Slocene ar pietekām ~

Slocene ir LIELUPES < kreisā pieteka Zemgales ziemeļrietumos no Tukuma pauguraines uz Piejūras zemieni. Lejtece sagrozījusies cauri Slokas ezeram. Augšgals veidojies pieledāja ielejā kura bijusi saistīta ar mūsdienu Abavas senieleju.                                                                                                                      PAPILDINĀTS-22.06.2017.

* garums, - izteka - ieteka - PĀRMĒRĀMI! 

Augštecē mēdz saukt arī par Vēžupi (kas gan ir pirmā > labā pieteka), bet starp Valgumu un Kaņiera ezeru par Pulkaini. Upes sākums atrodas ļoti tuvu Abavai uz Tumes un Degoles pagastu robežas. Tek cauri Tukuma novada vidusdaļai, caur Tukumu un Valgumezeru  Engures novadā, caurtek Kaņiera ezeram (wiki). Nevar izveidot ieleju pamatiežu virsmas tuvuma dēļ.  Ieteka Lielupē 28. km. Plūduma raksturs mainījies kopš Kaņierim izraka tiešu savienojumu ar jūru. Tamdēļ lejteci no Duniera ezera līdz Lielupei dēvē par Vec-Sloceni. 

Vēstures avotos atrodams arī upes nosaukums Sloka un Sloce. Piekrastes zvejnieku izrunā - Slocis. Nosaukuma izcelsmi viennozīmīgi saista ar putnu `sloka` Scolopax rusticola, kā vārdā arī dzimtas nosaukums 31 putnu sugai. 

KO RAKSTA CITI - Upe veidojusies apmēram pirms 12 000 līdz 13 000 gadiem, kad no šīs teritorijas atkāpās pēdējie ledāji. Ledus laikmeta  beigu posmā upes straume gāja pretējā virzienā, respektīvi, no austrumiem uz rietumiem. Veidošanas stadijā tai bija ledus gultne. Šajā periodā izveidojās terases, kuras ir aplūkojamas arī šodien. (Tukuma ģeografija...) 

Apgalvojums ka "..šajā laika posmā kopā ar Abavu bija lielākā upe tagadējās Latvijas teritorijā" ir apstrīdams. Terases - bet tās nav salīdzināmas ar Daugavas senieleju, kura tad arī piegādāja ūdeni pieledāja ezeram tagadējā Zemgales līdzenumā. 

 foto Gatis wondermondo.com. 

Moku strauts, Sudmaļupīte (augštecē Skāmaņupīte) ir Slocenes < kreisā krasta pieteka Tukuma novadā. Izteka - uz rietumiem no Vecmokām. Tek dienvidu-dienvidaustrumu virzienā. Caurtek Jaunmoku dzirnavu ezeru. Ietek Slocenē pie valsts autoceļa A10 (Rīga—Ventspils). Upīti šķērso valsts autoceļi V1446 (Tukums–Milzkalne–Smārde–Slampe), A10, kā arī dzelzceļa līnija Ventspils—Tukums II. 

Skujupīte (arī Skuja, Skujupe) ir Slocenes > labā krasta pieteka Tukuma un Engures novados. 20 km, Izteka - pie Ozolpils. Tek ziemeļu-za virzienā. Ietek Slocenē lejpus Mazezera. Skujupīti šķērso valsts autoceļi A10 (Rīga—Ventspils), V1475 (Ozolpils–Kalēji–Smārde) un V1446 (Tukums–Milzkalne–Smārde–Slampe), kā arī dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II. 

