Ventas lielbaseins ~                LĪMENIS UPĒLietuviešu laivojamo upju lapa

apakšbaseini - Vadakste Zaņa Ciecere Abava Šķērvelis Riežupe                                                               UPESE.LIT

 PAPILDINĀTS 29.04.2017.

Ventas nosaukums ir cēlies no līvu vārda vēna, kas nozīmē “upes ieteka jūrā”, “jūras šaurums” vai “osta”. Latīniskais nosaukums Winda pirmo reizi minēts Indriķa hronikas 1206. gada notikumu tekstā par vendiem

Venta ietek Latvijā no Lietuvas. Uz Ventas atrodas platākais dabīgais ūdenskritums Eiropā - Ventas Rumba :-)

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne izteka  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.

km² 
km³

VENTA 346 (173)  1660,48
(0,74) 

Venes ezerā (Medainī?) 

   11 811,1
(6613,6)
(2,94) Rumba, kur
 zivis ķēra gaisā!

No Lietuvas robežas līdz Alšiem Venta tek pa Vadakstes līdzenumu, tālāk - starp Rietumkursas un Austrumkursas augstienēm. Krasti pārsvarā aizauguši, peldvietu nav daudz. No Šķēveļa līdz Kuldīgai krastos ir dolomīta atsegumi (Gobdziņu klintis,  Ātraiskalns, Straujaiskalns), upē krāčaini posmi (Griezes, Nīgrandes, Gobdziņu, Varkaļu, Elles, Skrundas krāce, Briežu brasls, Griķu brasls, Rimzātu brasls, Rumbiņas krāce un Zeļģu krāce) mainās ar mierīgiem un dziļiem posmiem, daudz saliņu. Pie Kuldīgas Venta no dolomīta gultnes pāriet smilšakmenī, veidojot Latvijā lielāko (platumā) ūdenskritumu - Ventas Rumbu. Lejpus Kuldīgas, Piejūras zemienē upe līkumaina, tecējums mierīgs, ir sarkanīga smilšakmens atsegumi (Sarkanā siena), krasti lēzeni. Sastopamas vienas no Latvijas upju dziļākajām dzelmēm. Pusi baseina aizņem meži. Venta parasti aizsala decembra beigās, ledus iešana sākās marta sākumā. Ventas ieleja no Kuldīgas  līdz Abavas ietekai un Ventas un Šķērveļa  ielejas posms ir dabas liegumi. Lielākā pieteka — Abava

Lūk, šī patiesi ir Venta kādu to pazīstu laivojamu! Foto: Rimantas Lazdynas

Nevar piekrist ka - "Ūdenstūrismam vairāk piemērota ir Venta no Lietuvas robežas..." , jo tieši Lietuvas daļā ir lielāks kritums, ātrāka straume. Turklāt nokļūšana līdz robežai pie Vadakstes nebūt nav viegla, salīdzinot ar vilcieniem uz Kuršenai un Mažeiķiem (caur Šauļiem). Upes augšdaļa Latvijā ir mazāk apdzīvota, ar ātrāku straumi, salīdzinot ar lejteci zem Kuldīgas.

Par Ventas hidroloģisko režīmu raksta - Salmgrieze, V. Katrai upei savs raksturs Padomju Dzimtene Nr.102 (1973, 25. aug.), 3.lpp

Dažas fotogrāfijas no sena laivojuma klubiņā - 
VĒRTUMI KRASTOS
< Nīgrandes kaļķu cepļi;
< Ventas un Šķerveļa liegums; < Gobdziņu klintis;
<Lēnu baznīca; muiža;
<Skrundas; Padures pilskalni; 

SPIEŽAM - KARTE

Jaunajai Latvijas valstij Venta ir robeža 1919. gada sākumā, kad no kreisā krasta Lēnām sākas Atbrīvošanas cīņas.

Skrundas novada kartoshēma ar ievērojamākajām vietām - http://www.skrunda.lv/karte/karte.html


Lielakās pietekas - (>labās, <kreisās); PILNS sateces baseins lapas lejasgalā.

