Aiviekstes baseins ~                  ŪDENS LĪMENIS

                                                                                                                                    Lubāns    atsevišķi,    Kuja  Pededze IČA 

  DAUGAVAS >labās pietekas AIVIEKSTES apakšbaseins ar visu pakāpju pietekām, (bez  Lubāna ar Rēzekni, Maltu);

Aiviekste ir pēc baseina lielākā Daugavas pieteka, Rēzeknes, Madonas un Jēkabpils rajonos. 14. garākā Latvijas upe (Wiki); Iztek no Lubāna pret ZA un metot loku pa kreisi tek uz DR. Akmens laikmeta dzīvesvieta. Iepriekšējo gadsimtu katastrofālie plūdu spieduši veikt milzīgus regulēšanas darbus augšdaļas sateces baseinā un pirmējā grīvā - iztekā.                                         PAPILDINĀTS -30.05.2017.

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.

km² 
km³

AIVIEKSTE
 114 Evīkšta26,9   Lubāna ezers kanāls...  9160 1,81divas grīvas

Pārplūdusi Aiviekste

Savāc galvenokārt Austrumlatvijas zemienes ūdeņus. Iztek no Lubāna ezera ziemeļu gala, kur met plašu pusloku un tad pagriežas dienvidrietumu virzienā. Šajā posmā ir vismazākais kritums, turklāt te Aiviekste uzņem lielākās pietekas Pededzi, Pērdi //Bolupi (Balvupi) un Iču  pa jaunām gultnēm. Pavasaros no Pededzes pretstraumes radās tece uz ezeru, un veidojās otra (pirmēja) grīva. Tagad tek iztaisnota un padziļināta 78 km garumā līdz > Kujas ietekai. Meirānu kanāls pievada Lubāna ezera agrāko pieteku Malmutas un Lisiņas ūdeņus. 25% Aiviekstes baseina platības klāj meži, 15% - purvi (1995.). Baseinā daudz slapju pļavu, lieli purvu masīvi. Visā garumā regulēta, barbariski rakta, spridzinot gultni. Lejasgalā upē ir vairākas salas, sēkļi un aptuveni 15 akmeņainas krāces. Uz šo salu grupas ir uzcelta Aiviekstes hes - viena no lielākajām "mazo upju" spēkstacijām Latvijā. Tās zivju ceļš bija laba vingrinājumiem laivu nobraucienu vieta. Pēc Pļaviņu hes izbūves Aiviekstes grīva applūst. 

Pie Ļaudonas; FOTO: Gatis Pāvils - wondermondo.com.

sīktēls ar saiti uz Balticmap

Lielākās pietekas labā > krasta  - >IČA71; >Pīsteņa16; >Pededze159; >Liede60; >Kuja77, >Svētupe, >Arona44, >Veseta56; >Liede60; Nirīte; PiestiņaSaikava; >Vecpededze- PĒRDE82 //Bolupe;  

kreisā krasta  - <Abaine14; <Babraunīca; <Bērzaune29; <Isliena25; <Joša; <Meirānu kanāls25; <Mila; <Odaža; <Smerdīte; <Talicka; <Vaibiņa; <Zvidze;                                                                                                       SPIEŽAM KARTE  -

Aiviekste - gandrīz sinonīms plūdiem - saite uz vidrūpe/problems/pļūdi/. Tā izrādās vēsturiska īpatnība - Livonijas aizstāvji piebēra upi ar akmeņiem lai uzpludinājums kavētu austrumu iebrucējus... 

 dabas liegums
Aiviekstes paliene,
saite D pārvaldes vietnē;
 Straujākās upes baseinā ~
Taleja - 19 km, 150 metri,
Arona - 44 km, 180 metri,
Bērzaune - 29 km, 144 m.
 VĒRTUMI KRASTOS -
ozols; pilskalns; 

(Attālumi līdz grīvai pēc I.Luksa mērījumiem kilometra topokartē - "Ar laivu Latvijas ūdeņos" 1991).

