Saka un satekupes ~

Saka ir Tebras un Durbes koptekupe Pāvilostas novadā.                                                                       PAPILDINĀTS-22.12.2016.

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.

km² 
km³

 S A K A6,x   0,4~0,1  satekupes  11100,34Jūŗas līmenī

sīktēls ar saiti  uz balticmapsTek pa Piemares līdzenumu 6 km garumā un Pāvilostā ietek Baltijas jūrā. Upe gultne atrodas 5-6 m dziļā ielejā, krastus veido kāpas. Kritums jūras līmeņa un noteces svārstību dēļ ir mainīgs. Upes platums ir no 25-30 m sākumā līdz 45 m grīvā. Grīvā izbūvēta zvejas osta ar moliem.

Pietekas - labās > Mindes strauts; > Malduguņu urga; - kreisās <Torka urga; <Remešvalks;                 

Upi šķērso autoceļš P111 un pamestais Liepājas—Ventspils dzelzceļš.                 Nesajaukt ar Saku  - Daugavas < atteku!

Tebra ir Sakas > labā satekupe Aizputes un Pāvilostas novados. Iztek no Podnieku ezera Kalvenes pagastā

pamatnosaukums garumssinonīmikritumsvidējaissākotne iztekastāvoklis  baseinsnotece  īpašais

km
metrim/km 
mvjl.kanālskm² km³
 TEBRA 69 93   Podnieku ezers93,8 1,31 km 584,6 0,18 

Upes tecējuma lielākā daļa atrodas Rietumkursas augstienē (Bandavas pauguraine un Apriķu līdzenums), lejtece Piejūras zemienē. Upes vidustecē izteikta ieleja, kas sasniedz 10 - 20 m dziļumu. Daudz dīķu. Aizputē ierīkota ūdenskrātuve (Dzirnavdīķis). Saplūstot ar Durbi izveido Sakas upi. Lielākās apdzīvotās vietas krastos: Aizpute, Štakeldanga, Apriķi. Upi šķērso autoceļš P112.

VĒRTUMI krastos ; Dzinteres pilskalns;

Lielākās pietekas - >Alokste44; >Laža16; >Šteigutu valks6; >Lāču upe; >Āžu valks; <Karalanka; <Grāpste14; <Belzēju valks; <Teņņu valks;

Pieteku pietekas no iztekām - Podnieku ez. (Stulbe); <Kara lanka; <Metupīte; <Pora grāvis; >Laža16; <Muižarāju valks; >Alokste44; <Grāpste15 (<Mālvalks3,95; <Mālvalks2); <Brašu valks; >Sārkanvalks; <Jēkabvalks; >Saļienas orga (>Štaugutu valks); <Ažu v.; <Belzēju v.; <Āpu v.; <Kāvūžu valks; >Diņu orga; 

Alokste ir Tebras < kreisā krasta pieteka Aizputes novadā.

pamatnosaukums garumssinonīmikritumsvidējaissākotne iztekastāvoklis  baseinsnotece  īpašais

km
metrim/km 
mvjl.kanālskm² km³
 ALOKSTE 48,5 73   Tīdu ezers100,6  17,64 km292,3 0,09 

Iztek no Tīdu ezera Kalvenes apkaimē. Vasarā izteka izsīkst. Upe līkumaina, stāviem krastiem. Tek gar Kazdangu, ieteka pie Apriķiem. Nosaukums sastopams kopš 13.-14. gadsimta - Alouste, Allauxte. Pirmā mājvieta >labajā krastā Alokšņi. Tek caur Kazdangai, te dzirnavas. Augšpus Kazdangas upē atrodas Joda akmens (K-1994). Regulēšana notikusi 1954.-55., 1963,g., un 1972. 

Lielākās pietekas - <Skalda18 (<Lapupe14); 

Pieteku pietekas no iztekām - >Mīsika; <Piņķupīte; >Vaipa (>Pūņu d. -Maiķu valks); <Akmeņvalks; <Bērzu valks; >Brūžupīte; <Skalda18; (>Elkupīte; >Lapupe14 //Turlava \kļūdaini\ (>Gulvalks); >Raudiņa); >Krāvalks); 

Starp Alokstes < pietekām - Akmeņvalku un < Bērzu valku - Rokaižkrogū 1846.g. dzimis Fricis Brīvzemnieks. 

Bijušas Mosfiļm pilnmetrāžas flmas fragments YouTube - https://www.youtube.com/watch?v=Yekkw5m_31A 


Js logo ar saiti uz kartes produktu

KARTES - Izdevniecība "Jāņa Sēta" Liepājas apkārtne, 2011; karte mērogā 1 : 100 000 (kilometrs centimetrā). 

Durbe ir upe Kurzemes rietumos. Iztek no Durbes ezera

pamatnosaukums garumssinonīmikritumsvidējaissākotne iztekastāvoklis  baseinsnotece  īpašais

km
metrim/km 
mvjl.kanālskm² km³
 DURBE 47 \Duorbe\ 22 0,47 Durbes ezers 12,37 km 5020,161 

Augštece no ezera Durbes-Vārtājas senielejas Z daļā. No Cīravas pieņēmusi > pieteku Cepļupi pagriežas uz R un ieplūst Piejūras zemienē. Krastos atrodas Dunalka un Cīrava. Satekot kopā ar Tebru veido Sakas upi. Pēc Durbes upes regulēšanas 1929. - 1930.g. un 1961. - 1964.g. ūdens līmenis krities. VMPI projekts (1960.g.) paredzēja slūžas uz Durbes upes, bet tās nav izbūvētas. Sakas upes shēmā (1971.g.) bija paredzēta ezera līmeņa regulēšana, izbūvējot slūžas un dambi, un poldera būve. (Avots: VMP.) Senielejas krastos vairāki senču pilskalni. Tek cauri Durbes novada Dunalkas pagastamAizputes novada Cīravas pagastam un Pāvilostas novada Sakas pagastam

