EZERI.lvLubāns ~ ar kanāliem un satekām, RĒZEKNI un MALTU


  Kurš gan Latvijā nezinās LUBĀNU ar tā plūdiem un zivju stāstiem!? Regulētākais ezers, trīskārši samazināts, tomēr  arvien saņem upju upes. Turklāt ne tās mazākās. Pat divas no vis-garāko saimes, Rēzekne un Malta ieplūst šeku. Un Baltijas valstīs lielākais hidrotehniskais veikums. Pirms kanalizēšanas ietecēja 12 upes no 6680 km².

PAPILDINĀTS - 29.03.2019.

 Kopš 19. gadsimta vidus, būvējot Lubāna hidrotehnisko sistēmu, vairākas reizes mainīts ūdens līmenis ezerā. 20. gadsimta sākuma pavasara palos ezera ūdens līmenis pacēlās par 2 metriem, appludinot 650 kvadrātkilometrus lielu platību. No 1929. līdz 1939. gadam regulējot iztekošo Aivieksti, līmenis krities par vairāk nekā 2 metriem. Tomēr 1955.g. pārplūda 57 000 ha, un plūdi kritās 5. jūlijā. Vismazāko platību ezers aizņēma 1970-to gadu vidū, tad lielākais ezers Latvijā bija Rāznas ezers, vēlāk ezera līmenis tika paaugstināts. Tagad ūdens līmeņa regulēšanai ezerā ir divas slūžas, ziemeļos Aiviekstes, dienvidrietumos - uz Meirānu kanālu. Izbūvētas hidrotehniskās būves: dambji ar kopgarumu 90 km, kanāli ar kopgarumu 93 km, ezeram tuvumā, agrākajā ezera palienē izveidoti zivju dīķi ar kopējo platību 1750 ha, nosusināts 180 km² agrāk purvainu un pārplūstošu zemju. 

Vairāk lasīt - http://www.videsvestis.lv/content.asp?ID=113&what=18

Bijušās ieteces - 

Krēsle; Lakste, Asne, Strūdze, Lisiņa, Teiča, Melmute, Sala, Malta, Rēzekne, Pupiņa; 

//site-1273.mozfiles.com/files/1273/kB_Lubanam37.PNG

 Pēc savas izcelšanās Lubāna ezers pieder plašo jūras atlieku ezeru saimei, kāds ir Peipusa, Pleskavas un arī Lādogas ezers. Tad, kad pastāvēja augsta līmeņa Baltijas sprostezers (pirms 10-12 tūkst, g.), šīs ieplakas bija savienotas. Lubāna zemienes notece uz Pleskavas ezeru varēja notikt pa Ičas upes sengultni pretēji tagadējam virzienam. Zondējot purvus ūdens šķirtnē pie Malnavas-Saļnevas ceļa, varēja konstatēt tur kādreiz pastāvējušas ūdens straumes gultni, ar oļu - grants pamatni zem 3-4 m bieza kūdras slāņa. Par to liecina arī šajā apkārtnē esošo subglaciālo gravu virzieni. Baseina pārpurvošanās, kā arī Pļaviņu dolomītkrokas lēnas viļņveida kustības rezultātā minētā noteka atvienojās un notece uz Daugavu izlauzās pa Aivieksti. (Lubāna klāni un pauguri pie Rāznas, Kazimirs Vanags, Lubans - jūras atlieku ezers DVK2002) 

Rēzekne, saukta arī Rēzne, ir Lubāna pieteka Rēzeknes novadā, caurtek Rēzeknes pilsētu.                            ŪDENS LĪMENIS

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.

