Lietišķi upju aprakstu piemēri

Lielās juglas > sānupe KRIEVUPE tika tīrīta, pētīta un vēl tīrīta 1987.-89. gados 

No Usmas ezera līdz jūrai pa Enguri - Rindu - Irvi;

Liepājas ezerā ietekošā, Baltijas jūras mazo upju baseina BĀRTA laivojamajā posmā no Luobas ietekas;

Lielupes > labās satekupes MĒMELES pilna garuma kilometrāža;

Vikingu arheoloģiskās rekonstrukcijas Aifur ekspedīcija 2001. gadā laika režīms Augšdaugavā un Vidusdaugavā līdz >Dubnai;

Fragments no ceļveža Lejup pa ABAVU (I.Lukss, V.Avotiņš, 2004), Rendas posms - vērtumi upē un abpus krastos;

Krievupe kā mežonības pārsteigums

Pievilcīgs ceļojums jo ved uz Rīgas pusi. Triju dienu laivojumu plānojām no Cepīšu mežniecības kur upi šķērso Ropažu-Vangažu ceļš. Vienas dienas izklaidi var sākt no Pleskavas lielceļa un līdz juglai. Tie arī divi būtiski atšķirīgi posmi - pilnīga neapdzīvotība un klātesoša civilizācija. Laivošanā kilometri ir mazsvarīgi, tamdēļ šajā aprakstā vadamies pēc stundām : minūtēm` - laika attāluma. 1987.gadā.

0:00` Cepīšu mežniecība, pirmo kilometru upe līkumo pa krūmainu ieleju; 1:40`   Līkumi kļūst mazāki, pārmaiņus krastos plavas; 2:05` Tiltiņš, aiz tā vēl divas laipiņas, visiem laivas apnesamas. Pirmie meža koki parādās <kreisajā krastā;  4.40`  Tilts apnesams pa > labā krasta pļavu, drīz upe pilnībā ietek mežā. Sākas upes dabīgā līkumotā gultne starp kāpām. 7:20`  < krastā divas piemērotas vietas nakšņošanai, > krastā ceļš kurš iziet uz Pleskava šoseju šķērsojot dzelzceļu.; 8:40`  Krievupe šķērso maģistrālo augstspiediena gāzes vada stigu, baļķu tilts.;  9:50`  > stāva kāpa, upe pagriežas uz rietumiem;   11:30`  Vairāki lieli bebru aizsprosti, pirms apnešanas jāatrod ērtākā taciņa brikšņos;  13:00`  Brasls, pāri upei stieple. Pagrieziens pa labi - sākas taisnots posms. Gultnē akmeņi, straumītes.; 14:00`  Baļķu tilts, brīvi izbraucams. < krastā sākas pļava.;  14:30`  >krastā pie grāvja ietekas pļavas stūris, pēdējā vieta normālai nakšņ ošanai.  15:00`  > pieteka Mude. No šejienes taciņa un stiga izved tieši Krievupes dzelzceļa pieturā; 15:10`  Dzelzbetona tilts, straumes izskalots krasts, straujāka vieta. 17:00`  Upe pelīkumo pie meža un pazūd zem dzeloņdrātīm. Apnešana pa >krastu 1,2 km.  17:20`  Parādās apdzīvotība, līdz Pleskavenei trīs tiltiņi.Garkalnē starp caurtekām astoņi tilt un laipas;  18:00`  lejpus šosejas >krastā sākas OS sporta karte. Vairākas laipas, platums ap 8 metri, lieli koki. Plaši līkumi zemās pļavās, kuras augstā līmenī applūst.;  20:00`  Tuvojoties ciematam upe . pietuvojas mežam kur arī ceļš uz autobusu.; 20:20`  Tilts, Baltezera mežniecība, upē straume un lūžņi.;  21:00`  pagrieziens pa >, straume pazūd, krasti niedraini. sākas Upesciema zivju dīķi;  21:40`  Dambis dīķa galā, līdz autobusa galapunktam 0,5 km. Turpinot braucienu pa Lielo Juglu un Juglas ezeru var sasniegt 6. tramvaja galapunktu.

Pirmpublicējums ūdenstūristu biļetena "Straume" 1989.gada 4/5 numurā.

