Mudavas baseins -        VĀDA-Vjada ŪDRĀJA-Rītupe SĪNUPE-Zilupe

kartes sīktēls ar saiti uz Balticmaps-Ģeogrāfiski precīzāk jāsaka NARVAS lielbaseins kurš satek Somu līcī.  Tamdēļ šeit arī pielieta Igaunijas pierobežas PEDELE caur Valku tekoša. Visas uz austrumiem aiztekošās upes sadalāmas nosacīti trijās grupās -  uz Igauniju, uz Krieviju (Mudava) un uz Baltkrieviju - Sarija, Daugavas < kreisā pieteka. 

Pedele ir Mazās Emajegi kreisā pieteka Igaunijā un Latvijā, tek cauri robežpilsētai Valkai. 

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.

km² 
km³

 PEDELE 31 (16) 31,7   ezers68,0  219 (77)0,057 

Iztek no nelielā Kadastiku ezera Valgas apriņķī Hummul paugurmasīva rietumdaļā. Pēc dažu kilometru tecējuma pa Igaunijas teritoriju, Pedele kļūst par robežupi 2,57 km garumā. Latvijas teritorijā Valkas novadā upe tek pa Ērģemes pauguraini seklā ielejā. Lielā daļā upes tecējuma gultne regulēta, uzņem ūdeņus no meliorācijas sistēmām. Augšpus Valkas ir dzirnavezers Zāģezers. Lielākās apdzīvotās vietas krastos: PedeleValkaValga

Lielākās pietekas - > Varžupīte (robežupe); > Rautina (Igaunijā); > Menniku; < Ežupe (robežupe); <Rīzupe; <Zulpis; >Smēķupīte /Līvupīte; <Vīraoja (Igaunijā); 

Interesants gadījums saistīs ar plūdiem Valkā ziemas vidū, janvārī pirms 100 gadiem; un mūsdienās - aizmirstas sīkupītes izskalotas ielas. Cita starpā Pedeles krasti pilsētā ir peldvieta - piedauzības akmens laikā kad dāmas ar kungiem atpūtās šķirti; un krastā vēsturiskais cietums. 


Kūdupe (Kudeba, krievuКудеб; igauņu Kudep) ir Mudavas pieteka Latvijā Alūksnes rajonā un Krievijā. Kreisās pietekas sākas Alūksnes pauguraines nomalē ūdensšķirtnē ar Daugavas bas. 4,9 km garumā Latvijas un Krievijas robežupe.             PAPILDINĀTS-07.07.2017.

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.

km² 
km³

KŪDUPE 82 (17)
 110
  152,0 ?
 760 (30)
  

Sākas Latvijas teritorijā no vairākām galotnēm purvainā mežainā līdzenumā, Pededzes un Liepnas pagastos. Izteku augstums ap 135 m vjl. Tecēdama pa apriņķu robežu upe drīz pāriet Igaunijas teritorijā, kur pa kreisi uzņem Lidvas un  Vrudas sānupes. Bet metot pēkšņu līkumu atpakaļ uz D tā dažus km ir Latvijas un Krievijas robeža (LKV34). No grāvju sistēmas rietumos no Zaicevas ciema Pededzes pagastā. Latvijā tek starp Malienas pauguraini un Adzeles pacēlumu, Krievijā — pa Mudavas zemieni. Augštecē upes gultne regulēta, kritums ap 4,5 m/km; lejtecē — <0,5 m/km. Ietek Mudavā lejpus Belaja Struga ezera (ELD95). Isanaka <Fjuku strauts; Dabas liegums - Liepnas niedrāji, nepavisam pie Liepnas, bet Bērzupītes grāvja augšgalā!

