Misa ar pietekām ~                   LĪMENIS UPĒ

kartes sīktēls ar saiti uz Balticmaps-KARTE avoti - Aklais strauts, Vārniņa, Augstupe, Vāverupīte, Rūsiņupīte, Vīksniņa, Spulle, Medaine, Pupla, Mīlupīte, Tēces strauts; 

Tomēr upe garāka par 100 kilometriem ir pelnījusi savu atsevišķu lapu. Jo tikai tādā veidā iespējams UPES.lv apmeklētājam sniegt vairāk par mazajām, otrās un trešās pakāpes pietekām. Turklāt Misa pati teju vai kļūst kā Lielupes pieteka, tamdēļ ka Iecava kopš zināmas rakņāšanās daļēji notek pa Velna grāvi. 

Misa ir Iecavas > labā krasta pieteka Zemgalē, Bauskas un Jelgavas rajonā. Sākas Valles pagastā uz dienvidiem no Vaskiem Baldones—Vecumnieku paugurlīdzenuma pakājē.                                                                       PAPILDINĀTS-22.05.2017.

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.
kanālskm² 
km³

 MISA 108 (114,24)  42 0,39purveklis  41 85 km 902,60,22 viduslaiku robeža

Sākas no Misas purva kurā senču pilskalns. Upes augštece atrodas Viduslatvijas zemienes Upmales līdzenumā, lejtece Tīreļu līdzenumā., kur augštece regulēta, izveidojot grāvju tīklu.  Upes gultne pamatā iet pa limnoglaciālu līdzenumu, krastos daudzi purvi. Posmā līdz Zvirgzdei 
upes gultne taisnota. Starp Stelpi  un Beibežiem kūdras ieguve un polderi. No Zvirgzdes līdz Plakanciemam tek pa līdzenu mežainu apvidu. 

Tā kā lielāko daļu (9/10) Iecavas ūdeņu novada Velna grāvis caur Garozu Lielupē, Iecavas grīvā lielāko daļu sastāda Misas ūdeņi. Kad Olaines  pilsētai un rūpnīcu vajadzībām bija nepieciešams papildus ūdens, to pievadīja pa Daugavas—Misas kanālu no Ķekavas un Daugavas

Arī Olaines tuvumā taisnota atstājot dzelmainas vecupes. Gultnē sakrājušies savdabīgi aizsprosti no drazām, kā korķi. Krastos vairākas vasarnīcu kolonijas (lielākā Dzērumi). Lejpus Plakanciema upes krasti biezi apdzīvoti. Ietek Iecavā pie Ozolniekiem. Upi šķērso autoceļi A7, A8P87P88,  P89  un P92, kā arī JelgavasKrustpils dzelzceļš. 

Misa pirms Pēterniekiem, foto Ceļaprieks 2015

Lielāķās pietekas ( A - Z ) (Wiki) - >Apiņupīte; >Cena; >Daugavas—Misas kanāls12; >Gailīšu strauts; <Mīlupīte; >Olaine13; >Pupla; >Taļķe34; >Vārnupe17; >Zvirgzde 30; <Medaine13; >Milupīte; <Skujupīte; <Tēces strauts; <Vāverupīte6; 


Dabas liegums 
Zaļezera purvs
Dabas aizsardzības
pārvaldes vietnē
.

 

Vai te, pie Misas,  nenotika kādreiz lielas cīņas? Jā, kur tad ir Olaines muiža? Kur Teodora skola? Kur Olaines baznīca?Visapkārt tikai pļava, drupas, rets balts skurstenis starp vītoliem.
   J.Jaunsudrabiņš

 VĒRTUMI KRASTOS -
 hercoglaika dzelzs cepļa vietas; <Grašu stādijumi;
>Ķiru vējdzirnavas; <Izteku stādijumi;
<Apalīšu ozols; <Pilveru pilskalns;
<Pēternieku baznīciņa; >Dalbes baznīca;
>Dzilnu brāļu kapi 1918.g
<satekā ar Iecavu Mušķu skansts;

~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~


Attālumus pieņemts rakstīt līdz ietekai (pēc I.Luksa mērījumiem kilometra topokartē - "Ar laivu Latvijas ūdeņos"). 