<Virvīča131; <Šerkšne56; <Varduva96; >Dabiķene37;>VADAKSTE82; >ZAŅA48 (53); >Bērzene12; >Sumata11; >Klūga17; >Ciecere51; >Ponakste27; >Mazupe14; >Ēda6; >Riežupe42; >Rudupe18; >ABAVA129; >Dzirnavupe18; >Vēždūka33; >Kamārce22; >Standze9; >Vecventa8; >Annas valks; >Bensona upe; >Bērzvalks; >Cērsupe; >Daurātupe; >Dzirnavupe; >Grozila; >Gudupe; >Iernestiņvalks; >Kumbrupe; >Kustes kanāls; >Neivārda grāvis; >Plocis; >Plūču valks; >Poļvalks; >Straumēnu`grāvis; >Vecventa; 

<Losis44 (robežupe) <Lētīža /Lēntiņa32; <ŠĶĒRVELIS15; <Lēnupe4; <Koja26; <Garūdene15; <Ēnava19; <Lejējupe19 (<Sprincupe18); <Padure19; <Naba7; <Alekšupīte; Bārtiens; <Dūmiķe; <Einupīte; <Kaļķupīte; <Krāčupīte; <Laurupīte; <Lejasgaļu valks; <Raņķvalks; <Skutule; <Vidumgrāvis; 

<Garūdene15 //Ropjupe /Pīgupe (>Zaļumu strauts; <Durbes upīte); 

ATTEKAS - <Pasiekstes lunka; >Vecventa; >Packules lunka;

Ventas baseina vidusdaļas shēma ar Abavu atrodas pie Venta/Abava/.

Baseina shēma no A.Priedītis, Ar makšķeri Latvijas.., 1960.

Krišjānis Barons par Wentas uppehm1859.g. 

5) ...to jauku un prahwu 20 juhdzu gaŗŗu Abawas u. Ta isceļļahs pee Jaunpils purwaiņa widdu, uzņemm pee Irlawas Weesatas uppi, kas no Remtes ezera nahk, un dohdahs, leelu lihkumu apmezdama, gar Kandawu un Sabilli, kur ļohti jauki, gan plikki nu stahwi, gan beezi ar kohkeem apauguschi krasti, uzņemm wehl Uskuppi un Ahzuppi jeb Wilpeni un saweenojahs pehdigi pee Abawas muizchas ar Wentu. Kreisa pusfe tik mazi upju strauti Wenta eetekk, kas strauji no kalneem zemme gahzdamees leetus laika leeliskam ispluhst. Leischos weena jo leelaka peetekka, ko Wardas uppi sauc un kas pee Greezes ar Wentu saweenojahs. 

Attālumus pieņemts rakstīt līdz ietekai (pēc I.Luksa mērījumiem kilometra topokartē - "Ar laivu Latvijas ūdeņos", 1991). 

Dabiķene (lietuviešu Dabikinė) ir Ventas > krasta pieteka Lietuvā (Šauļu un Telšu apriņķos), sākusies Latvijā (Auces novadā). 

Upe sākas kā novadgrāvis Ukru pagasta austrumu daļā. Upes gultne līdz Pakalnišķiem regulēta, iztaisnota. Divos posmos (0,4 un 2,2 km garumā) Dabiķene ir Latvijas un Lietuvas robežupe. Lietuvas teritorijā lejpus Pakalnišķiem upe tek pa izteiktu ieleju. Pie Sablausķiem izbūvēta Sablausķu ūdenskrātuve. Ietek Ventā augšpus Viekšņiem. Lielākās apdzīvotās vietas krastos ir Akmene un Palnosi. Upi šķērso autoceļi 155, 156 un Naujoji Akmenes dzelzceļa atzars. 

Lielākās pietekas - >Drūktupe; >Akmenupe; <Nīžuva; <Krūte; <Šventupe; <Paragalve; Un mazāka Vēžupis <Dabiķines pieteka, arī 858 metrus ir Latvijas un Lietuvas robežupe; 

173. KM Robežupe Vadakste ir pirmā Ventas > labā pieteka pilnībā Latvijā. No mazām pietekām < Skutule. 

172. km < Varduva ietek Robež-Ventas posmā. Garums 96 km, baseins 590 km²; pilnībā Lietuvā. 

