Gaujas lielbaseins ~                              ŪDENS LĪMENIS

                                                                                                   Tirza Vizla/ Palsa Vaidava Abuls Rauna Amata Brasla

AUGŠGALS - < / Ežupīte / Ārnīte / Mierupīte <- LaidzisX-; >Ielenis, Incēnu aka; Gaujiņa;  

Gauja (igauņu: Koiva jõgi) ir Latvijas  garākā upe, vidustecē robežupe ar Igauniju. Sākas Vidzemes augstienē un pēc līkumošanas pret visām debesspusēm caur Cēsu, Alūksnes, Valkas un Rīgas rajoniem (2009), ietek Rīgas līcī pie Carnikavas.                        PAPILDINĀTS - 19.06.2019.

pamatnosaukums garumssinonīmikritumsvidējaissākotne iztekastāvoklis  baseinsnotece  īpašais

km
metrim/km 
mvjl.
km² km³
GAUJA  440 +/-1,0*  2340,517mainīga234augštece aizsprostota9 8002,24visā garumā Latvijā 

* Droši, ka visnedrošākais lielums - upes kopgarums, mainās ik gadu līdz ar vecupju loku rašanos. (Ir priekšlikums...) 

Pirmo sava kopgaruma ceturtdaļu Gauja tek no Vidzemes augstienes uz austrumiem caur  Lodes-Taurenes  ezeru virkni un uzņem Drustu ezeraines ūdeņus, kā arī pirmo lielāko pieteku Pīslu. Tālāk veido leduslaikmeta beigu ieleju, līdz Lejasciema sprostezera līdzenumam. Tajā jau krietni iepriekš ietek Tirza (vecākā māsa !), nu abas kopā var notecēt vienīgi uz Aivieksti. Vēl pēc gadiem 100 atbrīvojas Palsa, tas ir pagrieziens uz ziemeļiem, un tad jau drīz notiek caurrāvums uz Valkas-Strenču baseinu. Starp Gaujas izteku un grīvu Rīgas līcī ir vairāki gadu tūkstoši... 

`Gauja` nosaukumam vārda sakne atrodama lietuviešu valodas vārdā gauja – 'dzīvnieku bars', `liels daudzums`. Arī tas, ka Lietuvā ir mazupīte GAUJA, liek atstāt valodniecības vēsturei Augusta Bīlenšteina  izteikto domu, ka Gaujas latviskais vārds cēlies no līvu valodas `keùv` vai igauņu: `kõiv`, kas  nozīmē "bērzs", t.i. "Bērzu upe". Vikingi, vēlāk arī vācieši Gauju iedēvēja par Aa, ar nozīmi – "ūdens, upe". Lai atšķirtu no Zemgales Lielupes, vācu valodā iegājās nosaukums Livländische Aa  (Vidzemes upe). Lejgalā Treider Aa. 

Gaujas iztekas avots - Elka kalna nogāzē pie Ģībēniem, augštece - Ežupīte //Ārnīte //Mierupītevai no Alauksta puses - Incēnu dīķa avots-Ielenis-Sumuiss-Gaujiņa; (G.S.2014). Šis jautājums ir saistāms ar kopējo upes garumu*. Vai tas arī "raustās" līdzi cilvēku iedomām?! 

Uzskatāmībai foto stāsts pie Gauja/Gaujīna;

Kopš jaunā kalendāra sākuma 2018., ar vairumu iztekas peripetiju, vienos vākos iespējams iepazīties Jura Zaķa grāmatiņā Pie Gaujas iztekām, izdota Vītola izdevniecībā Gulbenē. Pagaidām varu ieteikt ērtāko iegādes veidu karšu veikalā "Jāņa Sēta", tirāža nav zināma!

Tomēr ūdeņi turpina tecēt pa savam (ne kā tinte spalvā) un vienmēr atradīsies kas precizējams un papildināms. / Kārlis Skalbe muzejmāja Saulrieti / 

Pēteris Šmits 1930.gadā ciemojās pie Kārļa Skalbes un aprakstīja nostāstu un tā brīža apkārtnes situāciju kurā līdzās `Gaujiņa` parādās nosaukums Gaujene. Un tad tikai no Laidža ezera - Gauja. 

foto Gaujiņa: saite uz dziedava.lv - 


Ērtības dēļ sekojošos datus sadalu trijās daļās - AUGŠGAUJA, tad ZIEMEĻGAUJA un LEJASGAUJA.

Vidustece un lejtece - Gauja plašā lokā apliec Vidzemes augstieni. Tās izteka taisnā līnijā ir 95 km no jūras. Pie CēsīmLīgatnes un Siguldas  Gauja tek iespaidīgā senielejā, šeit tās krastos ir krāšņi smilšakmens atsegumi ar a#. Lejtecē Gaujas gultne ir smilšaina, raksturīgas sēres, strauji līkumi un brūkoši krasti. 

Lielākās pietekas - >labā krasta ( A - Z ) pilns sateces baseins aplam liels, skatīt MEKLĒTĀJĀ, vai šīs lapas apakšā. 

>BRASLA; >Damurga; >Degļupīte; >Draņķupīte; >Dzērve; >Egļupīte; >Grūžupe0,9; >Iežupe; >Jumāra20; >Kalnupīte; >Koruļupīte; >Krāčupe; >Kraukle; >Kuilene; >Ķūķupīte; >Lānemetsaoja; >Līdece; >Lenčupe; >Loja; >Mellupe; >Mustjegi83 (VAIDAVA); >Paunaoja; >Pedece; >Pilupe; >Platūne; >Poļaka; >Rātsupīte; >Runtiņš; >Stakļupīte; >Strenčupīte; >Strīķupe; >TIRZA; >Tuleja; >Ureikste; >Vikmeste; >Viltums; >Viļķenupīte; >Virde; >Zelle //Aukstupīte; 

Kreisā < krasta pietekas - ( A - Z ); shēma ar saiti uz lielāku-<ABULS; <Acupīte; <Aima11; <Alkšņupe; <AMATA; <Dauda; <Dedums; <Dzērbe; <Dzērdupe; <Dzestrene14; <Grīviņupīte; <Gaujas-Baltezera kanāls; <Egļupe; <Julla; <Latupe; <Līgatne; <Lorupe; <Maiļupīte; <Meļļupe; <Miegupe; <Mostene4.0; <Pērļupe; <Pīsla13; <RAUNA; <Simtsupe; Skaļupe; <Stepupe; <Straujupīte; <Strumpe; <Tildurga; <Tirziņa; <Ubeja; <Vecpalsa; <Vējupīte; <Vidaga24; <VIJA62; <Vildoga; <VIZLA; <Zvārtavas upīte;

Attekas, vecupes - Akmeņu krāce; Briedīšu; Karietes atteka; >Karūsene; >Krīpēnu4,8; Mellatteka; Sūdaine; Piukas atteka; Tītmaņu; Lauru; >Šķīstene; Silene; Ūdru; <Vecgauja; <Vējupe; <Viešu atteka; <Zvejnieku`atteka;

 Shēma no grāmatas A. Priedītis, Ar makšķeri Latvijas...upēs, 1960.g.