Lielākās pietekas ir  no > labās - Ilovka, > Glibočenka 12 km, < kreisās - Naļica 14 km, Vruda, Ļidva 31 km, Mesguška 10 km, (visas Krievijā). Latvijas teritorijā lielākās pietekas ir > Bērzupīte 12 km; < Šepica 6 km, < Isanka //Шепец 8 km; <Говянка; <pyч. Kyзнецовскiи (1877)

Kara teātris — Latgale. Latgale atdalīta no Latvijas ar purvainu, mežainu joslu, kura sākas pie Dubnas upes ietekas Daugavā un velkas uz ziemeļaustrumiem gar Lubānas ezeru, tālāk uz Marienhauzeni un Kudepas upes augšgalu. Šī purvu josla bij viegli caurejama tikai ziemā, kamēr pavasarī viņa ir caurejama tikai pa nedaudziem ļoti sliktiem ceļiem. Aiz šīs purvu joslas atrodas pate Latgale. Latgales ziemeļpuse arī purvaina un mežaina, kamēr dienvidpuse kalnaina un ļoti bagāta ezeriem. Robežu joslā starp Latgali un Krieviju tek vairākas paralēlas upes, starp kurām atkal daudz purvainu apgabalu. (P.Radziņš, Latvijas atbrīvošanas karš, 1921)

kartes sīktēls ar saiti uz Balticmaps-

Latvijas Vēstnesis 1923.g. - Interesanti atzīmēt, ka robežas ziemeļdaļā pat krievu tautības iedzīvotāji par dabisko Latvijas un Krievijas robežu uzskata Veļikajas upi, jo līdz tai dzīvojot latvieši. ŠĪ upe tomēr palika Krievijas teritorijā līdz ar 25 —30 verstu platu apgabalu, kuram latvisks raksturs. 

Veļikaja (krievuВеликая), latviski MUDAVA, arī Muda tek dienvidu - ziemeļu virzienā uz Somu līča Narvu un ietek Pleskavas ezerā Krievijas federācijā. Visas labā krasta pietekas sākas tagadējā Latvijas teritorijā Atzeles pacēlumā jeb ūdenšķirtnē ar Daugavas lielbaseina Aiviekstes pietekām.                                     PAPILDINĀTS - 29.06.2017.

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
caurtece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.

km² 


 MUDAVA430 Veļikaja     25200 134 tulkojumā - diženā

Upe sākas Bežaņickas augstienē. Augštecē ir vairāki ezeri. Pēc tiem Mudava 15 kilometru garumā tek mežos, stipri līkumojot. Tālāk upes krasti ir ļoti ainaviski, tās krastos aug priežu meži. 

 Pēc Idricas ietekas (5 km augšpus ietekas pie Idricas upes atrodas Idricas ciems) Mudava strauji pagriežas uz ziemeļiem. Upes platums palielinās līdz 30 - 40 metriem, mežu tās krastos kļūst mazāk, krastu apdzīvojums paliek lielāks. Lejpus Opočkas, pēc Kudkas ietekas, mežu praktiski vairs nav, straumes ātrums palēninās. Pēc Siņajas (Zilupes) ietekas Mudavas platums sasniedz jau 60 - 70 metrus. Augšpus Ostrovas pilsētas upē ir daudz salu un pietekas atrodas starp tām. 

Lejpus Ostrovas, Mudavā piecu kilometru posmā ietek trīs lielas upes - Rītupe, Kūkova  un Vāda. Veļikajas platums palielinās līdz 100 metriem, straumes ātrums stipri samazinās. Upes krastos šeit ir ļoti maz mežu, tie ir diezgan apdzīvoti. Pie Pleskavas upē ietek vēl arī Čereha un Pskova. Tad upes platums ir vairāk nekā 100 metri. 

Pavasaros pali sasniedz pusotra metra augstumu. Gada vidējā ūdens caurtece ir 134 m3/s. Ledus sega no novembra līdz aprīlim. Zemieni šķērsojošām upēm - Mudavas pietekām (VādaiKiraiRītupeiLudzai  un Sīnupei) - ir tranzīta raksturs. (Wiki); Upes krastos atrodas pilsētas Opočka, Ostrova un Pleskava

Veļikaja ietek Pleskavas ezerā 15 km lejpus Pleskavas, veidojot nelielu deltu. Upe lejtecē ir kuģojama. 


