kartes sīktēls ar saiti uz Balticmaps-Ī ģ e ar pietekām ~

Salacas < kreisā pieteka Īģe, garākā Salacai ar 49 km, Ziemeļvidzemē Alojas un Mazsalacas novados. Tek no Idumejas augstienes Pociema grēdas gar Alojas - Puikules vaļņa A pusi līdz Metsepoles līdzenumam.

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.

km² 
km³

 Ī Ģ E
 49  47     237,5 0,05dzelzceļa tilts
Sākas Z.Vidzemes platformā Ozolu pagastā ap 85m vjl. Tek visumā uz Z bez sevišķi ievērojamiem līkumiem. Augšdaļā ieleja sekla, lēzena, ar slapjām pļavām: tapēc neapdzīvota un satiksmei nepiemērota. Bet lejasgalā tuvojas Salacas ielejai, tā iegrauzusi šauru, līdz 15 m dziļu ieleju ar stāvām malām. Tur tās krastos mājas un divas ūdensdzirnavas (LKV34). 

Augšdaļā tek pa slapjām pļavām, lejasdaļā stāvos krastos, līkumaina. 49 km, 47 m, 223 km[]; Tek caur Urgas ezeru, ar nelieliem strautiem uzņem Purezera un Paužezera ūdeņus (A.Pastors65). 

ietek Salacā tās 61. km 

Limbažu un Valmieras rajona robežupe 15 km. Tek pa Burtnieka līdzenumu, lejtece Metsepoles līdzenumā. Pie Urgas ir Urgas dzirnavu ezers (16 ha). Labajā krastā pie Veclauriem ir Lauru pilskalns (R.Avotiņa95) 

Wiki teksts - sākas Dikļu pagasta ziemeļrietumu stūrī purvainā apvidū pie Rāķa ezera. Augštecē šķērso Tēvgāršas purvu. Lielākās apdzīvotās vietas krastos:OzoliUrga

Lielākās pietekas: < Struņķupīte (14 km), <Soģupe (9 km), <Ūpšupīte (7 km), <Mažurka, >Kristiņupe. 

Visas pietekas no iztekas -

<ĪĢE49 (<Struņķupīte6,0 -Svētezers - Paužezers-; >Mažurka6,8; <Ūpšupīte7; <Soģupe9; ?Kristiņupīte; <Spaļupe7,0); 

 Dabas liegums Dzērves purvs - saite DA pārvaldes vietnē; Kopā ar visu Salacas baseinu - Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts;
Rolanda Lebusa apraksts VidesVēstīs - Upju vizītkartes - Īģe; 2006.
 VIETA URGAS KRODZIŅA REKLĀMAI, piemēram !!! VĒRTUMI -
lejtecē sufozijas kritenes;
<pilskalns pie Lauriem;
bijušās Urgas pils parks; vēsturisko Krogzemja dzirnavu vieta;
Dzejnieks Auseklis (Krogzemju Mikus) dzimis Ungurpils Sīpolos aiz Joglas upes, bet skolojies Alojas draudzes skolā (1785), kurā par skolotāju strādājis J.Ruģēns - "kad atnāks Latviešiem tie laiki...". - saites letonika.lv