km² 
km³

 RĒZEKNE116 71   Rāznas ez.  163,3  2025,70,2 lejteces dalīšanās

 Iztek no Rāznas ezera Kaunatas pagastā, izteku regulē ar slūžām. Augštece un vidustece Latgales augstienē, lejtece Lubāna līdzenumā. Baseina augšdaļā pietece galvenokārt no ezeriem, lejtecē - no purviem. Augštecē un vidustecē upe līkumo starp morēnu pauguriem, ieleja trapecveidīga, purvainās vietās neizteikta. Tek cauri Kaunatas ezeram un Spruktu ūdenskrātuvei. Upes vidustece, sākot no Stoļerovas, veido izteiktu ieleju Rēzeknes pazeminājumā. No Rēzeknes pilsētas līdz Subinaitei tek pa Rēzeknes senieleju. Lejtece lejpus Murāniem regulēta. Kreisajā krastā izvietoti zivju dīķi, ko uzpilda no Maltas, bet ūdeņus novada Rēzeknē. Lejpus Orenīšu dīķiem upē pa Maltas-Rēzeknes kanālu tiek pievadīti Maltas ūdeņi, sakarā ar ko Rēzeknes notece un baseins ir dubultoti (agrākā baseina platība 1160 km²). No Žogotām līdz Lubānam upe ir iedambēta, kanālā tās dziļums sasniedz 7 m. Upe stipri aizaugusi, augštecē un vidustecē līdz pat 80%. Dominē meldri, niedres, glīvenes un elodejas. Visā garumā izmantojama ūdenstūrismam. Lielākās apdzīvotās vietas krastos: StoļerovaRēzekneSakstagalsRikava. Upi šķērso autoceļi A12A13P55 un Daugavpils - Pitalovas dzelzceļš. 

Lielākās pietekas, (>labās; <kreisās) - >Pārtava10; >Križutu grāvis12; >Taudejāņu strauts13; >Liužonka26; >Sūļupe14; >Tarasīne; >Živuha7; <Reva9; <Vagaļu strauts8; <Kovšupe10; <Medina10; <Čečora19; <Malta105; <Maltas-Rēzeknes kanāls; 

Bijuse pieteka >Krēsle palikusi īsāka, un savus 8,7 km pievieno kanālam, kurš papildina zivju dīķus, un vairumā kartēs tam nosaukums nepamatoti pierakstīts , kurš būtu Aiviekstei pirmā > labā pieteka. 
logo dziedava.lv ar saiti uz foto -

FOTO - dziedava.lv -

VĒRTUMI - Dabas parks > Adamovas ezers; latgaļu pilskalni ap Rēznu -

Labā krasta pirmās pietekas sākas ūdensšķirtnē ar Sarju, jeb Dzierkaļu kalnu masīvā.

Živuha ir 26,5 km gara > labā pieteka Rēzeknes novada Vērēmu un Audriņu pagastos, upes ūdeņi ir piemēroti karpveidīgo zivju audzēšanai. Živuhas izteka atrodas pie Jermolām, no kurienes tā tek uz dienvidiem; sateces platība 130 km². Upi šķērso autoceļi A12 un P36Greivuļos upes labajā krastā atrodas kartodroms.

Kovšupe ir Rēzeknes upes < kreisā pieteka Rēzeknes novada Ozolaines pagastā un Rēzeknes pilsētā.

Čečora ir 19 km gara < kreisā pieteka, Rēzeknes rajona R daļā. Kritums 40 m, baseins 74 km², notece o,o16 km. Iztek no pārpurvotas pļavas Latgales augstienes ZR malā, Slobodas apkaimē (Rāznavas paugurainē). Augštecē regulēta. Tek garām Kudliņiem un kūdras purvam, tālāk pa pārpurvotu ieplaku uzņemot melioracijas sistēmas ūdeņus, strauji pagriežas uz Z un ietek Rēzeknē. Šajā posmā stipri līkumo. Krasti apauguši , gultnē daudz sēķļu un atvaru (I.Rieksts94).

Liužonka (Lyužanka (latgaliski) - saite uz Lģia db) ir 26 km gara > labā pieteka Rēzeknes rajonā. Kritums 59 m, baseins 64 km, notece 0,0 12 km. Sateces baseins atrodas Latgales augstienes ZR daļā. Par sākumu uzskatāmi grāvji ZA Audriņem (?). Lejpus Audriņiem no abām pusēm pievienojas melioracijas novadgrāvju sistēmas. Tur 4 km garā posmā upe regulēta. Tālāk līdz ietekai pie Rikavas ir dabiska gultne, kas līkumo pa pļavām un mežiem. Pie ietekas agrāk bijis aizsprosts un dīķis (A.Zīverts95).