Skutule, //Skutelis //Skutuls*,13 km, lielāko daļu Lietuvā, (* vīriešu dzimtes galotnes ir Nīgrandes izloksnes tradīcija). 

163. km ietek Losis (lietuviešu Lūšis), < kreisā krasta pieteka Saldus un Vaiņodes novados un Telšu un Klaipēdas apriņķos Lietuvā. 

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.

km² 
km³

LOSIS 43,6 (35)  82  1,9    183 (58,7) brūnogļu slāņi

Sākas Beržtvu mežā uz Klaipēdas un Telšu apriņķu robežas. Augštecē kritums straujāks ~ 4m/km; no ziemeļu virziena līdz Latvijas robežai, tad pagriežas uz austrumiem un 27 km ir Latvijas un Lietuvas robežupe. Pirms Kalniem pagriežas uz ziemeļiem un pēc 8 km ietek Ventā. Augštecē līdz tagad slēgtajam MažeiķuLiepājas dzelzceļam upes gultne regulēta, lejpus Kalniem izbūvēts Kanavišķu dīķis. Pirms ietekas < Loša atsegums. 

Brūnogles slāni pie Loša uzurbti 1935.g. pavasarī. Tas atrodas Loses upes krastā, kurš atšķirībā pret Letižu guļ virs upes līmeņa krastā, dažus desmit soļus lejup no tās vietas, kur Loses upi šķērso Nīgrandes Griezes lielceļš. Te ogļu slānis ir ap 2 m biezumā. (pēc I.Sleiņa). 

Bijis paredzēts 1937.g. regulējot purvus Lietuvas pusē, mainīt arī valstu robežu. 

Lielākās pietekas - <Spinnis14; <Dārģis; <Zvērupe; <Jonupe; Medupīte; Ģirupīte; <Lauris (>Silaiņu grāvis); >Sudrabstrauts; >Miglas strauts; <Dūmiķis; 

Gar Loša krastiem izveidota Kalnu dabas taka - lasi vietnē turisms.saldus.lv

162. km > ietek ZAŅA; garums 48km, kopējais kritums 75 metri. 

<Cīrulenes kalns - pilskalns, 161. km Nīgrandes tilts; < kaļķu cepļi; 

> Gudupe, agrāk Junkuriņa; 150.km. > Plieņu atsegums; 

147.km < ietek Lētīža 32 /Lēntiņa //Bāta;

 Sākas Bātas gravas austrumu galā satekot <Velda7 + >Zāģene; Pietekas - >Kazbarupe; >Ošupīte; <Drapeļupe; <Bakuze5; <Gaurata; >Baltupe7 (<Vistupe);

LĒTĪŽAS augšgala nosaukumi ģeogrāfes Otīlijas Kovaļevskas pētījums - saite uz pētījuma pdf ()

«Berlines» un gravas pretē-jās malas avoti dod dzīvību strautiņam, kas vēlāk, aiz Bātas dzir-navu dīķa, dabū nosaukumu «Lētišas upe» (1924).

attēls: Bātas pilskalns Lentiņas upītes uzpludinājuma D krastā. E.Brastiņš 1922. 

146. km < ietek Šķērvelis 34; lejtece dabas liegums; 


145.km <Ātrais kalns; >Gobdziņu klintis;



140. km <Lēnupe //Imala4; Lēnu muiža, piemiņas vieta O.Kalpaka bataljonam (1919);


137. km < ietek Koja, reti pirmatnēja upīte.                                                                              Nesajaukt ar Kroju!

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.

km² 
km³

 K O J A30,1 K u oja  66,9 Ģēģeru ez 93  97,7 neskarta ar lāpstu!