Lielākās pietekas (Wiki) - labā > krasta - >Aloļa, >Kudka, >Sorota, >Čerjoha, >Pskova. 


kreisā < krasta - <Idrica, <Issa, <SĪNUPE /Zilupe (Siņaja), <ŪDRĀJA /Rītupe (Utroja), <Kūkova (Kuhva), <VĀDA //Vjada

Ar šo nosaukuma sakni zināma arī Mude > Krievupes pietka Pierīgā. 


KARTES lejas galā pazīstamā Rušona un Ostrovas ezera kontūra. 


Kūkova (saukta arī Kokava, Kuhva) ir upe, kas Latvijā tek caur KārsavasBaltinavas  un Viļakas novadiem

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.

km² 
km³

 KŪKOVA104 (47)  Kuhva 107  Numernes ezers104,2   825 (461,5) 0,156

Kopgarums Latvijas teritorijā 91,0 km, kritums 50,1 m, notekas apgabala platība 806 km[]. Viena no Veļikajas kreisām pietekām, kas lielākā daļā pieder Latvijas teritorijai; tek strap Rītupi un kiru. iztek no Numernes ezera (98,1m vjl.) Tilžas pag. Jaunlatgales apriņķī, sākumā pa purvainu mežainu, tālāk pa klajumainu apvidu atstājot Baltinavu pa kreisi. Baseina augšadaļā apvidus līdzens; kritums no Numernes ez. līdz Punduru lielceļam uz 18,2 km 8,3 m; Vēl mazāks kritums upes vidusposmā, kur tā tek seklā ielejā pa līdzenu apvidu, kas sānis no upes lieliem gabaliem mežains un purvains. Prāvākā apmetne pie K. vidus posmā ir Purvmala jeb Nosova, kur upi šķērso Jaunlatgales dzelzceļš. Līdz baltā pagraba nometnei (kur ūdens līmeņa novērošanas postenis) 50,4 km kritums 16,8 m. Tomēr te dažas ūdensdzirnavas, divas ap Purvmalu. Lejas posmā Linavas pag. tek pa samērā auglīgu un bieži apdzīvotu (40 uz []km) lauku klajumu, līdz Krievijas robežai, pagriežas uz Z un ir par robežu 15 km. Tā tecēdama nonāk pavisam tuvu Vjadai, tomēr neapvienojas ar to, bet aiz robežas ietek patstāvīgi. Kritums Krievijas lejasdaļā ievērojami lielāks. No Baltā Pagraba līdz izejai no Latvijas 22,4 km nokrīt par 24,8 m. Tās spēcīgo plūsmu te izmanto kādas 5 ūdensdzirnavas, kas apkalpo.(LKV34). 

Baseinā viļņots līdzenums, atsevišķi pauguri, mežu puduri mijas ar tīrumiem, lejtecē lielāk mežu masīvi. Vidustecē upe kļūst līkumaina; gar krastiem palieņu pļavas. 23 pietekas 136 km kopgarumā, 15 ezeri (2,7 km[]), lielākas piet Puncuļova9, Moseika8, Krakupe7 (A.P.)

 Krievijā tek pa Pleskavas apgabalu, tai skaitā bijušo Latvijas teritoriju Abrenes apriņķi. Upe savu tecējumu sāk Kārsavas novada Salnavas pagasta Numernes ezerā, ietek Krievijas teritorijā Mudavā. Krastos atsedzas dolomīti.  Lielākās apdzīvotās vietas tās krastos ir Nosova (agrākā Purvmala), Stupāni, Linava un Kacēni (Kahnova), kas šobrīd visas atrodas Krievijā. 