Pils priekšā ir miestiņš ar 14 mājām ... Uz tās pašas Rēzeknes upes ir nelielas patmalas, kuras maļ pils vajadzībām..."
1599. g. revīzijas dokumentos par šīm dzirnavām teikts: ~Patmalas pils tuvumā ir ar vienu dzirnavu akmeni; no tām cita labuma nav (nedod nodokļus), jo maļ vienīgi pils vajadzībām." Sekojošos karos Rēzekne postīta, un 1712. g. Rēzeknes poļu starostijas inventāra sarakstos minēts: ~Rēzeknes mūra pils īsti gruvekļi .. . Pilskalna piekājē uz Rēzeknes upes iesāktas būvēt, bet vēl nepabeigtas patmalas ar dambi."200 (A.T.1997)

Patreiz atšķirtā lapa ir kā PARAUGS, kādas ziņas iespējams sasmelt par teju vai ikvienu Dzimtenes straumīti.


Malta ir Rēzeknes < kreisā pieteka no Feimaņu pauguraines Rēzeknes un Viļānu novados. Iztek no Salāja ezera.             PAPILDINĀTS-01.08.2017.

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.

km² 
km³

 MALTA 105  97  Salājs   886,9 0,18savienojums ar Rēznu 

Dažkārt par upes augštecēm uzskata Mostovuku (posms starp Diunokli un Salāju), Klismetku (posms starp Luknoju un Diunokli) un Taču (posms no Luknoja līdz Boraugas ezeram). Malta uzņem ūdeņus no daudziem ezeriem Latgales augstienes centrālajā daļā ar to kopplatību 18 km². Augstā ūdens līmenī Maltai pa Kozupi pieplūst arī Zosnas un Rāznas ezeru ūdens. Upes kritums neviendabīgs: augštecē ap 2 m/km, regulētajā posmā no Baldas ietekas līdz Liskas ietekai - <0,5 m/km. Līdz 1966. gadam Malta ietecēja Lubāna ezerā. Tagad Malta pa Maltas-Rēzeknes kanālu novadīta Rēzeknes upē. Vecmaltas gultne (6 km) izmantota par Īdeņas kanāla posmu, kurā saplūst ūdeņi no Nagļu dīķiem.  Vieta - Kroma kolna broleiba...; >Dauguļu Kapču kalns; <Brūveru Garadaka; <Leimanišku pilskalns, Batereja;

Lielākās pietekas, (>labās; <kreisās) - <Balda24; <Čornaja10; <Liska18; >Leičupe12; <Mozgupe10; >Tiskade15; >Viertiukšna14; 

FOTO - dziedava.lv -

Balda (arī Kažaune) ir 24 km gara Maltas < kreisā pieteka Rēzeknes un Dagdas novados. Iztek no Bižas ezera Andrupenes pagastā, plūst pa Latgales augstienes Maltas pazeminājumu ziemeļrietumu virzienā, kritums 28 m. Gultne iztaisnota un padziļināta, kalpo par noteku apkārtējām meliorācijas sistēmām. Vairāki nelieli strauti pievada apkārtējo ezeru ūdeņus. Sateces platība 122 km², gada notece 0,026 km³. Upi trīs reizes šķērso autoceļš P57. Lielākās apdzīvotās vietas krastos ir Bronki un Dorotpole. >Stalidzānu Svilušais kalns; <Pušas I, Pušas II pilskalns;

Ciskoda (arī Tiskade, latgaliešu: Cyskoda) ir 15 km gara Maltas upes < labā pieteka Rēzeknes un Viļānu novados. Iztek no Tiskādu ezera, tek ziemeļu virzienā, pamazām pagriežoties uz rietumiem. Ietek Maltā augšpus Podļizovkas. Šķērso autoceļus - V580 (Rēzekne–Ciskādi–Ružina), divreiz V572 (Murāni–Mortišķi–Denelišķi) un P59 (Viļāni–Ružina–Malta). Apdzīvotās vietas upes krastos: Groveriški, Strupļi, Vecmurāni.