Misas purvs; pirmais tilts; <Tēces strauts; P89 tilts; >Vārnupe; Stelpes tilts; <Milupīte; 

80. km tilts Bauska-Vecumnieki; 77. km dzelzbetona tilts; 74. km Krustpils dzelzceļa līnija; 

Patreiz atšķirtā lapa ir kā PARAUGS, kādas ziņas iespējams sasmelt par teju vai ikvienu Dzimtenes straumīti.

70. km Taļķe, > labā krasta pieteka Vecumnieku un Ķeguma novados. 

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.
kanālskm² 
km³

 TAĻĶE31 (33,26) 38     33,26 km148 0,034 pazemes kanāls

Sākas mežainā apvidū Valles pagastā pie dzelzceļa līnijas Jelgava - Krustpils 4 km uz austrumiem no stacijas Lāčplēsis. Upes baseins atrodas Upmales paugurlīdzenumā. Gandrīz visā garumā upe regulēta. Vecumniekos uz upes ierīkots dīķis Vecais ezers. Savukārt Jaunais ezers ierīkots īpatnējā veidā, ar pazemes cauruļvadu appludinot izrakto kūdrāju. Lielākās pieteka Vīksniņa (22 km).

65. km Zvirgzde ir Misas > labā krasta pieteka Ķeguma un Vecumnieku novados. Sākas kā grāvis mežā austrumos no Birzgales Tipiska līdzenuma upe, kuras krastos meliorētas lauksaimniecības platības. Upes gultne visā garumā regulēta. Lielākās apdzīvotās vietas krastos:Birzgale, Zvirgzde. Upi šķērso autoceļš P89. Lielākās pietekas:  Augstupe (10 km), Rūsiņupīte (7 km).30/132 

Vārnupe (augštecē Vārniņa) ir Misas > labā krasta pieteka Vecumnieku novadā. Izteka - uz dienvidiem no Valles. Augstecē tek ziemeļu-ziemeļrietumu virzienā, lejtecē sagriežoties uz rietumiem. Ietek Misā lejpus Stelpes. Lielākā pieteka - Pančupīte. Upi šķērso valsts autoceļi P87 (BauskaAizkraukle) un P89 (ĶekavaSkaistkalne).

Apiņupīte ir Misas > labā krasta pieteka Vecumnieku novadā. Sākas osu grēdas pakājē austrumos no Piebalgām Vecumnieku pagastā. Upe tek pa mežainu, augštecē pārpurvotu, apvidu. Upes gultne līdz Drākanei regulēta. Upi šķērso autoceļš P89.

59. km Dzelzāmurs; 

55. km Iecava-Baldone;  Mīlupīte ir Misas > labā krasta pieteka Baldones novadā. Sākas no grāvju sistēmas ziemeļaustrumos no Piebalgām. Augštece līdz autoceļam P89 tek pa mežainu apvidu. Vidustecei līdz Mīlu kalniem krastos lauksaimniecības zemes. Līdz Vārpu - Iecavas ceļam upes gultne regulēta. Lejtece tek pa izteiktu ieleju. Upi šķērso autoceļš P89.

48. km Rīga-Bauska; 36. km dzelzbetona tilts; 34. km Daugavas—Misas kanāls;

1915.g. fronte tuvojas Rīgai - Oktobra pirmajās dienās ieņemtā linija Bērzminte, Brāķeri, Daibe, Mangaļi, Ķemeri, Ragaciems bija īsāka par iepriekšējo Iecavas un Lielupes liniju, tomēr viņas garums bija 80—90 kilometri, kuru nocietināšanās darbi prasīja daudz pūļu un materiāla, jo ierakumus varēja būvēt tikai uzbērumu veidā; iedziļināšanās gruntē, ar retiem izņēmumiem, nebija iespējama. (R.Bangerskis, LK1923)

Rakstnieks A.Dziļums piemin arī vācu kapus, Pirmā pasaules kara smago kauju lieciniekus. Jā, tie vēl ir. Smerdukļa rietumu malā - "Pins- Braker" (tuvākās nosacīti ir Brāķeru un Pinču mājas), austrumu malā - "Martenberg III" un "Martenberg II".(V.Strazdiņa, Ķekava2001)

ĪPAŠI Brāķeru apdzīvotājiem - šodien pievienota saite uz eXtreem laivojumu caur Daugavas-Misas kanālu; no campo.lv. (dažas dienas...)

