Ogre ar pietekām ~            ŪDENS LĪMENIS

no avotiem - Ogriņa; Viešupe; Bložupīte; Gāršupe; Virdzīte; Pāvīte; Sustala; Dzērvīte; Risene; Alainīte; Meltne; Valola; Veģerupīte; Piparupīte; Nāruža; Cēsīte; Simtiņa; Sumulda; Bebrupīte; Rijiņa; Stirve; Taukātne; Lantupīte; Lokmene; Lubīte; Kārtiņa; Rozena; Norupīte; Sūcīte; Velnupīte; Kuršupīte; Urdava?

OGRE tek savācot ūdeni no Vidzemes augstienes Piebalgas pauguraines un Vestienas pauguraines caur Madlienas nolaidu uz Viduslatvijas zemieni; MadonasĒrgļuVecpiebalgasLielvārdes un Ogres novados;                                PAPILDINĀTS-21.07.2017.

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.

km² 
km³

 OGRE 198,5
Ogrīte 222 1,18  Sivēniņš
- ezers ?
209 (?) sprostota1730 0,57  garākais krāču posms

Garākās Daugavas pietekas pats sākums tiek rādīts dažādi - kā pa labi tā krezi, te no kalna, te purva. Kilometrs 198. ar pusi atrodas sateces vietā. Kur Ogriņa ar Ogrīti..., hmm, grāvīši. Tecējuma sākumā Ogre pa īsām pietekām uzņem kā Vestienas augstienes ezerus, tā pa Sustalu arī lielo Vecpiebalgas ezeru ūdeņus. Ogres posms starp Cirstiem un "Lācīšiem" ietilpst Vecpiebalgas aizsargājamo ainavu apvidū. Augštecē regulēta 50.-60. gados. Lejpus Ērgļiem Ogre līkumo pa ieleju ar stāvām nogāzēm, šeit tā ir visstraujākā. Krastos daudzviet dolomīta atsegumi. Kalnrēžu dolomītsmilšakmens pie Rembates, Līčupes atsegums un Ogres dolomītu krauja pie bijušās Ogres kartona fabrikas ir aizsargājamie ģeoloģiskie objekti.

Ogres plūdu problēma radusies kopš pārveidota lejtece neļaujot palu ūdeņiem izplūst pa Ogres salas atteku; plus Rīgas hes uzpludinājums.


Lielākās pietekas (A - Z) - labā > krasta pietekas -

>Alainīte12 km; >Aviekste28; >Dzērvīte; >Gāršupe; >Līčupe40; >Meltne13; >Nāruža12; >Norupīte21; >Pāvīte; >Piparupīte9; >Ranka21; >Risene10; >Rītupe; >Skolasupe14; >Sustala7; >Taukātne; >Veģerupīte7;

kreisā < krasta - <Āķenupīte; <Ilzīte; <Kangarupīte; <Kārtiņa; <Lobe; <Mākulīte; <Ogrīte; <Sumulda; <Valola; <Varavīksne; <Virdzīte;

attēls Uga Skulmes glezna, 1927.g.  OVMM fondi

Ogres ielejas Dabas parks - saite DA pārvaldes vietnē;

Ogres ielejas Dabas parks sākas lejpus Ērgļiem.

 Dabas liegumi - saites DAP vietnē.
Jumurdas ezers; Vērenes purvi; Gobu un vīksnu audze;
- ģeoloģiskais piemineklis Dolomītu krauja un Kalnrēžu dolmitizēta smilšakmens atsegums (shēma);
Ceļvedis pa Ogres upi, 
ko izdevusi SO "Staburaga bērni", 2003.
Apskatāmas un novelkamas  KARTES
 VĒRTUMI KRASTOS -
>skanstis pie Cirstiem;
> Ērgļu pils, muižas mūri; >Veģerupītes kritums;
pilskalns ; Līčupes atsegums; 

sīktēls ar saiti uz BalticmapsPirmo pieteku grūti noteikt, jo sākums satekot vairāku ezeriņu strautiem; <Ogriņa ir tādā gadījumā pat garāka un sniedzas tālāk, un augstāk. <Viešupe caurtek Lielo Līderes ezeru. Laivošana no šejienes jau ir pavisam droša dažādām laivām. Kritums augštecē līdz L. Līderim 3m/km, tālāk samazinās. Atklāti sakot, jo vairāk pētu jo mazāk saprotu pašu izteku. Skaistā leģenda par "...sākas Nesaules kalna pakājē no maziem ezeriņiem..." Mīti mijas ar faktiem, Būs jābrauc ar lāpstu!