Notra ir 6,1 km gara Maltas upes < kreisā pieteka Viļānu novadā. Izteka - uz rietumiem no Aleksandropoles. Tecējums novirzīts ap Notras ezeru. Ietek Maltā Viļānu pilsētas teritorijā. Virziens līdztekus autoceļam V595 (Viļāni–Maltas Trūpi–Lomi), uz dienvidiem no Viļānu muižas šķērsojot autoceļu P58 (Viļāni–Preiļi–Špoģi). Apdzīvotās vietas upes krastos: Notra, Kūkoji, Viļānu muiža, Viļāni.

Spierga (arī Sperga) ir 9 km gara Maltas upes < kreisā pieteka Viļānu novadā. Izteka - Šautiņu apkaimē. Ietek Maltā iepretim Viļāniem, pirms dzelzceļa līnijas Krustpils—Rēzekne II tilta. Apdzīvotās vietas upes krastos: Ugrinieki.

Lauza ir 9 km gara Maltas upes < labā pieteka Viļānu novadā. Iztek no Strupļu purva, tek uz ziemeļiem, pamazām pagriežoties ziemļrietumu virzienā. Ietek Maltā iepretim Ornicāniem. Šķērso autoceļus - V594 (Viļāni–Guriliški–Mortišķi), A12 (Jēkabpils–Rēzekne–Ludza–Krievijas robeža (Terehova)), V561 (Gaigalava–Viļāni) un V596 (Viļāni–PilskalnsNagļi), kā arī dzelzceļa līniju Krustpils—Rēzekne II. Apdzīvotās vietas upes krastos: AntoņiškiTaukuļiLauzinieki.

Sateces baseins no augšgala - MALTA - Solojs (Salājs) /Tocs /Klismeika /Mostovuha; <Balda24 (<Zeiļupīte); >Kozupe8 -Zosns; <Aina9; >Viertiukšne14; <Mozgupe10; >Prezma5 (<Deimanka); <Čornaja10; <Liska18; <Šaloņa; <Nalobne; >Leičupe12; >Tiskade15//Ciskada; <Notra; <Spierga9; >Lauza9; >Rēzeknīte; >Maltas-Rēzeknes kanāls; <Vec-Malta (<Oluta grāvis);

Saprasties ar ūdeni ~

GRĀMATA Gadsimta katastrofas Latvijā, Gaitis Grūtups, 1999; pie /vidrūpe/plūdi/ kur vairāk par PLŪDIEM. 

1902. gada Pēterburgas avīzes -

Gruhti ir bijis wiņeem arweenu, bet schogad şewischki gruhti. Mauroja pawaşar' gowis, blehja aitiņas, ganos praşidamàs,— bet kur tu wiņas laidişi: uz ganibam uhdens — ka balts ween kaujas. Un tà palika dazcham labam şaimneekam lopi kuhtî wişu waşaru. No şeena ar neka neiznahca: zahli pļawâs noehda asari un raudas. Paraudaja, paraudaja dazcha laba muhsu mahte, bet beidzot tomehr kustoņus pahrdewa. Kà tiks pee jauneem, — Deews to zin. Ja, tahdu postu nes mums Lubanes ezers. Un tà tas gadu no gada. Agrak' laikôs leelee pawaşara pali (pluhdi) uznahca daudz retak. Witebskas mezchosf şneegs kusa pamazitem, uhdens paşpehja notecet. Tagad augşchâ mezchi izcirsti, purwji sagrahwoti; sneegs, kad kuhst, tad kuhst uz reizes; uhdens saceļas tik augsti, ka dazcham saimneekam pa pagalmu jastaigà — ar laiwu. Kur Alūksne, kur Wiļaka (Marinauze), kur Rehzeknei, Ludzai gals, — wişi uhdeņi no tureenes şapluhst Lubanes ezera dobumâ un un war notecet juhŗâ weenigi pa Aiweeksti caur Lubani. Tadehļ uhdens stahw un nenokrihtas pahri Jahņeem. Kas tur tihrumâ war izaugt, kahda zahle pļawâs, ganibâs, - weegli eedomatees. Lai nowehrstu şcho ļaunumu, tad tam jaķeras pee paşchas şaknes.