Engure - Rinda - Irve - 86 kilometri

Konspekts pēc ceļveža "No Usmas līdz jūrai", 1991.g..

 KM līdz ietekai jūrāposma
KM
 metri 
  Izteka no USMAS ezera00,0 kritums 
 Gaiļu tilts3,0   
  Ugāles dzirnavas3,0   
  Ventspils lielceļš2,0   
  Ventspils dzelzceļš2,0   
  tilts Ugāle - Ance4,0   
  ieteka Puzes ezerā7,0 8,8  
 Puzes ezers 4,4   
  RINDAS izteka   
  Sīrupju tilts7,0   
  tilts Pope - Virpe7,0   
     
     
     

BĀRTA laivotājiem -

Bārtas upe (arī Nīca, lietuvjiem Bartuva), pieteka Apše - robežupe. garums 98 km, Latvijā 44 km , kritums Latvijas daļā 9,3 metri jeb 0,2 m/km. Regulēta kopš 1923.g., lejtecē pirms Liepājas ezera iedambēta.

Attālums līdz ietekai    Orientieri                                     Apskatāmais

 46          labā krasta> pieteka Luoba                      (sic!) Lobes ezers un Lobe Ogres pieteka

4 4         > pieteka Apše, robeža              ozols 5,4 Sedviņu kapos

                                                                               2km augšup gar Apši Kalētu pilsk.; bij.muita Plūdoņos

40          bij. Celminieku tilts; > piet. Pūce

32          > piet. Vārtāja                            satekā Bārtas (Kalētu, Krūtes) pilskalns {APRAKSTS}

                            Zveju līkums                               > pie Dižzveju mājām GOBA 5,4 m

26       TILTS ceļam Bārta-Rucava        < Bārtas baznīcas drupas; upe-jaukākās vietas pagastā

            > Plostnieku (tautā pilskalns) un Franču 1812.g.kapi, piemineklis J.Birzniekam (1895-1955) zemkopības min.

            > pieteka Elkupe                                < Rātu kapi, piemiņas akmens skolotājiem Bergmaņiem

                > pieteka Kārklupe                    upei D 2km Austras Pumpures dzimtās mājas ANIĶI                     

                 > pieteka Vilkupe

20           Vīles tilts bij.šaurā dz.ceļa;          aizsprosts pie “ODA” (?)

            > atpūtas vieta “pie Neptūna”

17       piekaru trosu tilts                        > hidroloģiskais postenis Dūkupji

9          kreisā krasta< pieteka Jēčupe                  

7            TILTS ceļam Grobiņa-Nīca        `nīca` nozīmējot – zema vieta

0                        Liepājas ezers / IZKĀPŠANA pa < laivu bāzē pie Reiņu meža

 Tavām piezīmēm:

MĒMELE

Kilometri no grīvas/ augstums metros vjl./ posma kritums (m/km)/ orientieri/ piezīmes

142

138    78,0     0,3       labā (>) pieteka Vižuonis                     

134                           koka tilts                                              

121    72,7     0,5       Kvetkai tilts                   

114    69,3     0,4       > pieteka Nereta,                                  Latvijas robeža

98      63,3     0,4       > krastā Mēmele                                  

91      60,6     1,1       Lielmēmeles krāces                              

81      49,7     0,7       > pieteka Suseja                                   

76      46,2     1,0       > pieteka Viesīte                                  

65      34,9     0,6       > krastā Kurmene                                

58      30,5     0,3       < pieteka Apašča                     

47      27,5     0,6       Skaistkalnes tilts,                                  aizsprosts

37      21,8     0,4       > krastā Ānsmēmele, pretējā pusē robeža ar Lietuvu beidzas

32      19,6     0,3       > krastā Jaunsaule                                 

26      18,0     0,5       < krastā Ērgļu ciems                            

22      15,8     0,1       < krastā Brunava                                 

12      14,8     0,2       > krastā Vecsaule                                

10      14,5     0,1       < krastā Lejnieki – Viļa Plūdoņa muzejs             

2        13,7     1,3       Bauska, tilts pilsētas centrā                  veco dzirnavu aizsprosta balsti

                                 < krastā Bauskas viduslaiku pils, Ķirbaku salas

0        11,0                 sateka ar Mūsu, Lielupe

laivas.lv ©

Mēmele ir viena no retajām braucamajām Zemgales - Augšzemes - Sēlijas upēm. Pateicoties savam robežupes statusam, tā ir paglābusies no kaimiņos esošās Dienvidsusējas likteņa un nav mazo HESu izspēkota. Vienīgais zināmais mēģinājums uzbūvēt HESu pie Skaistkalnes bij. Graša dzirnavu vietā ir cietis neveiksmi pateicoties Leišu pretestībai un, cerams, tā tas arī paliks.