117. KM izteka no Lubāna, pēc 3 km sadalās divos zaros - Vērde un > Kalnupe /Lejupe;

107. km > pieteka Iča; 105. < ietek Zvidze; 

101. km > ietek PīsteņaKlānu Bērzpils pusē ir neliela upīte Osa (Piestiņas lejtece), pie kuras arheologa F. Zagorska vadībā atsegta viena no vecākajām mezolīta apmetnēm ar absolūto vecumu 7,6—7,2 tūkstoši gadu. Saskaņā ar valodnieka A. Vanaga skaidrojumu apzīmējums "osa" ir senbaltu hidronīms, saglabājies vēl no pirmvalodas laikiem, kad valoda aprobežojās ar nedaudz skaņām (ar + un - skaņu pāriem). Jēdziens "osa" esot saistīts ar pirmatnējās lopkopī bas attīstību un lopbarības sagatavošanu, kam piemērotas vietas bija upju un ezeru līču pļavas. To rāda vēl pašreiz saglabājušies vietu nosaukumi: Osagols, Osastvurs, Osvune, arī Osveja, Oša, Eša, Koša, Jaša utt. (DVK2002) 

95. km > ietek Pededze; leduslaikmeta beigās ietekot Lubānā papildināja tā baseinu kurš pa Iču notecēt varēja uz Pleskavu?!

Aiviekstes pietekas pievienošanās secībā . Pirmā pieteka ir  >labās puses Kalnupe /Lejupe kā lejtece /Ičai, un < kreisā Zvidze.

Sekojošās pietekas - />Vērde; <Vērdes kanāls; >Iča71; >Pīsteņa16; >Posms; >Vecpedeze; >Dzedzierkste; <Abaine14 (<Lakstienes gr.; Rupsalas`gr.; <Seldžu gr.); >Jaun-Pededze; >Liede;

Liede (augštece arī Liedīte) Aiviekstes > labā krasta pieteka Gulbenes, Madonas un Lubānas novados.

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.

km² 
km³

 LIEDE 60  47     358 0,106

Liede sākas kā novadgrāvis 2 km uz dienvidiem no Krapas. Tek cauri Siladzirnavu (Liedes) ezeram un gar Gulbenes paugurvaļņa dienvidaustrumu nogāzi paralēli Liedeskalniem. Upes kritums pirmajos 8 km ir 2—3 m/km, pārējā upes tecējumā vidēji 0,5 m/km, pavisam niecīgs lejtecē. No Jaungulbenes (2 km uz R no A) līdz Dzelzavai upe tek DR virzienā, tad pagriežas uz DA un tek pa Lubāna līdzenumu. Lejpus Madonas—Gulbenes ceļa 48 km garā posmā Liede ir regulēta. Pirms ietekas Aiviekstē pie Lubānas upe met 12 km garu loku uz ziemeļaustrumiem un atpakaļ. Lejtecē baseinā plaši mežu masīvi, tikai gar pašu upi pļavu josla, dažviet tīrumi. Liedes pļavās saglabājušās ozolu grupas. Tek cauri Daukstu, Jaungulbenes, Dzelzavas, Līgo un Indrānu pagastam. Lejtecē līdztekus Liedei iet Dzelzavas—Lubānas ceļš un divreiz to šķērso. Upē novērots diezgan daudz nēģu mazuļu, kuri ar straumi tiek nesti uz Aiviekstes ūdeņiem.

Lielākās pietekas (>labās,<kreisās) - Nidrīte 18 km; Mandauga 17; Ušurupe12;

>Liede60 (>Olene6 |ūdensšķirtne ar Gaujas Vijatu|; <Nidrīte18; >Liedīte7 //Ragacīte; >Kapupīte6 (<Grīvupīte5); >Dokupīte -Bakans ({Grava}, >Pelnupīte -Cūku purvs; <Kraujeļmu gr.); >Padoma strauts; <Lapenieku grāvis11; <Ušurupe12 {//Ezerupe} -Ušurezers; (>Asarupe14 (>Silto gr.)); >Krieviņgrāvis; >Ustupu grāvis3,5;<Mandauga17 (>Stiebriņu gr.; Solitudes gr.));

