Bārtas baseins, kopā ar visu Liepājas ezeru ~                        šODIENAS LĪMENIS

~ kurā savācas plaša apgabala ūdeņi, bet notece viena, uz jūru pa Ostas kanālu, senatnē Līvas upi.  PAPILDINĀTS-13.01.2017.

Liepājas ezers - 6. lielākais ezers valstī, pie Liepājas pilsētas un Grobiņas un Nīcas novados. Lagūnas tipa ezers, no jūras atdala dažus logo ezeri.lv ar saiti uz ezerukilometrus plats smilšu bārs. Spēcīga eitrofikācija, aizaugošs, plaši niedru masīvi, jo īpaši dienvidu daļā. Iepretī Liepājai plašs ūdens klajums. Ap 15 salu ar kopējo platību - 36 ha. Krasta līnijas garums - 44,6 km. Ezera gultni pārsvarā klāj dūņas, 0,4 - 1 m biezs slānis. Krasti zemi. 10 sugu zivis. Rīta krasts spēcīgi meliorēts, vairākas pietekas pazūd grāvju tīklā.

Galvenās pietekas virzienā no Z - Ālande (Kazupe, Zoņu grāvis); Orbupe; Dorupe; Līčupe; Otaņķe; Bārta;

sīkdatne ar saiti uz balticmapsKARTE - balticmaps -

Pērkone - bijusī ezera noteka uz jūru 17.gs. izveidoja Liepājas ezera ūdeņi pēc Līvas upes aizsērēšanas, bet 18.gs. pēc Ostas kanāla izrakšanas Pērkone pie jūras tika aizbērta. Kādu laiku pastāvēja divas ostas abās notekās.

Ālande ietek, Liepājas ezera ziemeļu galā.

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
caurtece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.

km² 


 ĀLANDE24 Strukule 17  0,71Plocis   241 skandināvu osta

Sākas Ploču purvā uz Vērgales un Medzes pagastu robežas, tek cauri Tāšu ezeram. Upes krastos atrodas Grobiņa. Ietek Liepājas ezera ziemeļu galā. Citas Ālandes upes pietekas ir Kārļupīte (ietek Ālandē pie Iļģu muižas no dienvidu puses), Aļļupīte jeb Kārlīšu grāvis (ietek pie Iļģu muižas no ziemeļu puses), Zoņu grāvis (ietek Tāšu ezerā), kā arī Eiles strauts (pie Tāšu ezera).

Lielākās pietekas - >Zoņu grāvis; <Eiles strauts; <Kazupe//Kokupe7 (Cūkleja); >Aļļupīte; <Kārļupīte11; >Cietokšņa kanāls; - Tāšu ezers (>Andžupīte; >Vēžupīte); <Dzirnavupīte; >Muitas upe?;

E.Dunsdorfs, ORDEŅA LĒŅI KURSĀ 
Līdzīgi kā Vidzemē, arī Kursā ordenis devis lēņus nevāciem. Tā 1351. gada 15. maijā mestrs Gosvins Herike253 izlēņoja 2 ark-lus brāļiem Mažeikiem un viņu patiesiem mantiniekiem Masey-ken suisque vēris heredibus pie Ālandes upes Iļģos pēc lēņa tie-sībām — iure feodāli.

Skābaržkalns Alandes pierakumā; foto: Gatis - Wondermondo.com;

 Vairākos vēsturiskos dokumentos minēta Avotupe, kas ietecējusi Ālandē Grobiņas muižas teritorijā. (tulpjudārzs.lv)
 VĒRTUMI KRASTOS -
< Tāšu pilskalns;
> Astronomiskais akmens; >Skābaržkalns;
Grobiņas vēsturiskais centrs;


pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.

km² 
km³

BĀRTA 103 (47)Nīca
 156    
 2016(1036)
 0,69
 

Bārta ir upe Latvijā un Lietuvā (lietuviešuBartuva). Sākas Žemaitijas augstienē Pluņģes rajonā. Ietek Liepājas ezera dienvidu galā un turpina tecēt veidojot ezerā Bārtas kanālu. Upes lejtece iztaisnota un ieslēgta dambjos. Totāli reguleta 1932. - 1937.g., mainot visu dabisko ūdeņu kārtību. Bijusī pieteka Tosile ar pavārdu Ječupe, 30 km gara, pārvērsta līdz nepazīšanai. Mazākas upes pazuda vispār - Beitiņa, Kazupe; veidojās Holandes piemērs?!