 Kas un kāpēc tika darīts Lubāna baseina ūdeņu "savaldīšanai".

Lielākais kanālu mezgls ietver bijušo lielāko ezeru Lubānu, bet līdz ar to tas esot lielākais Eiropā iedambētais ezers. Meirānu kanāls, Īdeņas kanāls; Zvidzienas kanāls; Vērdes kanāls; Maltas-Rēzeknes kanāls; Lubāna izvadkanāls...

Literatūra - G.Grūtups, Gadsimta katastrofas Latvijā; Kā zivis noēda govīm ganības, 33.lpp.      /lasītava/uzkrājums/raksti/ 




~ Lielās pārmaiņas

Arheoloģiskās apmetnes Lubāna mitrājā, kopā 27 (!).

Numuri shēmā apzīmē akmens laikmeta apmetņu vietas, zīmējuma autors nezināms

PASKAIDROJUMS pie shēmas -

Tajā aizvēsturiskajā laikmetā ezera līmenis bija krietni zemāks. Jo šīs apmetnes nebūt nav klāstu vai pāļu būves. Ar raustīto līniju apvilkta mūsdienu applūduma zona, tātad teju visas dzīvesvietas regulāri peldētu! Toties mūsdienās vienīgi paaugstinātā Īdeņu sala ir apdzīvotā vieta. Dabiski, ka sekls ezers, ar lēnu noteci gadu tūkstošos pieauga. Ietekošo upju sanesumu dēļ vien. Turklāt Livonijas periodā Aivieksti izrādās vēl piebēra ar akmeņiem veidojot aizsardzības līniju. Tad arī nav jābrīnās par katastrofālajiem 19-20.gadsimta plūdiem. 

Bonifacijs Briška, Lotgala muna Tāvzeme, 1984 

Lubōna azars, nasaverūt uz vairōkim kanalim, kuri jau ir sarokti storp tū un Aivīkstes upi, pavasarūs un leitaiņajās vosoros vīnmār vēļ roda plyudus, sagōdojūt zaudējumus apkōrtejim zemnīkim, lauku un pļovu īpašnīkim. 66lpp.

 C. Lubōna regulešona.

Pavasara un rudiņa plyudi naatkareigōs Latvijas laikā beja naregulara parōdeiba. Vaļdeiba laikā nu 1927. leidz 1937. godam izvede plašus azara regulēšonas dorbus golvonā kōrtā ar Aivīkstes guļtnes sprydzynāšonu. Teik apgolvōts, ka pēc šōs regulēšonas azara plateiba sausā laikā sasamozynōjuse uz 25 kv. km, ar napylna 1 m dziļumu.78)
Vīnsētnīki, tykuši pi sovom saimesteibom, nataupeja pyuļu grōvu rakšonai sovūs laukūs un pļōvās, bet lelōku pasōkumu veikšonai, tai saucamūs nūvodgrōvu rakšonai dybynōja meliorācijas sabīdreibas. Augstākajōs vītōs mytruma apstākli patīši tyka nūkōrtāti apmīrynojūši, bet par pošu Lubōna azaru un tyvākū apkōrtni tō navarēja saceit. Plyudi, lai ari mōzākā apmārā, tūmār draudēja, jo tūs veicynēja ari jaunī nūvodgrōvi, ar strauji pīvadeitu yudini. 68. lpp.

Patreiz atšķirtā lapa ir kā PARAUGS, kādas ziņas iespējams sasmelt par teju vai ikvienu Dzimtenes straumīti.