Vašleja (arī Mieču kanāls) ir upe Latvijā, Slocenes > labā pieteka. Vašleja atrodas Austrumkursas augstienes Abavas senielejā. Upes baseina platība ir 98,8 km2 , upes garums ir 18 km, gada notece 0.020 km3 un kritums 25 m (1.4 m/km). Sākas Degoles pagasta dienvidos. Tek ziemeļu virzienā. Ietek Slocenē pirms Tukuma. Lielākā Vašlejas labā krasta pieteka ir Baltaču upe, kreisā krasta pietekas: Kannenieku strauts, Kūlu grāvis, Pauru strauts, Ratnieku strauts, Viļņu strauts. Upi šķērso valsts autoceļi - V1101 (Dobele–Lestene–Tukums), V1454 (Pičas–Praviņas–Kārtiņi), V1455 (Ozolpils–Degole), A10 (Rīga—Ventspils). Tās krastos atrodas Garauši un Gaiļi. Vašleja varētu būt tikai ie-leja, ne ūdenstece. 

Ratnieku strauts ir Vašlejas < kreisā pieteka Tukuma novadā. Tek austrumu virzienā. Ietek Vašlejā pie Praviņu kapiem. Lielākā pieteka - Rēpiņu strauts. Upi šķērso valsts autoceļi V1101 (Dobele–Lestene–Tukums) un V1454 (Pičas–Praviņas–Kārtiņi), tās krastos atrodas Kārtiņi  un Valeikas. 

Plūdums vēsturē ~

Vēstures avotos pirmoreiz minēta 1225. gadā. Vēl Kurzemes hercogistes laikā tā bija kuģojama upe un tika izmantota kā ūdens  satiksmes ceļš. Dažādās vietās un laikos pie tās ir bijušas dzirnavas, cepļi. 1667.g. tika izrakts savienojums starp  Kaņiera  ezeru un Rīgas līci, un 1906.g. būtiski padziļināts, kādēļ ietece no tā brīža ir Kaņiera ezers. Pirms tam Slocene caur Kaņieri, Duņieri un Slokas ezeru ietecēja Lielupē. Vēl 80-to gadu beigās Slokā pie Gagarina ielas tiltiņa bija aprūsējis uzraksts "Hercogu laika slūžas"! Tagad bijusī Slocenes lejtece (Vecslocene) novada Duņiera un Slokas ezeru ūdeņus Lielupē.

Šobrīd Slocene tiek izmantota elektrības ražošanai divos hes, kas atrodas Engures novadā netālu no Milzkalnes un Smārdes ciemiem. Uzceļot hes netālu no Milzkalnes tika atjaunots Šlokenbekas ezers. Vairākās vietās Slocene tiek izmantota kā peldvieta. Kādreiz arī Tukuma pilsētā bija uzpludināts no Slocenes ūdeņiem ezers, kurš tika iznīcināts Otrā pasaules kara beigās, uzspridzinot tiltu un aizsprostu. Šobrīd aktīvi notiek centieni to atjaunot. (wiki) 

Diemžēl Vec-Slocene redzams jūtās pagalam slikti - Bigauņciemā to piegāna atkritumiem, tikām paši nespēj atgaiņāties no odiem. Turpretīm ietekot Lielupē kā Slokas ezera noteka rādās gluži dzīvelīga. 

Notikumi

Vasara 2015 - Diemžēl, lai uzzinātu ka mazās, Tukumam caurtekošās upes augšgalā bijis VAIRĀK kā 4 TONNAS zivju, vajadzēja notikt katastrofai notekūdeņu attīrīšanas iekārtās. Tagad tās varēja pat saskaitīt pa sugām un nosvērt. 

Slocenes44 /Pulkaines sateces baseins no augšgaliem - 

>Vēžupe; <Moku strauts //Sudmaļupe; >Tumes strauts; >Vašleja18 /Mieču kanāls (<Sprungu strauts; <Kanennieku strauts; <Ratnieku strauts (<Rēpju strauts); <Viļņu strauts; >Kūlu grāvis; ?Pauru str.); <Zvirgzdupīte; <Tīles strauts; <Velna klēpja avots; -Valguma ezers-; >Skujupīte; >Samulomi; >Smirdgrāvis; -Kaņieris (>Medupīte (>Akiņa); >Stūrmaņupe?); <Starpiņupe |Ragaciema un Lapmežciema robeža| -Duņieris- VecSlocene (<Siliņupīte; >Vēršupīte (>Lūžņu gravis; >BertrumsX); -Slokas ezers; ?Direktora kanāls 