Lielākās pietekas (A-Z), > labās, < kreisās - 

>Apše; >Elkupīte; >Kārklupe; >Kūlupe; >Ķiburu strauts; >Loba; >Vārtāja; <Dobupe; <Erla; <Ječupe28; <Lankupīte; <Melnupīte; <Naudupe; <Roļu`upe; <Sargupe; <Tosele6,2; 

Pirmo reizi kartē nosaukums Barchwa flu. sastopams 1546.g. 

Kr. Barons 1859.g. - Bahrtes u. uzņemm Apschuppi un Wartajes uppi un eetekk Leepajas ezerâ.

>Ķīburu strauta ieteka Bārtā; foto: Gatis - wondermondo.com.

Dabas liegumi baseinā -

Dunikas skabaržu audze; Ķirbas purvs; Rucavas īvju audze;

 - saites Dabas pārvaldes vietnē.

 Video Dūkupju ūdenskritums -
https://www.youtube.com/watch?v=YwODhmN4yKc

 VĒRTUMI KRASTOS -
Krūtes (Kalētu) plskalns;
pie Dižzveju mājām GOBA; piemineklis ministram J.Birzniekam; Vīles tilts (1916.g.);


Tosele
, Tosile, bijusi Bārtas lejteces lielākā pieteka, 30 km gara un sākās Ķirbas purva ziemeļmalā. Reiz vecos, vecos laikos, kad ļaudīm pietika biežos plūdos mērcēties, tie nolēma Upi pa taisnāku ceļu nolaist netālajā Ezerā. Tikai nepadomāja gan, ka Ezers blakus Jūrai stāv, un to tad nolaist nav kur. Upi tās līkumos, kā ierasts, sauca dažādos vārdos - Ignata, Ječupe, Kristupe. Tad nu lielākais upes augšgals kļuva par Jēčupi, bet atdalītais lejasgals kopā ar citiem dumpīgiem ūdeņiem par Kanālu. Tik vienkārši jau gan viss nava, taču mūsļaudīm tas prātiņš citur liekams, lai vēl visos grāvjos jēgtu ko. Ne vairs mūsdienās Ķirbas purva, ne īsti kādas upes kura tecētu pašas krastos. Ko NU? 




Patreiz atšķirtā lapa ir kā PARAUGS, kādas ziņas iespējams sasmelt par teju vai ikvienu Dzimtenes straumīti.

Apše, saukta arī Apša, ir Bārtas > labā krasta pieteka uz Latvijas un Lietuvas robežas.

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.

km² 
km³

 APŠE 45 (20)  37     365,8 (233,1) 

Garums 40 km (20 km Lietuvā, 20 km - robežupe), baseina platība - 357 km², kritums 37 m. Augšteci Lietuvā sauc par Veretu. No kreisās puses lielāku pieteku nav, no labās ietek Kalte (Lietuvā), Sārte, Vidvide un Ruņa; 

Lielākās pietekas - >Āžu upe; >Kalte; >Ruņa; >Sārte; >Vidvide; <Dabrupe; <Lendima?; <Spigina;

KARTES - Izdevniecība "Jāņa Sēta" Liepājas rajons, 2011; karte mērogā 1 : 100 000 (kilometrs centimetrā).

Ruņa ir upe Latvijā, Apšes > labā krasta pieteka. 