Malmuta, Meirānu kanāla < kreisā pieteka Rēzeknes rajonā. garums 31 km, kritums 14 m, baseins 192 km². Tek pa purvainām pļavām. Lielākā pieteka Kažauka (15 km), kā arī vairāki melioracijas novadgrāvji. Baseinā 37 nelieli ezeri. Agrāk ietecēja tieši Lubāna ezerā (LME68).

22,5 km, ar pietekām Brangovas upeite (augštecē arī) Malmana, Malmona, Malmuna, Malmute, Mālmute, Melmane, Melmute, Mēlmute, Veipore [uo] (augštecē). -  (Lģia)... 

Pietekas - (<Kaževa15; <Varka; <Strodauka; >Līpupeite; Dekšoru str.; Rūbežnieku gr. ??Mežulne). Kapēc Strodi atrodas citur..? 

Senejais Varkas zemes nūvods // Dzeive, 01.01.1984. 
Malmona jeb Malmute; augšpus Kažovas ietekas - Veipores voi Brangovas upeite. 

Kažava, Kažauka (augštecē), Kažava, Kažavas upe, Kažavka (Lģia). Tek caur Varakļāniem, Vara-klāniem?! 

Cakulu senkapi. Varaklānu pilsētai tuvākais republikāniskās nozīmes arheoloģijas piemineklis ir Cakulu senkapi t.s. Kara kapi. Šie senkapi kā senlietu atradumu vieta bija pazīstama jau sen, taču padomju laikā LPSR Vēstures muzeja darbinieki – I.Cimermane un A.Radiņš – te veikuši arheoloģiskos izrakumus. Senvieta atrodas Varaklānu – Nagļu lielceļa labajā pusē, netālu no Kažaukas ietekas Malmutā. Senkapi, no kuriem saglabājušies ap 90 kapu uzkalniņu, izvietoti izkliedus ar priežu mežu apaugušā paugurainā augstienē, kas aizņem vairāku hektāru lielu teritoriju. Pētītie uzkalniņi deva 11.-13. gs. raksturīgu inventāru (bronzas kakla rinķi, aproces, gredzeni, zvārgulīši, spirālītes). 

Lisiņa, augštecē Nadziņa sākas Teiču purvā no trijiem zariem, vidējais no tiem iztek no Lisiņa ezera. Pirms lielmeliorācijas ietecēja Lubānā un bija par 7 km garāka, tagad ir Meirānu kanāla pieteka. Pa tās agrākās lejteces gultni 3,5 km garumā plūst Īdeņu kanāls, tikai pretējā virzienā. Pietekas >Inčāres strauts; <Dīrīte; <Vasjas str.; <Bestenīca. Barkavas pagasta vietējie upi sauc Lisene; (R.A.1999) 

JS logo ar saiti uz kartes produktu


KARTE - Jāņa Sēta Rēzeknes, Viļānu novads 2010.g. 1 : 100 000 (centimetrā - kilometrs);


Atgādinājums, ka autortiesību likuma izpratnē autortiesību subjekts ir kā saturs un noformējums, tā arī sakārtojums! © 

Lubāna sateces baseins -

Agrāk uz ezeru tekošās upes pārtver kanāli - Zvidzienas kanāls (Maizasti, Asnu, Strūdzeni), Meirānu kanāls (Lisiņu, Teiciju, Malmuti) un Īdeņu kanāls lejasdaļu no  shēma ar iespēju klikskinaat-Maltas; uz Aivieksti. 