Nidrīte, saukta arī Niedrīte, ir Liedes <kreisā pieteka Lubānas un Gulbenes novados. Garums 18 km, baseins 20,2 km², gada notece 0,005 km³ kritums 13 m (0,7 m/km). Niedrīte sākas no grāvjiem Lielā Mārku (Ušuru) purva dienvidu stūrī, kopā ar pietekām atūdeņo Lubāna līdzenuma ZR malu. Upes baseina augšgalā ir arī lauksaimniecības zemes, taču pārsvarā tā tek pa mežiem. Gultne pārsvarā regulēta. Mežos upes platums vietām tikai 3 - 4 m, bet lejasgalā pirms ietekas Liedē, kur upi šķērso Lubānas - Cesvaines ceļš, platums ir 6 m.

<Patmaļu grāvis; >Morozas grāvis; <Rupsalas grāvis; >Sogārdu grāvis;

Meirānu kanāls - ir daļa no Lubāna ezera hidrotehniskās sistēmas, kas novada uz Aivieksti daļu agrāk Lubānā ietecējušo upju un daļēji arī paša Lubāna ūdeņus.

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.
mākslīgikm² 
km³

 MEIRĀNU KANĀLS25   regulēts Malmutas lejasgals   uzturams714 0,14 dziļums 9m

Pirmais kanāls tika izbūvēts 1853.—1856. gados, bet nepietiekamo izmēru dēļ tas nespēja novadīt palu ūdeņus. Jaunais kanāls tika izbūvēts 1955.—1960. gados, lejasposmā 14 km garumā izmantojot veco trasi, bet augšgalā veidojot savācējposmu pēc pilnīgi jaunas shēmas. Kanāla dziļums ir ap 9 m, platums — ap 50 m. No Malmutas līdz Kalnagalam gar labo krastu izbūvēts 13 km garš dambis, kas sākotnēji aizsargāja kanālu no Lubāna palu ūdeņiem, bet pēc ezera dienvidu krasta dambja izbūves norobežo Meirānu kanālu no Īdeņas kanāla baseina. Pie kādreizējās Lisiņas ietekas izbūvētas Kalnagala slūžas, caur kurām sākotnēji kanālā pa Lubāna izvadkanālu  novadīja daļu Lubāna ūdeņu. 1965. gadā slūžu mezglam pievadīja Zvidzes kanālu, bet 1967. gadā — Īdeņas kanālu.

Lielākās notekas - >Malmuta25; <Teicija; <Ūjiņa; <Lisiņa18; >Lubāna Izvadkanāls (>Īdeņas kanāls (Malta)); >Zvidzienas kanāls;

Kanāls sākas kā regulētās Malmutas upes turpinājums un augšgalā pārtver arī agrāk uz ezeru tekošās upes Teicijas, Brieža grāvja, Ūjiņas  un Lisiņas ūdeņus. To pašu dara <Īdeņas kanāls ar A krasta strautiem, un Zvidzienas kanāls.

Meirānu kanāla sateces baseins pievienošanās secībā-

>Malmuta25 (<Kaževa15; <Strodauka; >Līpupeite; Dekšoru str.; Rūbežnieku gr.;); <Brieža grāvis; <Teicija; <Ūjiņa; <Lisiņa18 (>Vabole; >Inčāres`strauts (<Suruča); <Dīrīte (>Murmastiene; <Grāna grāvis); <Vasijas strauts (>Jāņkrusta strauts); <Bestineica); <Veclisiņa (<Peilāgs); >Lubāna`Izvadkanāls (>Īdeņas kanāls (<Malta; <Vecmalmuta (>Mežūlne; <Ciska); Veclisiņa)); >Zvidzienas kanāls (>Lakste; >Maizaste; >Asna; >Strūdzene; <Pabrauklis));

<Kāršupe; <Isliena; 