Visu sezonu Ogre laivojama no bijušās Ogres hes (netālu no Baltavas stacijas), augstākā ūdenslīmenī no Ērgļiem, bet palos pat no Ineša pa Sustalu, vai Līderes ezera un Ogriņas. Piebildenekā nebija, tieši augštece pirms Ērgļiem laivojama zemākā ūdenī nekā Brāžu krāces.! (sk wiki)

Patreiz atšķirtā lapa ir kā PARAUGS, kādas ziņas iespējams sasmelt par teju vai ikvienu Dzimtenes straumīti.

VIEŠUPE iztek no Viešu ezera (Viešurs, Kaķītis) un caur Lielo Līderes ezeru ietek Ogrē. ² Lejtecē bijušas Grava dzirnavas, (foto).

23.07.2006. un
xx.xx.1998.


~~~~~~~~~~~~~~~~
 
Nosaukums atvasinās no izteces ezera, kas šajā Vidzemes augstumu apgabalā nozīmē sniega vērpeti - `viešuru`. (J.Krūmiņš 82). Agrākā literatūrā un kartēs kļūdaini saukta par Vēžupi. Viešūrā ietek pa Saulei - Dietlāviņa; Velnupīte; Dzērvupīte; Kuršupīte -Avošiņš (Selīte (Bisiņa; Melnupīte)); Riekstupīte; Jaunupīte; Grāveru upīte; Seskupīte; Sūcīte; (J.Krūmiņš92)  Vilkupīte;

Sustala jeb Pūstele ir 7.0 km gara Ogres > labā krasta pieteka Vidzemes augstienes Piebalgas pauguraines un Augšogres pazeminājuma saskares joslā, Vecpiebalgas novadā. Iztece - no Briņģu ezera, kritums 4 m, notece 0,038 km...

Sateces baseins (115 km²) mežains, purvains, krietni pieaudzis kopš Tauna un Ineša ezera pievienošanas 1895.g. kas deva ūdensspēku Inešu (Orisares) dzirnavām. Lielmeliorācija sākusies ar Vilku purvu augšpus Briņķu ez., pabeigta 20.g.s. otrā pusē?. Tek ziemeļrietumu virzienā, pirms Inešiem strauji sagriežoties uz ziemeļiem. Ietek Ogrē lejpus Pāvītes ietekas. Sustalu šķērso valsts autoceļš V846 (Vestiena–Vējava–Ineši), netālu no upes atrodas Ineši. Lielākās pietekas: Orisāre7,7 no Ineša, Dzirnavupīte, Nedzīte no Nedža.

VĒRTUMI KRASTOS - Lejasburkānu pilskalns, Čolēni - brāļu Kaudzīšu vectēva (1760?) dzimtais ciems, Inešu muižas centrs, 

Sateces baseins - >Sustala7 -Briņģu ez. (>Liedes strauts (>Gravas strauts (>Bābenīca//Zapa); <Dzirnavupīte); >Orisāre2,4 -Inesis (>Pīla0,9 -Tauns (>Silakroga gr.2,9; <Balga; Sakārņu gr.*; Šņoru gr.*; Sarmēnu gr.*); <Laskate4,5); >Nedzīte1,4 -Nedzis- (Meldera gr.);

Dzirnavupīte ir 3,3 km gara Sustalas < kreisā pieteka Vecpiebalgas novadā. Iztece - pie Ozolmeža. Tek rietumu-ziemeļrietumu virzienā. Ietek Sustalā lejpus tās izteces no Briņģu ezera. Dzirnavupīti nešķērso valsts autoceļi, tās krastos nav lielāku apdzīvoto vietu (wiki).

Orisāre (arī Dzirnavupīte, Inese, Orizore) ir 2,4 km gara Sustalas > labā pieteka Vecpiebalgas novadā. Iztece - no Ineša ezera dienvidaustrumiem. Tek ziemeļu-ziemeļaustrumu virzienā. Upe caurtek Vecpiebalgas dzirnavezeram. Ietek Sustalā lejpus autoceļa V846 (Vestiena–Vējava–Ineši) tiltam pār upi. Orisāri šķērso valsts autoceļš P33 (Ērgļi—Jaunpiebalga—Saliņkrogs), tās krastos atrodas Ineši.

