kartes sīktēls ar saiti uz Balticmaps-Dubnas baseins ~           LĪMENIS ŠODIEN

DUBNA ir Daugavas vidusteces labā pieteka LATGALĒ, no Feimaņu un Dagdas pauguraines ezeriem Krāslavas rajonā, ietek pie Līvāniem.                                                                                             PAPILDINĀTS-16.08.2017.

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
caurtece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.
kanalizētskm² 
km³

DUBNA
 120  76 0,63 Sivers*
 156,9 57,1 km   divēja sākotne
ezeru karte ar saiti
*izteka kļūmīgi piedēvēta dažādiem ezeriem.
Ģeogrāfiem, (kuriem tik ļoti gribas stiept upi garāku) Dubna sākas pirms Sīvera, zem 180 augstumlīnijas. Upe tek pa Latgales augstienes Dagdas pauguraini un Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumu. Augštecē tā ir strauja, līdz 15 m plata. Izmantojot upes lielo kritumu un vienmērīgo caurteci, Dubnas baseinā agrāk darbojās daudzas ūdensdzirnavas. Iztecējusi cauri Višķu un Luknas ezeram upe tek pa līdzenāku apvidu Preiļu rajonā. No iztekas līdz Luknas ezeram kritums ir 66 m (0,95 m/km), bet lejtecē līdz ietekai Daugavā - tikai 10 m (0,20 m/km). Lejtecē Dubnas krasti ir zemi, tādēļ senāk upei pieguļošās pļavas un aramzeme pavasaros applūda. Upe šajā posmā lejpus Rēzeknes- Daugavpils dzelzceļa tilta tika regulēta 61,6 km garumā. Tas bija viens no lielākajiem meliorācijas  pasākumiem Latvijā 30. gados.  Šajā laikā arī upes augštecē regulēja tās gultni no Cārmaņu ezera līdz Ojatu ezeram 4,5 km garumā.
Shēma no grāmatas A. Priedītis, Ar makšķeri Latvijas...upēs, 1960.g.
1973 Dubnas labajā krastā 9 km lejpus Višķiem uzbūvēja 614 ha lielu polderi ar sūkņu staciju un 2,3 km garu aizsargdambi; padziļināja arī upes gultni lejpus Ošas ietekas. Pirms Višķu ezera tā līkumo pa dziļu, kokiem apaugušu ieleju. Tur senāk darbojušās Šķivišķu ūdensdzirnavas. Dzirnavezers ar apkārtējo teritoriju ir valsts aizsardzībā.

Dubnas lielākās pietekas : > labais krasts - >Jāša28; >Egļupe6; >Dūklis8; >Šusta17; >Feimanka72 km; >Oša62;

< kreisais krasts - <Kucupe5; <Malnaviņa6; <Mundova6; <Bērzupe7; <Medupe16; <Kalupe32;

Dubnas dabas liegums -
DA pārvaldes lapā;

 Labākais atrodamais laivojuma apraksts
visā garumā pie dēkaiņiem.lv. Divās daļās

 ~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~

Mikrotoponīmi Sīverā saite uz LĢIA;

VĒRTUMI KRASTOS - 

> Brāslavas pilskalns;
>keramiķa Pauliņa darbnīca; <Kovaļovas vecticībnieku dievnams;

<Ļāperu pilskalns; Greitas kalns; >Baranovskas pilskalns;

>Višķu pilskalns; >Vārkavas taka;


sīktēls ar saiti uz BalticmapsDubna pirms Sīvera ? km, Sīvera caurteces posms ? km; 120. KM - izteka no Sīvera; 117. km izteka no Ārdavas ezera; 111. km izteka no Sakovas ezera; dzirnavu aizsprosts;                                                                                    SPIEŽAM KARTE -

108. km - pirmā lielākā Dubnas pieteka ir <Dubovka ar >Kamennij ručej, pirms Sakovas ezera; 78.km - bijušo dzirnavu aizsprosts; 

99. km izteka no Aksenovas ezera; 97.km  -bijušo Kudiņu dzirnavu aizsprosts; 93.km - bijušo Stasķeviču dzirnavu aizsprosts; 86. km - bijušo Ubodišķu dzirnavas; 80.km - bijušo Šķivišķu dzirnavas; 69. km - izteka no Luknas ezera; 

Patreiz atšķirtā lapa ir kā PARAUGS, kādas ziņas iespējams sasmelt par teju vai ikvienu Dzimtenes straumīti.