AUGŠGAUJA

~ no Piebalgas ezeraines līdz ziemeļu pagriezienam, pēc pārtecētiem pamatiežiem, un > Mustojas ietekas; JS logo ar saiti uz kartes izgriezumu

Augšējās Gaujas pirmajiem 40 kilometriem KARTE vietnē gaujasfonds.lv ~

Gaujas pietekas ietecēšanas secībā - Pirmās pietekas ir > Gaujiņa ar >Dunkupīti, <Zviedrupīti un >Krievupīti, no Alauksta puses, un 9 km garā <  Ežupīte /Ārnīte /Mierupīte no Elka kalna (Ģībiešu dīķa), ar <kreiso pieteciņu Kagaiņu grāvis 2,4; Jaunā Gauja; Alaukstā ietek arī Lukstupīte (Gints S.2017). 

440 km līdz grīvai sākot ar nosusināto Laidža ezeru. Kur Gauju jau var uzskatīt par GAUJU.

??? (Attālumi pēc I.Luksa mērījumiem kiiometra topokartē - "Ar laivu Latvijas ūdeņos", 1993) 

< kreisā ASUPĪTE pirmā Gaujas pieteka vien 2,3 km gara izceļas pļavās 205 mvjl. Bijusi visā garumā muižu robežupe. 

Izsmeļošs Gaujas foto apraksts no Piebalgas līdz Siguldai vietnē Baiļi.lv - 

433. km  ietek Pīsla, pirmā lielākā kreisā < Gaujas pieteka;

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.

km² 
km³

 PĪSLA13  34 2,6  Daktas kalnā220  53 0,019 

Ūdenšķirtne ar Amadu. Baseins mežains, lejtece regulēta, Lokās starp pauguriem bez izteiktas ielejas. ietek Rijas ezerā (185,7) kuram cauri tek Gauja. Pieteka <Ozolkalna grāvis no Sērmūkšu ezera. Jau 192x. gados pastāvēja plāns savienot ar Amatu un novadīt Gaujas iztekas ezerus uz projektējamo Kārļu hes. Labā > pieteka Dūņupīte, kreisā < pieteka Ozolkalna grāvis. 

Kreisā < MEĻĻUPE 13 km gara, no Gulbenes ezera (~Māļupīte) ar sānupēm >Pieņupīte; <Pauniņupīte; <Dērēnu grāvis;

432. km Stupānu ezers; 431. km Skolas ezers; 430. km Dabaru ezers; 427 Taurenes ezers;

423. km < DZĒRBE /Šķesterupe no Kapsētas ezera, ar sānupēm - >Auļupīte; >Skolasupe (<Pastupe); <Skraustupīte -Juveris (<Juver uppe*; ~Asmeņupīte); >Mežrijas strauts; < Mežmaļu upīte; <Maiļupīte2,0; * nosaukumi no 16.g.s kartes. 

421. km - ietek < Dzestrene14 (<Sikātuppe*; <Oschuppe*; >Damrožu upīte (<Melnais gr.); >Vilkupīte2,2);

>Zelle//Aukstupīte; >Gausupīte //Straujupīte (>Jērūžgrāvis); >Kazupīte; >Viļķenupīte /Gaiļupe (>Zīļupīte; <Cūkupīte); 

< Pērļupīte14 -Seisuma ezers (>Rīdeļupīte (<Kalnupīte -Auļukalna ezers ~Stādiņupīte); ??? 

397. km ietek > Tuleja15 (<Skujupīte; <Pinciņa -Draugolis; >Ežupe //Āžupe; <Maiļupe; <Sastupe; >Ošupe; <Streina5 //Alupe; ?Slieķupīte; >Vienzieme5; >Trakupīte; <Bāliņupīte); ?kritums 60m; aizvēsturiskās Piebalgas šūpulis Kāpurkalna un Svētezera apvidū. Tulejas pilskalns;

401. km ietek < Ubeja 11 -Dūķis (>Vieslavēnu grāvis (<Kramupīte)); (>Plinkas upe; <Slocenes upīte1,5); dzirnavas 19.gs. - Gatarta (Gotthardsberg), U, T, z; 

395. km bijušās Ilzēnu dz.; <Akmeņupīte0,5; >Krievupīte; >Līdace1,9 [kļūdaini Mūska; [saite uz G.Skutāna vietvārdu rakstu] 

386. km >Grūžupe0,9 (>Abrupe2,4 (<Kalnupe5); <Vīksne5,5 /Lindes upīte /Krācupīte); {kopā 27 nosaukumi!!!} 

383. km >Pedece8 (>Krievupīte; <Plikais grāvis); Birstiņas saliņa; >Strūdzene; <Rāvgrāvis no dīķainiem Krūzes purviem ar < Sluoceni; 

389. km ietek <Strumpe -Jaundrustu ez.; >Krogupīte;

381. km Jaunpiebalgas tilts, >Virde {>AsinsupīteX -Asinspalte}; 1695.gadā Patmal uppe. Virde ir senais Jaunpiebalgas muižas vārds. Jaunpiebalgas vietvārdu "renesanse" - īsi raksturojams beidzamos gados apzinātais - saite uz Jaunpiebalgas avīzi 13. lapaspusē, PDF datne;

{Tautas teika} Netālu no Jaunpiebalgas pagasta kapsētas atrodas maza upīte, strautiņš, kas ietek lielākā upītē Virdē. Šo mazo upīti sauc par Asinsupi. Reiz zviedriem ar krieviem te bijusi liela kauja. Pa šo upīti tad tecējušas asinis, tāpēc tad arī šo upīti sauc par Asins upi.

Patreiz atšķirtā lapa ir kā PARAUGS, kādas ziņas iepējams sasmelt par teju vai ikvienu Dzimtenes straumīti.

<Mostene /Ezerupīte bijusi apmēram 4 km gara, caurtek Mostenes ezeram. Tās krastos atrodas līdz 9 m bieza kūdraina saldūdens kaļķu atradne, kuras koptilpums ir ap 60 000 m³ (1960.g.).

>Saltupīte //Avotīns; >Degļupe >Cilpene; -Degļupes krogs, A.Austriņa Puiškans; >Ķerpulene//Pāpenupīte; >Lazdupe; >Saliņupīte; 

361. km < krauja, Rutkaviņu avoti; 359. km tilts Smiltene - Gulbene; 

339. km ietek > Ureikste, arī Ušūrupe, Gaujas pieteka Gulbenes novadā

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.

km² 
km³

 UREIKSTE 23??! 32     55,9 0,014 

Sākas dienvidaustrumos no Rankas satekot novadgrāvjiem. Tek pa Augšgaujas pazeminājumu un Trapenes līdzenumu, pa mežainu apvidu. Uz upes vairākas ūdenskrātuves (Ureikstes dīķis un Silto dambis). Nosaukumu "sabojāja" tad, kad dzelzceļa staciju "Uriekste" nosauca. Upi šķērso Ieriķu—Gulbenes dzelzceļš un autoceļš P27.

