Ezeri.lv LOGO arf saiti uz CieceriCiecere ~ ar pietekām

no avotiem - Zarupīte; Valtu str.; Cūku str.; Mežupīte; Timrēnu str.; Akmeņstrauts; Lomzere; Elles str.; Timbru str.; Salas str.; Vēršāda;  Kazenieku str.; Nabagupe; 

Ciecere ir Ventas >labā pieteka (23,4 mvjl) BrocenuSaldus un Skrundas novados.                                 PAPILDINĀTS-11.03.2017.
pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece 

 īpašais


km

metri
m/km 

mvjl.

km² 
km³
Pavāru atsegums
 CIECERE 51
77 1,5  Cieceres ezers  100,3ar hesiem
 542,60,095 pasaulnozīmīgi pārakmeņojumu atradumi

Baseins pārsvarā atrodas Austrumkursas augstienē, kur vienā no subglaciālām iegultnēm izveidojies 22 m dziļais Cieceres ezers, no kura iztek Ciecere. Reizēm par Cieceres sākumu uzskata Cieceres ezerā ietekošo Mazupi. Bez tam ezerā ietek vairāki strauti. Upes vidējais platums ir  10 m, dziļums — 0,3 - 0,6 m, ielejas platums — 150 - 200 m, kritums augštecē — 1,7 m/km, vidustecē un lejtecē — ap 1 m Cieceres baseinā ir 25 ezeri ar kopējo platību 4,05 km², pārsvarā augšgalā Brocenu daļā.

Baseina augšdaļā un vidusdaļā plaši tīrumi un lauki ar atsevišķiem mežu puduriem, bet lejas daļā Pieventas līdzenumā aug lieli mežu masīvi. Upei ir vidēji slīpas krasta nogāzes, kas bieži apaugušas ar krūmiem, arī palieni daļēji klāj krūmāji. Dažviet krastos ir pamatiežu atsegumi, lejtecē pirms Paksītes ietekas Pavāru atsegums ir dabas aizsargājamais objekts. Lejpus seno kuršu pilskalnam Cieceres krastos izvietojusies Saldus pilsēta. Uz Cieceres pagaidām vēl darbojas uzbūvētās 3 hidroelektrostacijas: Cieceres dzirnavu hes, hes “Dzirnavnieki” un Pakuļu hes. Tas kopā pasliktina ūdens labumu. Saldus pilsētas robežās uz Cieceres ir izveidoti trīs mākslīgi ūdenskritumi, taču pašlaik, pēc hes “Dzirnavnieki” uzcelšanas, no tiem redzami tikai divi. Augšpusē upīte tek cauri Kalnsētas muižas parkam kur bijusi ainaviska Staļģu leja. Pilsētā izveidoto labiekārtoto pastaigu taku šogad paredzēts pagarināt līdz Saldus ezeram. Upi šķērso autoceļš A9. Lielākās apdzīvotās vietas krastos ir Saldus, Ciecere, Sātiņi, Mežvidi, Kušaiņi.

 Saldus meldera Jāņa Dunsdorfa dēls prof. Dr. oec. Edgars Dunsdorfs (1904);

`*` senču pilskalni

kartes sīktēls ar saiti uz BalticmapsLielākās pietekas, >  labā krasta - >Dīcmaņu strauts11; >Krimelde25; < kreisā krasta — <Bukupe14; <Paksīte26; 

Kr. Barons 1859.g. -

...Ceeceres uppi, kas no Ceeceres ezera ceļļahs un pee Skrundes ar Wentu saweenojahs. 

Ciecerei ir vēl 48 pietekas, kas īsākas par 10 km (kopgarumā 71 km); 

Saldū pilsētā izveidota Cieceres pastaigu taka - lasi vietnē turisms.saldus.lv;


ROZENTĀLA AKMENS

Cieceres gleznainie līkumi iedvesmojuši ne vienu vien Saldus apkaimes mākslinieku, bet savs akmens Cieceres krastā ir tikai Janim Rozentālam.
Dižais ainavists mēdzis iedvesmodamies bieži šeit sēdēt arī bez krāsu kastes. Tas atrodas Cieceres labajā krastā, ūdens malā pie tilta balstiem. Akmens tika bojāts un pārvietots 1960-os gados būvējot jauno tiltu Jelgavas ielā, daļa nošķelta. Uz akmens bieži sēdējis un gleznojis mākslinieks Janis Rozentāls. Akmens redzams viņa gleznās "Pie strauta" un "Ziemas ainava". pēc Saldus.lv; Var pieņemt ka līdz akmenim stiepjas Kalnsētas parks.