Upē ir tīrs ūdens un tā tek! Šī upe tiešām tek. Visu laiku! Apskatiet upes garenprofilu un krituma diagrammu pa labi - tāda krituma nav nevienai vasaras periodā braucamai Latvijas upei, varbūt vienīgi Salacas lejtecei. Bet šeit upe 100km garumā tek... :) Intersanti, ka augšteces posmā upes kritums ir vienmērīgs un tajā nevar izdalīt izteikti krāčainus posmus, savukārt lejpus Susejas ietekas mierīgi posmi mijas ar lokālām burbuļojošām krācītēm, tādejādi izdabājot visām gaumēm.

Robežupes statuss rada arī dažu labu problēmu. Kopš Latvijas pievienošanas Šengenas līguma valstu saimei nometnes varat būvēt abos upes krastos, bet robežsargi tagad slēpjās visos ceļmalas krūmos... pases līdzi jāņem obligāti - upes otrajā pusē ir naidīgā kaimiņvalsts Lietuva. Atrašanās šeit bez pases var izmaksāt vairāk kā laivu brauciens.

Mēmeles maršrutus apkalpo Campo atbalsta punkts "Krastmalās" pie Skaistkalnes. Šeit arī vieta jūsu auto, telšu un ugunskura vietas un pirts. No upes meklējiet robežstabiņu ar km atzīmi "1085".

AIFUR expedition 2001.g.

Vikingu kuģa vēsturiska rekonstrukcija jau daudzus gadus vago Eiropas vēsturiskos ūdensceļus. Pienāca kārta Dveinai-Daugavai. Vasaras Saulgriežos sagaidījām zviedru kuģi Piedrujā un nomainījām baltkrievu airētājus.

Kopējais ceļš līdz Līvāniem tīrā laikā prasīja 24 stundas. Zemā ūdenī un ar garām atpūtām deviņu diennakšu laikā.


GAUJAS LEĢENDA

Pēc grāmatas Latvijas ūdeņos kurā apkopoti autora Inta Luksa mērījumi uz padomju topokartēm kilometriniecē.


RENDAS ZELTA RUDENS CEĻŠ

 Kurzemes vidienē, krustcelēs starp Usmu un Ventu, mazs ciemats Renda snauž Abavas senielejā. Zaļumos iegrimušam tam var patraukties garām ātrumu nesamazinot. Rendas tilts ir pēdējā Abavas šķērsojuma vieta tās teces pēdējos 50 km pirms Ventas. Tūristiem līdz šim vispazīstamākais ir laivu nobrauciens, vēsturiskais Kursas hercogu ceļš, izejvielu un ražojumu pārvadājumi – zelta ceļš.


Uz Rendu var doties ziemā, kad daba dāvā zaļo oāžu vērojumus ap avotiem un čiekuri birdina sēklas, vai pavasarī uzplaukstot leduskritumiem senielejas sāngravās un ievziediem rotājot bruģi, bet visu gadu saņemsiet biodinamisko saimniecību viesmīlību un veselīgos produktus

Tikai gar Abavas krastu pa taciņu atnākt vairs nevar, tās izzudušas pārmainoties makšķerniekiem. Aizraujošākie atklājumi Rendā vienmēr saistīsies ar hercoglaika rūpalu pēdām. Tos izložņāt jārēķinās ar vislielākajiem brikšņiem, nezālēm, tāpat arī meklējot avoksnājus, vispirmatnīgāko dabā.

Laivotājiem plūdena pastaiga vai putojošs leciens; Velobraucējiem iejušanās sendienu ceļā; Kājiniekiem mežezera taka un hercoglaika brikšņi; VISIEM dabas veltes un bodinamiskie produkti!