Lielākās pietekas - >Ašupurva grāvis; >Radzupīte (6 km); >Dzilnupe; <Asnupe;

no zweedry kartēm - {Rahts upp ar pieteku Wersch upp}

> krastā pilskalns, attēls E.Brastiņš.

>Zvanu strauts; 324. km Sinoles krāces; >Koruļupīte (<Gāršupe); <Tallupīte; >Niedrupīte; <Latupe;


309. km ietek TIRZA garākā Gaujas pieteka; >Mutulīte; 

302. km ietek < Linupīte; >Kūžurga; 

300. km ietek >Iežupe /Mērupe (<Rīgupe; >Briežupe?; >Kārklupe; <Ķikurga; <Suņu gr.; <Lēnupīte; >Musturga //Dziļupīte; >Dziļā grava); Kūrupe? 

294. km >Pilupe; >Damurga; 

290. km >Dzērve (<Caunupīte; <Cēsaka); 

287. km ietek < kreisā Tirziņa pirms Saliņkalna Alūksnes rajonā. 18 km/ 15 m/ 0,8m/km/ 125 / 0,029/ Vēsturiskais Sikšņu pagasts. Sākas satekot Svārbei un Zeilenei. Visā garumā regulēta, baseins pārsvarā mežains. Gaujmalā to šķērso Lizuma ceļš.

Sateces baseina pietekas - <Svārbe7 - Ādmiņu ez.(- ?Mustera ez.); + >Zeilene5 (>Kārklu strauts; >Torpupīte); <Bebrupīte; <Silupīte; <Egļupīte; >Dzelzupīte9; <Ilgupe7 (Lāču ezers - Lāču strauts); 

Vietvārdu talka - Vieta uz Niedrupītes pie Ilgupēm, Virešu pagastā. Nosaukums radies ap 1880. gadu. Cara laikā esot aizdambēta upīte , lai būtu vasarā briežiem pietiekoši ūdens ko padzerties un peldēt. Tagad ūdens upītē  izsīcis un upīte novirzīta uz Ilgupēm, bet nosaukums saglabājies. (Jānis Apse, dzimis 1914. g.)

Niedrupīte, (kad vēl bija Vidagas pieteka) tika savienota ar Mustera ez. Radās Niedrupes kanāls jeb Grāvis pludināt kokmateriālus uz Vidagas papes fabriku.

Latvijas, zeme, daba, tauta 1936.g.

 No iztekas līdz Lejasciemam. Šinī posmā Gauja nolaižas no Vidzemes centrālās augstienes, ieiet Ziemeļvidzemes smilšainā līdzenumā, bēgdama prom no augstienes uz austrumiem, bet tās pietekas, tās baseins pieder augstienei, augstienes nokalnei un virsas slieksnim, kas savieno Vidzemes centrālo augstieni pāri Gulbenei ar Austrumvidzemes augstieni. No Laidza ezera, kurā ieplūst divas satekas upītes, Gauja līkumo uz ziemeļiem, lai aiz Nēķina nokļūtu ieplakā starp divām gala morēnu joslām: starp joslu, kas apskauj Alaukstu un iet uz Ranku vienā pusē, un joslu, kas paceļas minētai ieplakai ziemeļos, ap Drustiem. Apmetusi līkumu pa platu ieleju apkārt Brežģa kalnam, Gauja atrod sev ceļu uz Nēķinu pa nelieliem ezeriņiem, kas ieguldīti subglaciālā vagā. Pa ceļam tā pievieno Pīslu un Melnupi ar Bānūžu un Ilzes ezera ūdeņiem. Aiz Nēķina muižas Gauja tek cauri Tauriņu ezeram, kurā neliela upīte ievada ir Juvera, ir citu mazāku ezeriņu ūdeņus. Tagad jau Gauja ir ienākusi minētā ieplakā un pagriezusies uz austrumiem. Lēzenā ieplakā tā met savas daudzās meandras ar zemiem krastiem. Tādas Gaujas lejas ainavas turpinās garām Jaunpiebalgai līdz Rankai. Vietām Gaujas gultne līkumo pa purvainām pļavām, kur senāk ieplakā bijuši nosprostu ezeri. Lieta tā, ka Gaujas augšgals izveidojies pēc ledāja atkāpšanās agrāk par citiem upes posmiem. Kad pārējos posmus sākumā apklāja vēl ledājs un vēlāk ieplakas kušanas ūdeņu baseini, Gaujas augšgala ieplaka jau sāka novadīt ūdeņus no augstienes uz austrumiem, kur tas ar lielām grūtībām lauzās pāri Gulbenes slieksnim uz Aiviekstes leju. Tā Gaujas augšgala ieplakā zemākās un platākās vietās varēja nosprostoties nelieli ezeru baseini. Vēlāk, kad sāka veidoties arī citi Gaujas posmi, kad ūdeņi apkārt Lejasciemam un Gaujienei devās uz Valmieru, iegrauzdamies dziļāk virsas slāņos, tad Gauja nosūca šos nosprostu ezerus sausus. To vietās tad palika purvainās pļavas. Tādu purvainu pļavu ainavas, piem., redzam pie Piebalgas dzelzceļa tilta.

kartes sīktēls ar saiti uz Balticmaps -
VIDUSGAUJA 

~ un mūsdienu jaunais ainavu liegums Ziemeļgauja ar bagātīgām palienēm un vecupēm. Līdz senielejai.

384. km Sikšņu krāces; >Mieļupīte;                                                                                                                        PAPILDINĀTS-13.05.2019. 

380. km < Vidaga ap 24 km gara, sākas satekot > Irbupīte ar < Baltupe 8,0km; pārveidota par 18 km garu kanālu. Pieteka >Niedrupe xx km gara, tās lielākā daļa novadīta uz Tirziņu; Lejtecē bijušas dzirnavas un papīrfabrika.

278. km <VIZLA; 274. km Virešu tilts; 

270. km Vecpalsa /<PALSA; satekā pie Staldēm senais pilskalns; Rudzu laikā 2018.g. saieta Trej-Deviņi latvisko vērtību kopēji brida dziedādami pāri. 

>Antužupīte5,9 -Kaulezers //Melderupīte /Krāčupīte /Merliņupīte (>Zvīgzne; <Ķerupīte); >Alkšņupīte; 

261. km Gaujiena; 259. km <Zvārtavas upīte; >Poļaka (<Markūzu upīte); 

257. km >labais krasts Igaunijas robeža; <Aima11;

245. km ietek > Mustjegi84 ar VAIDAVU; <Stepupe; <Alkšņupe; >Kimaoja; <Kāršupīte; >Lānemetsaoja; >Paunaoja; <Lašupīte; 

224. km Annu tilts; 216. km >Kaičupe (>Bebrupe); <Kokšupīte8; Kokšu ezeru dabas taka

<Ielīca; <Tropiņu atteka;

190. km ietek < VIJA62 (<Kamalda -Spicieris); <Vadžup(-īt) e; >Egļupīte (<Oļu avots); <Zvejnieku atteka -Doņupe ? (J.K.); 

Prmā no lielajām Gaujas pietekām cieta liel-Meliorācijas kampaņā. 

