Valkas rajona karte 2008., mērogā 1 : 100 000 (kilometrs centimetrā); 


1224. g. notikušo Tālavas dalīšanas ir uzglabājies „urkundes" oriģināls -  P.Abula tukojumā; Urkunde latviski skanētu šādi: „Svētās un nedalāmās trīsvienības vārdā. Mēs, Alberts, no Dieva žēlastības Rīgas bīskaps, gribam, ka lai visiem tagadējiem un nākošiem Kristus ticīgiem būtu zināms, ka mēs zemi, kura tiek saukta Tālava (Tolova), sekojot pāvesta kunga rīkojumam starp mums un Kristus bruņniecības brāļiem pār L ī b i j u un Latviju, to tā pēc gudru vīru padoma esam dalījuši ar tiem pašiem brāļiem. Ciemu, atrodošos pie Vijas upes (villam apud Vivam fluvium sitam), vīra īpašumu robežas, kas tiek saukts par R a m e ķ i (Rameke), un kas mums pirms šīs dalīšanas bija mūsu īpašumā līdz Burtniekiem (Astyereve), ar baznīcām, desmito tiesu un visiem laicīgiem ienākumiem viņi iemanto pēc pilsoņu likumiem. /../ 


SĀKUMS / SARUNAS / KARTE / ZIŅU PŪRS / LASĪTAVA / VIDRŪPE / SAZIŅAI / UZ AUGŠU

Ja tomēr meklētais ūdens neatradās - RAKSTI, - un pēc dienas vajadzīgais būs klāt!



pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.

km² 
km³

          


Še redzamā lapa ir mans melnraksts par tēmu "dzimtās zemes upes". Ja gaidītu skaistu pabeigtu, nesagaidītu. Ai. Liepiņš 

Šeit Tu vari ievadīt gan tekstu, gan ievietot attēlus un tabulas, ja ir tāda nepieciešamība. A.L. 

Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.

 .