33. km Plakanciema tilts; 27. km dzelzbetona tilts; 23. km > Olaine; 19. km Rodes tilts;

MEDAINE < kreisā pieteka, pie ietekas bijušo Bazūņu mājvieta, dzejnieces Veltas Medaines - Brastiņas tēva mājas.

13. km Jelgavas dzelzceļa tilts; 03. km >Cena;


Ja tomēr meklētais ūdens neatradās - RAKSTI,  - un pēc dienas vajadzīgais būs klāt!

Atgādinājums, ka autortiesību likuma izpratnē autortiesību subjekts ir kā saturs un noformējums, tā arī sakārtojums! ©

Vēsturiskums kopš 12. gs.

Būs ko stāstīt gan par feodālā laika robežupi, A.Dziļuma un J.Jaunsudrabiņa zivju lomiem un olimpisko airētāju attīstību.


Misa tiek izvēlēta par robežpunktu jau Modenas bīskapa Vilhelma 1226. gada 15. marta lēmumā, kuru tā paša gada 11. decembrī izdotajā bullā apstiprināja arī pāvests. (1000)

Ja atmiņa mani neviļ, tad kopš 1253. gada karaļa Mindauga līguma ar Livonijas ordeni par robežu jeb zemju sadali, Misa un Ķekava ir šīs robežas sastāvdaļas. Tā tas vilcies gadu simtus, bet dabā robeža nosprausta pilnībā nekad nav tikusi. Augstās komisijas spējušas apvidū veikt dažus posmus, tad atstājot vēlākam, labākam laikam.

Kurzemes hercogistes rūpniecības uzplaukuma laikā attīstījās Misas augšgala centri Režas un Dzelzāmuri. Abas šīs vietas bija Baldones uzraudzībā kopš 1654.g. un izgatavoja iielgabalus eksportam. Zvirgzdes krastos raka purva rūdu (rāvu), pa Misu un Lielupi no Talsiem piegādāja rūdu. (J.J. 1933.)

Starp citām Kurzemes hercogvalsts metāla rūdas ieguves vietām bija - Rāvas galvenās atrašanās vietas bija Misas upes vidējā un augšējā daļā.(165) Cepļa vietā pie Zvirgzdes upītes  tagad stāv paprāvs uzkalniņš; šis kalniņš izcēlies no sabērtiem sārņiem. Tur tuvumā upē bija nogremdēti lielgabali, kas izvilkti un izdalīti apkārtnes saimniekiem, bet... (J.J.1932)

nav ūdensdzirnavu?, nekur!!,nevienas! 
1915.g. fronte tuvojas Rīgai - Oktobra pirmajās dienās ieņemtā linija Bērzminte, Brāķeri, Daibe, Mangaļi, Ķemeri, Ragaciems bija īsāka par iepriekšējo Iecavas un Lielupes liniju, tomēr viņas garums bija 80—90 kilometri, kuru nocietināšanās darbi prasīja daudz pūļu un materiāla, jo ierakumus varēja būvēt tikai uzbērumu veidā; iedziļināšanās gruntē, ar retiem izņēmumiem, nebija iespējama. (R.Bangerskis, LK1923)

Kapt. Edv. Mednis — Mūsu nacionālas kara taktikas
nodibinātājs un izveidotājs, Spilgtu leecibu par Breža leelam kaujas gajeenu organizatora spējām dod sekošais peemērs par jaunformeetā Daugavgrīvas pulka 1. rotas uzbrukumu pee Misas upes, kura leelee panākumi pirmo reizi eerindoja latveešu strēlneeku kaujas sasneegumus galvenā mitekļa pavēlē.

20. gadsimta brīvajā Latvijā Olaines un Doles - Ķekavas pagasta, un Cenas un Iecavas pagasta robežupe.

Dīvainākā upe Misa -

Misa. Tā varbūt visdramatiskāk noskaņotā upe visā Latvijā. Viņai līdzīgas es nekur neesmu redzējis. /../ "Savāda upe," es klusām saku un ievēroju, ka te nava ne stievru, ne niedru un ka pat smaršīgās skalbes, ar kurām sestdienas vakaros tik skaisti grīdas izmētāt, te retums. Patiešām savāda upe.

 - Jānis Jaunsudrabiņš.

Dzejniece Velta Medaine (*1911- +1938) dzimusi Bazūnēs, augusi un poēziju guvusi mazās upītes krastos.