>Stakļupīte3,5; mazā upīte tika pārvērsta par ūdensnovadu jau 20.gadsimta pirmajā daļā veidojot rūpniecisku Sedas purva izmantošanu. Saistībā ar to, ka Gaujas ūdenslīmenis dabiski atrodas krietni zemāk nekā Sedas, tika nolemts visu kūdras laukiem novilkto ievadīt Stakļupītē, kuru attiecīgi pārveidoja. Aprēķinātais noteces daudzums vairākkārtīgi pārsniedza dabisko noteci, līdz ar ko tika ieteikts "līkumus veidot ar radiju 25 metri...", lai attiecīgi ūdenim neķertos aizplūst. 

164. km Strenču tilts, >Strenčupīte; 160. km dzelzceļa tilts, sākas Strenču krāces; <Rupucis - {Rupuča upīte} tautas teika;

159. km ietek > Krāčupe labā krasta pieteka uz Burtnieku un Strenču novadu robežas.

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne satekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.

km² 
km³

 KRĀČUPE 1,58  7,3 4,6  40,5 - 33,2 100,2 

Sākas satekot Andrupei un Lielupei lejpus  Kalndzirnavu ezera. Dažkārt Krāčupi uzskata par Lielupes lejteci. Pēc 1,58 km tecējuma ietek Gaujā Strenču krāču lejasgalā. Upi šķērso autoceļš A3. Upes krastā vairākas viensētas un atpūtas bāze «Krāči».

>Krāčupe /Lielupe (>Andrupe); <Dedums (<Atpiļu gr.); >Mellupe14; <Piena atteka; 

148. km ietek <ABULS; SAITE - par Gaujas < pietekām Trikātā - trikatasvesture/beverina

>Viltums //Ķenģupīte; <Baiļu kalna strauts; <Gaides upīte1,77 //Misa; <Mīļums //Smirdupīte; >Rātsupīte; >Ģīmes upīte; 


141. Kazu krāces, Valmiera, un sākas Gaujas kanāls - vairāku iemeslu dēl radās nepieciešamība iztaisnot Gaujas gultni garām Kauguriem, palika attekas; arī krāces pirms svarīgā tilta ir veidotas mākslīgi, lai samazinātu straumes spēku. 

Rātsupīte (arī Rātes upīte) ir Gaujas >labā krasta pieteka Valmieras apkaimē. 13 km / 24,3 km²; 

Sākas kā novadgrāvis ziemeļaustrumos no Krūzēm Burtnieku pagastā. Upe augštece un vidustece regulētas. Pēc Iršu parka Rātsupīte tek cauri Valmieras pilsētai pa izteiktu ieleju. Tek gar Valmieras pilskalnu, kas bijusi arī baltu pils vieta Rātsupītes un Gaujas satekas vietā. Pēc aptuveni 13 km tecējuma upīte netālu no Valmieras centra ietek Gaujā. Uz upītes izveidoti divi dzirnavu ezeri — Āžkalna ezers un Valmieras dzirnavu ezers. Pirms Valmiermuižas uzņem vienīgo ievērojamo pieteku < Varīti (kreisā). >Bīskapa gr.; 

 Straujākās  RAUNA 50 km
m/km
3,66
 baseinā BALTUPĪTE 3,1  10
 LOJA
11
 55

139. km kājinieku tilts, bijušais mazbānīša; 

SENIELEJA un Gaujas LEJTECE

~ "veco sarkano smilšakmeņu" ieleja un smilšainas palienes viltīgā  gultne priežu silos.                                                         PAPILDINĀTS - 23.04.2019.
137. km Valmieras apvedceļa tilts. 

135. km ietek > Jumāra (arī Jumara) > labā krasta pieteka Burtnieka līdzenumā, Kocēnu novadā.

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.

km² 
km³

 JUMĀRA 20 32,1   60,1  98,4  grīva 29,2 m.vjl

Sākas ziemeļrietumos no Makuļu purva, augštecē nosaukumi Anuļa, Morīte (pēc citiem datiem veidojas satekot Anuļai un Tilgaļu strautam). Lejtecē tek pa dziļu gravu. Uz upes pie Mujāniem un Brandeļiem  ūdenskrātuves. Posmā starp autoceļu  Valmiera – Jumara atsedzas devona smilšakmens atsegumi ar nosaukumu  Jumaras atsegumi. Lielākās apdzīvotās vietas krastos ir Kocēni, Brandeļi, Beites, Mujāni. Upi šķērso autoceļš A3. Arī Gaujas nacionālā parka robeža. Dziļās lejteces gravu pieņemts uzskatīt par vēsturiskās kaujas vietu Indriķa chronikā. Ticamāk to būtu meklēt pie Sedas.

Lielākās pietekas ir > Tilgaļu strauts 3 km //Silupīte un < Stinku strauts (kreisā). arī <Anuļa un <Zīle; 

Cimpēnu dzirnavu dambis un kanāls vietnē historia.lv.

Par Jumāras atsegumiem un citiem VĒRTUMIEM Kocēnu pagastā - saite Kocēnu novada mājaslapa;

Liekupe jeb Braslava ir Gaujas < kreisā krasta pieteka, tās garums mazāks par 10 km. Atrodas Liepas pagastā, kā arī īsā posmā kalpo par Liepas un Kauguru pagastu robežupīti. Gultne daudzviet regulēta.

130. km ietek Miegupe (arī Ķempe, Miedziņa, Miega, Miegupīte, Sapa)  < kreisā pieteka Beverīnas un Priekuļu  novados.

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.

km² 
km³

 MIEGUPE 23Ķempe, Sapa 44     84 0,024 

Sākas Mārsnēnu pagastā pie Pintuļiem. Augštecē nav izteiktas ielejas, gultne taisnota. Sākumā tek ziemeļaustrumu virzienā, pie Jaunvāles  krasi pagriežas uz rietumiem. Mūrmuižā uz Miegupes izveidots Miegupes dzirnavezers. Lejpus Mūrmuižas upe tek pa izteiktu ieleju, kas pakāpeniski padziļinās. Gaujas senielejas krastu pie Sapām šķērso dziļā gravā. Ietek Gaujā pie Līčiem. Upi šķērso Rīgas—Valkas dzelzceļš un autoceļš P20

Lielākas pietekas - >Adzele, >Grūžupe; <Mīļuma; <Bēkurupīte; <Būtes strauts; 

arī - >Ješku grāvis; Velniņupīte;


Rolanda Lebussa raksts VidesVēstīs, Upju vizītkartes - Miegupe; 

Dabas takas apraksts - vidrūpe/upju takas/; 

Gar upes krastu lejtecē izveidota kultūrvēsturiskā dabas taka ap 10 km gara. foto: Ralfs Pizičs

>Mežuļu strauts; >Dukuļu avoti

125. km <Liepas iezis; >Guķu avotu grava; 123. km > Sietiņiezis; <Liekupe//Braslava; >Dziļais grāvis; >Namiņatteka; <Grīviņupīte -Rekšņu p.; (>Ustupu gr.1,4; <Lizīte -Startu ezers; >Jaunkainaižu gr.); <Julla (<Renčupīte); >Vasīlīc avots; >Karūsene+Vardīte; >Gāršenieku atteka; >Amerikas`avoti; >Ūdru attekas;

114. km <Kazu iezis;

115. km ietek <RAUNA; >Krīpēnu attekas; 

<Triečupīte; >Kuilene1,14 /Bundes upīte (>Leišu gr.; <Annas gr.); kaut kur lielajā upe ir zvejniekiem vieta Bundes akmeņi; 

108. km bijušais Jāņa rāmis (prāmis), kājinieku tiltiņš;

103. km ietek > Strīķupe {reiz saukta Waidava}, Gaujas > labā krasta pieteka Burtnieka līdzenumā, Gaujas senielejā, Pārgaujas un Kocēnu novados.