Interesanti - par vēsturi dzejā - manssaldus WordPress.

foto: Rozentāla akmens

lepretī Skrundai, t. i. Ventas labajā pusē ietek Ciecere. Šī ir tik ārkārtīgi līkumota upe, ka 25 klm. garā gabalā, kas viņai būtu notekams no Saldus pilsētas līdz Skrundai, tā met neskaitāmu daudzumu mazāku un lielāku līkumu, tā savu ceļu gandrīz vai trīskāršodama.(J.D.1932) 

Patreiz atšķirtā lapa ir kā PARAUGS, kādas ziņas iespējams sasmelt par teju vai ikvienu Dzimtenes straumīti.


pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.
kanālskm² 
km³

 MAZUPE 16 Ciecere*8,3  pirms Ciecera  6,34 km69 0,016 
Iespējamais 
Cieceres augšgals

*Gadījumā, ja Mazupi pieņem par Cieceres sākumu jāpārraksta "visa vēsture"... Oficiāls melioratoru garums 15,64 un baseins 74,7km².

CIECERES ezers jeb Cieceris, pieminams īpaši. Ilgus gadus tas tiek minēts un apjūsmosts kā "viens no dziļākajiem" Latvijas ezeriem. Lai gan jau pastāvēja zinātniski mērījumu dati šī aplamība par daudzu 10 metru dziļumu iecirkulēja jau mācību grāmatās un kartēs. Tamdēļ entuziastu kopa 2005.g. vēlā rudenī mērīja ezera gultni visā garumā, un kā bija paredzams atrada tikai 22-24 metrus dziļas bedres. Saite uz Dabas kalendārs 2002. rakstu. Tāpat kā Vilgāles, Engures, Usmas, Liepājas Durbes ezers, jau kopš 13. gadsimta pieder pie Kurzemes brīvezeriem, kuros atļauts zvejot katram kurzemniekam. Ezera salas kā dabas liegums atzītas jau kopš 20. gs. vidus. Saite Dabas pārvaldes lapā

Spaļupīte sākas Dienvidkurzemes drumlinu lauka un Austrumkurzemes augstienes sadurā. 

Krimelde25 //Rūtupe ir > labā Cieceres vidusteces pieteka

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.
kanāls
km² 
km³

 KRIMELDE25 Rūtupe 18    16,25 km 78,9 

Sākas ūdensšķirtnē ar Abavas < Imulu un Ventas > Šķēdi. Tek pa Austrumkursas augstienes R malu lēzeni viļņotā pamatmorēnas līdzenumā. Baseins pārsvarā meliorēts, vidustecē mežu puduri. Lejasposms pirms ietekas stāvā gravā, straujš, līkumains ar kritumu 6 m/km. Te regulāra laivotāju sacensību vieta. Lejtecē izveidots Lašupes dzirnavezers. Regulēta 1966. un 1983.g, 

Lielākās pietekas - (?>Pormale; >Vēdzele; <Krieķupīte7; <Lašupīte8 (>Dēņu strauts3,5); >Meldzirupe); Burtnieku gr., Skolas gr. nelielas 15 pietekas 18 km kopgarumā (1966.g.). 

Paksīte, lielākā un lejākā < kreisās puses pieteka

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.
kanāls
km² 
km³

 PAKSĪTE26 Pinkupīte 48 1,8   7,93 km 53 0,012 

Sākas uzpludinātos dīķos un no meža novadgrāvja D no Gāgu purva. Baseins atūdeņo Austrumkurzemes augstienes R nogāzi. Lejtecē izteikta ieleja no Ābariem - ielākās apdzīvotās vietas. Kur to šķērso Liepājas šoseja (A9) 

Kad 1640-ajos gados Cieceres upes krasta pie Pavāriem un pie Kliņģiem nodibinājās metālrūpniecība, pedeja vieta pamazam izauga slabada, līdzīgi Edai, un tur pastāvēja līdz 18. gs. pirmajai pusei. ( J.Juškevics 1931.

