Ogre ar pietekām ~            ŪDENS LĪMENIS

KARTE, avoti - Ogriņa; Viešupe; Bložupīte; Gāršupe; Virdzīte; Pāvīte; Sustala; Dzērvīte; Risene; Alainīte; Meltne; Valola; Veģerupīte; Piparupīte; Nāruža; Cēsīte; Simtiņa; Sumulda; Bebrupīte; Rijiņa; Stirve; Taukātne; Lantupīte; Lokmene; Lubīte; Kārtiņa; Rozena; Norupīte; Sūcīte; Velnupīte; Kuršupīte;

OGRE tek MadonasĒrgļuVecpiebalgasLielvārdes un Ogres novados;                                                        PAPILDINĀTS-21.12.2016.

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.

km² 
km³

 OGRE 188Ogrīte 222 1,18  Sivēniņš
- ezers
209(?) sprostota1730 0,57  garākais krāču posms

Tecējuma sākumā Ogre pa īsām pietekām uzņem Piebalgas augstienes ezeru ūdeņus, pa Sustalu arī lielo Vecpiebalgas ezeru ūdeņus. Ogres posms starp Cirstiem un "Lācīšiem" ietilpst Vecpiebalgas aizsargājamo ainavu apvidū. Augštecē regulēta 50.-60. gados. Lejpus Ērgļiem Ogre līkumo pa ieleju ar stāvām nogāzēm, šeit tā ir visstraujākā. Krastos daudzviet dolomīta atsegumi. Kalnrēžu dolomītsmilšakmens pie Rembates, Līčupes atsegums un Ogres dolomītu krauja pie bijušās Ogres kartona fabrikas ir aizsargājamie ģeoloģiskie objekti. Visu sezonu Ogre laivojama no bijušās Ogres hes (netālu no Baltavas stacijas), augstākā ūdenslīmenī no Ērgļiem, bet palos pat no Ineša pa Sustalu, vai Līderes ezera un Ogriņas.

Piebildenekā nebija, tieši augštece pirms Ērgļiem laivojama zemākā ūdenī nekā Brāžu krāces.! (sk wiki)

Lielākās pietekas (A - Z) - labā > krasta pietekas -

>Alainīte12 km; >Aviekste28; >Dzērvīte; >Gāršupe; >Līčupe40; >Meltne13; >Nāruža12; >Norupīte21; >Pāvīte; >Piparupīte9; >Ranka21; >Risene10; >Rītupe; >Skolasupe14; >Sustala7; >Taukātne; >Veģerupīte7;

kreisā < krasta - <Āķenupīte; <Ilzīte; <Kangarupīte; <Kārtiņa; <Lobe; <Mākulīte; <Ogrīte; <Sumulda; <Valola; <Varavīksne; <Virdzīte;

attēls Uga Skulmes glezna, 1927.g.  OVMM fondi

Ogres ielejas Dabas parks - saite DA pārvaldes vietnē; Dabas liegumi -
Jumurdas ezers; Vērenes purvi; Gobu un vīksnu audze;

- ģeoloģiskais piemineklis Dolomītu krauja un Kalnrēžu dolmitizēta smilšakmens atsegums (shēma);
Ceļvedis pa Ogres upi, 
ko izdevusi SO "Staburaga bērni", 2003.
Apskatāmas un
novelkamas  KARTES
 VĒRTUMI KRASTOS -
>skanstis pie Cirstiem;
> Ērgļu pils, muižas mūri; >Veģerupītes kritums;
Ogres ielejas Dabas parks -
 saite DAP vietnē.

sīktēls ar saiti uz BalticmapsPirmo pieteku grūti noteikt jo sākums satekot vairāku ezeriņu strautiem; <Ogriņa ir tādā gadījumā pat garāka un sniedzas tālāk, un augstāk. <Viešupe caurtek Lielo Līderes ezeru. Laivošana no šejienes jau ir pavisam droša dažādām laivām. Kritums augštecē līdz L. Līderim 3m/km, tālāk samazinās. Atklāti sakot, jo vairāk pētu jo mazāk saprotu pašu izteku. Skaistā leģenda par "...sākas Nesaules kalna pakājē no maziem ezeriņiem..." Mīti mijas ar faktiem, Būs jābrauc ar lāpstu!

Patreiz atšķirtā lapa ir kā PARAUGS, kādas ziņas iespējams sasmelt par teju vai ikvienu Dzimtenes straumīti.