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.

km² 
km³

 STRĪĶUPE10 Waide uppe
24  ezers 48  104,4 0,03 senieleja lūzumā

Iztek no Vaidavas ezera. 2 km no iztekas atrodas Vaidavas dzirnavu ezers, kura aizsprosts regulē arī ezera līmeni. Pēdējos kilometrus līdz ietekai Gaujā upe tek pa izteiktu, vairāk kā 10 m dziļu ieleju. Ietek Gaujā lejpus Ērģeļu klintīm (pretējā krastā). Apvidus veidojies virs diviem krusteniskiem ģeoloģiskiem lūzumiem (dziļums 88m), vienā no kuriem redzam Vaidavas ezeru. Lielākā pieteka: > Baužupīte (4 km). Krastos atrodas Kalēja ala, Stoķu klintis un Patkula ala, ezermalā Metimnes pilskalns, Briņķu avots.

Sateces baseins - Vaidavas ezers -L.Ansis -M.Ansis (Zvirgzdupīte (>Vella grāvis; >Āža grāvis); >Ģietupīte (avots ŠtimbēgsX); <Danka; <ŽALGA {kļūdaini -Brīnumupīte}; {<Avota-1690}; >Baužupīte, ?Ķiparupīte - Mazais Bauzis (<Gūtes palteX -JaunezersX);

Jau kopš 13.g. Tālavas dalīšanas dokumenta, līdz pat 17.g. kartēm figurē nosaukums `Waidde uppe`, kurš pārveidojies mūsdienīgojoties saprotamā formā. Sava reģiona ļaudis nevar iedomāties ka citur, līdzīgā situācijā, jau pastāv identisks nosaukums. Tā 19.-20.g.s. radās un jauca sajēgu divas Gaujas labā krasta pietekas Vaidavas. Strīķupe attiecas uz Strīķu muižas pastāvēšanas brīdi. ...piedevām vēl ir Waiwe pieteka Raunai.

99. km ietek >Lenčupe26 /Kazene (>Dzirnavupīte -Rustēgs; <Dūkupīte (>Cēsupīte; >Rideļupīte); >Sveķupīte -Raiskuma ezers (>Melnupīte; <Munderupīte));

Patreiz atšķirtā lapa ir kā PARAUGS, kādas ziņas iespējams sasmelt par teju vai ikvienu Dzimtenes straumīti.

96. km Raiskuma tilts, <Siļķupīte (<Dukurgrāvis1,9; <Pirtsupīte; <Vinterupīte2,6 (>Mellupe)); CĒSIS, <Cīrulīšu atteka; <Vāļu attekas; 

93. km ietek <Simtsupe //Simtupe /Rakšupe -Āraisis- (~Lejas grāvis; ~); nosaukums no tā, ka satekot no `simts ezeriem`, avotiem! 

<Dzērdupe (Simtēnu upe); <Vellupe;

JS logo ar saiti uz kartes produktu


KARTES - Valmieras novads, 2015; karte mērogā 1 : 75 000 (750 metri centimetrā);


86. km ietek <AMATA; >Ķūķupīte; >Platūne; 82. km <Skaļupe16 (>Kazupīte; <Ellīte; ?Būmaņu gr.; >Ķikutupīte6); 

79. km <Līgatne31 (<Silmacis; <Kārkliņupīte; <Liepkalna kanāls; <Liepene; <Ratnieku upe; <Pagūžu upe; >Māliņupīte; >Mellīte; <Visendorfa kanāls); vēl L & L; 

<Biernupīte; <Silavēveru strauts; >Draņķupīte /Grostiņgrāvis; >Zīles grāvis; >Tilta grāvis1,1; 

72.km ietek <Vildoga10 (<Sprogu urdziņa; <Krāčupīte; >Ūdensrijēju upe); <Tildurga; 

70. km ietek >BRASLA70; <Rāmnieku strauts; >Zaķupe; >Zāģeru upe; <Nurmižupīte (<Svīķupīte); >Melnupīte; >Cīruļu strauts; 

Dauda, saukta arī Lākturu upe, augštecē Jurbrenčupīte vai Ķiļupīte, < kreisā pieteka

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.

km² 
km³

 DAUDA 6,7 Ķilupīte107   120  8
ūdenskritumi

Siguldas pagastāGaujas nacionālā parka teritorijā. Tek pa kanjonveidīgu līdz pat 40 m dziļu gravu. Vairāki līdz 2,3 m augsti ūdenskritumi. Smilšakmens atsegumi. Piltuvveida iegrauzums Raganu katls pie Daudām izveidojies 20.gs. beigās pastiprinoties tuvākās apkārtnes virsūdeņu notecei. Pieteka Jodupīte; 

Kalnupīte, arī Kalna upe, ir Gaujas > labā pieteka Krimuldas pagastā un Siguldas pilsētā. Sākas pie Bestēm un tek gar Turaidas pils kompleksa austrumu malu. Garums 1,97. pieteka > Rītupīte ar Barontēva avotiņu; Dainu mājas. 

Vējupīte ir Gaujas <kreisā krasta pieteka Siguldas novadā.14/88/16/0,005 

Sākas Sudas purva rietumu malā netālu no Gaujas nacionālā parka robežas. Tek pa Viduslatvijas nolaidenumu, lejtece Gaujas senielejā. Augštece līdz Pleskavas šosejai  regulēta. Lejpus dzelzceļa līnijas upe kļūst straujāka un tek pa šauru, dziļu, kokiem aizaugušu gravu. 3 km garajā posmā no dzelzceļa līdz ietekai Gaujā relatīvais kritums ir 15-16 m/km. Pie dzelzceļa līnijas 2 ūdenskritumi (0,6 m un 0,8 m augsti). Lejāk upes kreisajā krastā ir Pētera ala, Satezeles pilskalns, Kraukļu aiza, Kraukļu ala un Gleznotāju krauja. Upes vidustece blīvi apbūvēta - kreisajā krastā Siguldas pilsēta un ciems Peltes, labajā — ciems Ķipari. Upi šķērso autoceļš A2 un dzelzceļš Rīga—Valga

Turaidas muižā par rakstvedi strādāja Pērsietis (1862 - 1901), dzimis Pērses krastosGravā stiepjas upe, visādi līkumodama kā milzīga lenta, kausēta stikla vai tērauda strāva, grūti nosakāmā, tumšā, zili zalganā krāsā.