Tartaks (arī Tartaka, Antāna upe; posmā no Rušona līdz Cirišam arī Poguļanka; posmā no Ciriša līdz Dziļūksnim arī Salenieku upe) ir upe Aglonas un Daugavpils novados.

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.
regulētskm² 
km³

 TARTAKS18  58 2,8  Rušona ezers149,8  (3,3 km)?474,5 0,095 piecas dzirnavas

Sākas no Rušona ezera pie Jaunaglonas. Tek cauri Cirišam, Dziļūksnim, Pakaļņa ezeram. Ietek Luknas ezera ziemeļaustrumu galā. Uz upes vairāki aizsprosti (Ciriša hes, Kameņecas hes). Upei maz tiešu pieteku, lielākā ir Lazdu grāvis. Pieteku ūdeņus pārsvarā uzņem ezeri, kuriem cauri tek Tartaks, piemēram Dziļūksnis ar < Zelta upīte. Upes gultne pārsvarā dabīga, līkumota paugurainajā apvidū, regulēta posmā no Cirišu hes aizsprosta līdz Pakaļņa ezeram. Upi šķērso autoceļš P62. Lielākās apdzīvotās vietas krastos: Jaunaglona, Salenieki.

-Rušons ( >Zolvs- Laipa); Lazdu grāvis; >Pušica -Pušas ez. (>Dziļais gr.; <Locu gr.); <Geraņimovas Ildzs - Randovka -L.Kustaru ez., <Cierpica (>Dubņagu upe); (<Zelta upīte);

61.km - > pieteka Jaša 28km, kritums 52m; 191km²; izteka no ezera aizsprostota 1960.g. lai papildinātu Ciriša hes resursus (LME). Slīpums vislielākais ir upes vidus posmā no Aizkalnes ciemata līdz Pelēču HES (bijušajām dzirnavām), bet tālāk upe ieplūst Dubnas līdzenumā. Jaša iztek no Jašezera, kas uzņem augstāk virknē izvietoto ezeru - Bicānu, Kategrades un Zolvu ezera, kā arī no dienvidu puses Eikša ezera ūdeņus. Šie ezeri, izņemot Eikša ezeru, savstarpēji savienoti ar ļoti līdzīgu līmeņu režīmu un atrodas uz līdzīgām absolūtā augstuma atzīmēm (m BS). Bez tam Zolvu ezeram ir vēsturiskais savienojums ar Rušona ezeru – pa Rušenicas upi (skat. 2.1.1. un 2.1.2. attēlus). Atsevišķos periodos pa Rušenicu Zolvu ezerā ietek Rušona ezera ūdeņi. Ūdens apmaiņa starp Rušona ezeru un Zolvu ezeru neregulētā režīmā ir maz nozīmīga īpaši pie maksimālajiem ūdens līmeņiem (no IVN ziņojuma). 

Lielākās pietekas - >Neica; <Dzaļbovka; <Rūbežneica; <Gubaika; <Vīragne //Veirūgne; >Vordovka; Dabas liegums Jaša - DA pārvaldes vietnē. >Jasmuiža Raiņa muzejs; no šejienes Žaniņš dodas plašajā pasaulē - študierēt uz Pēterpili. 

Dabas liegums - Jašas-Bicānu ezers  -saite DA pārvaldes vietnē

 Pliekšānu ģimene uzsāk saimniekot Jašmuižā 1882.g. Uz paša labā krasta, vēl ar saliņu! No J.Raiņa vēstules māsai -
Mierīgi ļautiņi būdami, mūsu dzīve aiztecēja kā mūsu klusā Jaša. Nedz lieli svētki, nedz kādi ievērojami atgadījumi mūs traucējuši. 