VIEŠUPE iztek no Viešu ezera (Viešurs, Kaķītis) un caur Lielo Līderes ezeru ietek Ogrē. Lejtecē bijušas Grava dzirnavas, (foto).

 23.07.2006. un
xx.xx.1998.
 
Nosaukums atvasinās no izteces ezera, kas šajā Vidzemes augstumu apgabalā nozīmē sniega vērpeti - `viešuru`. (J.Krūmiņš 82). Agrākā literatūrā un kartēs kļūdaini saukta par Vēžupi. Viešūrā ietek pa Saulei - Dietlāviņa; Velnupīte; Dzērvupīte; Kuršupīte -Avošiņš (Selīte (Bisiņa; Melnupīte)); Riekstupīte; Jaunupīte; Grāveru upīte; Seskupīte; Sūcīte; (J.Krūmiņš92)  Vilkupīte;


SUMULDA ir Ogres < kreisā pieteka iepretīm Ogres senču pilskalnam un Ogresmuižai. Izteka virs 155 metriem, garums ap 12 kilometri. Ūdens šķirtne ar Pērsi. Kritums 45 metri uz teces 12 km. Gultne lielāko garuma daļu regulēta. Izteikta ieleja beidzamos 2 km.

Līčupe, saukta arī Līce, ir Ogres > labā pieteka Ogres un Amatas novados.

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.

km² 
km³

 LĪČUPE 40Līce       160,4 

Sākas Vidzemes augstienē satekot vairākām nelielām upītēm un strautiem. Tek pa Piebalgas pauguraini un Augšogres pazeminājumu. Ļoti līkumota gultne šaurā ielejā ar augstiem krastiem. Lielākās apdzīvotās vietas krastos ir Līčupe, Kliģene. Upi šķērso autoceļš P4  un Rīgas—Ērgļu dzelzceļš. Laivojama droši no bijušā dzelzceļa.

Lielākās pietekas ir Kazupīte; Veldze; Stirve, Zvannieku strauts;

Skolasupe ir Ogres labā krasta pieteka Ogres novadā. Sākas purvainā mežainā apvidū dienvidaustrumos no Ķeipenes. Augštece tek caur Abzīša ezeru. Upe tek pa līdzenu apvidu, visā garumā regulēta. Ietek Ogrē pie Vērenes. Lejtecē atzarojas Abzes upe.14 km, 43,2 km² 

Lobe ir Ogres kreisā pieteka Ogres un Lielvārdes novados. Iztek no Lobes ezera ziemeļrietumu gala.

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.

km² 
km³

 LOBE19  20   Lobes ezers   275,30,088 

Dažkārt par Lobes augšteci uzskata Lobes ezerā ietekošo Bebrupi. Izteka no ezera ir tik ļoti niedrēm aizaugusi, ka no laivas neatrodama. Upe šķērso Zādzenes-Krapes valni. Lejtecē vēsturiskas ūdensdzirnavas. Lielākās apdzīvotās vietas krastos ir LēdmaneLobe un Veckrape (biežāk zināma kā Krapes muiža). Upi šķērso autoceļi P80 (E22) un V996. Lobes ezers ir mūžīgu strīdu avots apkārtējām pašvaldībām un interesants zvejotājiem, tamdēļ tajā pastāv tik drastiski noteikumi, ka parādoties kādam ar nereģistrētu laivu tā tiek konfiscēta.

Tas ka rītu pusē tekošajai Pērsejai arī ir pieteka Bebrupe lika pavērtēt kanalizācijas darbību. Pastāv iespēja ka Bebrupes augšgals ir pierakts Lokmenei, un tad arī literatūrā parādās šaubīgais sinonīms.

Lielākās pietekas ir Lokmene un Lubīte.

mazākas -Diveja, Ošupīte


K.Hūna grafika, Ogre pie Vērenes 

JS logo ar saiti uz kartes produktu


KARTE - Izdevniecība "Jāņa Sēta" Ogres un Madonas novads, 2015; karte mērogā 1 : 75 000 (750 metri centimetrā);


Atgādinājums, ka autortiesību likuma izpratnē autortiesību subjekts ir kā saturs un noformējums, tā arī sakārtojums! ©