Tās vienā pusē balta sleja - gan tikai smiltis, bet tādas skaidras kā destilētas, kā alumīnija, ziloņu kaulu vai porcelānu sasmalcinājumi... 

58. km >Turaida, upmalā "Dainas" - Krišjāņa Barona vasaras māja. >Vikmeste; 51. km Siguldas tilts; >Kraukle; 

56. km ietek < Lorupe < kreisā krasta pieteka Siguldas novadā un lejtecē arī pa Krimuldas novada robežu. 11/100.2/23 

Iztek no Ummuru ezera Rinkas purva dienvidu daļā. Tek pa Lorupes-Jūdažu subglaciālo iegultni, lejtecē - pa dziļu gravu. Uz upes ierīkotas vairākas ūdenskrātuves: Roķēnu ūdenskrātuve (11,9 ha), Matiņu ezers (19 ha), Ancīšu dīķi (8 ha). Ancīšu dīķos upē ietek Saltavots, kas ir viens no 12 spēcīgakajiem avotiem  Latvijā. Gaujā ietek lejpus Siguldas. Labajā krastā apdzīvota vieta Kalnabeites. Upi šķērso autoceļi A2 un P8, kā arī Rīgas - Valkas dzelzceļa līnija. Pieteka < Greba grāvis;

Runtiņš, saukts arī par Runtiņupīti, ir Gaujas > labā krasta pieteka Krimuldas novadā. Iztek no mežaina apvidus austrumos no Raganas. Augštece līdz autoceļam P7 regulēta. Lejpus Krimuldas baznīcas tek pa izteiktu ieleju. Krastā Kubeseles pilskalns un Kubeseles ala (Runtiņala). Pieteka <Bernatece;

<Egļupe (>Vītiņu upe //Dzirnupe); ?<Inčupīte /Skolasupe;

39. km Murjānu tilts, ietek Loja, saukta arī Loģe vai Klinšupīte, Gaujas > labā pieteka Sējas un Krimuldas novados.
pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.
kanālskm² 
km³

 LOJA26 (21,48)Loģe 88  3,4Jērkules ezerā  42,9 1,23 km82  

Tek pa Idumejas augstieni, pa lauksaimniecisku, meliorētu un blīvi apdzīvotu apkārtni. Metot lielus līkumus gar Kurveģa purvu un ap Āžmuguras un Spāres kalnu saniedz Senieleju. Vietumis tecējums zūd pārpurvojušās, ciņainās pļavās. Lejtecē pie Murjāņiem dziļa grava ar sarkaniem smilšakmens atsegumiem un avotiem. Vēsturiskas ūdensdzirnavas. Lielākās apdzīvotās vietas krastos ir Ragana un Murjāņi. Rakāšanās notikusi 1963. gadā, vairāk nekā atzīts. Upi šķērso autoceļi A3P6P9

Lielākās pieteka -

Jērkules ezers- (>Līgotņu /Dimzu strauts; <Grašupīte);

>Vilkkalnu strauts; >Kaņepju strauts; >Urdziņa? 

VIduslaiku kartēs parādās augšgalam citāds nosaukums. (Mellīns);

Murjāņos > krastā Imanta Ziedoņa vasaras mītnē "Dzirnakmeņi", fonda "Viegli" aprūpētais dzejnieka mūzejs.


zīmējums LOJAS pilskalns, E.Brastiņš 1927.g. 

Ievērojams ar stāvo klinšu krauju pret upi.

<Airīšu attekas; <Straujupīte (<Kursule 2); >Utupurva grāvis; >Saulgožu upīte; {>Tirzupīte}; 

> īpaši aizsargājamā dabas teritorija Aizsargājamo ainavu apvidus "Ādaži", saite pašvaldības vietnē

18. km atdalās < Gaujas-Baltezera kanāls; >Krūmiņupīte - Krūmiņ`avots; pieteka pirms 80/70 gadiem ietecēja tieši Gaujā, tagad tās > krasta attekā; <Nūrieku sala; >Miemju ozoli vecā salā; < sākas plūdu aizsargdambji;

14. km Kadagas tilts, Ādaži; < vidusskola ar observatoriju; < atteka Vējupe - peldvieta;

< vēsturskās Aah (Gaujas, Ādažu) muižas vieta (0,7 km), dižkoki;

08. km Tallinas šosejas tilts; >Siguļu kapsēta, pēdējās koka baznīcas vieta...

>Dzirnupe - Dzirnezers; <Vecupe - <Kanāls;


04. km Dzelzceļa tilts; <Vecgauja; < piemineklis tēlnieka Titāna piemiņai;

< Carnikavas Novadpētniecības centrs;

Iztekas vēsture - Agrāk zināja, ka Gauja sākas no Alauksta ezera, bet tā kā senā izteka Gaujiņa  Alauksta ūdens līmeņa pazemināšanas dēļ bija aizaugusi, tad par Gaujas sākumu pieņēma Ežupīti jeb Ārnīti, kas sākas Elkas kalna pakājē Amatas novada Skujenes pagastānetālu no Māļiem. Lai gan Elka kalna un bijušās Ežu muižas apvidū nekad nav bijušas patstāvīgas, nepārtrauktas upītes vai pat strauta pazīmju. Pēc iztecēšanas cauri Zobola ezeram tā tiek saukta arī par Mierupīti (kļūda) un Staņaudu upīti. Nosusinātā Laidza ezera vietā Ārnīte satek ar Gaujiņu, šo vietu tad ir pamats uzskatīt par Gaujas sākumu; no bijušā Laidza Gauja tek ar šādu nosaukumu.

Atgādinājums, ka autortiesību likuma izpratnē autortiesību subjekts ir kā saturs un noformējums, tā arī sakārtojums! © 


SĀKUMS / SARUNAS / KARTE / ZIŅU PŪRS / LASĪTAVA / VIDRŪPE / SAZIŅAI / UZ AUGŠU


CIK SALU IR GAUJĀ? 

Dabas un vēstures kalendārā 1992. gadam atbild profesors Guntis Eberhards - saite uz digitālo biblioteku.

KAD VILTĪGĀ GAUJA AICINA... 