Lielākās pietekas - Pazlauga (10 km); Supenka (21 km); Rika (31 km); Lodumka (25 km, Latvijā 14 km)./Aukupeite; 

Sateces baseins - Numernes ezers- <Aukupeite; <Pazlauga; <Puncuļeva (>Kupsa); <Smiltine; <Supenka (Griušļova; >Zvaiga); <Kaņepe; <Krakupe; <Rika31 -Orlovas ez. (>Stiglova); <Moseika8 |robeža|; Lodumka25 ()<Līčupe; >Pelega; >Bezymjannyj; 


Lodumka (arī Ludumka; krievuЛудонкаLudonka) ir Kūkovas < kreisā krasta pieteka Latvijā un Krievijā. Sākas no grāvju sistēmas austromos no Dagunovas ciema uz Šķilbēnu un Medņevas pagastu robežas. Tek galvenokārt ziemeļaustrumu virzienā. 8 km garumā Latvijas un Krievijas robežupe. Ietek Kūkovā pie Hvorostovas ciema bijušā Purvmalas pagasta teritorijā Krievijā. Lodumkai ir 12 īsas pietekas ar kopgarumu 19 km.

Brīnišķīgā Kuchvas upe (Daugavas Vēstnesis Nr.27.1939), Raksts Iekopēts pilnībā. kartes sīktēls ar saiti uz Balticmaps -
Kuchvas upē atrodams tā saucamais «Linavas dolomīts» — Latvijas marmors. Lielāka daudzumā šis dolomīts atrodams sākot jau no Purvmalas pagasta Bokovas, bet pie Purvmalas stacijas upe tek vienīgi pa akmens gultni. Upes krasti un dibens it kā būtu meistara rokas izveidoti un izklāti ar gludi apstrādātām lielām akmens plāksnēm daudz kilometru garumā. Arī visa turpmākā ceļā, Kuchvas upe tek pa kaļķakmens gultni, bet netālu no Latvijas Padomju Savienības robežas, pie Radovajes, upe jau tek dziļā kaļķakmens gravā un sadalās vairākos nozarojumos, no kuriem daži it kā pazūd zem lielām akmens plāksnēm, tad atkal parādās virs zemes. (Skat. rakstu aizvakardienas num.). 

(Daugavas Vēstnesis Nr.23.1939.g.) - Vēl par Latvijas marmoru 

«Daugavas Vēstneša» 4. numurā ievietots raksts par Kuchvas upē, Linavas pagasta robežās, atrasto, tā saucamo «Linavas dolomitu» — Latvijas marmoru. Ne būdams lietpratējs jautājumos par mūsu zemes bagātību izmantošanu un atrasto vērtīgo dolomitu, es vienīgi vēlos apliecināt minētā rakstā izteikto ar foto uzņēmumiem un iepazīstināt lasītājus ar pa šās Kuchvas upītes krāšņumu. Kaļķak mens lielākā daudzumā atrodams Kuchvas upē, sākot jau no Purvmalas pagasta Bokovas, bet pie Purvmalas stacijas upe tek vienīgi pa akmens gultni. Upes krasti un dibens it kā būtu meistara rokas izveidoti un izklāti ar gludi apstrādātām lielām akmens plāksnēm, daudzu kilometru garumā. Pie Purvmalas stacijas Kuchvas upe krusto dzelzceļa līniju leriķi —Rītupe un tālāk tek ziemeļ-austrumu virzienā ap l x km attālumā no Purvmalas stacijas. Tādā kārtā, akmens izmantošanas gadijumā, to varētu bez kādām grūtībām transportēt pēc vajadzības, un tā jūtami atdzīvotos Purvmalas stacija un klusais miests pie stacijas. Arī visā turpmākā ceļā Kuchvas upe tek pa kaļķakmens gultni, bet netālu no Latvijas—Krie vijas robežas, pie Radovojes, upe jau tek dziļā kaļķakmens gravā un sadalās vairākos nozarojumos, no kuriem daži it kā pazūd zem lielām akmens plāksnēm, tad atkal tālāk parādās virs zemes. Pie Radovojes upe un viņas apkārtne ir ļoti skaista un katram, kas mīl mūsu krāšņo dzimto zemi un viņas dabas jaukumus, silti ieteicams apmeklēt šo mūsu zemes jauko stūrīti. Man šķiet, ka ikviens būs sajūsmināts par viņas krāšņumu un apbrīnos upītes varenos akmens krastus. Te ceļinieks ar vēl lielāku mīlestību pieķersies savai dzimtenei, kuru, par nožēlošanu, mēs vēl ļoti maz pazīstam. Arī mākslinieki te var atrast sev bagātīgu materiālu visos gada laikos. Netālu no Kuchvas upes, tuvāku Krievijas robežai, tik neliela Opočkas upīte, kura ir bagāta ar vēžiem, pie kam daži ir ļoti lieli. Tikai labs vēžu cienītājs varētu tikt galā ar kādiem 5—6 vēžiem. Vispār daba tanī apvidū ir ļoti jauka, gaiss veselīgs, satiksme laba, tā tad arī mierīga atpūtas vieta katram dabas mīļotājam.