Pilskalna "Zamki" zīmējums no Ernesta Brastiņa Latgales pilskalni, 1928. 

(saglabāts pirmiespieduma stils) - "Varduves upīte, kas iztek no ziem.-austrumos esošā Ardaukas ezera, tecēdama uz Vīračņas ezeru, netālu no pēdējā, sastopas ar augstām smilšainām kāpām. Šām kāpām viņa izlaužas cauri izgrauzdama sev augstus krastus un mesdama nelielu līkumu. Šajā līkumā Varduves labajā, stāvā krastā ierīkots jau minētais apcietinājums. Augstais kāpas stūris atšķirts no pārējā kalna ar divkārtīgiem grāvjiem un uzbedumiem. Tā radies ieapaļi trīsstūrains plakums, kurš samērā līdzens. Viņa garums 70 m., bet platums ap 40 m. Šo 
plakumu pret lauku ielenc ap 4 m. dziļš grāvis. Aiz tā stāv tikpat augsts uzbedums un otrs grāvis, kurš 3 m. dziļš. Šim pēdējam grāvim ir savs uzbedums, kurš, par veselu metru zemāks par pirmo, plakumam tuvāko uzbedumu. leejas vieta skaidri redzama plakuma ziemeļgalā. Tur grāvji un uzbedumi apraujas atstādami vārtu vietu gar pašu upītes kraujumu. Tie pilskalna sāni, kurus aptek upīte, ir pārāk krauji. No tam radies krasta iebrukums upītē. Šim nobrukumam ziemeļos redzams vecs uzbedums ar kuru, šķietams, mēģināts upīti aizvirzīt tāļāk no pilskalna, lai pasargātu to no izskalošanas". 

Pēc J.Urtāna pētījumiem aprakstītais ir viens no sešiem drošiem zemes darbu gadījumiem pie Latvijas pilskalniem. 

52.km - > pieteka Šusta; 44,. km - < pieteka Kalnupe;

18. km > pieteka Feimanka iztek no Feimaņu ezera ziemeļrietumu daļas.

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.
kanalizētakm² 
km³

 FEIMANKA72 (?68,2) 62  0,86 Feimaņu ez.153,9  55,37 km385,4 0,07 iztekā slūžas

Izteka tiek regulēta ar slūžām. Tek pa Feimaņu pauguraini un Jersikas līdzenumu. Pie Šķilteriem augšpus Preiļupes ietekas Feimankas ūdenskrātuve (11,5 ha). Lejtece no Ančkiniem 24 km gultne regulētia 1990.g. Ietek Dubnā pie Rožupes. 

Pietekas - <Preiļupe19 (>Ostrovas grāvis), >Sanaude14//Sanauža; >Maļa; 

Preiļupe (arī Preļka, Prēle, augštecē Šaurupīte) ir Feimankas <kreisā krasta pieteka RiebiņuPreiļu un Vārkavas novados.

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.

km² 
km³

 PREIĻUPE 19 Prēle42  2,2Salmejs 148,8 
104,4 0,021 

Sākas Feimankas paugurainē no Salmeja ezera Rušonas pagastā. Tek pa intensīvas lauksaimniecības apvidu. Vidustecē tek caur Preiļiem, kur izveidota dīķu kaskāde. Augštecē un lejtecē upes gultne regulēta. Starp Pelšiem un Preiļiem tek starp pauguriem pa izteiktu ieleju.Ietek Feimankās lejpus Feimankas ūdenskrātuves. Upi šķērso autoceļi P58 un P62.

Lielākā pieteka > Ostrovas grāvis (<Meirauka);

 Apvidus galvenās pilsētas Preiļu nosaukuma sakne.  VĒRTUMI KRASTOS -
< Anspoku un < Plivdu pilskalni;

Kolupe (arī Kalupe, Kolupka, Kolups, Koluika, Lazdānu strauts, Lazdānu upeite, augštecē - Odze, Uda, Ūda, Ūdze, lejtecē - Dubenca, Gadzānu upeite)[1] ir Dubnas < kreisā pieteka Daugavpils un Vārkavas novados. (šaubīga paralēlformu dažādība...)

