Rūja ietek Burtniekā ~                                                                ŪDENSLĪMENIS

no avotiem Pestava; Raudava; Acupīte; Juldurga; Palmupīte; Virķīte; 

Rūja tek metot lielus lokus Ziemeļvidzemē. Iztek Sakalas augstienē no Ryhjas ezera;                        PAPILDINĀTS-05.12.2016.

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.
regulētakm² 
km³

 RŪJA 77 (72)  40 Ruhijervs   21,75 km
 962,7 (792,0) 

Latvijā šķērso Ērģemes puguraini un tek pa Burtnieka līdzenumu. Augšpus Naukšēniem upe lielākoties regulēta. Pie Naukšēniem uzņem Acupītes ūdeņus, kas kopā ar Ķiri un Gulbeni veido 1/3 Rūjas baseina. Lejpus Saprašas ietekas tek pa plašu pārpurvotu palieni. Kreisajā krastā bijušie Rūjas dīķi. Ietek Burtnieka ezera ziemeļu krastā, metot vairākus lielus līkumus no Igaunijas mežiem. Lielākās apdzīvotās vietas krastos: Lode, NaukšēniRūjiena. Upi šķērso autoceļi P17 un P22sīktēls ar saiti uz Balticmaps

Lielākās labās >pietekas - >Kolkupīte8; >Mellupīte15; >Palmute14; >Pestava24; >Raudava12; >Silupīte8; >Virķīte13;

Kreisās < pietekas - <Acupīte22; <Juldurga12; <Kurkužupīte; <Sutra //Laņģupīte8; <Oļa19; <Supučupīte5;

Rolanda Lebussa raksts VidesVēstīs, Upju vizītkatrtes - Rūja; 2006.

shema no grāmatas Burtnieku ezers un tā upes, Reinis Cukurs, 1930.g.

dabas liegums Rūjas paliene;

foto: Edmunds Račinskis
 ~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~
VĒRTUMI KRASTOS ~

>Meļķu akmens;

>Kalnalamiku upurakmens; 

> Kriķu dižakmens;

~ Koņu dzirnavas;
< Kābele, pilskalns;
>Rūjienas pilskalns;


Sapraša (arī Pestava) Rūjas kreisā krasta pieteka Rūjienas un Naukšēnu novados VIDZEMĒ.

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.

km² 
km³

 SAPRAŠA 24 Pestava26  1,1   100,4 (86,1) 0,029 

Sākas no grāvju sistēmas Igaunijā dienvidaustrumos no Meizakilas, tek dienvidu virzienā. Upes baseins atrodas Burtnieka līdzenuma ziemeļu daļā. Augštecē un vidustecē upes gultne regulēta, lejtecē no Vilpulkas — meandrēta (blēņas!-Latvjā meandri?!). Ietek Rūjā starp Virķēniem un Rūjienu. Upi šķērso autoceļš P21 un bijušais RīgasTallinas dzelzceļš.

Lielākās pietekas - < Maratas upīte, < Kaučupīte, < Melderīšupīte; 

Patreiz atšķirtā lapa ir kā PARAUGS, kādas ziņas iespējams sasmelt par teju vai ikvienu Dzimtenes straumīti.

Acupīte ir Rūjas < kreisā krasta pieteka Valkas un Naukšēnu novados.

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.

km² 
km³

 ACUPĪTE 39 (36,4) 40    87 275,4 (252,3)  robežupe

Sākas Piliča ezerā netālu no Igaunijas robežas, 87 metrus virs jūras līmeņa. 4,6 km garumā ir Latvijas un Igaunijas robežupe (tek caur Pukšezeru). Ietek Rūjā Naukšēnos.

Pietekas - >Jōeveski; <Aise; <Kiviste (Igaunijā); Pupsi/Pukšezers-; >Kluģupīte; >Maiļupīte; >Spriņģupīte; <Pētersona grāvis; >Gulbene18 (>Beigotupīte; <Maiļupīte; <Kārklupīte); <Baltupe; <Ķire;

Palmute tek Mazsalacas un Rūjienas novados VIDZEMĒ, Rūjas < kreisā krasta pieteka.

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.

km² 
km³

 PALMUTE 14      62,1  

Sākas kā novadgrāvis Ramatas pagasta austrumdaļā dienvidos no Vērša. Tek dienvidaustrumu virzienā pa līdzenu, purvainu apvidu, gultne visā garumā regulēta, taisnota. Ietek Rūjā augšpus Pantenes. Upi šķērso autoceļš P21.

Lielākās pietekas ir <Krāņupīte un <Vidzemnieku grāvis (abas kreisās). 

Oļa, arī Ole, < kreisā Rūjas sānupe;

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.

km² 
km³

 Oļa19Ole50,3  45  490,013

Veidojas satekot grāvjiem 3-5 km uz ziemeļiem no Oleriem.Tek pa purviem un krūmājiem.Tālavas zemienes centra daļā 60. gados gandrīz visā garumā regulēta, taisnota. Pie ietekas ir Rūjas zivjaudzētavas dīķi kas atdalīti ar dambjiem. Šķērso Rūjienas- Valmieras ceļš.

Lielākās pietekas - >Jungas grāvis; >Purupīte (>Riemas grāvis);

J.C.Broces zīmējums 1800.g. Rūja pie Jeru dzirnavām. Kreisajā < pakalnā Rūjienas pilsdrupas.


Rūjas pilns sateces baseins  no avotiem (pietekas >labās; <kreisās) - >Kolkupīte8; <Sutra8 //Laņģupīte; >Silupīte8 (<Krūmiņupīte; <Veserupīte); >Raudava12; <Supučupīte5 (<Lungas upīte); <Juldurga12; <Tiltgaļu grāvis; <Acupīte22 (>Kluģupīte; >Maiļupīte; >Spriņģupīte; <Pētersona`grāvis; >Gulbene18 (>Ringas upīte; >Beigotupīte; <Maiļupīte); <Baltupe; <Ķire14 (>Šēlupīte -Cepšu ez.; <Akmene (<Silene); <Linupīte; <Andrupīte)); >Rauseļupīte; <Kurkužupīte; >Sapraša //Pestava24 (<Melderīšupīte; <Kaučupīte, <Maratas upīte); >Virķīte13;  >Palmute14 (<Krāņupīte; <Vidzemnieku grāvis (<Galzemnieku gr.)); <Oļa19 (>Jungas grāvis; >Purupīte (>Riemas grāvis)); >Dabru grāvis; >Tūtere //Mellupīte15 (<Pakundžu gr.); >Austrumu grāvis; <dīķi - Maiģupīte; <Kiviste (Igaunijā);

Atgādinājums, ka autortiesību likuma izpratnē autortiesību subjekts ir kā saturs un noformējums, tā arī sakārtojums! ©

JS logo ar saiti uz kartes produktu

KARTES - Izdevniecība "Jāņa Sēta" Valmieras novads, 2015; karte mērogā 1 : 75 000 (750 metri centimetrā);


SĀKUMS / SARUNAS / KARTE / ZIŅU PŪRS / LASĪTAVA / VIDRŪPE / SAZIŅAI / UZ AUGŠU


Ja tomēr meklētais par kādu ūdeni neatradās - RAKSTI - un pēc dienas vajadzīgais būs klāt!


pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.

km² 
km³

          


Še redzamā lapa ir mans melnraksts par tēmu "dzimtās zemes upes". Ja gaidītu skaistu pabeigtu, nesagaidītu. Ai. Liepiņš

Šeit es varu ievadīt gan tekstu, gan ievietot attēlus un tabulas, ja ir tāda nepieciešamība. A. L. 

Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.

 .