E. Švinka, V. Grāvītis
Upe, upe, Gauja, Gauja,/ Valdi savu straujūdeni,/ Daža laba mātes meita/ Noraud savu arājiņu. 
Māmiņaun tētis sauļojas Gaujmalā, bērni bradā gar smilšaino krastu. Vecāki, aizrāvušies sarunā, kādu brīdi nepievērš bērniem uzmanību. Pēkšņi viņi pamana, ka Jānīša nav. Meklē, meklē, bet vairs neatrod. Baļķu plosts uzsēžas uz sēkļa. Lai to atbrīvotu, cilvēks plosta malā uzlec uz sēkļa un... kopā ar smiltīm ieslīd dzelmē. Nereti Gaujā noslīkst nevis iesācējs, bet gan labs peldētājs. Jau no seniem laikiem Gauju dēvē par viltīgu upi. Bieži vien ūdens upuri atrod tikai pēc ilgāka laika. Kādi tam ir iemesli, un kā no nelaimes izsargāties? Ģeoloģiskie pētījumi rāda, ka, piemēram, Siguldas apkārtnē ledus laikmeta beigās ledāju kušanas ūdeņi izgrauzuši irdenajos devona smilšakmeņos dziļu gultni, vidēji ap 50 m dziļāku par tagadējo Gaujas līmeni. Dziļā senleja vēlāk piesērējusi ar upes sanesumiem, galvenokārt ar smiltīm. Šīs smiltis viegli padodas straumei un pamazām ceļo tai līdzi. Katru pavasari Gaujas gultnes forma stipri izmainās. Ūdenim pārnesot smiltis, izveidojas dažāda augstuma smilšu sliekšņi. Smiltis tiek dzītas līdz sliekšņa virsotnei un nobirst sliekšņa nogāzē. Tā šie sliekšņi virzās pa straumi uz priekšu līdzīgi ceļojošām kāpām. Sliekšņa nogāzē tikko nobērtās smiltis vēl nav sablīvējušās, tās ir brūkošas, un tajās cilvēks iegrimst. Šie sliekšņi vietām sasniedz dažu metru augstumu. Ja peldētājs ir noguris un ļauj sevi nest pa straumi lejup, viņš var nonākt pie lielāka sliekšņa. Šeit straume ir stiprāka un rauj uz leju — uz slieksnim sekojošo sliekšņa tipa atvaru. Pēkšņā apjukumā, mēģinot kaut kā noturēties pie smilšu sliekšņa, peldētājs var iegrimt nesaturīgajās smiltīs, un dažos acumirkļos smiltis to apber. Tātad Gaujā var noslīkt arī smiltīs. No smiltīm, protams, nespēj izkļūt pat labs peldētājs. Ja peldētājs pagūtu apdomāties, tad, iekļuvis atvarā, viņš ar slaidu loku ienirtu un iznirtu ārā atvara otrā, lēzenākajā malā. Gaujas straumē, it īpaši līkumos, kur atsevišķām ūdens strāvām ir nevienāds tecēšanas ātrums, nereti rodas vērpetes, kurās ūdens griežas un izveido vietām visai dziļus piltuvveida atvarus. Centrbēdzes spēka darbības rezultātā vērpetes centrā ūdens spiediens ir stipri pazemināts; ūdens tiecas uz vērpetes malām, bet tā vietā no virspuses pieplūst jauns ūdens, kas plūst uz leju (par to katrs var pārliecināties, novērojot, kā, ātri maisot tēju, glāzes vidējā daļā tējas līmenis pazeminās). Pie tam ūdens dzen arī smiltis no pamata uz malām un padziļina atvaru. Tāpēc šādos atvaros noturēties virs ūdens ir sevišķi grūti. Atvaros var gadīties arī izskaloti veci koku stumbru gabali. lekļūstot šādā atvarā, jāienirst, tādēļ pēc iespējas ilgi jāaiztur elpa; jācenšas izkļūt no atvara centrālās daļas, kur ūdens iet uz leju. Jācenšas izmantot ūdens centrbēdzes strāvas, kuras griezdamās tiecas uz atvara malām, lai varētu vieglāk uzpeldēt augšā. Kur straume ir stiprāka un izskalo gultni un krastu, Gaujā izveidojas dzelmes. Tās viegli ievērot pēc straujā ūdens un stāvajiem krastiem, tāpēc maz var pārsteigt peldētāju. Tomēr šāda straume var ļoti nogurdināt peldētāju un ātri aiznest viņu tālu uz leju līdz kādai vietai, kur ir atvars vai arī strauji sākas lielāks dziļums, aukstāks ūdens, avotaina gultne vai nesaturīgas smiltis. Gultnes reljefs un atvaru vietas ik gadus mainās. Tādēļ sevišķi bīstami ir peldēt nepazīstamā Gaujas posmā. Pirms peldēšanās vispirms ar garāku nūju jāiztausta un jāpārbauda izvēlētā posma upes gultnes pamata stabilitāte. Pat mēģinot seklākā vietā pārbrist Gauju, vēlams iepriekš pārbaudīt tās gultni. Daudz grūtāk, bet drošāk ir peldēt pret straumi. Ja arī gadās nokļūt pie kāda atvara, tad pati straume palīdz no tā izkļūt. Ūdens virsma stipri atstaro gaismu. Šī iemesla dēļ peldoties ir ļoti grūti redzēt tuvus atvarus, koku gabalus v. c. Vienīgi atsevišķus seklākus zemūdens akmeņus var manīt pēc īpatnējas ūdens viļņošanās virs tiem. Toties, pakāpjoties augstākā krastā, var labi pārredzēt visu upes gultnes reljefu. Jāievēro, ka vietām lieli Gaujas gultnes posmi izveidojušies no ceļojošiem sliekšņiem, kuru irdenajās, plūstošajās smiltīs var iegrimt. Gaujā ir vietas, kur peldēt parastajā nozīmē nemaz nav iespējams. Lai izsargātos no nelaimes gadījumiem, nereti svarīgāk ir pārzināt upes ģeoloģisko uzbūvi nekā prast labi peldēt. 
Smilšu sliekšņu shematiskā uzbūve.

Pēc Dabas un Vēstures kalendāra.

SĀKUMS / SARUNAS / KARTE / ZIŅU PŪRS / LASĪTAVA / VIDRŪPE / SAZIŅAI / UZ AUGŠU

Ja tomēr meklētais ūdens neatradās - RAKSTI, - un pēc dienas vajadzīgais būs klāt!

attēls - 2.pielikums Ministru kabineta 2010.gada 30.marta noteikumiem Nr.318.