OGRES sateces baseins virzienā no augšgala - Sivēniņš; >Ogrīte -Astijervs; <Ogriņa; <Viešupe15 -VIEŠURS (>Dietlāviņa; >Velnupīte; >Dzērvupīte (>Dēkliņa; <Aklāviess- Viešiņa); >Kuršupīte2,1 //Galdupe /Piļķupīte (<Selīte (<Bisiņa; <Melnupīte)); <Riekstupīte - Avošiņš; <Jaunupīte - Jaunelītis; <Seskupīte; <Sūcīte; <Grāveru upīte); <Bložupīte; >Gāršupe12 -Ubēris -Gulbēris (>Plānupīte; >Vella gr.; Āža gr. -Govenis; >Mīzu gr. -Inķēnu purvs); <Virdzīte8 -Kvēksnītis); <Ilzīte12; >Pāvīte; >Sustala7 -Briņģu ez. (>Liedes strauts (>Gravas strauts (>Bābenīca//Zapa); <Dzirnavupīte); >Orisāre2,4 -Inesis (>Pīla0,9 -Tauns (>Silakroga gr.2,9; <Balga; Sakārņu gr.*; Šņoru gr.*; Sarmēnu gr.*); <Laskate4,5); >Nedzīte1,4 -Nedzis- (Meldera gr.); >Dzērvīte (<Sivēnīca); >Risene10 (<Asiņupīte; <Gravkalnu str.); >Alainīte12 (); >Meltne13 (<Zāļupīte); <Ežupe; >Maiļupīte; <Valola17 -Pakšēnu ezers (>Andrupīte -Jumurdas ez. (>Sārtupīte -Lācīšuez.); <Lubeja (>Ļaudonīte); >Ceplīšu upe); <Āķenupīte; <Skolas upīte; >Milnupīte; <Varavīksne|šķirtne ar Pērsi|; >Veģerupīte7; >Piparupīte9 (>Lukstiņupīte); >Nāruža12 (<Stampupe -Strupis; >Vimbupe; >Skuķupīte //Klāvupīte; Vilkupe); >Kazupīte; >Cēsīte; >Simtiņa; <Sumulda12; <Mutuļupīte; >Līčupe40 (>Bebrupīte; >Rijiņa; >Birzēnupīte (>Zvannieku strauts) |šķirtne ar Amadu|; >Stirve (>Ķūžupīte); <Vedze (<Dobaka -Vaukšu ez.) >Kazupīte; <Mušķupe; <Bulavupīte; >Taurupe); >Taukātne- >Mucenieku avots; <Kangarupīte (Klemšķupīte); >Skolasupe14; >Rītupe; <Mākulīte; <Lobe22 -Lobes ezers (>Bebrupe (<Ošupīte; <Galdupe; <Lantupīte); <Diveja; >Lokmene (<Elkšņupe); <Lubīte); <Kārtiņa (>Govsupīte); >Aviekste28 (>Rozena; <Urga (<Poļu grāvis)); >Ranka21; >Norupīte21; ?Anca upe; Maiļupīte; Saltupīte; Radžupīte; Sivēnīca; <Urga6; 

* daži mikro-hidro-nīmi no Puiškana;

shēma no Latvijas ģeografija J.Rutks 1960

1444. g. brāļi Tīzenhauzeni (Engelbrecht, Diedrich, Hans, Berthram von Tiesenhausen) sadala savus īpašumus uz 10 gadiem. Engelbrekts Tīzenhauzens nodod trešajam partam ĒRGĻU pili (Cēsu apr.), zemi un mājas ar visiem zemniekiem un viņu mājām un dārziem, tamlīdz arī melderi ar dzirnavu dīķi un dzirnavām un viņa sētu, dārzu un mājokli pie zemniekiem.155 (AT95). 

Shēma no Ogres ūdesturistu ceļveža, G.Patmalnieks

SĀKUMS / SARUNAS / KARTE / ZIŅU PŪRS / LASĪTAVA / VIDRŪPE / SAZIŅAI / UZ AUGŠU


Ja tomēr meklētais ūdens neatradās - RAKSTI, - un pēc dienas vajadzīgais būs klāt!

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.

km² 
km³

           


Še redzamā lapa ir mans melnraksts par tēmu "dzimtās zemes upes". Ja gaidītu skaistu pabeigtu, nesagaidītu. Ai. Liepiņš

Šeit Tu vari ievadīt gan tekstu, gan ievietot attēlus un tabulas, ja ir tāda nepieciešamība.

Tavi papildinājumi Ogrei ~

Tagad, pateicoties mozello attīstībai, Tev iespējams vēl ātrāk nosūtīt labojamo vai papildinājumus.


*

*

*

Esi pirmais !

Saņemtie jaunumi -

Patreiz jaunā "Papildinājumu sadaļa" ir attīstībā.
Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.

 .