Isliena (arī Isliene, iztaisnotais augšteces posms - Jaunisliena) ir Aiviekstes < kreisā krasta pieteka Varakļānu un Madonas novados

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.
kanālskm² 
km³

 ISLIENA 25 augšgalā Ikla 15  Islienas purvs 20 km 102 0,022 Polijas robeža

Iztece - no Islienas ezera (11,2ha) grāvjiem Islienas purvā?. Tek ziemeļaustrumu virzienā, lejtecē pagriežoties uz ziemeļrietumiem. Isliena ir vienigā Aiviekstes pieteka, kas pa ūdensšķirtnes slīpumu tek pretējā virzienā nekā Aiviekste, tikai paša beidzamā posmā pagriezdamas tieši pret galveno upi (Tomāss, 1937, 88) Ietek Aiviekstē pie Stalīdzēnu ciema. Lielākā daļā vēsturiskā Livonijas/Polijas robežupe. Regulēta 20.gs. sākumā. Upes krastos atrodas Obsenieki, Stalīdzēni. Islienu šķērso valsts autoceļš V902 (Ļaudona–Mūrnieki). 

Pieteka > Madavas grāvis - Madara (A.Zīverts). Iztek no Sauku purva, vai Puntes/Auku ezeriņa purva A malā. Jaunisliena 3,5 km (R.A.1999) 

 Antons Austriņš 1908. g ceļojis tēlo Māras zemi - Latgali, noklausītjis - "Robeža tepat neesot tālu un senāk tēvi, pieguļā jādami, gājuši uz Kaķa birzi vilkties ar apaušiem pār Islienu: vidzemnieki vienā, latgalieši otrā pusē. Kura puse nu stiprāka, tā ierāvusi otru upītē kā nieku un kur tad smiekli" (Austriņš, 1918.) 

<Vaibiņa; >Saikava; <Ķimstene ?//Zušupe; <Joša; <Odaža; >Kuja77; <Talicka /Dobupe; <Mila; >Tocīte; <Driksna; >Pūķupe; >Nirīte; <Smerdīte; >Arona44, <Uģērnīca; >Vesetas kanāls; Veseta56;

>Svētupe no ezeriem ar starpteku Starpīte un pieteku Niedrušku12 no Viļvānu ez. (<Pārkārtne). Baseinā Jāņa Āboliņa atklāts pilskalns.

J.Urtāns - "Taisnā līnijā nedaudz vairāk kā kilometru uz dienvidiem dienvidrietumiem no Niedrušku pilskalna atrodas kādreizējo Niedrušku māju vieta. Atzīmējams, ka Niedruškas upes augštece līdz Niedruškas dzirnavu ezeram saukta arī par Ķemerupi un Viļvānu upi, 3 bet mūsdienu satelītkartē upes augštece nosaukta par Pārkārlni". (Labietis ) 

Patreiz atšķirtā lapa ir kā PARAUGS, kādas ziņas iespējams sasmelt par teju vai ikvienu Dzimtenes straumīti.

 Arona ir Aiviekstes > labā krasta pieteka Madonas novadā

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.
kanālskm² 
km³

ARONA

44

Briedaine 

115,5


Skujiešu ezers

197,8

5,2 km

315

0,091


Iztek no Skujiešu (Aroniešu) ezera Aronas pagastā Vestienas paugurainē 197,8 metrus virs jūras līmeņa ūdensšķirtnē ar Ogres Viešupi. Iztekas apkārtne regulēta 1936.g. izveidojot ezeram apteci. Te arī pirmā pieteka < Zīļupīte no Cūkupurviņa Lodes Salas mežā. Posmos kritums atšķirīgs

