Mazās Urgas mācība

15. oktobris, 2014 pl. 14:45, 1 komentārs                                                                                                    KARTE LAPAS APAKŠDAĻĀ

Plūdi Eiropā, Vācijā, Polijā, miljonos skaitāmi zaudējumi, efektīgas ainas TV ekrānos, un tepat līdzās bloķēta satiksme, ūdens līdz logiem..., Rīgas centrā Mārupīte ciet! Nu redzam, ka ar to ir bijis par maz.

Ogres pilsētā atrodas URGAS 2,7 km jeb trešdaļa no pārregulētā strautiņa. Visā garumā šis kanāls ir pārvērsts par utilitāru ūdensteci. Mazdārziņu un vasarnīcu iemītnieki izmanto un lieto kā tik vajag. Pilnībā aizbērt nevar - skaitās "valsts nozīmes ūdensnoteka".

Būtībā jau nav plūdi vienā vai citā Urgā, bet smadzenēs un valsts pārvaldē.

 Dabiskā veidolā šī URGA bija Daugavas palu sāngultne, kura ietecēja Ogrē. Tās augšdaļa pārvērsta par grāvjiem, kuri momentā novada VISU ūdeni pilsētniekiem. Lauku sveiciens būdeļnieku rajonam, kurus tagad kāds žurnālists jau nodēvē par "mikrorajonu".

Neprotam (vai nespējam) mācīties no savām kļūdām? Tā saka tautas gudrība..., taču mums jau tagad cita tauta. Mārupītē, pirms dažiem gadiem, neizrādījās piesauktais bebrs vainīgs, pašu atkritumi un nolaidība gan. Ja valdība mēdz spriest, ka piemēram, makšķerniekiem jāmaksā par nocelšanu no ledus, tad es sagaidu, ka reiz jāmaksā būtu tiem sīkbūdu īpašniekiem kuriem nav noslēgts (un piepildīts) atkritumu izvešanas līgums.

Atļaušos piebilst apollo galerijai - rudenīgi SKAISTI skati...!                                                       IESPĒJA KOMENTĒT - SPIED CITĀ LAPĀ!

Ūdensdumpis 2014

Un nestāstiet ka viss tik pēkšņi, un dabas stihija izlējusies pār drošo Dievzemīti... Kopš valsts programas "Kalme" pētījumiem ir vispārzināmas klimata pārmaiņu ietekmes Baltijā. Tieši tas arī ikdienā notiek. Ārkārtas situācija ir iestigušajā domāšanā

Sākums 13. oktobris - sinoptiskā prognoze atbilstoša. Lielākie nokrišņi solīti Kurzemei. Augsnes stāvoklis piesūcies līdz normai. 

Dobelē satraucošs nolijušā daudzums un pirmās peļķes; Bērze 14. oktobrī pacēlusies par 160 cm diennaktī, un lēnām krītas;

Izvērsts LVģMc skaidrojums ar satelītattēliem; SPIEST šEIT;

Ogres upes lejtecē 28 stundās līmenis paceļas par 123 cm, un apstājas. Pilnīgi normāli pēc iepriekšējā sausuma;

jauna situācija 15. oktobrī izveidojas netālajā Abzas ietekā Mazajā Juglā. Arī viens kanāls kura lielākā sateces baseina daļu veido novadgrāvji. Pirmais raksts Dienā.

Suntažos pārrauts Mazās Juglas < pietekas ABZAS dzirnavu dambis. Interesanti, ka arī Abzai (Apsei) ir < pieteka Urga. Un tāpat visa augšdaļa ir kanāls un grāvji... Rīgas apriņķa avīze.

16. oktobrī sākas konkrētu vaininieku izvirzīšana - pretendentu rindā Zemkopības ministrija - raksta kasjauns.lv;

Aizsardzības ministrija par Lielvārdes lidlauka iztīrītajām drenāžām "noraida apsūdzības..." - smieklīga izturēšanās!.

18.oktobris - Tikmēr Mazā Jugla turpina kāpt. Jo paraug, tā ir viena no garākajām Latvijā! Kamēr tas viss attecēs.