Pēternieku pagasta Vāgnera paraugsaimniecība kā jauninājumu ieviesēja. Kūdrāju kultivēšanu varēts iesākt 1936.g. - "...vēlā rudenī, jo tad tikai nobeidza izrakt pa Medaines upīti lielo novadgrāvi."  Pēternieku izmēģinājumu saimniecība dibināta 1913.g. pie Rīgas politechniskā institūta, un 1920-1940 darbojās kā Valsts Pēternieku purvu kultūras izmēģinājumu stacija. Mēķis pētīt nosusināto kūdras purvu kultivēšanas iespējas. 1960.g sainiecības kopējā platība 909.ha.

Tuvumā Teodora skola kurā ilgus gadus kā pārzinis strādā Teodors Zeiferts, latviešu literatūras vēstures autors.

~ Pilveru pilskalns

IZTEKAS APVIDŪ Misas purvā - E.Brastiņš, 1926

"Pilskalnam visapkārt slapjas un krūmiem aizaugušas pļavas. Tās senāk esot bijušas slapjš purvs saukts par „Missas purvu", jo Missas upe šai purvā ņemot savu sākumu. Tagad šis purvs esot nosu-sinats ar grāvjiem."

Ernests Brastiņš min arī kā pirmo pieminējumu Pilveru pilskalnam uzdevis v. Lovis savā „Burgenlex".

Savukārt otrs Misas baseinā esošais Caunu pilskalns atrodas 1,5 km no upes > labā krasta pirms Upmalnieku grāvja. 

KURLAND, būtu pilns uzraksts

Valsts robežas kartes fragments 1836. gads. Misse flus. Braucot uz Jelgavu pa veco šoseju, tad aiz Olaines skatat robežstabus.

Un cita, vecāka karte no 1791.gada - Melīna atlanta fragments:  //site.1273.mozfiles.com/files/1273/Ik_Missa1791.jpg

Savulaik Jaunsudrabiņš -"Bet upe mani pievelk. Pēc dažām dienām es atkal sēdu pie Misas. Es esmu nogājis labi lejāk, jau Kurzemes novadā."

JS logo ar saiti uz kartes produktu


KARTES - Izdevniecība "Jāņa Sēta" Bauskas, Jelgavas rajons 1:100 000, Rīgas apkārtnekarte mērogā 1 : 75 000.

 

Sateces baseina shēma,


MISA viss sateces baseins no iztekām - 

Čābļu purvs; >Misas purvs; <Tēces`strauts; <Milupīte (-Bārbeles ezers; <Zaļezera purvs; >Pāču purvs);

>Vārnupe17 (>Zirgupīte//Pančupīte; >Simtiņu purvs); augšgals Vārniņa no Buku purva;

>Taļķe31 (<Vilku tīrelis; Vecais ezers; -Jaunais ezers; Vīksniņa22 (>Baliņa; <Lāču purvs);  >Gailīšu`strauts); >Ogu purvs;

>Zvirgzde30 (Augstupe10; >Sodums; >Rūsiņupīte7; (>Baltais purviņš; Aklais`strauts5,2; (Plošu grāvis5,4) -Staņķu ezers)); 

>Apiņupīte6; <Kangarpurvs; <Vāverupīte6; >Mīlupīte11;  >Upmalnieku`grāvis; >Daugavas—Misas kanāls12; <Skujupīte; >Stiebrāju`grāvis;

>Olaine13 (<Apšukalnu kanāls (>Vāciešu liekņa); <Smerdukļu grāvis); 

?Valdavu grāvis3,0

<Medaine13; >Pupla; >Cena18 (<Spulle);


`*` shēmā divi senču pilskalni, Pilveru un Caunu.

Misas lejasgala meliorācijas biedrība * 1928.g.

Meliorācijas biedrība Medaine * 1930.



SĀKUMS / SARUNAS / KARTE / ZIŅU PŪRS / LASĪTAVA / VIDRŪPE / SAZIŅAI / UZ AUGŠU


pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.

km² 
km³

          


Še redzamā lapa ir mans melnraksts par tēmu "dzimtās zemes upes". Ja gaidītu skaistu pabeigtu, nesagaidītu. Ai. Liepiņš

Šeit es un vari ievadīt gan tekstu, gan ievietot attēlus un tabulas, ja ir tāda nepieciešamība. A.L.

Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.

 .