lasāmais ~

Tālavas dalīšanas dokumentā 1225.g. Ale, Alendorf - 

Par Babits pili. (Teika). 
Walmeeras apriņķi caur Stahkenbergu pagastu tek maza Iges upite. apslapinādama daschus jaukus lihtşchus. Wisşmukakais lihcis minētā pagastā ir starp W. Jurkin. W. Laura un J. Laura mahjàm. Scho lihci Iges kreişâ puşê robezcho prahws mezchiņşch uz pakalniņa, no kura ir jauks izşkats uz eelejâ guloşcho lihci. Lihtşcha malu, tuwi pee mezcha, puşchko jauks ozolu strehķis; ari lihci atrodas wairak ozolu puduru. Minētā mezchâ atrodas wairak paaugstinājumu, kurus teic par kapu weetātm. Scho izteikumu apstiprina reiz tuwi pee mineteem kapeem uzrakts miroņu galwas kauşs, ko atrada, kartupeļu bedri rokot. Lihci upites laba puşè robescho W. Laura tihrumi. Weenâ no şcheem tihrumeem upītes lihkumâ ir redzams kahds trihsstuhrigs mahjas pamats, kuru teic par Babits pils pamatu, kura şenôs laikâs tur esot stahwejuşi. Schi pils Iges lihkumâ, kà tas no pamata redzams, ir tà buhweta, ka wişi wiņas trihsstuhri atrodas uz Iges krasta. No pils weetas kahdas ceturtdaļ werstis uz leju, preeksch wairak ne ka desmit gadeem bija wehl redzamS upites wida kahds stabs, ar naglàm şaşists, pee kura pehz ļauzchu teikām nozeedzneeki eşot mocekļu nahwi ceetuşchi. Şcho stabu, ko şauca par "Nahwes stabu", kahdâ pawaşari upītei pahrpluhstot, ledus izlauzis. Kahdas 5-6 puhrweetas no pils uz augşchu, Iges kreişajâ puşê, uz W. Jurkina tihruma, Iges krasta wirsdaļa ir 5-8 aşis gar upites malu apmuhreta. Preeksch 5 gadeem şchinî muhrî izraka caurumu. Muhra wirskahrta bij muhreta no mahleem, ķeegeļeem un akmiņeem. Wideja kahrta bij no kalku putras leeta un apakscheja kahrta bij wirsejai lihdziga. Katra muhru kahrta wareja buht 1-1/2 pehdas beeza. Tad wehl uz nupat minētas mahjas tihruma ir redzami wairak mahjas pamati un izdeguschi gruweşchi, starp kureem atrasti wairak naudas gabali no şeşchpadşmità gadu simteņa. Babites plls apkārtne ir uzeetas wairak lodes, gan sasistas, gan weselas. Tad wehl kahds kurpneeks esot uzgahjis leelgabula dibenu. Diwi werstis waj drusku wairak no Babits pils weetaS us leju, Iges kreisajā puse, Wihku pagastā teek rahdits mazs paaugstinājums, ar mazàm preedèm apaudzis, ko sauc par "Kara lehģeri". No ka schim tas wahrds, neesmu pilnigi iszinajis. Citi teic, ka sche ļaudis, no kara breesmàm behgdami, esot slehpuschees, citi atkal stahsta, ka sche esot bijusi kareiwju nometne. 

Ūdensdzirnavas -

1542. g. brāļi J. un B. Orgesi (Johann un Bertram Orges) sadala no tēva mantoto StāBERGAS muižu (Eichenangern, Alojas pag., Valmieras apr.), zemi u.t.t., pie kam Bertrams savā daļā ietilpstošās dzirnavas un citas ēkas, kā ari zemi pie un ap Stābergu novēl brālim, jo ēkas pa daļai nodegušas un sakritušas un zemes nav daudz.195

Krogzemju dz., U, z, īp. P. Priede

Rudzīša dz., M, z, c, īp. T. Rudzītis

Ziedugravas dz., U, T, vv, v, z, īp. J. Liepiņš (AT85)


 Iģe — otra lielākā Salacas kreisās puses pieteka — izceļas no Vilzenu lukstiem. Tie bijusi bagātīga ūdensputnu mītne. Iģe tek pa Mazsalacas un Alojas draudzes robežu un kilometrus 13 lejpus Mazsalacas miestiņa ietek Salacā. Iģes krasti viscaur zemi un purvaini. Tikai pie ietekas Salacā viņa izlaužas caur smilšakmeņa iezi, radot līdz 15 metrus augstus krastus. Iģe bagāta vēžiem. Bez šīm peitekām vēl minamas Lanģa (Dzirnavu) upīte ar stāviem krastiem un skaisto sarkano iezi pie Punkša dzirnavām un pie ietekas Salacā un Ek a ja, kuras krastu biezokņos vecos laikos mituši lāči un lūši, bet pati upīte bijusi bagāta ūdriem un bebriem. Upītes krasti vietām klāti milzīgām palmu papardēm un košuma kokiem. A.Melnalksnis1927.