Viss Lubāna sateces baseins pa Saulei no ZiemeļAustrumiem- (>labās; <kreisās) -

>Krēsle; ~Pupiņa; <Rēzekne116 -Rāznas ezers (-Zosnas ezers (>Kozupe; <Ismeru str. (>Rubčinskas str.)); >Pārtava10 (<Orehovka (<Akmenica)); >Ancovas strauts5 (<Vaga); <Vagaļu strauts8; <Reva9; <Geikinu strauts12; >Križutu grāvis12; >Taudejāņu strauts13 (<Āžaraga upīte (Odumovas ezers (>Svilpīne; <Zeļteņu upīte; >Kamuļu kan.); <Kovšupe10; <Medine (<Jaunive); >Živuha7; <Čečora19 (<Piļveļu gr.); >Liužonka //Lūzeņa26 (>Murdiuls); >Sūļupe14; >Tarasīne; <Maltas-Rēzeknes kanāls;

<Malta105 /Tocs /Klismetka /Mostovuha - Solojs (Salājs); >Bebrinka; <Balda24 -Bižas ez. ->Olusņica -Olovecs; (<Zeiļupīte); >Kozupe8; <Aina9; >Viertukšņe14; <Mozgupe10; >Prezma5 -Losu purvs (<Deimanka); <Liska18; <Šaloņa; <Čornaja10 /Naluobne; >Leičupe12; >Ciskoda15 //Tiskade; <Notra; <Spierga9; >Lauza9; >Rēzeknīte; <Vec-Malta (<Oluta grāvis); <Jaunive; (D) Suļka; (DR) CiskaX; (ZR) Asna; Lakste;

Shēma no enciklopedijas Latvijas Daba III. 1995.

<Meirānu kanāls25- (Malmuta25 (<Kaževa15; <Varka; <Strodauka; >Līpupeite; Dekšoru str.; Rūbežnieku gr. ??Mežulne); <Brieža grāvis; <Teicija; <Ūjiņa; <Lisiņa18 (>Vabole; >Inčāres strauts (<Suruča); <Dīrīte (>Murmastiene; <Grāna grāvis); <Vasjas strauts (>Jāņkrusta strauts); <Bestineica); <Veclisiņa (<Peilāgs); >Lubāna izvadkanāls (>Īdeņas kanāls (<Malta; <Suļka; <Vecmalmuta (>Mežūlne??); <Ciska; Veclisiņa)); >Zvidzienas kanāls (>Lakste; >Maizaste; >Asna; >Strūdzene); <Pabrauklis); <Mila; <Odaža; <Patmaļu grāvis; 

Lv Meliorācijas un projektēšanas institūts 1960 izstrādāja Lubāna ezera apkārtnes nosusināšanas un kompleksas izmantošanas shēmu, kas paredz plūdu noteci regulēt ar ūdenskrātuves (ezera) un iedambēšanas palīdzību, ievērojot visdažādāko tautsaimniecības nozaru intereses. īstenošana notika 4 - neatkarīgos posmos - Meirānu kanāla un D aizsargdambis; Zvidzienas kanāls un ezera R aizsargdambis; DA aizsargdambja, Īdeņu kanāla un Maltas pārrakuma būve; Z daļas aizsargdambis būve. tas izpaužas kā 85 km aizsargdambis un 74 km maģistrālo kanālu. Pēc visu pasākumu īstenošanas iegūtās platības 53 000 ha lauksaimniecība, 23 000 ha mežsaimniecība un pat 17 000 ha purvu izmantošanas iespējas. Turklāt A krastā ierīkos lielāko republikā zivsaimniecību ar 8,9 000 ha ezersaimniecības un 2,9 000 ha mākslīgo dīķu. Visus darbus paredzēts beigt 1975.g. (LME, 1968, U.Krauklis) 

Vēsturiskumi ~ 

Brīvības cīņas 1919.g. vasarā sarkano strēlnieku daļas ieņem pozīcijas Varaklānu vispirms Piļpukos, pēcāk Kozusalā. No turienes daļas bieži dodas izlūkos pāri plašajai joslai Barkavas virzienā, un neatgriežas...


SĀKUMS / SARUNAS / KARTE / ZIŅU PŪRS / LASĪTAVA / VIDRŪPE / SAZIŅAI / UZ AUGŠU


pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.

km² 
km³

          

Še redzamā lapa ir mans melnraksts par tēmu "dzimtās zemes upes". Ja gaidītu skaistu pabeigtu, nesagaidītu. Ai. Liepiņš