Pirmās pakāpes pietekas pievienošanās secībā (> labā krasta, < kreisā krasta) -

Bijušais Laidzis kur satek no A >Gaujiņa, un no R <Mierupīte /Ežupe /Ārnīte |sākas Gauja|; <Acupīte; <Pisla; <Meļļupe; <Dzērbe; >Mežrijas`strauts; <Mežmaļupīte;<Maijupīte; <Maiļupīte2,01;<Dzestrene (>M); >Zellle//Aukstupīte; >Straujupīte; >Gausupīte; >Kazupīte; >Viļķenupīte />Gailīšupīte; <Pērļupe (>S); <Ubeja; >Tuleja (>Vienziemīte); >Līdece1,96`X; >Grūžupe0,9 (>Abrupe); >Pedece8 (>B); <Strumpe; >Krogupīte; >Virde; <Mostene; >Degļupīte; >Ranka?!; <Rutkaviņu`avoti; >Lazdupe; >Saliņupīte; >Ureikste23; >Zvanu strauts; >Koruļupīte; <Talupīte; <Latupe; >Niedrupīte; >TIRZA; >Mutulīte; <Linupīte; >Iežupe; >Kūžurga; >Pilupe; >Damurga; >Dzērve; <Tirziņa; >Mieļupīte; <Vidaga; <VIZLA; <Palsa (14); >Antužupīte5,9//Melderupīte; >Alkšņupīte; <Zvārtavas upīte; >Poļaka; <Aima; >Mustjegi84; <Stepupe; <Alkšņupe; >Kimaoja; <Kāršupīte; >Lānemetsaoja; >Paunaoja; <Lašupīte; >Kaičupe; <Kokšu upīte8; <Ielīca; <Vija62(); <Vadžup(-īt)e; >Egļupīte; >Stakļupīte3,5; >Strenčupīte; >Krāčupe /Lielupe (>Andrupe); <Dedums; >Mellupe14; <ABULS; <Viltums //Ķenģupīte; <Baiļu kalna srauts; <Gaides upīte1,77 //Misa; >Rātsupīte; >Ģīmes upīte; >Jumāra; >Krīpēnu4,8; <Miegupe; >Napucis; <Liekupe //Braslava; >Dziļais grāvis; <Grīviņupīte; <Julla; >Amerikas avoti;  <RAUNA; <Triečupīte; >Kuilene1,14 -Bundes`upīte; >Strīķupe10 -Vaidavas ezers; >Lenčupe; <Siļķupīte; <Cīrulīšu strauts; <Simtupe (<Rakšupe); <Dzērdupe; <Vellupe; <AMATA; >Ķūķupīte; >Platūne; <Skaļupe; <Līgatne; <Biernupīte; <Silavēveru strauts; >Draņķupīte; >Zīles`grāvis; <Vildoga10 (<S; <K; >Ū); <Tildurga; >BRASLA; <Rāmnieku strauts; >Zāģeru upe; <Nurmižupīte; >Melnupīte; >Cīruļu strauts; <Dauda; >Kalnupīte; <Vējupīte; >Vikmeste; >Kraukle; <Lorupe; >Runtiņš; <Egļupe; ?<Inčupīte /Skolasupe; >Loja26; <Straujupīte; <Gaujas-Baltezera kanāls; >Krūmiņupīte; >Dzirnupe; <Vecgauja; 

Attekas, vecupes - >Sapaasuut; >Līkā; <Melnā Ielīces; >Pirtslīča att.; >Vārpulīča att.; <Tropiņu; <Zvejnieku; >Karūsene+Vardīte; >Liepatteka //Liepene?; >Jaunā; >Jērenes; >Viesītes; <Dziļā; <Plaudene; <Vecā Gauja; <Piena; <Grauzas; <Zvejnieku; <Līkā; >Slimnīcas; >Gāršenieku attekas; >Ūdru attekas; >Krīpēnu; <Benču; <Pipariņu; <Vāļu; <Tītmaņu; <Lindes; <Airīšu; >Šķīstene; Silene; Mellatteka; Sūdaine; <Piena; Puikas; Akmeņu krāce; Briedīšu; Lauru; Viešu; <Vējupe; <Vecgauja; <Tropiņu; <Cīrulīšu; <Vāļu attekas; <Airīšu attekas; 

Mustojas sateces baseins no augšgala - <VAIDAVA - Murata ezers (Kuura (>Luutsepa; Soodi; <Kaabli); Allumae); >Saltupīte/Melderupīte; <Spindzeļgrāvis; <Melderupīte; >Dūņupīte (<Vēžu strauts (>Zvirgzdupīte); <Avotstrauts); <Laurupīte; <Maltavnieku strauts8; <Putreniešu strauts; <Dedestiņu strauts; >Vārņupīte15 (>Ķauķupīte; Blusu upīte; <Ašais strauts); <Bēteru strauts9; >Apšupīte11/Suskupīte; <Lintene; >Silamiķītes strauts; Ančku strauts; >Cekulupīte13 (<Mazuļa strauts; <Zvirgzdupīte); >Salu grāvis; <Jašupīte; <Mellāpurva grāvis; >Pelli //Peļļupīte (>Pehni (<Kolga /Līčupe)); <Parlijogi //Pērļupīte (Tītmaņupe)?; >Prinduliņa11;   <Čukstu strauts~3;<Lejupīte~1;<Metumu strauts; 

<Melnupe73; <Tūjas strauts; >Lapšupīte; >Mazupe; <Medņupe12; <Bružupīte //Paldu gr.; <Pātražupe (<Brūniņu grāvis;); <Sarkanupe; <Kumeļupīte; >Baltiņupe12 (>Zvirgzdupīte; <Dzirnavupīte); <Tinupīte; >Ķīšupīte; >Blīgzne26 /Ploskava; (<Ošupīte; >Ašupīte); <Bebrupīte; <Grīdupe; <Vosu grāvis; >Bērzupurva grāvis; <Viru upīte10 //Ura (Karisöödi oja); ?<Alkšņupīte; Biritenes strautsx2?;<Sulupīte; >Ezergrāvis~1; 

<Abuls52; (<Dranda13; Lazdu grava; >Līkais grāvis; <Lisa26 (>Purva grāvis; Inca grāvis, Vaiģupu upīte; <Ješku grāvis); Mailīte; >Melderupīte;<Mutulīte //Biksēja (<Zaķīšu grāvis, <Zīķupe); <Nigra22; (>Knīpupīte, >Pelnanču upīte; <Alkšņupīte; <Mutulīte1,91 /Braslupīte); >Nārvelis10 -Slīpju ezers -Stulbis); Puju strauts; 

<Lazdu grava; <Dranda13 (>Cērtene); >Mailīte2,4 /Braslupīte; >Nārvelis10 -Slīpju ezers -Stulbis; >Alkāsu grāvis; <Nigra22 (Prūšu ezers- >Pelnanču upīte; >Knīpupīte; <Alkšņupīte /Brantupīte -Strantes ezers;  <Mutulīte //Biksēja20 (>Kulbāsu str.; <Zaķīšu grāvis; <Zīķupe)); >Melderupīte; <Lisa32 (>Veģupīte; <Sužupīte; >Kaivu gr.; <Sīkuļu novadgrāvis; >Kaņupe (>Idroļa ez.; >Kameņupe?); <Ješku grāvis; <Vaiģupīte; >Purva grāvis; Inca grāvis; Pannas ez; <Palate2,7; Baznīcas ez. Dutkas ezers); <Storupīte; >Vīksnene2,2 (>Mailīte); <Mažupīte (>Spindupe); >Līkais grāvis; <?Avota; 

Lenčupe26 /Kazene (>Dzirnavupīte -Rustēgs; <Dūkupīte (>Cēsupīte; >Rideļupīte); >Sveķupīte -Raiskuma ezers (~Munderupīte; ~Melnupīte)); 

SĀKUMS / SARUNAS / KARTE / ZIŅU PŪRS / LASĪTAVA / VIDRŪPE / SAZIŅAI / UZ AUGŠU

Atgādinājums, ka autortiesību likuma izpratnē autortiesību subjekts ir kā saturs un noformējums, tā arī sakārtojums! © 

Še redzamā lapa ir mans melnraksts par tēmu "dzimtās zemes upes". Ja gaidītu skaistu pabeigtu, nesagaidītu. Ai. Liepiņš

Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.

 .