- upei tekot pa Vidzemes augstienes dienvidaustrumu nogāzi, kritums vietām sasniedz 6 m/km. Lejtecē, Aronas paugurlīdzenumā, kritums vidēji ir tikai 0,8 m/km. Ieteka 82,3 m vjl pa diviem zariem, (kreisais ir rakts kanāls pie "prieka mājas"). Baseina lejasdaļa purvaina(?), regul'eta Mārcienas apkārtnē. Upē vairāki dzirnavu aizsprosti (ezeri.lv). Visas Aronas baseina upes ir straujas. Baseina lielāko daļu aizņem meži un intensīvā lauksaimniecībā ir maz izmantojamo platību. Tek caur Aronas,  BērzaunesMārcienas  un Kalsnavas pagastiem. Zivju tauta 2014.g. saņem papildinājumu tukstošus foreles - Jēkabpils avīze


Lielākās pietekas - >Jole9>Raganīte; <Kapupīte<Austrona9; >Bērzaune;

Bērzaune ir 29 km gara, ar kritumu 144 metri un baseinu 126.5 km², no kura vidēji gadā savācas 0,037 km³. Iztek no Žautrīša Bērzaunes pagastā, tuvumā Gaiziņkalnam. Plūst pa Vestienas pauguraini un Aronas paugurlīdzenumu dienvidu virzienā. Ietek Aronā pa iztaisnotu gultni.                                                                                                                    foto: Aiviekste pie Aronas ietekas 2017.g. Sulu laikā 

Lielākās pietekas - >Lācīte, >Misenīca, >Taleja20, Podupīte; mazākas- Jaunais grāvis3,5 (>Ķēvupīte0,4); <Vēžaunīca4 - Kalsnavas ez.; - Zušulīcis - Pudulu ez.

Taleja iztek no Talejas ezera {Tautas teika - pasakas.net} Vestienas tuvumā. Regulēta divos posmos -arī lejtece kanāls. Darbinājusi divas dzirnavas. Robežupe Bērzaunes, Mārcienas un Kalsnavas pagastiem 8 km. Pieteka > Skapgrāvis.

Irēnas un Aivara Klušu Motoru un tehnikas mūzejs Kalsnavas Kamenēs uz Aiviekstes krasta. (99 privātie mūzeji Latvijā, 2014).


Veseta ir Aiviekstes > labā krasta pieteka MadonasĒrgļu un Pļaviņu novados.

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.
kanāls
km² 
km³

 VESETA56  113   Kālezers187,8 15 km 
324 0,093 lejtece mainīta

Iztek no Kālezera Kuilīšu līča Vestienas pagastā. Tek pa Vestienas pauguraini un Aronas paugurlīdzenumu labi izteiktā ielejā, kas vietām sašaurinās un veido gravu. Vietalvas apkaimē tek pa senieleju; lejtecē pa Vesetas-Aronas pazeminājumu. Te upe regulēta.

 Pie Aiviekstes dolomīta karjeriem izveidots 1,2 km garš kanāls (Vesetas kanāls), pa kuru lielākā daļa noteces ievadīta Aiviekstē. Vecgultne no Ģeriņiem līdz Vesetniekiem sapostīta, uzņem > pieteku Riekstiņu un kā maza upīte ietek Aiviekstē. Lielākās apdzīvotās vietas krastos: Sausnēja, Vietalva, Jaunkalsnava. Upi šķērso autoceļš P37  un dzelzceļš Pļaviņas-Gulbene.

Lielākās pietekas: (A - Z; >labā; < kreisā); >Aronīte, >Riekstiņa; <Skaldu upīte; <Labonīte 6km; <Šubraka; <Savīte25; <Antonīca14;

Pirmā Vesetas pašas pieteka <Skaldu upīte, necik tālu, 2,8 km*, no iztekas. *(precizitāte +/- 50m, LR ģeotopo karte 2014).

Bitēs var iepazīties ar modernas pienotavas iekārtu. Vesetā no kreisās puses ietek mazā Barisu upīte. Tā tek 1,5 km garā, dziļā Rocēnu stavkrastu grava, kas vietām apaugusi skaistiem lapu kokiem. (1960)

Vesetas palienes purva laipas taka DA pārvaldes vietnē.

Vesetnieku tilts; foto: Gatis - wondermondo.com.

