Burtniekā ietekošās upītes ~ Rūja     Seda   Briede

Burtnieku ezerā ietek pa Saulei no Z - Rozas upe; ZA - Rūja; - Seda; A - Lielais grāvis; - Aunupīte; DA - Dūre; DA- Smiltsvēveru upīte; D - Ēķinupe; D - Briede; DR - Balodiņu grāvis //Santupīte; R - Bauņupīte,  R-Vienvīru grāvis; ZR - Ozoliņupīte. - Mugurupe;

PAPILDINĀTS-13.11.2016.

Dabas liegums Burtnieka ezera pļavas - DA pārvaldes saitē;

Saite uz Burtnieku ezeri.lv

         Par pašu BURTNIEKU - lūdzu ezeri.lv -


Vērā ņemamu versiju par Salacas sākotni piedāvā A.Melnalksnis - patiesībā viņa sākas satekot Rūjas un Sedas straumēm. Jo lūk ezerā to var novērot. 

 SAITES -
Gada piemineklis - Latvijas arheologu biedrība -
Pašvaldība - Burtnieku novada lapa;
Pilnīgākais apskats - Seno kulta vietu lapa;
skats no Salacas > labā krasta
                      VĒRTUMI EZERA KRASTOS ~


akmens laikmeta apmetne pie Salacas iztekas ~ Riņņukalns; Riņņukalna dobumakmens;  Kaulēnkalns; Zvejnieku senkapi un apmetne; Smilšakmens atsegumi un Dambju dižozols;

 VĒRTUMS Melnača jeb Mellaču dižakmens Maurupītē - saite uz ancientsites.


Ēķinupe, Ēķene, ietek ezera DR galā, teces virziens no D līdzās Briedei.

kartes sīktēls ar saiti uz BalticmapsGarums 16 km, viss Burtnieku līdzenumā. Vārdā nosauktas pietekas - labās >Slivēnu grāvis; >Melnupīte; >Maurupīte3,2; >Negurskas upīte; Kreisajā krastā izvietojies Burtnieku centrs.

Velnakalna dabas taka -

Spriežot pēc teksta dodies.lv, takas iekārtojums savu laiku ir nodzīvojis. Tomēr lai nokļūtu pie Ēķinupes krasta un Velna avotiņa taka ir.


Burtnieka drumlinu lauka centrālo daļu tagadējā reljefā šķērso izteikta, meridionālā virzienā izstiepta, ap 20 km gara depresija - pazeminājums bez drumliniem. Pazeminājums ievērojami papla šinās Sedas un Briedēs upes lejtecē. Šo plašo pazeminājumu, kuru tagad aizņem purvaini meži ar dabisko pļavu laukumiem vai meliorētām pļavām (Silzemnieku-Buļļupītes pļavas), leduslaikmeta beigu posmā un pēcleduslaikmetā klāja senā Burtnieka ūdeņi. Leduslaikmeta beigu posmā un pēcleduslaikmeta sākumā senais Burtnieks bija ap 20 km garš, bet tā krasta līnijas kopgarums, ieskaitot salas, pār sniedza 150 kilometru. Salacai iegraužoties dziļāk, senā Burtnieka līme nis pazeminājās un tā ūdens spogulis pakāpeniski saruka, bet ezera malās plašas teritorijas pārpurvojās. Ezers saglabājās tikai pašā dziļākajā senās ezerdobes dienvidu daļā. Padziļinot Salacas izteku pie Vecates, Burtnieka līmenis 1929. gadā tika pazemināts par vienu metru. Nedaudz samazinājās arī tā platība. Mūsdienās Burtnieks (senais nosaukums Astjervs) ir tipisks sekls, strauji aizaugošs ezers. Tā vidējais dziļums - 2,2 m, maksimālais - tikai 3,3 m, krasta līnijas garums - 33 kilometri. (G.Eberhards 2003) - arheoloģija un etnogrāfija

Bauņupīte, sākas 10 km no ezera Vilzēnu purvā, ietek Bauņos.

Bauņu muiža ar plašo parku krāšņi aprakstīta 1787. gadā -

Blakus šai puķu pļavai ir jauks dīķis, kurā peld gulbji un kura vidū no ūdens paceļas sala. Ja dodas tālāk, nonāk pie čalojoša ūdenskrituma, kur var atrast atpūtas solus un peldu vietu. Strauts, kurš izveidots ar kaskādēm, izlocās cauri dārzam, tajā redz tumšas, ēnainas ejas, solu, kas novietots zem augstiem, cienīgiem kokiem. Maigi burbuļojošais strauts ietek lielā ūdens baseinā uz lielā pils laukuma, kur aci priecē iespaidīga sala. Pēc tam ūdens traucas uz tuvējām mūra dzirnavām, kuru šalkšanai arī piemīt savs jaukums, lai pēc tam aiztecētu tālāk uz Burtnieku ezeru. Ja strautam seko gar kaskādēm, tad ierauga pakalnu, kas apstādīts angļu gaumē ar dažādām koku šķirnēm. Pa vēsu eju, ko veido liepu stādījumi, nonāk līdz nolīdzinātam paaugstinājumam, kas apstādīts ar skaistiem kokiem un rotāts ar plašu, no liepām veidotu paviljonu, no kura paveras skats uz dārzu. No šī pakalna nokāpj lejā uz Valmieras–Mazsalacas lielceļa, kas dārzu sadala divās daļās. Ceļotāji pārbrauc pāri tiltam, kur paveras ļoti skaists skatu punkts. Vienā pusē Burtnieku muiža, ezers, Burtnieku baznīca gotiskā stilā, priekšā dārzs un pils. Skatiens pārslīd taisnajai bērzu alejai, aiz kuras zināmā attālumā redzamas Bauņu muižas mūra celtnes lopiem. Ceļa otrajā pusē sākas angļu parks, par kuru var staigāt stundām. Šeit paveras pieci gari, ļoti plati un dziļi kanāli ar astoņām rindām augstu majestātisku bērzu. Ik brīdi var nonākt pie izpriecu mežiņiem un krūmu puduriem.