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.

km² 
km³

 KOLUPE 32  18     133 

Iztece - no Gerlaka ezera Maļinovas pagastā. Augšdaļā pieteka Odze un plašs meliorācijas tīkls, ar strautu uzņem Seiļu un Krivānu ezerus (68). Tek ziemeļu virzienā, pie Kalupes veidojot lokus. Caurtek Mazo un Lielo Kalupes ezeru. Ietek Dubnā iepretim Vecvārkavai. Lielākās pietekas - Rīša, Viedzeleite. Kalupi trīs reizes šķērso valsts autoceļš P64 (Višķi—Nīcgale). Upes krastos atrodas (no augšteces - Sleiži, Ūda, Pramanišķi, Miglāni, Lāčukrogs, Bisteri, Baltači, KalupeBaltmuižaAndrijovaAndiņiLazdāniPloņiPeršakiDubenca. (wiki) 

13. km > pieteka Oša no ūdensšķirtnes ar Maltu, un ietek Dubnā lejtecē;

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.
kanalizētakm² 
km³

 ŪŠA 62Oša 44 0,7    57,04 km636 0,12 2014. g. aprunātākā

ŪŠAS pietekas no sākotnes (>labās, < kreisās) - >Mazā Ūša; <Zvergža11; >Lecija10 (>Tiltagala grāvis); <Ivaisis10; <Soltupe (>Ezera grāvis); >Locupe; <Sauna43 /Sovanka (<Salamaška2,3; >Jašores strauts); >Melnupīte17 //Malnupeite -Deguma ezers; <Sumanka16; >Borovka10; 

05. km Līvāni; 02. km dzelzceļa tilts; Dubnas hes aizsprosts; 00,0 km ieteka Daugavā;


Deukļupe (Deukle, Diukle, Dūņupe, latgaliešu: Dyukle) ir 8 km gara Dubnas > labā pieteka Vārkavas un Līvānu novados. Iztece - no Ašenieku purva. Tek rietumu virzienā. Ietek Dubnā lejpus Mačāniem. Deukļupi šķērso valsts autoceļš V678 (Līksna–Kalupe–Vecvārkava–Rožupe). Upes krastos atrodas Slapkova, Melnā Zeme, Zosini, Divkle.

Dzilnas grāvis (arī Dzilnas grovs) ir 1,2 km garš Dubnas < kreisā pieteka Vārkavas un Līvānu novados. Iztece - uz dienvidiem no Dzilnas. Tek austrumu virzienā. Ietek Dubnā lejpus Neiceniekiem. Dzilnas grāvi šķērso valsts autoceļš V682 (Špoģi Arendole–Vecvārkava–Sīļi). Gandrīz visu tecējumu veido Vārkavas un Līvānu novadu robežu.

Egļupe ir Dubnas > labā krasta pieteka Vārkavas un Līvānu novados. Iztece - pie Slapkovas. Tek rietumu virzienā. Ietek Dubnā pie Šķiļteriem. Egļupi šķērso valsts autoceļš V678 (Līksna–Kalupe–Vecvārkava–Rožupe). Upes krastos atrodas Šķiļteri.

Ūdzeņa (arī Odzienas strauts) ir 17 km Dubnas labā pieteka Preiļu un Vārkavas novadā. Iztece - uz dienvidiem no Briškām. Tek rietumu virzienā, pie Zibergovaiem pagriežoties uz dienvidiem-dienvidrietumiem. Ietek Dubnā augšpus Vecvārkavas. Lielākā pieteka - Kozupeite. Ūdzeņa caurtek vairākiem ezeriem - Beļetnīku ezeram, Klaparu ezeram, Bratišku ezeram un Vepru ezeram. Upi tecējumā četras reizes šķērso valsts autoceļš V751 (Vecvārkava–Ančkini–Pieniņi–Kauša), bet vienreiz - V750 (Stolderi–Vecvārkava). Ūdzeņas krastos atrodas Borbaļi, Zibergova, Lielie Klapari, Vārkava, Znotiņi, Vārkavas pagasta Spūles, Upmalas pagasta Spūles, Vepri, Baganišķi, Mežarejas.

