Briede ~ ietek Burtniekā 

Briede (arī Līdace) ir upe VIDZEMĒ, Augstrozes paugurvalnī un Burtnieka līdzenumā BurtniekuKocēnu un Pārgaujas novados.                                                                                                                                 PAPILDINĀTS-07.02.2017.

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.
regulēta
km² 
km³

 BRIEDE 42 (45) Līdace 200,5   17,5 km
449 personvārds Wrede

Sākas purvainā apvidū pie Kuņņu kalna (116m) Umurgas pagastā. R no Cēsīm Augstrozes paugurainē (shēmā citādāk!). Augštece pirms Vaičaku dīķa saucas Pūčupe - ūdensšķirtne ar Gaujas >Braslu. Savukārt nosaukums `Lielupe` ticis iedēvēts posmam pēc < sānupes Paktenes pievienošanās. Augštecē sapludināti padaudzi dīķi. Šķērso vairākus purvus, no kuriem lielākais Zažēnu purvs pie Zilākalna. Caurtek Vīķvēnu ezeru pie Mazbrenguļiem. Ietek Burtnieka ezera dienvidu galā. Darbinājusi piecas vēsturiskās ūdensdzirnavas. Jau 20.gs. sākumā atzīmēts, ka caur to zivju svētība ievērojami mazinājusies. Lielākās apdzīvotās vietas krastos: Mazbrenguļi, Bērzaine

Lielākās pietekas - <Mazbriede19; <Grūžupīte14; <Paktene13, >Ziede12, <Drona //Pučurga11;

Nosaukums Līdace atrodams kopš 13. gadsimta dokumentos.

Gan galvenās, gan sānupes nodarbina vairākas ūdens dzirnavas, kā Sprēstiņos, Kārlīšos, Dikļos, Baļļā, Pučurgā. (R.C.1930)

Valsts Arhīvs, Marta Āboliņa., Matīšu draudze zviedru laikos.
- Arī dienvidaustrumos un dienvidos robežu Matīšu draudzei zināmā mērā ir nospraudusi pati daba ar Briedēs upi (kas 16. gadusimteņa sākumā saukta par Lideci,) bet 1688. gadā pie Burtnieku Jaunās muižas — par Jelgavu (Gelgaue). 

Diklēniešos pieupes pļavas - Lielupes pļavas;

Vīķvēnu dabas liegums -
 DA pārvaldes saitē

Burtnieku ezera pļavas;
 VĒRTUMI KRASTOS -
> Daviņu Lielais akmens;
> Briedes krogs;
> Burtnieku vējdzirnavas; 


Fragments
- Meklējot pēc Briedēs sākuma avotiem, daudzās mūsu ģeogrāfijas kartēs atrodam nepareizus zīmējumus. Briedē sastādās īstenībā no 3 satekām. Visgarākā no viņām tā, kas iz ceļas no 3 Baužu ezeriņiem, no kuriem pirmais pie Mazmuižas mājām, Cēsu apriņķa Lenču pagastā, 62 m virs jūras līmeņa. Mērojot no šīs sākuma vietas līdz ietekai Burtniekā, Briedēs garums gaisa līnijā 35 km, bet sekojot viņas līkumiem tas izstiepjas līdz 45 km. šīs upes virziens viscaur iet no dienvidiem uz ziemeļiem, ar mazu izliekumos uz rietumiem. Otrs upes zars sākas Dauguļu pagasta Sprēstiņu novadā, dienvidrietumos no Sprēstiņu muižas, tek ziemeļaustrumu virzienā tai garām un savienojas pie Mazbrenguļu muižas ar iepriekš minēto labu tiesu garāko zaru. Sprēstiņu upes augšgals straujš, salasa savus ūdeņus starp Augstrozes austrumdaļas kalnu pauguriem, sauktiem par „rozām". (Cukurs1930)

Ziede ir > labā Briedes pieteka Valmieras rajonā, Burtnieka līdzenumā. Reizēm pieņemta par pašu Briedes augšgalu.

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.

km² 
km³

 ZIEDE12  Ziedene0,6 Lielais Bauzis 60,5 taisnots 420,013

Upe iztek no Lielā Bauža ezera blakus šosejai Rīga - Valmiera. Caurtek Teterkalna-Mucenieku purvu, krasti zemi purvaini. Gultne visā garumā regulēta..., pievienojas atklāti meliorācijas grāvji. Pieteka Ošupe;

Kulturvēsturiskas pietekas no vietnes Historia.lv - Cēsupa grāvis; Andriņu grāvis;

Mazbriede ir < Briedes pieteka jeb tās augšgala R zars. Briedīte jeb Dikļupe Valmieras raj.

Sākas Madiešēnu purvā no Dauguļu Mazezera. baseins Burtnieku līdzenumā. Augštece regulēta par 6 m platu grāvi. Pirms Dikļiem pagriežas uz A un tek pa ieleju, dzirnavezers (5 ha). Lejtecē Zilākalna purvos regulēta. Pietece galvenokārt no grāvjiem. Uzņem < pieteku Zundu (Dikļupīti) no Ozolezeriem. (A.Zīverts95)

Mazbriedē dziļāks līcis - Baronbedre - saite uz historia.lv,

JS logo ar saiti uz kartes produktu-

KARTES - Izdevniecība "Jāņa Sēta" Valmieras novads 2015., mērogā 1 : 75 000


Patreiz atšķirtā lapa ir kā PARAUGS, kādas ziņas iespējams sasmelt par teju vai ikvienu Dzimtenes straumīti.