Baseins Rietumkursas augstienē starp Bandavas un Embuotes pauguraini. Izteka ūdenšķirtnē ar Sakas Tebru; varētu būt nelielajā, aizaugošajā Ģēģeru mežezerā. Biežāk publicētais garums (25 km) būtu aptuveni līdz satekai pie Tulčiem, jeb pietekai Z no Ilzika ezera. Gultne dziļā ielejā līkumo starp pauguriem. No Ķīšu meža un Kuncu gravām līdz Kārumlejām nepātraukts mežs. Ainava raiba, dziļas gravas, plašas nogāžu pļavas, avoksnāji. Gravains saglabājas arī pie <Kukuļupītes ietekas - Mīramgrava un Kotkalna grava. Robežupe Asītes, Kalvenes, Rudbāržu un Nīkrāces pagastiem (1940). Kreisajā pusē Taujēnos viens no bijušiem padomju stratēģisko ballistisko raķešu objektiem. Ietek pirms Rudbāržiem, lejtecē vienīgās vēsturiskas dzirnavas (1814), vēl 21 gs. sākumā darbojās. Nosaukums ­`koja` - tipisks līvu / lībiešu, vai somugru. 

VĒRTUMI - Tulču pilskalns, Dzeldes pilskalns; Kuncu grava, senkapi, Lēnu baznīca;                                         (E.Brastiņš - ...aklā mežā...)

Lielākās pietekas - (<Kukuļupīte; >Strautupīte6; >Bērzkroga upe8 /Dūņupe); vēl 38 mazākas 63 km kopgarumā. [30,06/3,11]; 

Kr.Bachmanis, Zemīti gaidot (1922) - /../ pret austrumeem un deenvideem aizsteepjas platā, peesnigusē Kojas upes leja, pa kuŗu līkumo mazeem, apaļeem, neskaitameem līkumeem tumši-brūnee upmalas krūmi.

135,5 km ietek > Bērzene12; > Sumata11; 

JS logo ar saiti uz kartes produktu


KARTES - Izdevniecība "Jāņa Sēta" Kuldīgas novada mērogā 1 : 75 000 (kilometrs centimetrā);


Patreiz atšķirtā lapa ir kā PARAUGS, kādas ziņas iespējams sasmelt par teju vai ikvienu Dzimtenes straumīti.

132. km no > labā krasta Ventā ietek Klūga, arī Grāverupe (starp > Zaņu un > Cieceri); 

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.

km² 
km³

 KLŪGA17 Grāverupe 53 3,1    84,3  

Sākas mežos no vairākiem strautiem - iztekas žuburs. Lielālā pieteka Gaidupe, bez tās vēl 17 mazākas pietekas 30 km kopgarumā. Lielākā apdzīvotā vieta Pumpuri; Pietekas - (>Sīļupīte; <Žuburvalks (Kražu strauts); <Garais strauts; <Zirdzenes upīte (<Lāču strauts); <Skrapstvalks; >Kūrisas valks (<Bišu valks); >Akmeņvalks (>Rugājvalks); >Gaidupe); Mūra tilts - skrunda.lv.

> pilskalns Krievu kalns; <Skrundas pilsmuiža; 129. km Skrundas tilts, < Skrundas pilskalns; 128. km > ietek CIECERE; 127. km Liepājas dzelzceļa līnijas tilts;

>VECventa (<Straumēnu gr.; >Pastaru gr.(>Vārņpurvagrāvis));

123. km < Garūdene //Ropjupe; >Roznieku gr. (<Buntu gr.); 114. km > Ponakste (<Robalts);  Raņķu pilskalns;

LģiA logo ar saiti uz LEJĒJUPES posmu nosaukumiem

113. km < Ēnava; >Iernestiņvalks; 105. km > Mazupe, Briežu krāces, <atsegums;

103. km < ietek Lejējupe 19 /Barauce (<Sprincupe18); <Krūku pilskalns;                             Vietvārdu datu bāzes krājums -

Lejējupes mūsdienu PAMATnosaukums saistāms ar vairākām vecsaimniecībām - Lejējiem. Tās daudzie sinonīmi ir gan dažādu laiku pamatnosaukumi, gan kādas pietekas piejukšana. `Lejēji` pieņemams kā raksturīgs apvidvārds. 