Secinājums par cēloņiem

Neapšaubāmi bija atkritumi un nejēdzīga apbūve, straumes ierobežojumi. Paradoksāli - taču poderis un sūknēšana tikai pastiprina straumi un ūdens pieplūdi. Jo Urgas lejasgals atrodas metri 2-3  zemāk par ūdenskrātuvi. izskanējusī militārā lidlauka sakārtotās drenāžas ietekme nebūt nav nereāla. 2 km garais Lielvārdes lidlauks pilnībā notek uz rietumiem;

Pārbaudāmi izcirstie mežiņi, jaunuzbūvēti dīķi, lokāli aizsprosti;

Pamatskolas izglītības robi - tikai dabiska UPE pati regulēsies. Kanāls ir regulāri jākopj un jāuzmana, kā zālājs parkā.;

Saistošākais šajos "dramatiskajos" notikumos ir tas ka arī līdztekošā Ķilupe piedalās ūdensdumpī. Urgas augšgals saņēmis papildspēkus! Dīvains risinājums pašā lejtecē savienojošais grāvis, kurš izrakts poldera veidošanas laikā.

Un nemaz tik nevainīga šī URGA nav bijusi. Arī pirms pus gadsimtā tā piedalās Ogres klasiskajos palu laika nemieros, 1937. gadā ir izpostītas vairākas vēsturiskās saimniecības, kopumā cietušas 15. Izskalots nevien šosejas tilts, bet pat dzelzceļa uzbērums apdraudēts.      (Citāts blakus slejā).

RISINĀJUMS?

Tagad tiek spriests, ka lūk būs jāaizber izraktais savienojums un jātīra (lasi jāpadziļina) gultnes. Droši - Hes ūdenskrātuve nepārplūdīs! Rakstys vietnē Daugavas Balss 24. oktobris.

Dati un fakti

URGA bijusī Ogres pedējā < kreisā krasta pieteka,

 garumsOgrēkritumssateces laukums stāvoklis
 8,8 km 2,7 km 21 metrs 16,6 km² 100% grāvis

Izveidojot Rīgas hes ūdenskrātuvi un polderi ar sūkņu staciju pārsūknējama uz Daugavu. Tamdēļ arī radies apzīmējums "valsts nozīmes ūdensnoteka". Visa apkārtne atrodas zem līmeņa. Dabiski vēl pirms 50 gadiem tā bija 6 km gara Daugavas palu sāngultne, kura savienojās ar Ogres grīvu. Un klāt vēl trešdaļa garuma no pauguru grēdas gala, kas arī dod lielāko kritumu. Tagadējā Daugavpils iela uzbēŗts dambis.

ĶILUPE > labā Daugavas pieteka no Lielvārdes lidlauka;

 garumskritums sateces laukums stāvoklis 
 15,9 km36 metri47,3 km² 100% noregulēta

Arī Ķilupei ir bijusi lejteces atteka plūdu līmeņa gadījumiem. Dabiski tās kritums bija vēl metri 5 klāt, tātad ar 2,6 metriem uz kilometru ievērojams līdzenumam. 

Abām bijušajām upītēm viss sateces baseins "noregulēts", pārrakts, iztaisnots. Līdz 2014. gada normālajās oktobra lietavās parādījās dažiem logā. Gribu teikt ka ik pa dažiem gadiem nogāž pusmēneša normu, un dzīve turpinās. Atmiņa īsa, pilsoņi!

Vēsture - 1937.gads

No visām 5 Latvijas Urgām, Ogres līkumotāja būs ievērojamākā, jo regulāri tiek pieminēta saistībā ar Daugavpils ceļa tiltu. Tāda mierpilna sadzīve līdz dramatiskiem paliem. Tālāk citāts -