Lielākās pietekas - >Akmene15; >Dubeņa14; >Cepļupe10; <Ilmuts6; <Aistere6; <Kazupe6; <Kārpa8; >Lāņupe17; >Rāvene9; >Rudīte10; 

Lāņupe, arī Vecpils upe, Raģupe - sākas Bandavas paugurainē, ietek Durbes ezera A galā

pamatnosaukums garumssinonīmikritumsvidējaissākotne iztekastāvoklis  baseinsnotece  īpašais

km
metrim/km 
mvjl.kanālskm² km³
 LĀŅUPE17 Ragupe      12,26 km  

Lejtece senielejā, kuras krastā pie Vecpils Susku kaļķiežu iegulas - bijušās raktuves. Lejtecē (5,9 km), un līdz ar to ezerā, augstu piesārņojuma liīmeni nodrošina B kategorijas atļauja... Avots: (ezeri.lv). Pietekas >Dupļupe5; <Rasūte; 

Durbes pieteku pietekas no iztekām - 

(ZA >Lāņupe17 (>Dupļupe5; <Rasūte; >Ķiepa); (D <Trumpe6) -Durbes ezers-; <Aistere6; >Rāvene9; <Ilmuts6 (<Lankas grāvis); >Akmene15 (<Melnupīte; <Ašvalks); <Glemžvalks; >Dubeņa14; >Cepļupe10 (~Dzērves-Bērziņu avoti); >Rudīte10; >Pilsnika (<Kraukļu valks); <Gārde7; <Atupe6 (<Kārklleja); <Andreviču valks (<Sūriku valks); >Laumaņu valks; <Kārpa8 (>Mazā Kārpa); <Kazupe); 

Rolands Lebuss - VidesVēstis; Upju vizītkartes - Lāņupe; 2006. 

Rolands Lebuss - VidesVēstis; Upju vizītkartes - Durbe; 2006. 


SAKAS sateces baseins - >Mindes strauts; >Malduguņu urga; <Torka urga; <Remešvalks; >Tebra 69 (<Stulbe; <Karalanka; <Metupīte; <Pora grāvis; >Lāču upe; <Muižarāju valks; >Laža16; >Alokste44 -Tīdu ezers (>Mīsika; <Piņķupīte; >Vaipa (>Pūņu d. -Maiķu valks); <Akmeņvalks; <Bērzu valks; >Brūžupīte; <Skalda18; (>Elkupīte; >Lapupe14 //Turlava \kļūdaini\ (>Gulvalks); >Raudiņa; >Krāvalks1,0));  >Grāpste15 (<Mālvalks3,95; <Mālvalks2,0); <Brašu valks; >Sarkanvalks; >Šteigutu valks6; >Āžu valks; Diņa orga; <Jēkabvalks; <Belzēju valks; <Kāvūžu valks; <Teņņu valks); 

<Durbe47 -Durbes ezers- (ZA >Lāņupe17 (>Dupļupe5; <Rasūte; >Ķiepa); (D <Trumpe6); <Aistere6; >Rāvene9; <Ilmuts6 (<Lankas grāvis); >Akmene15 (<Melnupīte; <Ašvalks); <Gliemežvalks; >Dubeņa14; >Cepļupe10 (>Dzērves-Bērziņu avoti); >Rudīte10; >Pilsnika (<Kraukļu valks); <Gārde7; <Atupe6 (<Kārklleja3,5); >Sūriku valks; >Andreviču valks; >Laumaņu valks; <Kārpa8 (>Mazā Kārpa); <Kazupe); 

Gunta Leja, Zem dzērves spārna 2007 (Cīravas pagasts), Bērziņu avotu grupa - ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis.   Dienvidrietumos no Bērziņiem, starp Dzērvi un Aizputi, skaista kāpjošu avotu grupa, kas izverd no pašu izgulsnēta baltā kaļķakmens spraugām, avotu strauts veido ūdenskritumus. Kāpjošo avotu grupa, divdesmit septiņu hektāru platībā, ar lieliem debitiem, ir saldūdens kaļķu iegulas. Lielākā daļa avotu izplūst pārveidotā reljefā - bijušajā avotkaļķu lauztuvē, līdz ar to arī avotu biotops ir ievērojami pārveidots. Ūdens ir neparasti dzidrs, cauri tam redzamas gan maziem krāteriem līdzīgās avotu iztekas, gan neparasti skaisti zemūdens augi, gluži kā lielā akvārijā. Saglabājies ari gandrīz kilometru garais grāvis, pa kuru ūdens senāk plūdis uz dzirnavām.

Ja tomēr meklētais ūdens neatradās - RAKSTI - un pēc dienas vajadzīgais būs klāt!


pamatnosaukums garumssinonīmikritumsvidējaissākotne iztekastāvoklis  baseinsnotece  īpašais

km
metrim/km 
mvjl.
km² km³
           


Še redzamā lapa ir mans melnraksts par tēmu "dzimtās zemes upes". Ja gaidītu skaistu pabeigtu, nesagaidītu. Ai. Liepiņš 

Šeit es varu ievadīt gan tekstu, gan ievietot attēlus un tabulas, ja ir tāda nepieciešamība. A. L. 

Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.

 .