Slocene ar pietekām ~

Slocene ir LIELUPES < kreisā pieteka Zemgales ziemeļrietumos.                                                          PAPILDINĀTS-22.06.2016.

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.
regulētakm² 
km³

 SLOCENE 44*Pulkaine 58    19,5 km
  izcelsme

* garums, - izteka - ieteka - PĀRMĒRĀMI! 

Augštecē mēdz saukt arī par Vēžupi (kas gan ir pirmā > labā pieteka), bet starp Valgumu un Kaņiera ezeru par Pulkaini. Upes sākums atrodas kartes sīktēls ar saiti uz Balticmapsļoti tuvu Abavai uz Tumes un Degoles pagastu robežas. Tek cauri Tukuma novada vidusdaļai, caur Tukumu un Valgumezeru  Engures novadā, caurtek Kaņiera ezeram (wiki saite). Ieteka Lielupē 28. km. Plūduma raksturs mainījies kopš Kaņierim izraka tiešu savienojumu ar jūru. Tamdēļ lejteci no Duniera ezera līdz Lielupei dēvē par Vec-Sloceni. 

Vēstures avotos atrodams arī upes nosaukums Sloka un Sloce. Piekrastes zvejnieku izrunā - Slocis. Nosaukuma izcelsmi viennozīmīgi saista ar putnu `sloka` Scolopax rusticola, kā vārdā arī dzimtas nosaukums 31 putnu sugai. 

KO RAKSTA CITI - Upe veidojusies apmēram pirms 12 000 līdz 13 000 gadiem, kad no šīs teritorijas atkāpās pēdējie ledājiLedus laikmeta beigu posmā upes straume gāja pretējā virzienā, respektīvi, no austrumiem uz rietumiem. Veidošanas stadijā tai bija ledus gultne. Šajā periodā izveidojās terases, kuras ir aplūkojamas arī šodien. (Tukuma ģeografija...) 

Apgalvojums ka "..šajā laika posmā kopā ar Abavu bija lielākā upe tagadējās Latvijas teritorijā" ir apstrīdams. Terases - bet tās nav salīdzināmas ar Daugavas senieleju, kura tad arī piegādāja ūdeni pieledāja ezeram tagadējā Zemgales līdzenumā. 

Plūdums vēsturē ~

Vēstures avotos pirmoreiz minēta 1225. gadā. Vēl Kurzemes hercogistes laikā tā bija kuģojama upe un tika izmantota kā ūdens satiksmes ceļš. Dažādās vietās un laikos pie tās ir bijušas dzirnavas, cepļi. 1667.g. tika izrakts savienojums starp  Kaņiera  ezeru un Rīgas līci, un 1906.g. būtiski padziļināts, kādēļ ietece no tā brīža ir Kaņiera ezers. Pirms tam Slocene caur Kaņieri, Duņieri un Slokas ezeru ietecēja Lielupē. Vēl 80-to gadu beigās Slokā pie Gagarina ielas tiltiņa bija aprūsējis uzraksts "Hercogu laika slūžas"! Tagad bijusī Slocenes lejtece (Vecslocene) novada Duņiera un Slokas ezeru ūdeņus Lielupē.

Šobrīd Slocene tiek izmantota elektrības ražošanai divos hes, kas atrodas Engures novadā netālu no Milzkalnes un Smārdes ciemiem. Uzceļot hes netālu no Milzkalnes tika atjaunots Šlokenbekas ezers. Vairākās vietās Slocene tiek izmantota kā peldvieta. Kādreiz arī  Tukuma pilsētā bija uzpludināts no Slocenes ūdeņiem ezers, kurš tika iznīcināts Otrā pasaules kara beigās, uzspridzinot tiltu un aizsprostu. Šobrīd aktīvi notiek centieni to atjaunot. (wiki) 

Diemžēl Vec-Slocene redzams jūtās pagalam slikti - Bigauņciemā to piegāna atkritumiem, tikām paši nespēj atgaiņāties no odiem. Turpretīm ietekot Lielupē kā Slokas ezera noteka rādās gluži dzīvelīga. 

Notikumi

Vasara 2015 - Diemžēl, lai uzzinātu ka mazās, Tukumam caurtekošās upes augšgalā bijis VAIRĀK kā 4 TONNAS zivju, vajadzēja notikt katastrofai notekūdeņu attīrīšanas iekārtās. Tagad tās varēja pat saskaitīt pa sugām. 

Atsegumi Smārdes apkārtnē, foto Gatis wondermondo.com.