Nedzīte (arī Baldieša grāvis, Baldiešēnu grāvis, Baldiešu grāvis) ir 1,4 km Sustalas > labā pieteka Vecpiebalgas novadā. Iztece - no Nedža ezera austrumiem. Tek austrumu virzienā. Ietek Sustalā lejpus Orisāres ietekas. Nedzīti nešķērso valsts autoceļi, tās krastos atrodas Baldiešēni.

"Latweeschu Awizes" 1902.g. slapjās vasaras nogalē raksta par 1000 nenopļaujamām pļavām Ogres un Sustalas krastos.

Pāvīte tagad ir Ogres > labā pieteka, bija Sustalas < kreisā, novadot Pāvītes ezera (186 m vjl.) slapjumu. Tek Vecpiebalgas novadā rietumu virzienā. Ietek Ogrē augšpus Sustalas ietekas. Pāvīti nešķērso valsts autoceļi, tās krastos nav lielāku apdzīvoto vietu (wiki).

>Dzērvīte; >Risene;

Alainīte (arī Alanišas upīte, Alanīte, Alānīte, Ālainīte) ir Ogres > labā krasta pieteka Vecpiebalgas un Ērgļu novados. Iztece - Kaives pagasta dienvidaustrumos. Tek dienvidaustrumu virzienā. Ietek Ogrē augšpus Meltnes ietekas. Alainīti šķērso valsts autoceļš V309 (Katrīna–Leimaņi–Kaive–Aprāni), tās krastos neatrodas lielākas apzīvotās vietas.

Meltne (arī Meltnes strauts) ir Ogres >labā pieteka Vecpiebalgas un Ērgļu novados. Iztece - Kaives pagasta dienvidrietumos. Augštecē tek austrumu virzienā, sagriežoties uz dienvidaustrumiem, pie Katrīnas atkal pagriežas uz austrumiem. Lielākā pieteka - Zāļupīte. Ietek Ogrē lejpus Alainītes ietekas. Meltni divreiz šķērso valsts autoceļš P31 (Ērgļi—Drabeši), tās krastos atrodas Katrīna.

Risene (arī Dzērvīte, Rīsene) ir Ogres > labā krasta pieteka Vecpiebalgas novadā. Iztece - uz dienvidrietumiem no Kaives. Tek dienvidaustrumu virzienā. Lielākās pieteka - Asiņupe, Gravkalnu strauts. Caurtek Leimaņu ezeru un Leimaņu dzirnavezeru. Ietek Ogrē pie Raušiem. Riseni trīsreiz šķērso valsts autoceļš V309 (Vecpiebalga–Skujene), tās krastos atrodas Zilaiskalns, Lūķēni, Rauši.

SUMULDA ir Ogres < kreisā pieteka iepretīm Ogres senču pilskalnam un Ogresmuižai. Izteka virs 155 metriem, garums ap 12 kilometri. Ūdens šķirtne ar Pērsi. Kritums 45 metri uz teces 12 km. Gultne lielāko garuma daļu regulēta. Izteikta ieleja beidzamos 2 km.

Nāruža (arī Naruže, Noruža) ir 12 km gara Ogres labā krasta pieteka Ērgļu un Ogres novados. 38,1 km[]. Sākas Mazozolu pagasta ziemeļaustrumos pie bijušajiem Jesperiem. Augštecē un vidustecē veido Ērgļu un Ogres novadu robežu. Tek dienvidu virzienā pa Vidzemes augstienes Piebalgas pauguraini, veidojot izteiktu ieleju ar stāviem krastiem. Upes vidustecē pie Spiļviem ielejā akmeņu sablīvējums Velna klēpis, kur ūdens plūst morenas akmeņu krāvumā. Šķērso autoceļu P4 un bijušo Rīgas—Ērgļu dzelzceļu.

Līčupe, saukta arī Līce, ir Ogres > labā pieteka Ogres un Amatas novados.

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.

km² 
km³