Aiz Ogres upes atrodas neliela Urgas  upīte, kurā vasarā esot tik daudz ūdens, ka pat krūzītē to grūti iesmelt. Tagad Daugavas ūdeņi pārpludinājuši visu šīs upītes apkārtni un tās platums godam var mēroties ar pašu Daugavu. Upītei blakus esošā Urgas saimniecība atrodas pilnīgi ūdenī. Lopi no kūtīm izvākti jau vairākas dienas atpakaļ un vakar izvāca pēdējās mantas arī no dzīvojamās mājas ,jo ūdens jau sniedzās pāri logiem. Urgas saimniecības pirtiņa galīgi sagrauta un pazudusi zem ūdens. Svētdienas naktī izvākti lopi arī no Kociņa mājas kūtīm. Saimniecības īpašnieks Sniedze iekārtojis 5 aplokus mākslīgo zālāju, kas tagad apkrauti ar ledu. Tāpat gājuši bojā saimniecības sējumi. Turpat tuvumā atrodas jaunbūvējamās pilsētas lop kautuves pamati, kas ūdenī pilnīgi pazuduši un savestos būvmateriālus straume aiznesusi. Arī Pētersona saimniecības dzīvojamā ēkā ūdens sniedzas jau līdz ceļiem un iedzīvotāji no mājām izvākušies. Rīgas - Daugavpils ceļš sākot no Urgas upītes uz Ķeguma pusi atrodas ūdenī apm. puskilom. garumā.

\no avīzes "Ogre" 1937.g.\

Rau, arī dabiski pludo, nav visā vainojama "meliorācija" vai Hes.


http://daugavasbalss.diena.lv/novadu-zinas/ogres-novads/kilupes-un-urgas-udenus-noskirs-ar-uzberumu-5010

Urga - Ķilupe (Ciemupe - līvu)


KARTE - APGĀDS "JĀŅA SĒTA", OGRES NOVADS 2009; mērogs 1 : 100 000

iNTERESANTI, sevišķi interesanti ka "blakus pagalmā", sagadīšanās pēc ar tādu pat Urgas vārdu, ir gluži cita pieredze, un domājams arī cits rezultāts.

Un necik sen tomēr pietiekoši laicīgi profesionāli ir brīdinājuši - TV Panorāma pētījums;

Raksts vietnē ogre.net, kur ministrs sola solāmo, bet labākais šai saitē apkopotie pielikumi. par visu apkaimi.

CITI RAKSTA -

URGAS UPĪTEI JAUNS VEIDOLS

Lielākās upes Ikšķiles novadā ir Daugava un Mazā Jugla. Kādreiz novadā bijušas arī daudzas mazas upītes un strauti, taču daļa no tiem padomju gados tikuši regulēti un pašlaik pilda vairs tikai novadgrāvju funkcijas. Tāds liktenis piemeklējis arī mazo Urgas upīti, kura mūsdienās saglabājusi tikai nosaukumu, bet reāli dabā eksistē aizaudzis un piesērējis novadgrāvis.

Kā informēja Ikšķiles novada pašvaldības sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Ikšķiles māja”  ūdensapgādes un kanalizācijas dienesta vadītājs Ivars Viļums, Urgas upīte ir valsts nozīmes meliorācijas noteka, tādēļ rudenī tika iesākti tās attīrīšanas darbi. 

Grāvis nav kopts vismaz 30 gadus, tādēļ arī bebriem tā ir bijusi lieliska vieta  savu aizsprostu veidošanai, nodarot kaitējumu dabai un meliorācijas sistēmām. "Tīrot Urgas upīti, tiek uzlabota meliorācijas sistēmu darbība, tādējādi nodrošinot apkārtējo teritoriju nosusināšanu, tiek arī uzlabota attīrīto notekūdeņu notece no Ikšķiles NAI, mazinot iztekas cauruļvada pārplūšanas risku,” uzsvēra Viļuma kungs.

 Jau tagad ir redzams rezultāts vietās, kur veikti sakārtošanas darbi,- novadgrāvī par apmēram metru pazeminājies ūdens līmenis un upes gultne attīrīta no kokiem, krūmiem un sanešiem, atjaunotas bojātās un nepareizi iebūvētās caurtekas un drenu sistēmu iztekas, 130 metru garumā gar Ikšķiles NAI iebūvēts papildus kolektors ar diametru 500 mm.

Plānots, ka Urgas upīte tiks iztīrīta gandrīz 6 km garumā, galvenokārt ietverot  SIA "Rīgas meži”  un privāto īpašnieku teritorijas, kā arī pašvaldībai piederošās zemes blakus Ikšķiles notekūdeņu attīrīšanas iekārtām.

Projektu izstrādāja Valsts SIA "Meliorprojekts”, darbus veic SIA "Visko”.

Šeit Tu vari ievadīt gan tekstu, gan ievietot attēlus un tabulas, ja ir tāda nepieciešamība.

Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.

 .