Visas pietekas - (?Cīruļupīte; <Svilpdīķis- <Gaiļvalks; <Pinčupe; <Piķvalciņš; <Sprincupe18 -Āpezers; (>Eldernes Svētavoti; >Mazsālija; >Krogsētu valks; <Pāze8 -Tīrelis)); 

Pāze jeb Pažupe ir Sprincupes < kreisā krasta pieteka. Garums 8km, baseins 20,4 km². Tek pa Kuldīgas novada Pelču pagastu. Iztek no Pāzes purva un tajā tiek novadīts ūdens no Pelču zivjaudzētavas dīķiem. Nav vērā ņemamu pieteku. Upē sastopami bebri, ir neliela vēžu un zivju populācija. 

> Daurātupe; 99. km > ietek Ēda; 98. km Rumbiņas krāces; <Ķeiru vīksna; >Ēķupe, bijusī muiža un mežniecības apgaita, neliels grāvis. 

85. km Rumba, Kuldīga - ķieģeļu tilts; Ventas ielejas dabas liegums,                                RUMBA WebKAMERĀ- šodien ne-lec ZIVIS! 

Alekšupīte, augštecē saukta arī Čūtene, Dzirnavupīte, Pelčupīte, vidustecē Sūre, Sūrupīte, lejtecē arī Alekša upīte. Garums 8km, kritums 30m /30,2 km²; ietek Ventā 70 m lejpus vecā tilta.no <kreisā krasta Kuldīgā. Upes izteka Pelču pagastā Kurmāles paugurainē netālu no Upenieku dīķiem. Pirms ietekas Ventā izveidots dzirnavu dīķis, lejpus kura dabīgs 4,15 m augsts un 8 m plats ūdenskritums  (augstākais 1/2dabīgais ūdenskritums Kurzemē). Pie dzirnavu dīķa aizsprosta atrodas vecās dzirnavas, tās minētas visvecākajos dokumentos par Kuldīgu. Uzskata, ka tās celtas kopā ar pili. Hercoga laikos pils dzirnavās gatavots šaujampulveris. Dzirnavas atjaunoja 1807. gadā un no 1820. līdz 1838. gadam te darbojās papīrdzirnavas. Padomju laikā dzirnavās bija iekārtotas sadzīves pakalpojumu kombināta mehāniskās darbnīcas. Lielākās pietekas - Kurmāles upīte; <Taurkalna upīte; 

Populārs tautas sporta pasākums beidzamos gadus ir Alekšupītes karnevāls un Alekšupītes skrējiens. 

81. km < Veckuldīgas pilskalns, <Krāčupīte; 79. km > Riežupe /V; 74. km < Sarkanās sienas; < ietek Padure, <Padures pilskalns; 72.km > Rudupe; >Annas valks; >Šķībais gr.; 

67. km > ABAVAs ieteka, >Abavmuižas krustakmens; 64.km`<Paventu pilskalns; 

60. km <Nabes ezeru noteka; 53. km >Dzirnavupe, Valles kalns Zlēku tilts; <Veļupīte; <Kuļupīte; <Stradze47/41; 

43. km > Lagzdienas pilskalns; < Jostnieku dižakmens; >Pabērzkalns; <Kaļķupīte, Vendzavas muiža; >Cērsupe; 

30. km > atteka Vecventa ar Zvirbuļupīti, Piltene; >Landzes liepas; <Zūras muzejs; <Melnais grāvis -Zūru pūņa;

ZVIRBUĻUPĪTE Piltenē, foto: www.vieglicelot.lv

23. km > ietek Vēždūka; <Leču parks; <Bebrupīte;

<Jaunmuižas gr; <Medole?; <Vārves str. -Pūņu purvs; >Standze; <Bāliņu gr.; <Pasiekstes lunka; Ventas ostas robežas; 

07. km >Packules lunka /Dokupe (>Bridupe //Vecā Kamārce); >Packule +Packules-Kamārces kanāls (>Kamārce //Elšķene (<Zambe60,54 //Skalde?) >Platenes kanāls +Platene; Ļoti interesants apvidus, kurš 1930-os gados raksturots kā "lielākā piedauzība zemes reformas neizdarībās". Senu un vecu Ventas atteku gultnes savstarpēji savienotas un atvienotas, radot mūsdienu prātiem rebusu.

