...DAUGAVIŅU mēs jau saņemam kāda nu tā ir... (Krāslavas padomes vadītājs, 2001. gadā)

Jūs nokļuvāt Daugavā ārpus Latvijas. Par Daugavu LATVIJĀ - lūdzu mainiet valodu!

Austrumu Daugava ~

Daugava, Likteņupe mūsu, kā arvien tek no austrumiem un 2/3 tās sateces baseina atrodas tur - aiz robežas. Toties pēc ūdens daudzuma, saņemtās noteces apjoms ir daudz mazāks. Šajā lapā (lai atsloglotu LAT Ziņu Pūru) apkopojm visu par Daugavas augšgalu, īpaši ekspedīcijas, pētījumus un versijas par izteku.

Protams neaizmirstot pietekas un pieteku pietekas kā arī jebkuru vietvārdu ar baltisku sakni, izcelsmi.

Šeit arī plašāk par pārējām austrumpuses upēm kuras tek prom no Latvijas; piederīgas Mudavas / Narvas baseinam.


Krievu: Западная Двина Zapadnaja Dvina; no iztekas līdz Baltkrievijai 325 km, lielākās pietekas -  kreisā < Meža 259 km, labā > Toropa 174 km; un kreisā < Veļesa 101 km.

BaltkrievuЗаходняя ДзвінаZahodņaja Dzvina līdz robežai 328 km, lielākās pietekas - > Drisa 183 km; > Oboļa 148 km; > Usvjača 100 km; > Sarjanka 148 km (no tiem Baltkrievijā 87); <Disna 178 km; <Kaspļa 134 km; <Ulla 123 km; <Ušača 118 km; <Lučesa 90 km;

DAUGAVA sākas Valdaja augstienē Korjakinas purvā izmirušā apvidū kā mazs strauts km garš ietek Dviņecas ezerā. No kura jau iztek kā pilnvērtīga upīte  6-8 metrus plata. Tālāķ caur Ohvata ezeru Daugava jau ir pieaugusi līdz 15 metru platumam. Tālākais tecējums līdz 50 metrus dziļā ielejā. Arī turpmāk sastopami caurteces ezeri. Augšpus un lejpus Vitjebskai gultnē atsedzas dolomīti. Daudz krāčainu posmu - no Vitebskas līdz Ullas ietekai 33 krāces. Lejpus Ullai dziļums vidēji līdz 3 metriem, krācēs 0,8 m. Upē veidojas applūstošas smilšu sanesu salas.

Meža tek Krievijas federācijā absolūtu garākā < kreisā pieteka Kaļiņinas un Smoļenskas apgabalos.  Garums 259 km, baseina platība 9080 km². Sākas Valdaja augstienē, tek pa līdzenu purvainu apvidu.

Kaspļa – iztek no ezera ar tādu pašu nosaukumu, kurš atrodas Vitebskas augstienes nogāzēs Krievijas teritorijā Smoļenskas apgabalā. Rietumu Dvinas < kreisā pieteka – Upes garums ir 136 km, Baltkrievijas robežās – 20 km. Upes gultne maz līkumaina, augštecē 10 – 30 m plata, lejtecē līdz 40 – 50 m.

Oboļa iztek no Neščerdo – Gorodeckas augstienē esošā Ezeriščas ezera un ietek Rietumu Dvinā Polockas zemienē. Pa Oboļas upi iet populārs ūdens maršruts. Līdz Kozjanu ciematam upe līkumo caur neizbrienamiem purviem, priežu un jauktiem mežiem, aizmirstiem meža ezeriem. No Kozjaniem līdz Niščas grīvai Oboļas upe tek pa akmeņainiem sēkļiem starp augstiem krastiem.  

Lučesa – Rietumu Dvinas kreisā pieteka, Vitebskas apgabala Vitebskas un Lioznenas rajonos. iztek no Zeļonoe ezera pie Babinoviču pilsētas. Rietumu Dvinā ietek Vitebskas pilsētas robežās. Upes garums 105 km, platums 20 – 30 m, lejtecē līdz 60 m, iesalst decembrī līdz marta beigām. Lučesai ir stāvi, krauji krasti. Izmantota koku pludināšanai. Nosaukuma izcelsme radniecīga mūsu Laucesai un Laucei.