Malnaviņa ir 6 km gara Dubnas < kreisā krasta pieteka Daugavpils un Vārkavas novados. Iztece - pie Izdegām. Tek ziemeļu virzienā. Ietek Dubnā lejpus Vingriem. Malnaviņu šķērso valsts autoceļš V682 (Špoģi–Arendole–Vecvārkava–Sīļi). Upes krastos atrodas Rimicāni.

Kucupe ir 5 km gara Dubnas < kreisā pieteka Līvānu un Vārkavas novados. Iztece - no Krievu purva Jersikas pagastā. Tek austrumu virzienā. Ietek Dubnā augšpus Augšmuktiem. Kucupi šķērso valsts autoceļš V682 (Špoģi–Arendole–Vecvārkava–Sīļi). Upes krastos atrodas Spričvecumi.


KARTE - Jāņa Sēta Daugavpils, Preiļu novads, 2015; karte mērogā 1 : 75 000 (750 metri centimetrā);


Atgādinājums, ka autortiesību likuma izpratnē autortiesību subjekts ir kā saturs un noformējums, tā arī sakārtojums! ©

Dubnas sateces baseins no augšgala ezeraines - 

-Sivers- (>Zvirgzdupīte; <Iuzupe; >Krūgeru upīte; <Kovšika -(<Dreidzs- Čenčupe (>Studupe))); -Ārdavs -Lejs; -Cārmins (>Mazā Dubna -Saldu ez.); -Zosns; <Dubovka (>Kamennij ručej); -Sakovas ezers; <Muldovka; -Aksenovas ezers; >Paršučka; <Gņilojručej; <Šaltupeite; >Taukupeite; -Višķu`ezers (<Lekša gr.; >Raudiņa); -Luknas ez. (>Tartaks -Rušons ( Lazdu grāvis; >Pušica -Pušas ez. (>Dziļais gr.; <Locu gr.) <Geraņimovas Ildzs - Randovka -L.Kustaru ez., <Cierpica (>Dubņagu upe); <Zelta upe); <Aliute; <Medupe16 (<Kampinskajas gr.); <Stukmaļņeicas gr.; >Jaša28 (>Neica -Asaru ez.; <Dzaļbovka; <Rūbežneica; <Gubaika; <Vīragne -Vīragnes ez.- >Vordovka); <Augšdedze; >Šustjanka17 -Šusta ez. (>Bleideņa //Rītupīte; >Dzilna (>Rūbežnīca -Baidieļs); >Raudupīte;<Vaižanka); >Ūdzeņa; >Kolupe19 (>Zelmera gr.; <Ūdze; <Viedzeleite; <Krivanu upīte //Riša; -Mazais Kolupes ez.-Lielais Kolupes ez (>Solupe); ?Riša); <Malnaviņa6; >Diukle8; <Kucupe5; >Egļupe6; <Dzilnas gr. <Bērzupe7; >Feimanka72 (<Preiļupe19 (>Ostrovas grāvis), >Sanaude14; >Maļa); <Greivas gr.; >Oša62 (>Mazā Ūša; <Zvergža11; >Lēcija10 (>Tiltagala`grāvis); <Ivaisis10; <Soltupe (>Ezera grāvis); >Locupe; <Sauna43 /Sovanka (<Salamaška; >Jašores strauts); >Melnupīte17 //Malnupeite -Deguma ezers; <Sumanka16; >Borovka10;); >Dalbiņš;

SĀKUMS / SARUNAS / KARTE / ZIŅU PŪRS / LASĪTAVA / VIDRŪPE / SAZIŅAI / UZ AUGŠU


Ja tomēr meklētais ūdens neatradās - RAKSTI, - un pēc dienas vajadzīgais būs klāt!


pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.

km² 
km³

          

Še redzamā lapa ir mans melnraksts par tēmu "dzimtās zemes upes". Ja gaidītu skaistu pabeigtu, nesagaidītu. Ai. Liepiņš

Šeit es varu ievadīt gan tekstu, gan ievietot attēlus un tabulas, ja ir tāda nepieciešamība. A/L.

Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.

 .