Tas pamatoti pievērš Zemes bagātību komisijas uzmanību -  Izdarīti plašāki rekognoscēšanas un šurfēšanas darbi Linavā (Ziemeļlatgalē) par būvniecībai nozīmīgo Linavas dolomitu, kuru tā īpatnējā izskata dēļ dažreiz sauc par Latvijas marmoritu un kuru atsevišķos gadījumos jau izlietoja kaminu izgreznošanai, rakstāmgalda piederumu izgatavošanai u. t. t. (Latvju Tautsaimnieks 1942). 

Pētīs dolomīta slāņus Iecavā un Linavā. Zemes bagātību pētīšanas komiteja ievadījusi sarunas par otra dziļurbumu urbja iegādāšanos 50 m dziļiem urbumiem pētīšanas darbu paplašināšanas vajadzībām. Ar pirmo urbi nobeigti smilšakmeņu slāņu pētīšanas darbi Rembatē. Tuvākā laikā urbumus izdarīs Iecavas dolomīta lauztuvēs, lai konstatētu dolomīta slāņu dziļumu un plašumu. Vēl šoruden komiteja stāsies pie sārtā dolomīta slāņu pētīšanas Linavā, Kuchvas krastā. (Rīts. Nr.226.1938.g.) 

 (Daugavas Vēstnesis Nr.4.1939.g.) - Šaj ziņā vislaimīgākais un vērtīgākais atradums ir tā saucamais Linavas dolomits. Šī dolomita daudzums vēl nav pilnīgi izpētīts, bet ir iegūti norādijumi, ka tas būs izmantojams bagātīgos apmēros. Linavas dolomits ir sarkanīgs un sastopams dažādos nokrāsu toņos. Nopulēts, tas dod skaisti fantastiskus — marmorīgus rakstus un to no īstā marmora var atšķirt tikai pazinēja acs. To var zāģēt, kalt, urbt un pulēt, bet pagaidām trūkst galīgu pētijumu par tā izturību pret temperatūras maiņām. /../ Katra akmens vērtību nosaka pulēšanas, zāģēšanas, kalšanas un urbšanas iespēja. Daudzi akmeņi padodas pulēšanai, bet zāģējot sadrūp. Tāpat ne visi iztur kalšanu un urbšanu. Linavas dolomits šis prasības iztur, tas ir arī norādījums, ka tam vajadzētu izturēt arī temperatūras maiņas. Jau tagad no Linavas dolomita pulētām plāksnēm izzāģē un izkaļ krustus Rīgas Brāļu kapu kopiņām. Pulētās Linavas dolomita plāksnes visvairāk cer izmantot namu fasādu apšuvumiem. Tāpat tās noderīgas pieminekļu, kaminu un telpu iekšējās architekturas greznošanai. Bez tam no tā var pagatavot skaistus rakstāmgalda piederumus un tamlīdzīgas greznuma lietas. Viens tāds rakstāmgalda komplekts grezno Zemes bagātību pētīšanas institūta direktora inž. Bulles kabineta galdu un arī atjaunotās valsts piecgadu sasniegumu izstādē redzami grezni darinājumi no Linavas dolomita. Kā jau nosaukums rāda, šis dolomīts atrodams Linavas apvidū, Abrenes apriņķī. 