Slocenes44 /Pulkaines sateces baseins no augšgaliem - 

>Vēžupe; <Moku strauts //Sudmaļupe; >Tumes strauts; >Vašleja18 /Mieču kanāls (<Sprungu strauts; <Kanennieku strauts; <Ratnieku strauts (<Rēpju strauts); <Viļņu strauts; >Kūlu grāvis; ?Pauru str.); <Zvirgzdupīte; <Tīles strauts; <Velna klēpja avots; -Valguma ezers-; >Skujupīte; >Samulomi; >Smirdgrāvis; -Kaņieris (>Medupīte (>Akiņa); >Stūrmaņupe?); <Starpiņupe |Ragaciema un Lapmežciema robeža| -Duņieris- VecSlocene (<Siliņupīte; >Vēršupīte (>Lūžņu gravis; >BertrumsX); -Slokas ezers; ?Direktora kanāls 

JS logo ar saiti uz kartes produktu

KARTES - Izdevniecība "Jāņa Sēta" Kuldīgas, Tukuma novads, 2015; karte mērogā 1 : 75 000 (750 metri centimetrā)


Sagataves -

Upīte Sloka jeb Slocene minēta jau 1255. g., tāpat jau 14. gadsimtenī tur pastāvēja ciems. Katoļu laikos jau minēta Slokas
Sv. Miķeļa kapliča. Ordeņa laikā 1520. gadā še iekārtotas dzirnavas
un pastāvējusi zveju iestāde. Hercoga laikā 1567. gadā Slokā uzcelta
jauna baznīca un noturēti gada tirgi. 1620-jos gados pēc mēra iedzī-
votāju skaits bija samazinājies līdz 3 cilvēkiem (1630. g.). Tanī pašā
gadā uz zviedru un kurzemnieku nolīguma pamata jūrmalā,
austrumos no Slokas dzirnavām, zviedriem atļāva uzmest skansti. Bet
tikai hercoga Jēkaba laikā šo darbu izveda, kad izrādījās, ka hercogs
bija iesācis Slokas slabadu pārvērst par tirdzniecības miestu. Kauguros
tieši piebrauca ārzemju un hercoga kuģi, slabadas tuvumā atradās
hercoga rūpniecības iestādes, un pastāvēja nodoms izlietot Slokas upi kā
kanāli uz Kaņiera ezeru. Atjaunoja arī vienu gada tirgu (29 septembrī).
1658./60. g. Sloka cieta no zviedriem, jo atradās tiešās satiksmes ceļā
starp Rīgu, Tukumu un Kuldīgu. Pēc slabadas un tās rūpniecības
atjaunošanas hercogs Jēkabs un vēlāk Frīdrichs Kazimirs piegrieza
sevišķu vērību Slokas jūras satiksmei un gribēja panākt Slokas un
Kauguru sakušanu vienā pilsētā. 1667./68. g. padziļināja Slokas upi
un ezeru un izraka kanāli starp Kaņiera ezeru un jūru. Liellaivas un
zvejnieku laivas brauca pa šo ūdensceļu un pieveda preci ārzemju
kuģiem, 

Ķemeru ahrstnecibas eestahdi darbina ar twaiku spehku un wajadzigo uhdeni apgahdà maschinam no weenigà Ķemeru kanāla. Tagad aiz şauşà un karstā laika kanāli uhdenis tà is schuhst un nokritees, ka war aptruhkt uhdeņa eestahdes wajadzibam. Bazchas wisai nopeetnas, jo no citureenes eestahdei uhdeni newar peegahdat. Dzimtenes Wehstnesis 1914.20.06. 

1924.11.01 Daba, Fr. Dravnieks 
 Kaņierim, kuru mūsu mācības grāmatās nepareizi sauc par Kanguru ezeru, ir divas notekas, — viena pa Slocenes upīti caur Duņieru uz Bigauņciemu, uz kurieni iet arī ūdens no Slokas ezera rietumgala, kamēr no austrumgala Slocene tek uz Lielupi, un otra, galvenā, tieši uz jūru. 

Atgādinājums, ka autortiesību likuma izpratnē autortiesību subjekts ir kā saturs un noformējums, tā arī sakārtojums! © 

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.

km² 
km³

          


Še redzamā lapa ir mans melnraksts par tēmu "dzimtās zemes upes". Ja gaidītu skaistu pabeigtu, nesagaidītu. Ai. Liepiņš 

Šeit es un Tu vari ievadīt gan tekstu, gan ievietot attēlus un tabulas, ja ir tāda nepieciešamība. A. L. 

Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.

 .