BŪK ATSARGUS PRE VANDENS !

Jūs nokļuvāt Ventā ārpus Latvijas. Par upēm LATVIJĀ - lūdzu mainiet valodu!

Daba robežas nepazīst.

Visuzskatāmāk to parāda upes pāri robežām

Vairāk kā 11 000 km² no Lietuvas virsmas ūdeņiem aiztek uz Latviju. No Lietuvas saņemam lielāko daļu Ventas un Lielupes ūdeņu. Ventas baseinam  3 900 km², bet Mūsai un Mēmelei pat 7 000 km² salasās aiz valstu robežas.

No Vilenkas baltkrievu galā līdz Sventājai pie Baltijas jūras. Formālā Latvijas un Lietuvas robeža ir 576 kilometri. Dabiski to ievelk/zīmē virkne upju un upīšu, kur nepietiek pierakti grāvji.

Kopā no Lietuvas teritorijas aptuveni 1/5 atūdeņojas uz ziemeļiem. Latvija kā ūdeņu tranzītvalsts! 

Vēl mums ir kopīgas robežupes - (virzienā no Austrumiem) izvērstā veidā lasāmas zem Lielupe/robežupes

UPESE PA SIENA -   Riču ezers/ Skirnas ezers -Skirna-Vilenka -Kumpota / Prode-Kreuna / Laucesa / Neretiņa / Dienvidsusēja / Mēmele / Mūsa / Plānīte / Svitene / Oglaine/ SVĒTE  / Tērvete / Dabiķene / Losis / Jonupe / Sārte / Apše / Vadakste / VENTA / Lukne / Sventāja / JŪŖĀ!

Latviski -

Šeit paredzēts ievietot visu to kas saistīts ar brāļu baltu tautas kaimiņu dzīvesvidi pie mūsu dienvidpuses ūdeņiem.

Pat samērā tālu no tagadējās robežas var sastapt tādu nosaukumu kā Ģirupe... Ja pameklēsim, atradīsies vēl hidronīmi ar lietuvisku izcelsmi.

VENTA ir upe Latvijā un Lietuvā. Garums — 346 km, (Lietuvā178 km), baseina platība — 11 811,1 km² (Lietuvā 3 900 km²).

Lielākās pilsētas Ventas krastos ir MažeiķiKuldīga un Ventspils. Lielākā pieteka — Abava. Uz Ventas atrodas platākais dabīgais ūdenskritums Eiropā - Ventas rumba.

Ventas nosaukums ir cēlies no līvu vārda vēna, kas nozīmē “upes ieteka jūrā”, “jūras šaurums” vai “osta”. Latīniskais nosaukums Winda pirmo reizi minēts Indriķa hronikas 1206. gada notikumu tekstā par vendiem(Wiki)


NERIS < kairieji Dvinasė 

ROBEŽUPES -

Skirna; Vilenka; Kumpota; Laucesa; Elsīte; Dienvidsuseja; Neretiņa; Mēmele; Mūsa; Plānīte; Kapupe; Liepars; Svitene; Oglaine; 

Kreuna (lietuviešuKriauna) ir upe Ilūkstes novada austrumos un LietuvāPanevēžas apriņķī. Iztek ziemeļaustrumos no Subates un kopā ar pietekām ir vienīgā Nemunas baseina upe Latvijā. Sākas Augšzemes augstienē dziļā ielejā (subglaciālajā iegultnē), kur tek cauri diviem nelieliem ezeriņiem (Baltišku un Apsānu ezeriem). Latvijas teritorijā uzņem no labā krasta pa Dzirnavupīti Lielā Subates ezera ūdeņus, no kreisā krasta — Līčupes, Pļentauku upes un Prodes ūdeņus. 570 m garumā līdz Prodes ietekai ir Latvijas un Lietuvas robežupe. Lietuvas teritorijā šķērso Krauneļa ezeru; lielākās pietekas ir Kraunēnu upele (kreisā) un Bačupe (labā), kā arī uzņem Naša un Obeļu ezera ūdeņus. Ietek Sartu ezera ziemeļrietumu galā. Lielākās apdzīvotās vietas krastos ir Obeļi, Pakrauņi un Kraunas Lietuvā.

