LATCik daudz ir upju?
Sekojoši rodas nākamais jautājums - ko tad vispār saucam par upi?! Grāvi ar Lielupes nosaukumu un arī dziļā gravā līkumojošu Draņķupīti...
Cenšoties saprast no kurienes radies tas vai cits skaitlis, nonācu pie secinājuma, ka tas jau tikai sarakstā, apkopojumā iekļauto upju skaits. Tikai subjektīvi atlasīts kopums. Galīgi samulsina zivsaimnieku teiktais 2000, un tieši tās garākas par 10 km. Savukārt tāds "777" rada precizitātes iespaidu, kāds tad to ir skaitījis. Būt šodien saglabājies Meliorācijas institūts..., tie gan pateiktu bezkaislīgi.
Ģeogrāfu un valodnieku izpratne KO saukt par upi varētu atšķirties. Lai kāda netiktu noniecināta, varētu skaitīt visus pastāvigi tekošos ūdeņus ar savu vēsturisko nosaukumu. (Nesāksim tikai skaldīt matus par jēdzieniem!). Neticu ka varētu būt bijis kāds strauts bez nosaukuma. Lai arī tāds kurš metros mērāms un tikai pavasara laikā tekošs. Pat Smirde savu nosaukumu iemantojusi labvēlībā.
Bet nevar nepieminēt ka parādās arī apzīmējumi promteka, noteka... Pagaidām nevaru komentēt kādas nozares speci to dzemdinājuši, bet garīgais tilpums zudis. Varbūt par notekām varētu saukt tos grāvjus kuri ir radīti klajā vietā, un pat nosaukumu retumis iemantojot, tamdēļ par upi nekļūs.
Nebīšos jucekli vēl palielināt. Sauksim par upēm arī virszemei zudušās, jo kā gan bez Rīdzenes vai Līvas!? JO tas mūsdienās pilnīgi reālais grāvis, kuram pielēma būt par gada ģeoloģisko pieminekli, ir izrakts pirms 110 gadiem klajā vietā un iemantojis nosaukumu; tomēr - UPE.
Ja man vajadzētu definēt kas ir upe, es sāktu tā - "Latvijā par upi pieņemts dēvēt..."
A. L.