Jūs nokļuvāt Ventā ārpus Latvijas. Par upēm LATVIJĀ - lūdzu mainiet valodu!

Daba robežas nepazīst.

Visuzskatāmāk to parāda upes pāri robežām

Vairāk kā 11 000 km² no Lietuvas virsmas ūdeņiem aiztek uz Latviju. No Lietuvas saņemam lielāko daļu Ventas un Lielupes ūdeņu. Ventas baseinam  3 900 km², bet Mūsai un Mēmelei pat 7 000 km² salasās aiz valstu robežas.

No Vilenkas baltkrievu galā līdz Sventājai pie Baltijas jūras. Formālā Latvijas un Lietuvas robeža ir 576 kilometri. Dabiski to ievelk/zīmē virkne upju un upīšu, kur nepietiek pierakti grāvji.

Kopā no Lietuvas teritorijas aptuveni 1/5 atūdeņojas uz ziemeļiem. Latvija kā ūdeņu tranzītvalsts! 

Vēl mums ir kopīgas robežupes - (virzienā no Austrumiem) izvērstā veidā lasāmas zem Lielupe/robežupes. 

UPESE PA SIENA -   Riču ezers/ Skirnas ezers -Skirna-Vilenka -Kumpota / Prode-Kreuna / Laucesa / Neretiņa / Dienvidsusēja / Mēmele / Mūsa / Plānīte / Svitene / Oglaine/ SVĒTE  / Tērvete / Dabiķene / Losis / Jonupe / Sārte / Apše / Vadakste / VENTA / Lukne / Sventāja / JŪŖĀ!

Latviski -

Šeit paredzēts ievietot visu to kas saistīts ar brāļu baltu tautas kaimiņu dzīvesvidi pie mūsu dienvidpuses ūdeņiem.

Pat samērā tālu no tagadējās robežas var sastapt tādu nosaukumu kā Ģirupe... Ja pameklēsim, atradīsies vēl hidronīmi ar lietuvisku izcelsmi.

VENTA ir upe Latvijā un Lietuvā. Garums — 346 km, (Lietuvā178 km), baseina platība — 11 811,1 km² (Lietuvā 3 900 km²).

Lielākās pilsētas Ventas krastos ir Mažeiķi, Kuldīga un Ventspils. Lielākā pieteka — Abava. Uz Ventas atrodas platākais dabīgais ūdenskritums Eiropā - Ventas rumba.

Ventas nosaukums ir cēlies no līvu vārda vēna, kas nozīmē “upes ieteka jūrā”, “jūras šaurums” vai “osta”. Latīniskais nosaukums Winda pirmo reizi minēts Indriķa hronikas 1206. gada notikumu tekstā par vendiem. (Wiki)

NERIS < kairieji Dvinasė 

ROBEŽUPES -

Skirna; Vilenka; Kumpota; Laucesa; Elsīte; Dienvidsuseja; Neretiņa; Mēmele; Mūsa; Plānīte; Kapupe; Liepars; Svitene; Oglaine; 

Kreuna (lietuviešu: Kriauna) ir upe Ilūkstes novada austrumos un Lietuvā, Panevēžas apriņķī. Iztek ziemeļaustrumos no Subates un kopā ar pietekām ir vienīgā Nemunas baseina upe Latvijā. Sākas Augšzemes augstienē dziļā ielejā (subglaciālajā iegultnē), kur tek cauri diviem nelieliem ezeriņiem (Baltišku un Apsānu ezeriem). Latvijas teritorijā uzņem no labā krasta pa Dzirnavupīti Lielā Subates ezera ūdeņus, no kreisā krasta — Līčupes, Pļentauku upes un Prodes ūdeņus. 570 m garumā līdz Prodes ietekai ir Latvijas un Lietuvas robežupe. Lietuvas teritorijā šķērso Krauneļa ezeru; lielākās pietekas ir Kraunēnu upele (kreisā) un Bačupe (labā), kā arī uzņem Naša un Obeļu ezera ūdeņus. Ietek Sartu ezera ziemeļrietumu galā. Lielākās apdzīvotās vietas krastos ir Obeļi, Pakrauņi un Kraunas Lietuvā.