Tuvu pie krievu robežām tek neiieia Kuhvas upe un šīs upes baseinā izveidojusies prāva dolomita kārta. Tā atrodas kā virsslānis uz samērā bieza kaļķakmens masīva. Kaļķakmeni no speciālām lauztuvēm ņem Cīruļa kaļķu ceplis, bet dolomītu saudzē. Interesanti atzīmēt, ka arī šis kaļķakmens pulējumā dod skaistu rakstu iedzeltenīgā krāsā, bet tā plāksnes nav tik izturīgas kā dolomita plāksnes. Linavas dolomitu jau tagad dēve par Latvijas marmoru un tā izmantošanai ir lieli un grandiozi nodomi. Runa iet pat par Uzvaras laukuma monumenta greznošanu ar pašu zemes marmoru. Vispār, pastāv nodoms Uzvaras laukumu izbūvēt tikai no pašu zemes būvmateriāla un Linavas dolomitam te piekritīs goda vieta! Tas paudīs Latgales skaistumu un Latgales zemes bagātību tautas olimpā. A. Z . 

Visbeidzot arī Anšlavs Eglītis raksta Atpūtā (1940.03.01.) - Dolomitu ķimiskais sastāvs līdzīgs marmoram, tie tikai drusku cietāki, jo sastāvā ietilpst magnijs. Slīpēti tie iegūst dziļus spožus toņus, un tos nesauc par marmoriem vienīgi tāpēc, ka tie atrasti tepat mūsu zemē. Latgalē, Linavā, Kuchvas upītes krastā atrasts dolomits trīs dažādās krāsās — trīs slāņos viens virs otra: sārts, dzeltenīgs un iezaļgans, lieliem dekorativiem raibumiem. 

Un ŠODIEN, apmeklējot mūsu Galvaspilsētu Kara mūzejā varat aptaustīt ne vien apskatīt kolonnas ar izslavēto Dzimtenes materiāla apšuvumu. 

Linavas pagasta nosaukums vien liecina par nozīmīgumu, jo te izaudzēja valstī lielāko apjomu linu. Taču arvien pastāvēja grūtības ar apstrādi, mērcēšanu. Tamdēļ 1939.g. publicēts ierosinājums (1939.12.29 Mana Sēta, Agr. J. Ancāns) izveidot mārkus, dīķus Ūdrājas un Kukovas upes krastos izmantojot "katru iespēju mēcēt linus". Un saindētais ūdens vienā mierā aizietu uz A, kā mums leiši izdarījās Bārtas baseinā. 

Patreiz atšķirtā lapa ir kā PARAUGS, kādas ziņas iespējams sasmelt par teju vai ikvienu Dzimtenes straumīti.

Rika ir Mudavas (Veļikajas) pietekas Kokavas pieteka Balvu un Viļakas novados

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.

km² 
km³

 RIKA 32 Reika//Rīka48 1,5 Orlovas ezers   124 0,032 

Tecējums šķērso Adzeles pacēlumu un Mudavas zemieni austrumu virzienā. 

Augštecē upe tek pa līdzenu purvainu apvidu, upes gultne regulēta

Vidustecē tek pa izteiktu ieleju. Ietek Kūkovā pie Bākarovas, 

Lielākās apdzīvotās vietas krastos ir Šķilbani un Rekova. Upi šķērso autoceļi P45 un P46

Lielākās pietekas - >Stiglova10; <Moseika8; 

Mazāka Porskaleņa vai Petunova ? 3,2 km no Ploskines purva rīta gola, > labā pirms Čilipines (I.Logins2017).


foto: Gatis: wondermondo.com.

Kūdupe (krievuКудеб; Kudeba) ir Mudavas pieteka Latvijā un Krievijā. Sākas no grāvju sistēmas rietumos no Zaicevas ciema Pededzes pagastā. Latvijā tek starp Malienas pauguraini un Adzeles pacēlumu, Krievijā — pa Mudavas zemieni. Augštecē upes gultne regulēta, kritums ap 4,5 m/km; lejtecē — <0,5 m/km.  4,9 km garumā Latvijas un Krievijas robežupe. Ietek Mudavā lejpus Belaja Struga ezera. 