Savīte ir Vesetas < kreisā pieteka pagastā, Madonas rajonā, novadā, 

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.

km² 
km³

 SAVĪTE27
 123 4,9  Kaņepēnu ez
 avotaina
55,8  
0,017 
gravas & akmeņi

Iztekā maza tērcīte, toties kritums no Vestienas pauguraines uz Aronas līdzenumu pamatīgs. Dziļa ieleja pavada gandrīz visā garumā. Darbinājusi divas (?) nelielas dzirnavas. Lejteces 2,5 km regulēti. Lielākā pieteka - > labā krasta Taurupīte 4 km; Apraksts -  Kalsnavas avīze 2017.

Pilns Vesetas baseins no avotiem - Asmenītis ~Milnupīte - Salājs (Rēzēnu str.) ~Miltupīte - Sudāriņš //Tolkas dzirnez. ~Saltupe //Tolka; -Červītis;  -Kūsītis; -Kāla ezers; <Skaldu upīte -Dēlītis; >Aronīte; <Labonīte6; <Šubraka; <Jaunā Veseta; >Vecā Veseta; <Mailīšu grāvis; <Savīte25 -Kaņepēnu ezers (<Dzērvīte; >Taurupīte4; Bagātiņa?); <Antonīca14 (>Svirēja (< Jordānīte)); >Riekstiņa; 

TEIKA - Vestienas robežās iztek Vesetas upīte no Vesetas ezera. Un Jānīšu daļā, tuvu pie Aizkaļņu robežas, vecos laikos būvētas dzirnavas, kur dambja ozola mietu gali vēl tagad redzami. Šīs dzirnavas bijušas gandrīz jau gatavas, kad kāds tuvs nāburgs redzējis sapnī, ka jauna sieviete dancojusi pa dzirnavu virsu, tā dziedādama: 

"Nij maluši tēvu tēvi, / Nij ar mals bērnu bērni; / Kā, upīte, tecējusi, / Tā tecēsi mūžīgi!"   Īsi pēc tam ūdens dzirnavas izlauzis. 

Vēl teikas par dažādām lietām, arī ūdeņiem - pasakas.net

Patreiz atšķirtā lapa ir kā PARAUGS, kādas ziņas iespējams sasmelt par teju vai ikvienu Dzimtenes straumīti.

Sāvīte iz Sāvienas ezera, tātad < kreisā pieteka Aiviekstei. Kartēs arī Sava, tekstos Savita, Savide.

Apmēram 10 km gara, jo Sāvienas ezers kopš Dzirnavu grāvja izrakšanas vairāk saistīts ar Smerdīti. Turklāt izskatās varēja būt sezonāla, nepatstāvīga notece. Ieviesies nosaukums `Uģērnīca` - diez` no kurienes?! Varbūt krieviskota `Ūdru-sala` tam pamatā... Bijusi ievērojama viduslaiku robežupe, kuru tātad kopā ar Alūksnīti uzskatam par Latgales-Vidzemes robežu. Pieteciņa < no Strīdus (Lapu purva). 

Bērzaune ir Aiviekstes < kreisā sānupe Medņu (Variešu) pagastā Jēkabpils rajonā.

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.

km² 
km³

 BĒRZAUNE 28Alūksnīte
28 0,96 purvā   110 0,023

Bērzaunes augštece Alūksnīte iztek no Timsiņu  purva ezeriņa. Tā gandrīz visā garumā tek līdzās Aiviekstei pār pārpurvotu, daļēji nosusinātu ieplaku, austrum Latvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumā. Ar <Gardauni (jeb Rītupīti?) uzņem Gardaunes un Silabebru ezera ūdeņus. Ieteka Aiviekstē Krustpils pagastā. Labā pieteciņa > Alūksnīte, kas citos avotos sinonīms. Neliela pieteka pievada Silabebru un Gardauņas ezeru ūdeņus. Lielākās pietekas: Alūksnīte (10 km), (wiki). Ietek Aiviekstē pie "Pūķiem".