Briedes sateces baseins no iztekām

BRIEDE42 -Vīķvēnu ezers (<Pūču strauts -Vaičaku dīķi); >Paltīte; >Ziede12 -Lielais Bauzis (<Mirkšis), (Ošupe); <Gružupīte13 (<Menčupīte -Augstrozes Lielezers78- Stopura grāvis1,98); >Zilūžu grāvis?; <Mazbriede19 -Dauguļu Mazezers (<Zunda //Lapurga10); <Paktene13; <Ežupīte7; >Kauliņupīte; >Meļļu gr.4,5; >Brenguļupīte; <Rūņu gr.3,21; <Budze //Pinte (>Pikātu upīte); <Drona //Pučurga11 (<Unguru gr.); <Briedes vecupe; 


Atgādinājums, ka autortiesību likuma izpratnē autortiesību subjekts ir kā saturs un noformējums, tā arī sakārtojums! ©


Guntis Eberhards, Laimdota Kalniņa, Ilga Zagorska, SENAIS BURTNIEKU EZERS UN AKMENS
LAIKMETA APDZĪVOTĀS VIETAS 

Pieturas vieta Briede  uz šaursliežu dzelzceļa līnijas Valmiera-Ainaži - saite historia.lv



shema no grāmatas Burtnieku ezers un tā upes, Reinis Cukurs, 1930.g.


Briede sākas Baužu ezerā ap 62 m v. j. līmeņa. Sākumā tā līkumo pa platām purvainām lejām, kuras izrāvuši ledāja kušanas ūdeņi Augstrozes-Dauguļu gala morēnas joslas austrumu pamalē. No šīs gala morēnas joslas Briede uzjem divas pietekas: Sprēstiņu upi un Dikļu upi. Sprēstiņu upe sākas starp gala morēnas pauguriem, kuru augstums pārsniedz 100 mv. j. līmeņa. Lejgalā tā tek pa senlejas posmu un pie Mazbrenguļu muižas pievienojas Briedei. Dikļu upe sākas Augstrozes Mazezerā, pēc tam tā šķērso lielo Madiešēnu purvu un met līkumu uz ziemeļiem, lai apkārt gala morēnas joslas paaugstinājumam nokļūtu lielajā purvainajā ieplakā, kas plešas ziemeļrietumos no Zilā kalna. Šinī ieplakā tā pievienojas Briedei. Te Briedē ieplūst arī Ķelderu upīte, nākdama no ziemeļrietumiem. leplakas ziemeļu gals ieguldīts drumliņu ainavās, kas sevišķi pastiprinās ieplakai austrumos. Lai nokļūtu no ieplakas Burtnieku ezerā, Briedei jāielaužas drumliņu apgabalā un jāpārgrauž daži drumliņu garenie sliekšņi. No kreisās puses tā uzjem vēl Z i e d e n i un Pučurgu. Puču r g a sākas drumliņu ainavu ielejās dienvidrietumos no Burtnieku ezera un tek gar Matīšiem. Devona ieži upes gultnē atsedzas tikai Briedes lejgalā, netālu no ietekas. Briedes garums no Baužu ezera līdz ietekai ir ap 45 km; tās līkumainuma koeficients ir 1,3. (LZDT36)

Ar izteku no Vīķvēnu ez. 163 Briede sākas 54m vjl., tās garums 34 km un baseins 490 km 2 . Otra Briedēs augšgala sateka ir garāka un sākas Bauža ezerā (62 m vjl.). Pieņemot to par Briedes izteku 124 158 , tās garums pārsniedz 40 km. Kā abas šīs satekas, tā augšgala tālākais plūdums tek pa plašām purvainām pļavām, kas pavada Briedi arī lejgalā tuvumā. Tikai dažus km pirms ietekas Burtnieku ezerā un dažos vidus posmos tā šķērso nelielus paaugstinājumu rajonus, kur ieleja labāk izveidota un piekraste apdzīvota. Briedēs baseins veido Salacas baseina S daļu un uzņem vairākas pietekas no Dikļu, Dauguļu, Zilā kalna, Matīšu v.c. apkārtnes novadiem. Tās lielākās pietekas ir Sprēstiņu upe, Dikļupe, Paktene, Pučurga u.c. (Rutks60)

Ja tomēr meklētais ūdens neatradās - RAKSTI, - un pēc dienas vajadzīgais būs klāt!

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.

km² 
km³

          

Še redzamā lapa ir mans melnraksts par tēmu "dzimtās zemes upes". Ja gaidītu skaistu pabeigtu, nesagaidītu. Ai. Liepiņš 

Šeit es varu ievadīt gan tekstu, gan ievietot attēlus un tabulas, ja ir tāda nepieciešamība. A. L. 

Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.

 .