Mēmele, Lietuvas teritorijā saukta Nemunēle (lietuviešu: Nemunėlis), ir upe Lietuvā un Latvijā. Tās garums ir 191 km (Latvijā 40 km), kritums 97 m (0,5 m/km). Sākas Lietuvā pie Rokišķiem, lejastecē tā 76 km tek pa Latvijas — Lietuvas robežu. Bauskā (lejpus Bauskas pilskalna) satekot ar Mūsu, veido Lielupi (labā krasta satekupe).

Didžiausių Latvijos upių sąrašas.

Upė	Ilgis Latvijoje, km	Bendras ilgis, km	Įteka
Gauja	460	460	Rygos įlanka
Dauguva	357	1020	Rygos įlanka
Uogrė	188	188	Dauguva
Venta	176	346	Baltijos jūra
Iecava	136	136	Lielupė
Pededzė	131	159	Aiviekstė
Abava	129	129	Venta
Lielupė	119	119	Rygos įlanka
Rezeknė	116	116	Aiviekstė
Memelė	115	191	Lielupė
Aiviekstė	114	114	Dauguva
Beržė	109	109	Švėtė
Dubna	105	105	Dauguva

Ir nelielas atšķirības, interesanti, no kurienes radušās. Pietrūkst Mazā Jugla ko mēs pieņemam par 10. garāko.

Lūk atsauce - Europos valstybių gamtinė geografija, Petras Lingė. Kronta, 2007 m

Lietuviškas -

http://www.upese.lt

Kriauna (Šventosios baseinas, Sartų ež. intakas) teka Lietuvoje (Rokiškio rajone) ir Latvijoje, Šventosios dešinysis intakas. Ilgis 45 km (Lietuvoje 35 km), baseino plotas 354 km² (Lietuvoje 288 km²). Prasideda Latvijoje. Lietuvoje teka per Kriaunelio ežerą. Įteka į Sartų ežerą prie Kriaunų. Vidutinis nuolydis Lietuvoje 33 cm/km. Vidutinis debitas žiotyse 2,62 m³/s. Vandens kelionė šia upe tinka pradedantiesiems vandens turistams. Rekomenduojamos plaukimo priemonės - baidarės, kajakai, pripučiami laiveliai. Maršrutas įdomus, nors ir nelabai lengvas.

LIETUVAS garākās upes

Vieta	Upe	Kopgarums km	Garums Lietuvā km	Latvijā km
1	Nemuna	937	475
2	Nere	510	234
3	Venta	346	161
4	Šešupe	298	209
5	Mūsa	284	146
6	Sventāja	246	246	robežupe
7	Nevēža	209	209
8	Merķe	203	190
9	Minija	202	202
10	Nemunēle	191	151	Mēmele
11	Jūra	177	177
12	Lēvene	148	148
13	Šušve	135	135
14	Dubīsa	131	131
15	Širvinta	129	129
16	Šešuve	114	114
17	Mituva	102	102

Svētupe = Sventoja

Neriņa = Neris / Neringa

Neretiņa (arī Nereta; lietuviešu: Nereta) ir Mēmeles labā krasta  pieteka Neretas un Jēkabpils novados Latvijā un Panevēžas apriņķī Lietuvā. 25/23/69,2/104(34,2)/0,024

Sākas dienvidos no Sargūnu purva uz Latvijas un Lietuvas robežas. Pirmos 7 km tek kā novadgrāvis purvainā un mežainā apvidū Lietuvā; tālākajā tecējumā līdz ietekai Mēmelē ir Latvijas un Lietuvas robežupe. Upe visā garumā regulēta. Lielākās apdzīvotās vietas krastos ir Neretaslauki, Pilkalne (Latvijā) un Suvainišķi (Lietuvā).