Dokupe ir vēsturiska Ventas akvatorijas daļa no Doku kapiem, Packules lunkas > krastā. Šeit 1640-80 gados tika uzbūvēta hercogistes flote, remontēti kuģi un arī pastāvēja ziemas osta. Neatgriezeniski izpostīta no zviedriem. Vēstures piemineklis. Doku kapos atdusas dziedātāja Alīda Vāne (), vairāki tēlnieka x.x. kapa pieminekļi. 

05. km dzelzs tilts, Ventspils, 

Vidumgrāvis 4km, (arī Vidumupīte, Viduma grāvis, Vecais Viduma grāvis, Jaunraktais Viduma grāvis) sākās slapjajās pļavās kuŗ tagad lidlauks; ietecēja pie Sarkanās muižas. Lejtece izveidota no jauna - Jaunais Vidumgrāvis - ap 1930.gadiem. Garums varētu tikt precizēts, jo nez vai apkārt Reņķa dārzam arī skaitās. Vecā kartē nosaukums - Ziegel ar pieteku Widum... Tajā laikā dabiska līkumota upīte gar Kuldīgas ceļu kalpo kā robeža pilsētas un pilsoņu pļavām. No kam varētu būt nosaukums - `upīte vidū`. Vēl šodien ir Vidumpļava un Viduma iela. Ieaugot pilsētā kļuva par netīru noteku, kura piesārņoja Ventu un starptautiskos ūdeņus!, līdz 20.g.s. beigās pārtapa līdz nepazīšanai. Jau tad pārsteigumu raisīja glīti izpītie krasti, kur tagad vēl ierīkoti mākslīgi mitrāji lietus notekūdeņu attīrīšanai. Iebraucot Ventspilē pa sauszemi noteikti ieraugat Vidumupīti ar strūklaku "Luize Šarlote". Kā jau pilsētā, jābūt arī tiltiem, tāds ir vēsturisks Sarkanais tilts ar dažādām nosaukuma leģendām, plānots atjaunot. Mūsdienās ūdeni vajag slēpošanas trases sniega pūtējiem, tamdēļ arī bebri tiek tramdīti. Vēl pērn (2016) noplūda kanalizācijas ūdeņi īsu brīdi sagandējot pilsētniekus. Toties 1940.g. ūdensnoteka iekļuva Lpsr vēlēšanu iecirkņu robežaprakstā. Fakts - beidzamā Ventas pieteka! Pat ja izrādītos ka palieni meliorējot otrā ir pārtapusi par pirmo, tradīcija šoreiz ir iesakņojusies pārāk par svešo Ziegel Bach. 


SĀKUMS / SARUNAS / KARTE / ZIŅU PŪRS / LASĪTAVA / VIDRŪPE / SAZIŅAI / UZ AUGŠU 

Ja tomēr meklētais ūdens neatradās - RAKSTI, - un pēc dienas vajadzīgais būs klāt.

Atgādinājums, ka autortiesību likuma izpratnē autortiesību subjekts ir kā saturs un noformējums, tā arī sakārtojums! © 

VENTAS sateces baseins ar daļēji pietekām — ( A - Z ); (>labās; < kreisās), apakšbaseinos secība no iztekas

>ABAVA129; <Alekšupīte8 (<Kurmāles upīte; Taurkalna upīte); >Annas valks (>Šķībais grāvis); <Bāļiņu gr.; <Bārtiens; >Bensona upe; >Bērzene12 (<Bērzenes`strauts); >Bērzvalks; >Buntu grāvis; >Cērsupe (>Aungrāvis); 