Lielākās pietekas ir  no > labās - Ilovka, > Glibočenka (12 km), < kreisās - Naļica (14 km), Vruda, Ļidva (31 km), Mesguška (10 km), (visas Krievijā). Latvijas teritorijā lielākās pietekas ir > Bērzupīte (12 km); < Šepica (6 km), < Isanka 8 km; 

JS logo ar saiti uz kartes produktu-

KARTES - Izdevniecība "Jāņa Sēta" Alūksnes novads, 2015; karte mērogā 1 : 75 000 (750 metri centimetrā) 



Ja tomēr meklētais ūdens neatradās - RAKSTI - un pēc dienas vajadzīgais būs klāt!

Pilns sateces baseins (A - Z), apakšbaseinos no iztekām - 

MUDAVA //Veļikaja; >Aloļa; >Čerjoha,; <Idrica; <Issa; >Kudka; <KŪDUPE; <KŪKOVA; >Pskova;.<SĪNUPE; >Sorota; <ŪDRĀJA; <VĀDA; 

<KŪDUPE ; <Naumova; >Bērzupīte (<Dobusalas str.); <isanka (<Fjuku str.); <Šepica); 

<KūKOVA //Kuhva107 -Numierņas ez.; (<Aukupeite; <Pazlauga10; <Puncuļeva (>Kupsa); <Smiltine; <Supenka21 (<Griušļova; >Zvaiga); <Kaņepe; <Krakupe; <Rika31 (Orlvkas ez.- >Stiglava); <Mosika8 |valsts robeža|; <Lodumka25 (<Līčupe); >Pelega; >Bezymjannyj; 

<IUDRUPE //Rītupe /Utroja -Meirānu ezers; >Leidaceite -Leidaceits; >Baltānu str.; <Janiku`str.; <Lendzeišu str.; >Steporu str.; (>Strauja24 (>Kreiču strauts; >Locupeite; >Baranovkas grāvis); >Zeļčavas str.; <Moseju str.; <Ijevkas str.<Šņitka; >Ziblas strauts (>Žibas?); <Ludza//Lža156 -Lielais`Ludzas ezers; (>Kondratu str.; <Soltupeite; >Djatlovka; >Iņņica25; <Čodarānu upe26); <Lada//Ledupe; 

Lielā Ludzas ezera baseins - (DA) Istalsna20 /Ļadina (<Rudzeišu str.); Pilda36 /Ilža (>Auneja; <Rūbežnīca (>Kazeņa); <Porkaļu upīte (>Poganka); >Leidiukšņa17 -Leidiukšņa ez. (>Kalaša str.; >Diukša -Nirzas ez. (<Raipoles str.); <Kuharenku str.); <Kiudolica (<Aprūbs; >Kara upe -Šosta ezers; >Gaveiku upīte); Poldera kanāls; Pilsētas kanāls; (A) <Plītnīca -M.Ludzas ezers - Zvirgzdenes ezers (<Stauka- Cirma ezers  (>Undupīte; <Vasarānu upīte (>Sv.Jāņa upīte))); (>Garbara -Runtorta ez. (>Runtorta (<Bataru strauts -Dukanu ez.- <Zeiļu strauts; <Pabarga)); 

<VĀDA /Vēda83 -Stompaku purvs; <Kulpenes ez.; -Lukšu ez.; -Nastovas ez.-; <Virica7; >Koura23 (<Olutova avots; <Bušma; <Gurova; <Pušnica //<Vēžupīte ( -Viļakas ezers <Meirupīte); <Tutinova; >Nidrupīte); <Liepna47 (>Ķikšu gr.; <Duncu strauts; <Slimnīcas strauts; >Saidupe9; <Sloku strauts; <Medņusala9; >Vārubka //Vorubka8; <Siltenīte -Siltie poriņi; <Liepicas ez.; >Poseļnica; >Gruzdovka6; <Dobrovidka)); <Voroža (<Ačinka);<Opočna; 