382,5. km ietek Drisa, upe Baltkrievijā un viena no lielākajām Daugavas > labā krasta pietekām.

Upes garums ir 183 km, baseina platība — 6420 km² (aptuveni 1500 km² Krievijas teritorijā). Iztek no Drisas ezera, pēc tam tekot caur vairākiem citiem ezeriem (Ostrovci, Siņša, Buza). Kritums 41 m. Upes caurtece ietekā ir ap 40 m3/s. Upes ieleja stipri pārpurvojusies, tās platums - 200—500 metru. Palienes platums - 100—500 metru. Pietekas (labās) Neščerda, Nišča, (kreisās) Dohnarka, Zvanica;

DAUGAVA IR SIMBOLS, tamdēļ tai veltām vairāk kā jebkam citam -

LATGALES augstienes austrumu nogāze spiesta notecēt cauri Baltkrievijai, lai tad ar līkumu atgrieztos Latvijā pa Daugavu. Līdzīgi mazumiņš kas ietek Riču ezerā, ar lielu līkumu atgriežas caur < kreiso pieteku Dysnu,

< Dzisna /Dysna (<Drysviatka /Drysviata /Drūkša (Lietuvas-Baltkrievijas robeža) - Drukšiai ez. (<Ryčanka -Riču ezers - Silica -Sila ez. (Vaļaņišku upe -ez. -Kuriļišku upīte -Beļanu ez.)));


377. km ietek Sarjanka (latgaliešuSarja, baltkrievuСар'янка) ir Daugavas > labā krasta pieteka Latvijā (Dagdas un Ludzas novados) un Baltkrievijā  (Vitebskas apgabalā).

 pamatnosaukums garums sinonīmi kritums vidējais sākotne  izteka stāvoklis baseins notece īpašais
  km  metri m/km  m.vjl regulēta km² km³ 
 SARJANKA 77 (50)
    Bižas ezers  1/2 1047 (840)
  

Iztek no Bižas ezera Rundēnu pagastā. Augštece tek pa Rāznavas pauguraini, vidustece — Dagdas pauguraini. Garums 77 km (Latvijā 50 km), Latvijas teritorijā upe ap 40 km garumā regulēta. Lejpus Moļneicas ietekas 7 km garumā Sarjanka ir Latvijas un Baltkrievijas robežupe.  Baltkrievijas teritorijā tek pa Polockas zemieni. Ietek Daugavā lejpus Verhņadzvinskas 377. km līdz Daugavas grīvai. Lielākā apdzīvotā vieta krastos ir Sarja  (Baltkrievijā).

Lielākās pietekas ir   Volčica (12 km), Deņica (12 km), Malcenka (11 km), Čaušicaa (21 km), Asūnīca (35 km; labās), Nalogu strauts (8 km), Vanagupīte (9 km), Moļneica (11 km);


Asūnīca, arī Asūne (latgaliešu: Osyuneicabaltkrievu: Асуніца), ir upe Latvijā un Baltkrievijā. Garums 35 km (Latvijā 23,6 km). Baseina platība - 481,7 km² (Latvijā 455,7 km²) Posmā no Pīzāniem līdz Akticai tā ir Latvijas un Baltkrievijas robežupe. Latvijā šķerso Dagdas, Asūnes, Robežnieku un Ķepovas pagastus. Iztek no Dagdas ezera Ustjes līča. Posmā no Dagdas ezera līdz Lielajam Asūnes ezeram upi sauc arī Dagda. Lielākā apdzīvotā vieta krastā ir Asūne.

Lielākās pietekas: Ormjanka, Akmineica, Aktica, Pupaļņa, Borisovka upe. Ietek Sarjankā Baltkrievijas teritorijā.