>CIECERE51 -Cieceres ezers- Mazupe /CIECERE (>Zarupīte (>Purviņu strauts); <Valtu strauts; >Cūku strauts; <Mežupīte (>Timrēnu strauts; <Akmeņstrauts)); <Lomzere (<Elles strauts); <Timbru strauts; >Salas strauts; >Dūņupe); >Butnāru str.; >Jānupīte4,2; >Kaļķupīte -Saldus ez.- ~Vēršāda (<Kazenieku strauts; Brocenu ez.; >Nabagupe \šķirtne ar Abavas Imulu|; Saldus ezers); >Slimnīcas strauts; <Siltupīte; >Dīcmaņu strauts11; <Spaļu strauts; >Kumeļpurva grāvis4,23; <Bukupe14 (>Lanka); >Krimelde25 //Rūtupe (>Burtnieku str.; >Vēdzele; <Krieķupīte; <Lašupīte (>Dēņu str.); >Meldzirnupe); <Naša; <Tilgāļu valks; >?; <Paksīte26 (Daku upe4,55); ?Gubu str.; ?Pišķupe; 

>Dabiķene37 (>Drūktupe; >Akmenupe; <Nīžuva; <Krūte; <Šventupe; <Paragalve)<Virvīča 131; <Šerkšne 56; <Varduva 96; -Lietuvā\ 

>Daurātupe; >Dižgŗāvis; >Dobjais valks; <Dūmiķe; >Dzirnavupe18 (>Kāžupe); >Ēda(>Šķēde32 (<Eda (>Eglīte); >Grauzdupe (>Dobjais valks); <Pormale; >Polīšupe; >Ūdrupe; <Karpene); <Vārme17 (>Palīce6,88 (Vidiņu grāvis); <Ķīse; <Dūre (>Gnīdupe; ?Strumpe)); 

<Einupīte; <Ēnava19 (<Robežgrāvis (<Rijas valks); <Dzirnavu strauts); <Garūdene15 //Ropjupe/Pīgupe (>Zaļumu strauts; <Durbes upīte); >Grozila (<Pīļupīte); >Gudupe; <Lēnupe //Imala4; >Iernestiņvalks (>Pločupīte); <Jaunmuižas gr.; <Kaļķupīte; >Klūga17 (>Sīļupīte; <Žuburvalks (Kražu strauts); <Garais strauts; <Zirdzenes upīte (<Lāču strauts); <Skrapstvalks; >Kūrisas valks; >Akmeņvalks; >Gaidupe); <Krāčupīte (<Meņģupīte2,4); <Koja26 (<Kukuļupīte; >Strautupīte6; >Bērzkroga upe8); <Krebicupīte; >Kumbrupe; <Kukupīte (<Aukstais valks); <Kuļupīte; >Kustes kanāls; <Laurupīte (>Silaiņu gr.); <Lejasgaļu valks; <Lejējupe19 (<Svilpdīķis-; <Pinčupe; <Gaiļvalks (Vistiņvalks); <Piķvalciņš; <Sprincupe18 -Āpezers (>Mazsālija; >Krogsētu valks; <Pāze8 -Tīrelis) >Lones gr.); <Lētīža32 /Lēntiņa -Bātas dīķis- <Velda7; >Zāģene; (>Kazbarupe; >Ošupīte; <Drapeļupe; <Bakuze5; <Gaurata; >Baltupe7); <Līgutu strauts; <Losis44 (<Angeldis; <Jonupe; Medupīte; Ģirupīte; <Zvērupe; <Dārģis; <Spinnis14 (<Norupīte); (*Špinnis; Lauris; Dūmiķis); >Mazupe14 (<Puorupe (<Alkšņvalks; >Melnais valks)); >Mārtiņsalas kanāls; <Meduole?; <Melnais gr; >Miglasstrauts; <Naba1,7 -Nabes ezers (>Mellais gr; >Zīļvalks; <Garūdens); >Neivārda grāvis; >Packule (>Kamārce22 (>Elšķene (<Zambe; >Mauriņupe); <Skalde; >Platene); <Padure19 (Dūņupīte; >Andavas upe2,5 (<Rudupe3,2)); >Plocis; >Plūču valks; >Poļvalks; >Ponakste27 (Alkšņu valks; <Robalts (>Augstupīte); >Čabu gr.; Zobenvalks); <Raņķvalks; >RIEŽUPE42 (<Mizas gr.; >Desas gr.; >Mērgava22; >Lībvalks7; <Rūpjupe11; <Ozolvalks31; Veldze); >Roznieku gr.; >Rudupe18 (>Cepļupīte; >Bebrupe (>Kazu valks); >Raitiņvalks; >Skārbuļvalks); <Runčvalks; <Skutule; >Standze9; >Straumēnu gr.; >Sudrabstrauts; >Sumata11 (>Oša valks; <Katla valks); <ŠĶĒRVELIS14 (>Krustkalnu upe2,07;  <Dzelda24 /Kazupe (<?); (>Lanka10 (<Kuiļupe5,0; >Ošķe6,0; <Cepļupīte1,5)); >Pļavnieku valks//Strautiņvalks3,0; >Namdaru valks//?Kvašu valks//?Krāsu valks4,1); 