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.

km² 
km³

 RUŅA 31  117     185,8 

Viena no straujajām Latvijas upēm — tās kritums ir 117 m jeb 3,8 m/km. Upe ļoti līkumaina, tek pa mazskartu kanjonveidīgu ieleju, kurā sastopamas platlapju un skujkoku audzes. Tek cauri Ruņupes ielejas dabas liegumam.  Lejtece regulēta mainot gultni, un tagad ieteka notiek pa diviem zariem - <Vecā Ruņa (<Vidvide); >Jaunā Ruņa (>Žagāre); ...VARBŪT, jo ūdeņi it kā nekrustojas?, agrāk nekrustojās! 

Lielākās pietekas - > Kauliņupe, >Augustupe; <Sprecele; <Dakterišķe;

Vārtāja ir upe, Bārtas > labā krasta pieteka Dienvidkurzemē.

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne izteka/ietekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.

km² 
km³

 VĀRTĀJA 64  84 Sepenes ezers  87,8 / 5,4  541 0,195

Sākas no Sepenes ezera uz Aizputes un Vaiņodes novadu robežas. Ezerā no dienvidiem ietekošā Strīķupe dažkārt tiek uzskatīta par Vārtājas augšteci. Līdz Bunkai upe, izteikti līkumojot, tek rietumu virzienā. Pie Tadaiķiem upe pagriežas uz dienvidiem un tek pa Durbes-Vārtājas senieleju Vārtājas viļņotajā līdzenumā. Uz upes uzstādinātas vairākas ūdenskrātuves — Velēkšņu dīķis, Krotes dzirnavezers  un Bunkas dzirnavezers Bunkā. Pie Vārtājas pilskalna upi šķērso autoceļš P106. Lielākās apdzīvotās vietas krastos ir Krote, Bunka un Krūte.


Pietekas no iztekas - Strīķupe (Tīreļupe) -Sepenes ezers; >Melnezers; <Blažģu ezers; <Ādģēre8 (<Remese; <Čikste);  >Padones strauts10 (<Kalējupīte; <Plūģupīte/Dubļu strauts; >Vecvagaru strauts); <Virga29 (>Lībjupe; >Dobeļupe; >Niedrupe; >Melnupe (Lašupe)); <Birztala25 (>Braucupe);  <Lejas grāvis; >Dreimaņu grāvis, >Krūtes strauts, >Pūšļupe, >Gravas upīte; <Strautiņu upe;

Vārtājas ieteka  Krūtes pilskalns; foto:Gatis - wondermondo.com

VĒRTUMI KRASTOS -Vārtājas pilskalns; Blažģu ezera kokvardes liegums;

Virga ir Vārtājas < kreisā krasta pieteka Vaiņodes un Priekules novados.

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.

km² 
km³

 VIRGA 29 augšgalā Elka134  R no Mušu k.    144,20,051  


Uz Virgas upes izveidota Prūšu ūdenskrātuve Virgas pagastā. 2000. gadā šeit uzbūvēta neliela hes. Līdz 1980. gadiem uz Virgas upes bija vēl divas ūdenskrātuves: Daļģu dīķis un Priekules dzirnavu dīķis. 

Lielākās pietekas - > Melnupe16 (Lašupe); >Niedrupe8 ; >Dobeļupe7; >Lībjupe~5; 


BĀRTAS sateces baseins (A - Z) - >Angina?; >Apše45 (>Āžu upe; >Kalte; >Ruņa31 (>Kauliņupe, >Augustupe; <Sprecele; <Dakterišķe);>Sārte; >Vidvide; <Dabrupe; <Lendima?; <Spigina); >Elkupīte; >Kārklupe; >Kūlupe; >Ķiburu strauts; >Loba; >Vārtāja64 (>Padones strauts10; >Dreimaņu`grāvis, >Krūtes strauts, >Pūšļupe, >Gravas upīte; <Ādģēre8; <Virga29 (>Melnupe16//Lašupe; >Niedrupe8 ; >Dobeļupe7; >Lībjupe~5); <Birztala25; <Lejas upe, <Strautiņu upe;); <Dobupe; <Erla; <Lankupīte; <Melnnupīte; <Naudupe; <Roļu upe; <Sargupe; <Tosele /Ječupe; <Vecā Tosele /Kristupe;