 LĪČUPE 40Līce       160,4 

Sākas Vidzemes augstienē satekot vairākām nelielām upītēm un strautiem. Tek pa Piebalgas pauguraini un Augšogres pazeminājumu. Ļoti līkumota gultne šaurā ielejā ar augstiem krastiem. Lielākās apdzīvotās vietas krastos ir Līčupe, Kliģene. Upi šķērso autoceļš P4  un Rīgas—Ērgļu dzelzceļš. Laivojama droši no bijušā dzelzceļa.

Lielākās pietekas ir Kazupīte; Veldze; Stirve, Zvannieku strauts;

Skolasupe ir Ogres labā krasta pieteka Ogres novadā. Sākas purvainā mežainā apvidū dienvidaustrumos no Ķeipenes. Augštece tek caur Abzīša ezeru. Upe tek pa līdzenu apvidu, visā garumā regulēta. Ietek Ogrē pie Vērenes. Lejtecē atzarojas Abzes upe.14 km, 43,2 km² 

Lobe ir Ogres kreisā pieteka Ogres un Lielvārdes novados. Iztek no Lobes ezera ziemeļrietumu gala.

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.

km² 
km³

 LOBE19  20   Lobes ezers   275,30,088 

Dažkārt par Lobes augšteci uzskata Lobes ezerā ietekošo Bebrupi. Izteka no ezera ir tik ļoti niedrēm aizaugusi, ka no laivas neatrodama. Upe šķērso Zādzenes-Krapes valni. Lejtecē vēsturiskas ūdensdzirnavas. Lielākās apdzīvotās vietas krastos ir LēdmaneLobe un Veckrape (biežāk zināma kā Krapes muiža). Upi šķērso autoceļi P80 (E22) un V996. Lobes ezers ir mūžīgu strīdu avots apkārtējām pašvaldībām un interesants zvejotājiem, tamdēļ tajā pastāv tik drastiski noteikumi, ka parādoties kādam ar nereģistrētu laivu tā tiek konfiscēta.

Tas ka rītu pusē tekošajai Pērsejai arī ir pieteka Bebrupe lika pavērtēt kanalizācijas darbību. Pastāv iespēja ka Bebrupes augšgals ir pierakts Lokmenei, un tad arī literatūrā parādās šaubīgais sinonīms.

Lielākās pietekas ir Lokmene un Lubīte.

mazākas -Diveja, Ošupīte


K.Hūna grafika, Ogre pie Vērenes

Aviekste ir 28 km gara Ogres > labā pieteka Viduslatvijas nolaidenumā 91,4 km[], tek rietumu virzienā Ogres un Lielvārdes novados. Sākas Madlienas pagastā ziemeļaustrumos no Zādzenes. Gultne gandrīz visā garumā, izņemot lejteci, pārrakta un iztaisnota. Lielākās apdzīvotās vietas krastos ir Krodzinieki un Aviekste. Lejtecē, 2, 5. km, bijušo dzirnavu ezers, tagad izbūvēta Aviekstes hidroelektrostacijas ūdenskrātuve. Upi šķērso autoceļš P80. Lielākās pietekas: < Urga un > Rozēna.


JS logo ar saiti uz kartes produktu


KARTE - Izdevniecība "Jāņa Sēta" Ogres un Madonas novads, 2015; karte mērogā 1 : 75 000 (750 metri centimetrā);


Atgādinājums, ka autortiesību likuma izpratnē autortiesību subjekts ir kā saturs un noformējums, tā arī sakārtojums! ©

