Pāriet uz galveno saturu
  • LAT
  • LīVU
  • LIT
  • BEL
  • DEU
upes.lv
  • Sākums
    • upes dzīve
    • pētnieki
    • kultūrvide
      • agrāk & tagad
      • vietvārdi
  • sarunas
    • jaunumi
      • sausas upes
    • līdzdalība
    • klubiņš
      • plūdi urgā
      • ūdensRijēji
      • neparasti
    • albums
      • Svētupe
      • Venta
      • Aifurs 2001
  • pietekas
    • Daugavas baseins
      • ILŪKSTE
      • DUBNA
      • Aiviekste
      • LUBĀNS
      • Pededze
      • KUJA
      • PĒRSE
      • OGRE
      • Mazā Jugla
      • JUGLA
    • Gaujas baseins
      • Gaujīna sākumi
      • TIRZA
      • PALSA
      • VAIDAVA
      • VIJA
      • ABULS
      • RAUNA
      • AMATA
      • BRASLA
    • Lielupes baseins
      • MŪSA
      • MĒMELE
      • SUSEJA
      • IECAVA
      • MISA
      • SVĒTE
      • Bērze
      • SLOCENE
    • Ventas baseins
      • VADAKSTE
      • ŠĶĒRVELIS
      • ZAŅA
      • CIECERE
      • RIEŽUPE
      • ABAVA
      • AMULA-IMULA
    • Salacas baseins
      • Burtnieks &
      • RŪJA
      • SEDA
      • BRIEDE
      • Ī ģ e
    • Diž-jūra
      • BĀRTA
      • S A K A
      • UŽAVA
      • IRBE
      • USMAS ezers
    • Maz-jūra
      • RuOJA
      • ENGURES ezers
      • SVĒTUPE
      • VITRUPE
    • Mudavas baseins
      • Ūdrāja
      • Sīnoja
      • VĒDA
    • Nemunas baseins
      • robežupes
  • k a r t e
    • saraksts
  • vidrūpe
    • novērojumi
      • Kanāli.LV
    • risinājumi
      • Upju Takas
      • kopjam upi
    • problēmas
      • Aizaugums
      • drazas
      • aizsprosti
      • plūdi
    • Jauna IČA
  • lasītava
    • uzkrājums
      • grāmatas
      • periodika
      • raksti
      • vārdnīca
      • avoti un vēres
    • kartes
      • vēsturiskās
      • tematiskās
      • Ceļotājiem
    • Locijas
      • apraxti
      • nosaukumi
    • filmas
    • attēli
  • saziņa
    • plostinieki
    • atbalsts

Upju nosaukumu ģeometrija

11. janvāris, 2017 pl. 13:57, Nav komentāru
Kur sākas un beidzas kāda upe? Sākas kā kura - avotā, purvā, ezerā un beidzas citā upē vai jūrā. Reti kāda pastāv viena - viņai ir pietekas un attekas. Taču cilvēkiem ir vajadzība salikt nosaukumus. Kur sākas un beidzas viens nosaukums, un sākas cits... Praksē, ikdienā vērojama vietu nosaukumu neskaidra pārvietošanās, uzslāņojumi. Vai ikkatru karti salīdzinot ar enciklopediju skaidrības vietā rodas duļķes. Jo vēsturiski izveidojies, ka reti kurai upei ir tikai viens nosaukums.
(Hidronīmu ģeometrija un fizika)
Sākas piliena ceļš no punkta kalnā, veidojas tērce - līnija kura pēc kāda attāluma satiekas un apvienojas ar citu līdzīgu vai jau lielāku strautu. Izveidojusies satece ir nākamais punkts, vieta no kurienes ūdens plūsma ir divtik lielāka, smagāka, jaudīgāka. Starp katriem punktiem var domāt citu nosaukumu. 