>VADAKSTE82-robežupe; (>Līgotne14; Avīkne30; Benaišu strauts; Burbuļstrauts4; Alkšņupe22; >Ezere56 (Druve); Suste17; Rīku strauts3; Pestīle9; <Mežupe; Aglona23; Ašva 33); >Vecventa8 (>Zvirbuļupe); >Vēždūka33 (>Modes grāvis+ <Māteru grāvis; <Kāršmežupe; <Kreziņģe10; <Vārzava; >Sirgumupe; <Varžupe; >Gārzdes strauts); <Veļupīte; <Vidumgrāvis; 

>ZAŅA 48(53) \ūdenšķirtnē ar Vadaksti\ - >Brasla; >Strazdupīte; <Kārklupe12 (Grietēnu strauts (>Sātu strauts; <Lībaišu strauts)); >Bāliņu gr.; <Briežu strauts; >Plocīte7 (>Vēršupīte); Abrupe7 (<Pusaru gr.); >Ainu grāvis5; <Mellupīte9 (>?Varžu strauts; Straumīte); >Desu strauts; Plaupis9 //Šķēpu strauts6?; <Zaļenis8 //Zaļēnstrauts; <Pīpāļu strauts; >Lībju strauts; >Mazā Zaņa //Zaņas strauts13 /Zirnāju strauts13; >Dadzu strauts; >Puteņu grāvis 6; 

>ABAVA129; (A - Z) >Bebrupe11; >Dārtsmuižas strauts >Dzelzāmurupe//Lanka; >Dzirupe; >Kalešupe; >Kroja11; Kurzemnieku   strauts11; Lašupīte9; >Līgupe17; Mellupīte; Mežzīles upe10; >Pampju grāvis; >Pūpolstrauts2,5; >Pūre18; >Putnukroga strauts; >Sarkanavots; >Sēržu`valks; >Stelba; >Šķērsciema upīte; >Tojātu upīte; >Tukte; >Veģupīte8; >Svente//Kārone22; >Zvarīte6; <Amula66 (55); <Auziņu grāvis; <Bebrupīte; <Biežupīte; <Dumpju strauts; <Dūņupīte7; <Imula52; <Īvande26; <Kaderu valks; <Mazupīte; <Oļupe9; <Ozolupe; <Roja15; <Rumbiņa; <Rumbulīte15; <Teņņu strauts; <Valgale22; <Vēdzele35; <Viesata41;   Zārvalks; <Žagarvalks; <Žīdu strauts11; 

ATTEKAS - <Pasiekstes lunka; >Vecventa; >Packules lunka /Dokupe (>Vecā Kamārce); 

SĀKUMS / SARUNAS / KARTE / ZIŅU PŪRS / LASĪTAVA / VIDRŪPE / SAZIŅAI / UZ AUGŠU

attēls/ 2.pielikums Ministru kabineta 2010.gada 30.marta noteikumiem Nr.318.


pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.

km² 
km³

          

Še redzamā lapa ir mans melnraksts par tēmu "dzimtās zemes upes". Ja gaidītu skaistu pabeigtu, nesagaidītu. Ai. Liepiņš 

Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.

 .