MēmeleLietuvas teritorijā saukta Nemunēle (lietuviešuNemunėlis), ir upe Lietuvā un Latvijā. Tās garums ir 191 km (Latvijā 40 km), kritums 97 m (0,5 m/km). Sākas Lietuvā pie Rokišķiem, lejastecē tā 76 km tek pa Latvijas — Lietuvas robežu. Bauskā (lejpus Bauskas pilskalna) satekot ar Mūsu, veido Lielupi (labā krasta satekupe).

Didžiausių Latvijos upių sąrašas.

UpėIlgis Latvijoje,
km
Bendras ilgis,
km
Įteka
Gauja460460Rygos įlanka
Dauguva3571020Rygos įlanka
Uogrė188188Dauguva
Venta176346Baltijos jūra
Iecava136136Lielupė
Pededzė131159Aiviekstė
Abava129129Venta
Lielupė119119Rygos įlanka
Rezeknė116116Aiviekstė
Memelė115191Lielupė
Aiviekstė114114Dauguva
Beržė109109Švėtė
Dubna105105Dauguva
Ir nelielas atšķirības, interesanti, no kurienes radušās. Pietrūkst Mazā Jugla ko mēs pieņemam par 10. garāko.

Lūk atsauce - Europos valstybių gamtinė geografija, Petras Lingė. Kronta, 2007 m


Lietuviškas -

http://www.upese.lt

Kriauna (Šventosios baseinas, Sartų ež. intakas) teka Lietuvoje (Rokiškio rajone) ir Latvijoje, Šventosios dešinysis intakas. Ilgis 45 km (Lietuvoje 35 km), baseino plotas 354 km² (Lietuvoje 288 km²). Prasideda Latvijoje. Lietuvoje teka per Kriaunelio ežerą. Įteka į Sartų ežerą prie Kriaunų. Vidutinis nuolydis Lietuvoje 33 cm/km. Vidutinis debitas žiotyse 2,62 m³/s. Vandens kelionė šia upe tinka pradedantiesiems vandens turistams. Rekomenduojamos plaukimo priemonės - baidarės, kajakai, pripučiami laiveliai. Maršrutas įdomus, nors ir nelabai lengvas.

LIETUVAS garākās upes

VietaUpeKopgarums
km
Garums Lietuvā
km
 Latvijā
km
1Nemuna937475 
2Nere510234 
3Venta346161 
4Šešupe298209 
5Mūsa284146 
6Sventāja246246robežupe 
7Nevēža209209 
8Merķe203190 
9Minija202202 
10Nemunēle191151Mēmele 
11Jūra177177 
12Lēvene148148 
13Šušve135135 
14Dubīsa131131 
15Širvinta129129 
16Šešuve114114 
17Mituva102102 


Svētupe = Sventoja

Neriņa = Neris / Neringa

Neretiņa (arī NeretalietuviešuNereta) ir Mēmeles labā krasta  pieteka Neretas un Jēkabpils novados Latvijā un Panevēžas apriņķī Lietuvā. 25/23/69,2/104(34,2)/0,024

Sākas dienvidos no Sargūnu purva uz Latvijas un Lietuvas robežas. Pirmos 7 km tek kā novadgrāvis purvainā un mežainā apvidū Lietuvā; tālākajā tecējumā līdz ietekai Mēmelē ir Latvijas un Lietuvas robežupe. Upe visā garumā regulēta. Lielākās apdzīvotās vietas krastos ir Neretaslauki, Pilkalne (Latvijā) un Suvainišķi (Lietuvā).

Upės / upelė - upīte / upelis - strauts

Dienvidsusēja, saukta arī SusējaLielā Susēja vai Suseja, ir Mēmeles labā krasta pieteka. 114/81/1220,9(1192,5) Iztek no Aknīstes nolaidenuma rietumos no Subates. Šķērso Sēlijas paugurvalni, Taurkalnes līdzenumu. Pie Iesalniekiem ietek Mēmelē. 4,2 km garumā ir Latvijas un Lietuvas robežupe. Uzpludinot Neretas ūdenskrātuvi uz Dienvidsusējas Neretā ir izveidota mazā HES.


Vadakste ir Ventas labā krasta pieteka Auces  un Saldus  novados 67 km garā posmā ir Latvijas un Lietuvas robežupe. Robežtilti Ezerē,Laižuvā un Priedulā. Upi šķērso autoceļi P96 un P104.


Šeit es varu ievadīt gan tekstu, gan ievietot attēlus un tabulas, ja ir tāda nepieciešamība. Aigars Liepiņš.


 .