No ietekas Ciecerē sākas Meža izziņas taka - 2 km gara; 


Senie kuršu pilskalni Cieceres baseinā

ūdensšķirtnē ar Abavas <Imulas, <Buļļupi Mizaiņu pilskalns; pretēji uz dienvidiem ūdensšķirtnē ar Vadakstes > Druvi Strīķu pilskalns; starp Cieceri un tās > pieteku Kaļķupīti Saldus pilskalns; > krastā Airītes pilskalns un < krastā Bendēļu pilskalns. Pieteku shēmā `*`.

Tautas teikas par Saldus pilskalnu - klausies pasakas.net

HERCOGLAIKA vēsture - 

 Lutriņu jeb Saldus dzelzceplis pastāvēja no apm. 1650. gada pie Lutriņu Cepļu mājām pie mazas upītes, kuras ūdens līmenis ar daudz
dambjiem bija neparasti augsti sacelts. Tur bija ceplis un lielgabal-
lietuve. Arī šeit izlietoja rāvas dzelzi, neskatoties uz to, ka Saldus
mācītāju muižas laukos ir atrodama laba dzelzsklints. Preci no Lutri-
ņiem izsūtīja pa Cieceri līdz Skrundai un pa Ventu uz Kuldīgu un
Ventspili. 11. ziemeļu kara sākumā, zviedriem tuvojoties Skrundai, izbei-
dzās arī Lutriņu ceplis (1702. g.).( J.Juškevics 1931.). Lutriņos darbojās arī salpetra un kālija vārītavas. 



KARTES - Izdevniecība "Jāņa Sēta" Saldus novads, 2015; karte mērogā 1 : 75 000 (750 metri centimetrā);


Cieceres upe sākas Cieceres ezerā 102 m augstumā v. j. l. un līdz Ventai noskrien 51 km ar vidējo kritumu 1,5 m uz km. Pie Saldus Kalnamuižas tai liela kanjonveidīga grava, kas liecina, ka reiz tā vadījusi lielākus ūdeņus. Šaurāks kanjons tai ir pie Sātiņu skolas, kur upe dziļi iegrauzusies devona cietājos iežos. Nolaižoties Ventas muldā, Cieceres krasti pazeminās, un tā kļūst par līdzenuma upi. (LZDT)

Pilns sateces baseins no augšgala - 

(Mazupe //Ciecere (>Zaurupīte (>Purviņu strauts); <Valtu strauts; >Cūku strauts; <Mežupīte (>Timrēnu strauts; <Akmeņstrauts)); <Lomzere (<Elles strauts); <Timbru strauts; >Salas strauts; >Dūņupe (<Žeberkšu str.?)); -Cieceres ezers-; 

>Kaļķupīte - Saldus ezers - Vēršāda (<Kazenieku strauts; Brocenu ez.; >Nabagupe |šķirtne ar Abavas Imulu|); >Slimnīcas strauts; <Siltupīte; >Dīcmaņu strauts11; <Spaļu strauts; >Butnāru strauts; >Kumeļpurva grāvis4,23; <Bukupe14 (<Lanka); ?Gubu str.; ?Pišķupe; 

>Krimelde25 //Rūtupe (?>Pormale; >Vēdzele; <Krieķupīte; <Lašupīte8 (>Dēņu strauts3,5); >Meldzirupe); <Naša; <Tilgāļu valks; >Jāņupīte4,2; <Paksīte26 /Pinkupe (>Daku upe4,55; >Kūka); >Cieceres avotiņš; 

LGIA logo ar saiti

Pilns toponīmu apkopojums Aģentūras Vietvārdu datu bāzē, tai skaitā dažas dzelmes - LĢIA saite uz vietvārdiem



Atgādinājums, ka autortiesību likuma izpratnē autortiesību subjekts ir kā saturs un noformējums, tā arī sakārtojums! © 

SĀKUMS / SARUNAS / KARTE / ZIŅU PŪRS / LASĪTAVA / VIDRŪPE / SAZIŅAI / UZ AUGŠU

Ja tomēr meklētais ūdens neatradās - RAKSTI, - un pēc dienas vajadzīgais būs klāt!


pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.

km² 
km³

           


Še redzamā lapa ir mans melnraksts par tēmu "dzimtās zemes upes". Ja gaidītu skaistu pabeigtu, nesagaidītu. Ai. Liepiņš

Šeit es varu ievadīt gan tekstu, gan ievietot attēlus un tabulas, ja ir tāda nepieciešamība. A. L. 

Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.

 .