 J.Rutks 1960. - Iģe ir lielākā Salacas pieteka —46 km gara, ar 242 km 2 lielu baseinu. Iztek no Dikļu pag. NW nomales mežiem 84 m vjl. un ietek Salacā uz Rozēnu un Skaņkalnes pag. rob. 34 m vjl. Savā augšgalā līdz Vilzēnu-Puikules lielceļam tā tek l.t. pa mitrām pļavām, bet lielāko kritumu posmos grieza dzirnavas. No Krogzemnieku dzirnavām (ap 10 km) tā izmantojama kokmateriālu pludināšanai. Tuvojoties ietekai, upes krasti kļūst stāvāki un garākos posmos pat kraujaini, ar atsegtiem smilšakmens pamatiežiem. Iģe uzņem 6 nelielas pietekas.


P.Kampe, Bruņu zivis Latvijā, 1935. - Latvijas ziemeļu daļā, apakšējos smiltsakmens slāņos ap Valku, Burtniekiem, Salacu, tāpat arī Kurzemes ziemeļu daļā ap Dundagu dominē Eiropā lielākā bruņu zivju suga Heterosteus ingens. Tās priekšējā ar bruņām klātā daļa bijusi ap 120 cm gara. Kopgarums droši vien pārsniedzis 3 metri. Viņas bruņu biezums vietām pārsniedzis 2 cm. Lielāko eksemplāru man izdevās atrast 1931. g. vasarā Iģes krastā netālu no ietekas Salacā, gandrīz veselu, ap 80 cm platu, 20 cm augstu un 50 cm garu, vidējo muguras plātni. Turpat arī 70 cm garu apakšžoklim atbilstošu kaulu, cilvēka rokas resnumā platākā galā. Bez tam vēl dažus mazākus gabalus.

Z.Lancmanis, Latvijas kritenes - Pie Skulberģa pagasta Iģes dzirnavām, 8,3 metera augstajā Iģes labajā krasta pamatā izplūst avotiņš ar ļoti dzidru un aukstu ūdeni (5,2° R, upē 12,5°), tā tad verd no dziļumiem. 2 meteri augstāk 1,7 m. dziļa, 1,4 m. plata, 1,35 m. augsta — smilšakmens aliņa. Bet pašā augšā 4,5 m. no malas 43 m. gara, 16 m. plata, 4 m. dziļa ovāla bedre (sk. plānu un fotogr.). Visiem trim, ar viesmīlīgo kolēģa tēvoci, vietējā sudmalnieka, mērojot šo vietējiem pazīstamo iebrukumu, pienāk īpašnieks, Kalnareiņu saimnieks, un dalās atmiņās. Bedre bijusi senāk dziļāka. No seniem laikiem tur mesti akmeņi (dibenā zem zāles varēja tos manīt). Neviens neatceroties, kad iebrukuši. Otra tāda, tikai drusku mazāka esot ap 1/2 versti lejup tanī pat krastā, Lejasreiņu zemē. Liekas, ka te notverti visi vainīgie pašā nozieguma vietā — ir pats piltuves veidīgais iebrukums, ir ala, kas norada uz smilšakmens plaisas iespējamību, ir avotiņš, kura ūdeņi varēja iznest pie plaisašanas un salšanas - šķīšanas sadrupušā smilšakmens smiltis. (IMM1925) 

~ tecējums vēsturē

Šeit skaidri zīmēts Īģes augšgala ne-sakars ar Rāķa ezeru - 


Iztekot no Ozolu pagasta Īģe kļūst par Puikules un Vilzēnu robežupi, aiz Urgas dzirnavām tā vairākos posmos ir Alojas robeža ar Braslavas un Skaņkalnes pagastu. (1940.gadā).

Gunārs Freimanis, no laikraksta Australijas Latvietis, 



Ģeoloģija kā zinātne ir sākusies pateicoties iespējai novērot iežu atsegumus upju krastos un gultnē. Vēl jo vairāk tas devis pētījumu vielu seno dzīvnieku - paleontologu darbam.


Situācijā, kad pa plaisām smilšakmens iežu slāņos skalojas ūdens radot pazemē tukšumus, virszemē var rasties zemes iegruvumi. 

Attēls no 1925.g. Kalnareiņu kritenes apsekošanas. 

Jāpiebilst, ka Armijas štaba kartē 1:75 000 (1927.g.) saimniecība uzrādīta kā "Reina", citās kartēs arī Reinas. Mūsdienās Lejasreinas, Vidusreinas - neapdzīvotas... 