Lukšova - Apaļu-Neikšānu ceļa > labā pusē 2011, foto - Otīlija Kovaļevska

Visas Sarjankas baseina pietekas -                                                                                         Saite uz LĢIA Vietvārdu datu bāzi ~

SARJANKA 77 -Bižas ezers; >Siņicas strauts8; >Volčica12; >Deņica12; <Moļneica11 (<Grava); >Malcenka11 (<Oļšanīks); >Čaušica21; >Turja; >Asūnīca35 -Dagdas ezers (Locupe) >Narūta (>Guščica13 (<Purpļonka)); -Ješezers (<Paulinka; <Akmeneica -Udrijas ez.; <Židovka; <Jurkovas upīte); (>Dagda12; >Jolzas ez.-Tēce; >Ormjanka (<Sarkanā upīte); <Naudas grāvis (>Tētes gr.; <Boris?); <Akmineica; <Aktica (>Lukšova14 (>Ūšupe)); <Pupaļņa; Borisovkas upe); <Nalogu strauts8; <Vanagupīte9; <Kamenka; <Mukvjacica;

Asūnīca, arī Asūne (latgaliešu: Osyuneica, baltkrievu: Асуніца), ir upe Latvijā un Baltkrievijā.

pamatnosaukums garums sinonīmi kritums vidējais sākotne  izteka stāvoklis baseins notece īpašais
  km  metri m/km m.vjll   km² km³ 
ASŪNĪCA
 35 (23,6) 53   158,6Dagdas ezers   481,7 

Posmā no Pīzāniem līdz Akticai tā ir Latvijas un Baltkrievijas robežupe. Latvijā šķerso Dagdas, Asūnes, Robežnieku un Ķepovas pagastus. Iztek no Dagdas ezera Ustjes līča. Posmā no Dagdas ezera līdz Lielajam Asūnes ezeram upi sauc arī Dagda. Lielākā apdzīvotā vieta krastā ir Asūne. Ietek Sarjankā Baltkrievijas teritorijā.

Lielākās pietekas: Ormjanka, Akmineica, Aktica, Pupaļņa, Rūbežneica //Borisovkas upe.


Gušča (arī Guščica) ir Narūtas > labā krasta pieteka Dagdas novadā.

 pamatnosaukums garums sinonīmi kritums vidējais sākotne  izteka stāvoklis baseins notece īpašais
  km  metri m/km m.vjll   km² km³ 
GUŠČA
 13 Guščica   178,4   46  

Sākas no Kromančuka ezera uz Andrupenes un Andzeļu pagastu robežas. Tek pa Dagdas meža dienvidrietumu malu. Augštece līdz Slobodai regulēta, lejtece izteiktā ielejā. Ietek Narūtā Dagdas pilsētas teritorijā. Upes krastā pie Dagdas muižas parka atrodas Dagdas ala. Pie satekas ar Narūtu - Dagdas pilskalns. Pēdējos gados sakopšanas darbi, talkas.


Ja tomēr meklētais ūdens neatradās - RAKSTI, - un pēc dienas vajadzīgais būs klāt!

(JZ,1989) - žurnāls Zvaigzne, 20.08.1989.g., Juris Zaķis, Kur Daugavas šūpulis?  Jautājumā par Daugavas izteku autors  iesaka - "Par Daugavas izteku ir pieņemts aptuveni vienu kilometru garš strauts, kas iztek no purva pie bijušās Korjakinas sādžas, un ietek Dviņecas ezerā."

(Wiki) - Upe izsenis tika izmantota kā ērts tirdzniecības ceļš preču pārvadāšanai. No Daugavas kopējā garuma ūdens transports varēja izmantot ap 980 km. Izmantojot Daugavas augšteces pietekas, pa vairākiem valkiem varēja bez sevišķām grūtībām sasniegt DņepruVolgu un to pietekas. Taču tā kā Daugava ir viena no Austrumeiropā krāčainākajām upēm (kopskaitā ap 150 krāču), un diezgan sekla (vasarās pat lejtecē vietām tās dziļums nepārsniedza 1 m), bet ledus klāja upi 4 mēnešus gadā, navigācijas sezona bija tikai agrā pavasarī vai vēlā rudenī.

karte 1539 - Tropetz

BELLA-DVINA Latvijas un Baltkrievijas tūrismam veltīta vietne tīmeklī  -http://belladvina.com/lv/turistam/izpeti_dabu/bella_natura/upes

Baltkrievijā populārākās laivojamās upes.




 .