LATStraujākās upes
Lielāko vērību straujupēm pievērš airētāji. Viņi arī vislabāk zinās to straujo ūdeņu daļu kuros kaut reizi gadā vērts iemērkt airus. Un cits saraksts būtu ar upju, strautu posmiem kuros var nolekt ar laivu, vai vienkārši čalās krastā pasēdēt.
Upes straujumu tā dēvēto, sauc par vidējo kritumu metros uz kilometru. Tā noteikšanai vajadzīgs zināt garumu un augstumu starpību starp diviem punktiem. Aritmētika elementāra, bet rezultāts daudz izsakošs. Laivotājiem galvenokārt. Ir vidējais lielums visam upes garumam, un ir atsevišķu īpaši strauju posmu kritumi. To ērti apskatīties campo.lv.
Vienkāršojot upes raksturojumu pēc kritumam/km, var viegli atcerēties - ZEM 1,0 m/km būs garlaikoti, sākot no 1,5 m/km (Mazā Jugla) nebūs jānopūlas, bet virs 2,5 m/km jau var gaidīt piedzīvojumu. ja vien posma kritumu nav piesavinājies kāds dambis.
Precīzāk tomēr būtu runāt par upes kritumu. Straumei un straujumam vēl vajag daudzumu - caurplūdi, ko mēra kubikmetros sekundē. Manuprāt patreiz ir sajaukusies zinātniskā izteiksme ar sadzīves valodu. Biologi pieliktu klāt dabiskus šķēršļus, ūdenszāles. Jo, lai cik krītoša būs upe, caur meldriem tā straume bremzēsies.
Latvijas apstākļos upes ir ļoti dažādas (ģeogrāfijas mācību -skat /mazās upes/). Iespējami strauja krituma posmi augštecē un lejtecē (Pērse), tikai lejtecē (Dzelda), un arī vidusdaļā (Jugla). Kas ir biežāk neņemos teikt, kamēr vēl pat kopējo upju daudzumu nezinu precīzi!...
Straujš ir arī cilvēks tādas upes krastos. Viņa prāts ir rosīgs, tiecas apmest kūleni, izgrauzt klinti, uzcelt... Tādos prātos rodas prieks par "mūs` upīte ir pati" straujākā! Atliek tikai pamainīt vāŗdu secību - MŪSU vis-straujākā..., netiks grēkots pret patiesību. Lai jau tiek katram no PIECIEM Latvijas novadiem sava VIS-straujākā, vis-tīrākā, skaidrākā. Lai katrā latvieša sētā ietek mūsu skaistākie padebeši!