APDZEJOTĀ RENDA

Ceļojumu uz Rendu var iesākt caur literatūru. Jā, tieši ar daiļdarbiem, un nevis daudzajiem Abavas krastiem veltītajiem ceļvežiem. Tas daudziem varētu būt atklājums, ka Rendas vārds saistīts ar Jāni Jaunsudrabiņu un Imantu Ziedoni, bet Valdis mērojis simtiem kilometrus kājām lai ieraugot Ivandes ūdenskritumiņus salīdzinātu tos ar Pērses gravas ainām. Gar Rendu traucies vajātais Sakšu Morics Jāņa Grīna romānā un arī bēguļojošs dzimtļaužu zēns Aleksandra Grīna stāstā patvērumu rod še. Mūsdienu pilnīgi reālas vietas ir Ārsta māja, kur ilgus strādādams Rendas atmiņā ierakstās Jānis Liepiņš, bet jo īpaši Dzelzāmuri – kopš 1926.g. rakstnieku Deļļu patstāvīgā dzīvesvieta. Te Jaunsudrabiņš savu brīdi piemeties, te Ziedonis atspēries Kurzemītei. Pašu Vilmas Delles un Jēkaba Delles rakstītajam vēl sagaidāma lielāka pazīstamība.

VALDIS          1892.g. vasaras ceļojuma iespaidi -

Bet par to ūdenskritumi te ir veseli divi – abi vienāda augstuma un krāšņuma: pirmais platāks un lēzenāks, otrs, klinšu spraugā iespiests, šaurāks, straujāks, varenāks, īpaši uzplūdu laikā.

Tikai piekļūšana abiem, kaut gan tie atrodas gravā pavisam netālu viens otram, pa krastā iemīto taku visai neērta: kad esi apskatījis vienu, jārāpjas krastā augšā un pēc neliela gabaliņa atkal pie otra lejā; lietainā laikā, kad taciņi kļuvuši slideni, kāpaļāšana var iznākt diezgan riskanta, pat bīstama, jo vienīgās atbalsta un pieturas vietas ejā tikai kokui sasknes, atvasītes un trauslie zari.


Brauciens gar Abavu

Smiltis kā gar jūrmalu. Klusajā Kuldīga. Tad Kabile. Muiža ar dažiem veikaliem un baznīcu arī jauka vieta. Aizupe Zemgalē. Līdzība no iepriekšējās muižas ar plašu koppienotavu, siernicu, kur mēnesī pārstrādā ap 160 muciņu sviesta (pirmā šķira). Muižas centrs ar visām ēkām piešķirts baronam H., viņš pats ārstējās Vācijā, bet saimniecību vada kāds V. Pilī vēl atrodās greznas mēbeles un ļoti plaša bibliotēka. Viss, protams, neizmantots. Sabile. Ceļš ved lejup un tā it nemanot, kā gravā, ieslīdam jaunā pilsētiņā. Visskaistākais, saistošākais skats pār pilsētu ir no pilskalna, no kurienes var pārredzēt plašu tālumu, kur kā sērkociņu kastītes izskatās malkas grēdas gar Abavu. Valdzinošs skats. 3- 4 klm lejup gar Abavu, kur krāc Rumba, līdzīga Ventas krācei pie Kuldīgas, aug, top saucamā Jaun-Sabile. Skaistu dabas skatu bagātīgi apveltīts Sabiles Kandavas ceļš, kas vietām tuvu aizlokās gar Abavu. Sevišķi jauka vieta ir pie Plostniekiem (9 klm no Kandavas). Kandava. Tā līdzīga Sabilei. Kāds jaukums. Arī turienes sēruvannas jau top tāļāk pazīstamas. Viena vanna - Ls 0,50. Daži turp aizbraukuši klibi un nevarīgi, bet atgriezušies vingri. Pilsēta atrodās itkā bedrē, tāpēc plašais skats atvērās tikai no pilskalna. Netāļu ārpus pilsētas ir arī jauks senču pilskalns. Saldus. Tas atdzīvojas. Kāda pilsētiņu līdzība - visas viņas atrodās ielejās. Katram, kam izdevība, vajaga skatīt vispirms mūsmāju jaukumus un tad ārzemes.

Latvijas Tūrists 1930.08.01.