Babraunīca, saukta arī Babrava, Bebrupe, (kļūdaini Braslava, Gardaune) ir Aiviekstes < kreisā pieteka. 

Babraunīca sākas no Piņņu purva uz dienvidrietumiem no Piņniem Variešu pagastā. Tālāk tek gar Laidēm uz Ķoderiem Variešu pagastā, kur šķērso Jēkabpils-Madonas ceļu un ietek Krustpils pagasta teritorijā. Šeit pa šauru ieleju upe tek līdz Salasmaniem. Ietek Aiviekstē pie Glāzniekiem. Lejtecē 3 kilometrus tek caur mežu. Garums 15 km. Babraunīcas labā krasta pietekas Krustpils pagastā ir Līkups un novadgrāvis no Dobmeža. 

>Akmensstrauts; <Bērzaune; <Babraunīca; ?<Ciķeļgrāvis; <Lukstupe; - ieteka Daugavā; 

J.C.Broce zīmējums 1797.g. Pārceltuves skats uz Gostiņu krastu. 












Ja tomēr meklētais ūdens neatradās - RAKSTI, - un pēc dienas vajadzīgais būs klāt!

AIVIEKSTES sateces baseins - (A - Z); > labās, < kreisās sānupes, (bez Pededzes pietekām);

>Akmensstrauts; >Arona44 /Briedaine -Skujiešu ezers (<Zīles strauts1,75; <Austrona; >Bērzaune  (<Podupīte; <Krustiņš-; Brencītis-; >Adažiņa (<Lācīte); -Struņķu ezers); >Taleja20 (>Skapgrāvis); >Misenīca); >Dzirnupīte7 (>Briedaine +Dēklainīte); >Jole; >Ķēvupīte; >Raganīte -Acu avots, (>Iztekas strauts; <Ančupīte -Anča avots); <Kapupīte (>Masuļavots); >Sīļauka; >Pirķene; >Paugurīte; >Vēžaunīca4 -Kalsnavas ezers; >Dzedziekste3,4; >IČA 71 (<Ūdzins; >Červonkas strauts -Micānu ez. (Vornaišu upīte); >Dasas strauts10; >Lakšinīku strauts; <Vozņankas str.?; >Strodu strauts15; >Uguļauka10; (<Solas-Ruskulovas gr. (>42684-Krampīšu gr.)); <Jūzupeite //Juzupe; <Starica12; >Tilža38 (>?<Akmeņrūcs; <Raicene; <Dūkšupe (>Mežupe; <Nūvozine); >Vakša); <Maziča38 -Lempu ez.; >Ķeiba25 (<Siltene; >Skujatne); <Vecā`Iča; <Melnais grāvis; >Paukle20 (<Kanaviņa); >Dziļaune12; <Vējupīte); 

>Jaunpededze +>PEDEDZE159; >Kalnupe;>?Krēsle; >KUJA77 -Liezēris -Sebricas str.; (>Cilmija; >Birzelīte Rūgupīte; >Kārzdaba; >Urdava17; <Apiņupīte14; >Sūla19 (>Āriņa); >Libe22 (>Graudupīte; <Pagrabiešu gr.); >Norkalnu gr.; >Silu gr.; >Rieba15; (<Mucenieku upīte; <Varenīte; <Dorupe; >Lisa (<Madonas upīte; <Ridzīte (>Leivērīte; >Silapalts)); <Padauklis; <Tēce17; <Upsts19 (>Zvirgzdupīte; <Alksna gr. (<Meimurta gr.)); <Bumbuļu gr.; >Ilga12; <Vepralksnas gr.); >Posms (Lagažs); >Liede60 (>Olene6; |ūdensšķirtne ar Gaujas Vijatu|; <Nidrīte18; >Ludīte; >Grīvupīte6 (>Kapupīte6); >Bakans-?; >Padoma strauts; <Lapenieku gr.; <Ušurupe12 -Ušurezers; >Krieviņgrāvis; <Mandauga17 (>Stiebriņu gr.));  >Morozas grāvis; >Nirīte; >Pīsteņa /Osa //Piestiņa16 (>Saipīte; >Palaceņa); >Saikava; >Sogārdu grāvis; >Svētupe -Svētes ezers -Starpīte (>Krāka; <Nesala -Dūku`ez.); <Niedruška12 //Ķemerupe -Viļvānu ez.; (<Pārkārtne); >Tocīte (>Krustagrāvis; >Graulīte); 