Dzelzceļa līniju atklāja 1937.g. 4. X. - Idus un Sēļu pagasta iedzīvotāji pie Iģes stac; jas bija cēluši goda vārtus, ar uzrakstu: "Sveicam Idus - Sēļu novadā." Iedzīvotāju vārdā satiksmes ministru B. Einbergu apsveica Valmieras apriņķa vecākais V. Vinters. Aizsardzes ministram pasniedza ziedus. Virķenē pirmo vilcienu sagaidīja skolnieku un aizsargu goda ierinda un daudz apkārtējo iedzīvotāju. (Rīts Nr.334. 1937.g.)

No Latvijas dzelzceļi 1918-1938.,  Iģes tilts ar trim ailām ievērojams ne ar savu augstumu, bet gan ar savu garumu; tam ir divi krasta balsti un divi pilari. Pavasaros upe tālu iziet no krastiem, tādēļ lielāka aila bija nepieciešama. Normālos ap-stākļos upe ir samērā neliela un grūti iedomāties, ka tā varētu reizēm pārvērsties lielākā upē. Balstiem un pilariem pamati izveidoti no be-tona rievsienām iežogotās būvbedrēs. Būves gaitā sevišķu grūtību ne-bija. Balsti un pilari pārsegti ar 3 dzelzsbetona pārlaidumiem. Betona un dzelzsbetona kubatūra 691 m 3 un viss tilts izmaksāja Ls 48 579,—.

INTERESANTI - ka pirmais dzelzceļa tilts šķērso Īģi pie Spandegiem un gadus 50m agrāk!

Aloja.lv  vēsture par vēsturi - Otrs zināmais akmens krāvumu senkaps (Baižkalniņš) atradies netālu no pareizticīgo baznīcas pie Buktēm, bet izpētīts un norakts 1981.g. vasarā sakarā ar lidlauka būvi...


Atgādinājums, ka autortiesību likuma izpratnē autortiesību subjekts ir kā saturs un noformējums, tā arī sakārtojums! ©

Viss SALACAS SATECES BASEINS -

<Mugurupe;<Vecupīte; >Pēkšenupīte; >Promulta; <Ķirele14 -Rēbeles ezers; -Krenis; >Aurupīte; <Dambjupīte; <Laņģupīte (>Neķe); >Nikuce; <Nātrene13 (>Demokrātupīte6,5*; <Vāčupe4,25*; >Ēkava); >Ramata30 (>Zariņupīte8; >Ķīšupe7 (Ramatas Lielezers ->Ezergrāvis); <Krūkļupe10; >Ārņupīte); >Līčupīte; >Peida; >Piģele -Melnezers; <Īģe49 (<Paužezers- <Struņķupīte6,0 -Svētezers; >Mažurka6,8; <Ūpšupīte7; <Soģupe9; Kristiņupīte); <Spaļupe7,0 (<Mellurga); >Pūču avots; <Karogupīte; <Jogla (<Zonape); <Puršēnupe9 (>Kanale); <Avotiņu avots; >Glāžupe18 /Līvupe (>Maldupīte6; >Gaņģupe7; <Medājtērce); >Pužupe; >Melnupe; <Noriņa11; <Korģe14 (>Korģītes strauts);

<Jaunupe4,82*//Zviedru kanāls; (Svētupe ( Lūdiņupe22; Šķirstiņa; Pērļupe21; Sausupe11 >Vedamurga8; <Ārupīte;16; Kulaurga5));

SĀKUMS / SARUNAS / KARTE / ZIŅU PŪRS / LASĪTAVA / VIDRŪPE / SAZIŅAI / UZ AUGŠU

Ja tomēr meklētais ūdens neatradās - RAKSTI, - un pēc dienas vajadzīgais būs klāt!

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.

km² 
km³

          
Še redzamā lapa ir mans melnraksts par tēmu "dzimtās zemes upes". Ja gaidītu skaistu pabeigtu, nesagaidītu. Ai. Liepiņš

Šeit Tu vari ievadīt gan tekstu, gan ievietot attēlus un tabulas, ja ir tāda nepieciešamība. A.L.

Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.

 .