OGRES sateces baseins virzienā no augšgala - Sivēniņš; >Ogrīte -Astijervs; <Ogriņa; <Viešupe15 -VIEŠURS (>Dietlāviņa; >Velnupīte; >Dzērvupīte (>Dēkliņa; <Aklāviess- Viešiņa); >Kuršupīte2,1 //Galdupe /Piļķupīte (<Selīte (<Bisiņa; <Melnupīte)); <Riekstupīte - Avošiņš; <Jaunupīte - Jaunelītis; <Seskupīte; <Sūcīte; <Grāveru upīte); <Bložupīte; >Gāršupe12 -Ubēris -Gulbēris (>Plānupīte; >Vella gr.; Āža gr. -Govenis; >Mīzu gr. -Inķēnu purvs); <Virdzīte8 -Kvēksnītis); <Ilzīte12; >Pāvīte; >Sustala7 -Briņģu ez. (>Liedes strauts (>Gravas strauts (>Bābenīca//Zapa); <Dzirnavupīte); >Orisāre2,4 -Inesis (>Pīla0,9 -Tauns (>Silakroga gr.2,9; <Balga; Sakārņu gr.*; Šņoru gr.*; Sarmēnu gr.*); <Laskate4,5); >Nedzīte1,4 -Nedzis- (Meldera gr.); >Dzērvīte (<Sivēnīca); >Risene10 (<Asiņupīte; <Gravkalnu str.); >Alainīte12 (); >Meltne13 (<Zāļupīte); <Ežupe; >Maiļupīte; <Valola17 -Pakšēnu ezers (>Andrupīte -Jumurdas ez. (>Sārtupīte -Lācīšuez.); <Lubeja (>Ļaudonīte); >Ceplīšu upe); <Āķenupīte; <Skolas upīte; >Milnupīte; <Varavīksne|šķirtne ar Pērsi|; >Veģerupīte7; >Piparupīte9 (>Lukstiņupīte); >Nāruža12 (<Stampupe -Strupis; >Vimbupe; >Skuķupīte //Klāvupīte; Vilkupe); >Kazupīte; >Cēsīte; >Simtiņa; <Sumulda12; <Mutuļupīte; >Līčupe40 (>Bebrupīte; >Rijiņa; >Birzēnupīte (>Zvannieku strauts) |šķirtne ar Amadu|; >Stirve (>Ķūžupīte); <Vedze (<Dobaka -Vaukšu ez.) >Kazupīte; <Mušķupe; <Bulavupīte; >Taurupe); >Taukātne- >Mucenieku avots; <Kangarupīte (Klemšķupīte); >Skolasupe14; >Rītupe; <Mākulīte; <Lobe22 -Lobes ezers (>Bebrupe (<Ošupīte; <Galdupe; <Lantupīte); <Diveja; >Lokmene (<Elkšņupe); <Lubīte); <Kārtiņa (>Govsupīte); >Aviekste28 (>Rozena; <Urga (<Poļu grāvis)); >Ranka21; >Norupīte21; ?Anca upe; Maiļupīte; Saltupīte; Radžupīte; Sivēnīca; <Urga6; 

* daži mikro-hidro-nīmi no Puiškana;

shēma no Latvijas ģeografija J.Rutks 1960

1444. g. brāļi Tīzenhauzeni (Engelbrecht, Diedrich, Hans, Berthram von Tiesenhausen) sadala savus īpašumus uz 10 gadiem. Engelbrekts Tīzenhauzens nodod trešajam partam ĒRGĻU pili (Cēsu apr.), zemi un mājas ar visiem zemniekiem un viņu mājām un dārziem, tamlīdz arī melderi ar dzirnavu dīķi un dzirnavām un viņa sētu, dārzu un mājokli pie zemniekiem.155 (AT95). 

Shēma no Ogres ūdesturistu ceļveža, G.Patmalnieks

SĀKUMS / SARUNAS / KARTE / ZIŅU PŪRS / LASĪTAVA / VIDRŪPE / SAZIŅAI / UZ AUGŠU


Ja tomēr meklētais ūdens neatradās - RAKSTI, - un pēc dienas vajadzīgais būs klāt!

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.

km² 
km³

           


Še redzamā lapa ir mans melnraksts par tēmu "dzimtās zemes upes". Ja gaidītu skaistu pabeigtu, nesagaidītu. Ai. Liepiņš

Šeit Tu vari ievadīt gan tekstu, gan ievietot attēlus un tabulas, ja ir tāda nepieciešamība.

Tavi papildinājumi Ogrei ~

Tagad, pateicoties mozello attīstībai, Tev iespējams vēl ātrāk nosūtīt labojamo vai papildinājumus.


*

*

*

Esi pirmais !

Saņemtie jaunumi -

Patreiz jaunā "Papildinājumu sadaļa" ir attīstībā.
Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.

 .