>Vecpededze - <Pērde82 /Pērdeja //Bolupe - <Narica (<Melnais rūcis); >Ašusila strauts; >Makšinava; >Oknupe; >Čāgupīte; >Rūbežupe1,8; >Dūgupe; -Pērkonu ez. (<Žaugupe); >Palnupe; -Balvu ez.; >Raganiņa (Silacīma upīte); <Kurna26 (<Kačupīte -Sprogu ez.- <Zaļcupe); <Dūrupe; <Staigupe; <Teterupe23; <Vārniene50 (>Rūbežupe11 (<Sūcene); <Kārnīte14 (>Dobupe); <Sudarbe22 (<Dūberūcis5; <Ilgančupe; <Dzīste5 -Ilgančezers); <Cimpīte; <Pokrateņa14 (<Avotiņa)); >Vērde; >Veseta56 (Savīte25 (<Dzērvīte; >Taurupīte4; Bagātiņa); <Antonīca14); >Vesetas`kanāls; >?Lazdīte; ?>Mežareja; 

<Abaine14 //Abaines kanāls (?<Ciķeļgrāvis; <Seldžu gr.; >Nainiekste; >Abora); <Babraunīca (>Līkups; >Bebrupe); <Bērzaune (<Alūksnīte10; >Rītupīte; >Timsmalīte); <Driksna; <Isliena25 (<Sildu ezers- Islienas ezers; <Muižupe; /Jaunisliena; >Sumeja; >Madavas gr.; >Dubīte); <Joša; <Kāršupe; <Ķimstene //Zušupe; <Lukstupe (>Salupe); 

<Meirānu kanāls (<Malmuta25 (<Kaževa15; <Strodauka; >Līpupeite); <Brieža grāvis; <Teicija -Teiču purvs<Ūjiņa; <Lisiņa18 (>Vabole; >Inčāres strauts (<Suruča); <Dīrīte (>Murmastiene; <Grāna grāvis); <Vasijas strauts (>Jāņkrusta strauts); <Bestineica); <Veclisiņa (<Peilāgs); >Lubāna Izvadkanāls (>Īdeņas kanāls (<Malta; <Vecmalmuta (>Mežūlne; <Ciska); Veclisiņa)); >Zvidzienas kanāls (>Lakste; >Maizaste; >Asna; >Strūdzene; <Pabrauklis)); 

<Mila; <Odaža; <Patmaļu grāvis; <Rupsalas grāvis (<Lakstienas gr.; >Seldžu gr.); <Smerdīte (<Dzirnavu gr.); <Talicka /Dobupe; <Sāvīte10,5 /Uģērnīca (<Lapevec?); <Vaibiņa (<Kaķene); <Velna grāvis; <Vērdes kanāls; >Ziedu grāvis; <Zvidze;

JS logo uz Madonas karti


KARTE - Izdevniecība "Jāņa Sēta" Madonas novads, 2015; karte mērogā 1 : 75 000 (750 metri centimetrā).


SĀKUMS / SARUNAS / KARTE / ZIŅU PŪRS / LASĪTAVA / VIDRŪPE / SAZIŅAI / UZ AUGŠU


pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.

km² 
km³

          


attēls - 2.pielikums Ministru kabineta 2010.gada 30.marta noteikumiem Nr.318.


Še redzamā lapa ir mans melnraksts par tēmu "dzimtās zemes upes". Ja gaidītu skaistu pabeigtu, nesagaidītu. Ai. Liepiņš 

Šeit es varu ievadīt gan tekstu, gan ievietot attēlus un tabulas, ja ir tāda nepieciešamība. A. L. 

Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.

 .