AMATAS TAKA

Amatas upes un tās krastu neskarto skaistumu vislabāk baudīt dodoties pastaigā pa Amatas taku, kas 12 km garumā vijas no Melturiem līdz Vec-Lauču titam. Taka piemērota īstiem dabas draugiem, augstas smilšakmens kraujas mijās ar mežiem apaugušām stāvām kraujām. Ģeoloģiskā taka sastāv no 3 saistītiem posmiem: Melturi – Kārļu zivjaudzētava, Kārļu zivjaudzētava – Zvārtes iezis, Zvārtes iezis – Veclauču tilts. GNP©

Amatas taka_karte

Velobraucieniem taka nav piemērota!
Amatas senieleja veidojusies vienlaikus ar Gaujas senieleju leduslaikmeta beigu posmā un pēcleduslaikmetā, ledāja kušanas ūdeņiem plūstot uz Gaujas ieleju. Gaujas NP teritorijā Amatas senielejas dziļums sasniedz 50 metrus un platums palielinās līdz apmēram 1-1,5km.
Augstas kraujas (vairāk ne kā 40 metru), kurās redzami augšdevona Pļaviņu svītas dolomītu un augšdevona Amatas un Gaujas svītu smilšakmeņu atsegumi, mijas ar mežiem apaugušām, 3-46m augstām stāvām kraujām.
Amatas senieleja ir nozīmīga ne tikai ar savām dabas ainavām. Tās krastus grezno dolomīta un smilšakmens atsegumi, kas atklāj zemes vēstures lappuses 350-400 miljonu gadu tālā pagātnē, kad Latvijas teritoriju klāja jūra.
Amatas ielejas apmeklētājiem iespējams šeit 12 km garā (~6h ilgā) pārgājienā iepazīties ar devona perioda nogulumiežiem, kas veidojušies senajā devona jūrā.
Tālajā, simtiem miljonu gadu pagātnē no ziemeļiem uz dienvidiem plūstošo upju straumju nestie smilšu graudiņi nogulsnējās jūrā, sablīvējās un sacementējās. Senajā devona jūrā mērenā siltumā un neliela sāļuma apstākļos radās pirmās zivis – mūsu zivju senās priekšteces. Devona periodā bija raksturīgas bruņu zivis un bārkšspuru zivis. Jūras un lagūnu krastos auga arī senie augi, kuru pārakmeņojumi, tāpat kā zivju atlieku pārakmeņojumi vai fosilijas, atrodami devona iežu slāņos.
Amatas senieleja ir sevišķi bagāta ar ģeoloģiskajiem dabas pieminekļiem. Vispirms jāmin tas, ka ievērojamākie no tiem atrodas valsts aizsardzībā. Tiem ir liela zinātniska un izglītojoša nozīme. Nelielajā Amatas senielejas posmā no Rīgas-Veclaicenes lielceļa līdz ietekai Gaujā apskatāmi vairāk nekā 20 smilšakmens un dolomīta atsegumi, no kuriem 10 ir valsts nozīmes aizsargājami ģeoloģiski dabas pieminekļi.
Vislabāk Amatas krastu smilšakmens atsegumi ir saskatāmi vēlā rudenī, ziemā un agrā pavasarī, jo tos neaizsedz koku zaļā lapotne. Ziema piedāvās vienreizēju iespēju redzēt ledus ūdenskritumus, kas radušies vietās, kur upē ietek nelielie avotiņi. Agrā pavasarī, kad ūdeņi satrakojušies, gar krastu rāmi staigājošos ik pa brīdim apdzīs straumes nestie, asas izjūtas meklējošie laivotāji. 
Laiks: aptuveni 1,5 – 2h
Gājiens marķēts ar oranžas krāsas atzīmēm uz koku stumbriem, nav labiekārtota. Piemērots īsteniem dabas draugiem.
Atsevišķas vietas šajā posmā ir bīstamas – esiet piesardzīgi un uzmanīgi!
Gājienu var sākt gan pie Melturu tilta, gan no Kārļu tilta pie zivaudzētavas. Starta vietā var ierasties gan ar automašīnu, gan kājām. 

SĀKUMS / SARUNAS / KARTE / ZIŅU PŪRS / LASĪTAVA / VIDRŪPE / SAZIŅAI / UZ AUGŠU

Šeit es varu ievadīt gan tekstu, gan ievietot attēlus un tabulas, ja ir tāda nepieciešamība. Aigars Liepiņš

Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.

 .