Turpat netālu līdzīgos apstākļos tek līdzīgs strauts lai savienotos nākamajā punktā, un kopā ar jaunu jaudu dotos uz ieteku, kas var būt beigu punkts kā lielā upē, ezerā, tā jūrā. Šie punkti un līnijas rodas noteiktos attālumos ko nosaka apvidus apstākļi mijiedarbībā ar ūdens plūsmas masu. Sateces vietas ir arī pagrieziens, virziena maiņa, leņķis un plūsmas dinamikas maiņa. Minētie apstākļi rada, tā, ko mēs ikdienā saucam par upi, rakstura īpašību mainību.
Nosaukumus cilvēki veido pēc dažādām pazīmēm, tātad tie var mainīties mainoties pirmējām īpašībām. Viens no izplatītākajiem nosaukumu veidošanas motīviem ir aprakstošas īpašības - lielums, krāsa, forma. To vēl papildina pieaugošā civilizācijas darbība vides pārveidošanā. Ir nepārliecinoši sastapt "līčupe" pie taisna kanāla lauztās līnijās (toponīmu veidošanās aspekti ir daudz plašāks temats). Sabiedrība kaut kādā veidā vienojas par vienu nosaukumu vienam objektam. Tomēr pat demokrātiskās kopienās būs lokālas interešu grupas kuras sauks "pa savam".


Līnijas starp punktiem dažādos leņķos veido upes sistēmu jeb tīklojumu, kura jau aptver laukumu. To visu var gan izteikt matemātiski, gan vēlams nosaukt ikdienišķai lietošanai. Plaša struktūra kā upes sateces baseins sastāv no atšķirīgām daļām un katrai no tām pienākas apzīmējums. Tā var būt ciparu kombinācija, tomēr tūkstošgades pastāv vietu vārdi, nosaukumi. Tie atzīti kā ērtākais ikdienas lietošanā, tā dokumentos, un nemazsvarīgi - kļūst par vietas piederības un kultūras sastāvdaļu.
Pieņemot par faktu "ūdensteces ģeometriju", un to ka no katra sateces punkta mainās upes īpašības, raksturs, pēc vairākiem posmiem acīmredzot gribas teikt - tā jau ir cita upe! Mazupīte kļūst par lielupīti, straujupīte par lēnupīti, vai melnupīti, neapšaubāmi ir pamats nosaukumiem dažādoties. Sākotnēji nosaukumos atspoguļojas fizikālās vai apvidus īpatnības (Mālupe, Ezerupe), līdz ierodas cilvēks ar saviem punktiem - apmetnes, tilti, dīķi. Tā piemēram, pastāv neskaitāmi daudz Dzirnupes, kurai katrai taču bijis cits nosaukums. Vietai, priekšmetam vārds dabiski nerodas, tas tiek radīts (izdomāts un pieņemts lietošanai), iegūstot sociālu funkciju. Tad nosaukumam, kuru pārstāv vairāk subjektu ir lielāks svars - tā MŪSU upīte! Laika gaitā mainoties īslaicīgajiem mākslīgajiem punktiem, tomēr paliek nosaukumi, radot problēmu.


Kapēc kāds nosaukums nomāc citu, agrāko, nesaprotamo vai nelabskanīgu, piemēram? Vai tikai skaitlisks subjektu pārsvars noteiks, ka tagad visu "mūsu upi" turpmāk sauksim tikai šajā vārdā! Gadījumi ir ļoti dažādi un daudzveidīgi - galu galā Dabas vide ir pamats kurā attīstam savu radošo darbību, arī nosaukšanu. Ja pastāv izmērāmi matemātiski dotumi, tad varbūt pēc tiem arī nosaukumus var savstarpēji samierināt.
Kartogrāfi tik pat kā nekad nav vietējie pārstāvji. Viņi savāc to kas tobrīd gadījies un saveido apvidus attēlu ar vairāk vai mazāk atbilstošiem nosaukumiem. Sekojoši valodniekiem un vēsturniekiem ir ar ko nodarboties...

Nav komentāru

Komentēt







Jaunākie ieraksti

  • Ledus aplis Latvijā
    10. jan. 2024
  • Liec upē koku!
    13. aug. 2021
  • Sabiedrība aicināta GoodWater straumē
    13. jan. 2021
  • Zilā kalna upes
    20. mai. 2020
  • Upju kvalitātes uzlabošanai
    29. mar. 2020
  • Atbrīvot upes plūdumu!
    21. feb. 2020
  • Zemes gala Ostas upe
    13. nov. 2019

Vecāki ieraksti

Upes.lv aicina! 22.10.2013.

Visas upes tek uz jūru...?! 20.213

Upes garuma mēŗijums. 19.01.14..

JAUNUMU ARHĪVS 2013.

AMADAS Lustūzis - dziedava.lv

SVEiKI - ZIEMAS PRIEKI !

Reizi gadā tek ikviens - ledus upe 

Sveiki Ziemas prieki!


Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.