KARTES - Izdevniecība "Jāņa Sēta" Kuldīgas, Tukuma novads, 2015; karte mērogā 1 : 75 000 (750 metri centimetrā)

Sagataves -

Upīte Sloka jeb Slocene minēta jau 1255. g., tāpat jau 14. gadsimtenī tur pastāvēja ciems. Katoļu laikos jau minēta Slokas Sv. Miķeļa kapliča. Ordeņa laikā 1520. gadā še iekārtotas dzirnavas un pastāvējusi zveju iestāde. Hercoga laikā 1567. gadā Slokā uzcelta jauna baznīca un noturēti gada tirgi. 1620-jos gados pēc mēra iedzī-votāju skaits bija samazinājies līdz 3 cilvēkiem (1630. g.). Tanī pašā gadā uz zviedru un kurzemnieku nolīguma pamata jūrmalā, austrumos no Slokas dzirnavām, zviedriem atļāva uzmest skansti. Bet tikai hercoga Jēkaba laikā šo darbu izveda, kad izrādījās, ka hercogs bija iesācis Slokas slabadu pārvērst par tirdzniecības miestu. Kauguros tieši piebrauca ārzemju un hercoga kuģi, slabadas tuvumā atradās hercoga rūpniecības iestādes, un pastāvēja nodoms izlietot Slokas upi kā kanāli uz Kaņiera ezeru. Atjaunoja arī vienu gada tirgu (29 septembrī). 1658./60. g. Sloka cieta no zviedriem, jo atradās tiešās satiksmes ceļā starp Rīgu, Tukumu un Kuldīgu. Pēc slabadas un tās rūpniecības atjaunošanas hercogs Jēkabs un vēlāk Frīdrichs Kazimirs piegrieza sevišķu vērību Slokas jūras satiksmei un gribēja panākt Slokas un Kauguru sakušanu vienā pilsētā. 1667./68. g. padziļināja Slokas upi un ezeru un izraka kanāli starp Kaņiera ezeru un jūru. Liellaivas un zvejnieku laivas brauca pa šo ūdensceļu un pieveda preci ārzemju kuģiem, 

Ķemeru ahrstnecibas eestahdi darbina ar twaiku spehku un wajadzigo uhdeni apgahdà maschinam no weenigà Ķemeru kanāla. Tagad aiz şauşà un karstā laika kanāli uhdenis tà is schuhst un nokritees, ka war aptruhkt uhdeņa eestahdes wajadzibam. Bazchas wisai nopeetnas, jo no citureenes eestahdei uhdeni newar peegahdat. Dzimtenes Wehstnesis 1914.20.06. 

1924.11.01 Daba, Fr. Dravnieks 
 Kaņierim, kuru mūsu mācības grāmatās nepareizi sauc par Kanguru ezeru, ir divas notekas, — viena pa Slocenes upīti caur Duņieru uz Bigauņciemu, uz kurieni iet arī ūdens no Slokas ezera rietumgala, kamēr no austrumgala Slocene tek uz Lielupi, un otra, galvenā, tieši uz jūru. 

Ja tomēr meklētais ūdens neatradās - RAKSTI, - un pēc dienas vajadzīgais būs klāt!

Atgādinājums, ka autortiesību likuma izpratnē autortiesību subjekts ir kā saturs un noformējums, tā arī sakārtojums! © 

Še redzamā lapa ir mans melnraksts par tēmu "dzimtās zemes upes". Ja gaidītu skaistu pabeigtu, nesagaidītu. Ai. Liepiņš 

Šeit es un Tu vari ievadīt gan tekstu, gan ievietot attēlus un tabulas, ja ir tāda nepieciešamība. A. L.