Liepājas ezers - liels ezers Liepājas pilsētā un Grobiņas un Nīcas novados. Lagūnas tipa ezers, no jūras atdala vairākus kilometrus plats smilšu bārs. Spēcīga eitrofikācija, aizaugošs, plaši niedru masīvi, jo īpaši dienvidu daļā. Iepretī Liepājai plašs ūdens klajums. Ap 15 salu ar kopējo platību - 36 ha. Krasta līnijas garums - 44,6 km. Ezera gultni pārsvarā klāj dūņas, 0,4 - 1 m biezs slānis. Krasti zemi. 10 sugu zivis.

Galvenās pietekas virzienā no Z - Ālande (Kazupe, Zoņu grāvis); Orbupe; Dorupe; Līčupe; Otaņķe; Bārta

Pērkone - senu ezera noteku uz jūru 17.gs. izveidoja Liepājas ezera ūdeņi pēc Līvas upes aizsērēšanas, bet 18.gs. pēc Ostas kanāla izrakšanas Pērkone pie jūras tika aizbērta. 

<Vec-Bārta; -Bunkas dzirnavu ezers (<Robežnieks);

1697.—1703. gadā izrakts kanāls, kas savieno ezeru ar jūru, jo dabīgā ezera notece piesērē ar smiltīm. Tā kā Liepājas pilsētas teritorijā gruntsūdens slāņos notikusi jūras sālsūdens intrūzija, pilsētas ūdensņemšanas vietas izbūvētas tālāk iekšzemē, tai skaitā Liepājas ezera otrā krastā. Šīs ūdensņemšanas vietas ar pilsētu pāri ezeram savieno ūdensvads. Laivu bāze atrodas dienvidos no Liepājas, "Reiņos". Ezerā notiek niedru pļaušana. Ezera dienvidu daļā ir izveidots liegums. Putniem nozīmīga vieta.

Liepājas ezers un tās piekrastes pļavas ir dabas liegums un kopš 2004. gada Natura 2000 teritorija.



Olafs Gūtmanis, Ejam kuršos, ejam līvos... (Kurzemes Vārds 28.02.2003.)

"Manā priekšstatā, un es līdz šim neesmu atradis rakstos ticama skaidrojuma, ir šaubas par Līvas un Bārtas upju vienlaicīgu pastāvēšanu. Divas upes līdztekus taču nevarēja tecēt?! Līvas upes gultne daudzmaz iezīmējas. No grīvas puses (tā un Līvas ciems varēja atrasties, kur Vecie kapi), dodoties pa straumi augšup, nonāca Līvas laukumā, kur manā bērnībā vēl rēgojās resns pālis, pie kura reiz kuģi sieti, tad iepretī Centrālajiem kapiem abas vecās dūņainās Līvas upes palienas, Pērkones kanāla vieta un, iespējams, senā venternieku taka, kas cauri grāvim (tas vietumis atgādina upīti) aizved līdz Maiļu ragam un tam cauri vēl tālāk līdz Melnezeram un Reiņu stūrim. Kādreiz Tosele, tagad vien grāvim līdzīga vecupe, iztecēja no Meķu ezera. Pa Ālandi kuģoja līdz Grobiņai, pa Tebru līdz Aizputei".


ATTĒLS - augšas malā vēl pietrūkst Tosmares ezera, lai varētu pilnībā iztēloties piekrastes mitrājus pirms gadusimtiem līdz Sventājai (lejasgalā).

KARTE 1636. gads - labi redzamas vairākas ezerā ietekošas upelītes, tostarp  izzudušās Platupe, Sarma un Latupe;

Še redzamā lapa ir mans melnraksts par tēmu "dzimtās zemes upes". Ja gaidītu skaistu pabeigtu, nesagaidītu. Ai. Liepiņš 

Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.

 .