<SĪNOJA//Zilupe /Siņaja (>Ņiavieryca (Bel); >Studenka; >Pernovka11; >Perļinka; >Ludinka; >Verša; <Plisunka27 (>Perekops -Plisūns-  >Patmalīšu`upe); <Verbovka7; <Istra39 (<Zeiļovas strauts (<Anapoles str.)); <Cegeļņa -Audzeļu ezers; <Gumineicas str.; Lauderu strauts11 (<Korņovkas str.); >Grīva6); <Podupe7 //Aglonka <Jučovas strauts12; <Kurjanka11; <Rūbeža upe11 -Peiteļa ezers; <Drujanka; <Molosojka; <Kļučevatka; <Voroga); 

~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~

Latvijas - Krievijas miera līgums 1920.g. - Apraksts ir 125 dubultlappušu biezs un tā teksts sastādīts latvju un krievu valodās. Tāpat abās valodās sastādītas 25 robežkartes, no kurām 13 izgatavojuši mūsu, 12 krievu kartogrāfi, pie kam uzkrīt mūsu kartogrāfu priekšzīmīgi labais un glītais darbs. (Mērniecības un Kulturtehnikas Vēstnesis,Nr.2.) 

(Valdības Vēstnesis Nr.74., 1923.g.) Jaunā Latvijas — Krievijas robeža ir 328, verstu gara un sadalas sekoši: 238 verstu garumā tā iet pa upēm, 6 verstis pār ezeriem un 84 verstis pa sauszemi. Robežupju un upīšu ir pavisam 20. Lielākās no tām sekošās: Kūdupe (ap 18 asu plata) kura sākas no Jgaunijas robežas; tālāk robeža iet par Vjadu, Kuchvu, Udraju (ap 20 asu plata), kura aiz pārpratuma dēvēta krieviski par Utroje un tādēļ pārlatviskota par Rītupi, tad pa Lžas upi, Zilupi (5 — 30 asu platumā), Saranku (28 asu plata), Tivšu (1 — 2 asu dziļa), Osuņicu un nobeidzas ar Rosicas upīti, kura ietek Daugavā. Zināmas grūtibas radija robežupju saliņas, kuru Lžas upei ir 47, Zilupei 53 un Opotšnai 3, bet pavisam 103. Parasti upju salas mēdz pārdalīt ar līniju, kas iet pa upju vidu, bet šoreiz bij jārēķinās ar to, kādi zemnieki līdz šim pļāvuši to sienu un ar veco administrativo robežu. Saliņas apzīmētas ar stabiņiem tās valsts krāsās, kurai saliņa piešķirta. Robežezeru ir pavisam 8, un proti, sākot no robežas ziemeļu gala: Piteļa ezers, Zilezers, kuram tek cauri Zilupe, Melnezers, Baltezers, otrais Melnezers, Maksimovas ezers, Garais ezers un bezvārda ezers. 

Tilts, 1960, Antons Rupainis -  Valodas intuīcija ir brīnišķīgs instruments senatnes noslēpumu atklāšanai. Kam šīs intuīcijas trūka, tas, Sīnupes (Siena upes) krastā stāvēdams, pārtulkoja tās slavisko vārdu — Siņjucha — par Zilupi. Ūdrāju (Ūdrupi) no kropļojuma — Utreja — pārtaisīja par Rītupi. Kūkovas (Kokavas) kropļojumu „Kuchva" nespēja pārtulkot, un tāda tā palika. Tāpat Drivsātu (Druvu sētu) ezers palika par Drisvjatu ezeru, un līdzīgu aplamību pielaists bez gala. Tādiem vien valodas pratējiem — kaut arī viņi prastu visas pasaules valodas — Sebeža un Drisa un Dzīsna, un visa Latgale šķiet esam slaviska. 

Še redzamā lapa ir mans melnraksts par tēmu "dzimtās zemes upes". Ja gaidītu skaistu pabeigtu, nesagaidītu. Ai. Liepiņš 


Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.

 .