Pēc tam, kad pa šīm alejām iets kādus tūkstoš soļus, nonāk pie Jēkaba kalna. Tur ir burbuļojoši avoti, pakalniņi, kas apstādīti ar kokiem, salas, pussalas, grotes, soli, ūdenskritumi, skārda telts, sēdekļi, krūmāji un tūkstošiem dažādu sugu koku. Tūkstoš soļu tālāk atrodas Meitu kalns, ar dažādiem kokiem apstādīts uzkalns. No šejienes strauts tek uz kanāliem, veido dārza kaskādes un piegādā svaigu ūdeni dīķiem pils priekšā, lai pēc tam ietecētu lielajā ūdenskrātuvē pie dzirnavām.

Aculiecinieks progresīvais mācītājs Gustavs Bergmanis. Jādomā ka ūdeņiem veltītais attiecināms uz Bauņupīti. Mūsdienās tā visa nav...

Kartei ZIEMEĻU VIRZIENS slīps!

J.C.Broces zīmējums 179x.gadā.

Dūre (>Rūtes upīte);

Lai pāris Dabas TAKAS pie ~

Visraga taka - 

2,7 km gara dabas un kultūrvēstures izziņas taka, sākas pie Burtnieku muižas parka vārtiem, stāsta par Burtnieku muižas un parka vēsturi un ved līdz putnu vērošanas tornim Burtnieka ezera palieņu pļavā.

Ezera akvatorijā apzināti divi duči vārdos saucamu vietu. Mikrotoponīmi Latvijas ģeotelpiskās aģentūras Vietvārdu datu bāzē - saite - Lģia logo ar saiti uz hidronīmiem

PASKAIDROJUMS par sakārtojumu - 

Treknrakstā upes nosaukums kurai ir vairākas pietekas, tās ievietotas iekavās, sākot ar augšējo. Kur upe iztek no ezera, tie savienoti ar domzīmi. Savukārt ezerā ietekošās upes būs atsevišķās iekavās. Bultiņas apzīmē  >labā krasta vai < kreisā krasta pietekas. Aiz nosaukuma skaitlis ir garums kilometros, kā personas kods.


Rūjas pilns sateces baseins  no avotiem (pietekas >labās; <kreisās) -

>Kolkupīte8; <Sutra8 //Laņģupīte; >Silupīte8 (<Krūmiņupīte; <Veserupīte); >Raudava12; <Supučupīte5 (Lungas upīte); <Juldurga12; <Tiltgaļu grāvis; <Acupīte22, (>Maiļupīte; >Spriņģupīte; >Gulbene18 (<Kiviste (Igaunijā); >Ringas upīte; >Beigotupīte; <Maiļupīte); <Pētersona grāvis; <Baltupe; <Ķire14 (>Šēlupīte -Cepšu ez.; <Akmene (<Silene); <Kurklužupīte; >Sapraša //Pestava24 (<Maratas upīte, <Kaučupīte; <Melderīšupīte); <Linupīte; <Andrupīte)); >Virķīte13; >Palmute14 (<Krāņupīte; <Vidzemnieku grāvis); <Oļa19 (>Jungas grāvis; >Purupīte (>Riemas grāvis)); >Dabru grāvis; >Mellupīte15 (<Pakundžu gr.); >Austrumu grāvis;

shema no grāmatas Burtnieku ezers un tā upes, Reinis Cukurs

Sigurds Rusmanis, Neiepazītā Latvija - Senāk ezers bijis ļoti bagāts ar zivīm, te izrakumos atrasti līdz divarpus met­rus gari sami, kuru svars tad būtu bijis līdz 150 kg. Sevišķi gar­šīgi bijuši plauži jeb brekši, kuri sūtīti pat kā dāvana galmiem. Burtnieku pagastā dzimušais aktieris, zīmētājs un rakstnieks Rei­nis Birzgalis gan brekšus sauc maķenīt savādāk, pie viena pie­zīmējot ka "zivi breksni burtniecieši sauca par plaudi".

   No 1980. gada rūpnieciskā zveja krasi samazinājās. Taču teikā kāds vīrs te kādreiz zvejojis tikai asarus, kopš tā laika "daudz visādu zivju", tikai asaru maz, jo vīrs tos visus izķēris ar saviem tīkliem. Bet salakas vairs neesot šeit no tā laika, kad salaka ar ķīsi saderējusi skrieties no Košķeles līdz Burtnieku Lie­lajam krogam. Ķīsis pamanījies ieķerties salakai astē un tā ar viltību panācis, ka salaka posusies no ezera laukā. Lai nu kā, bet ezera dienvidu daļā blakus trīs mājas - Sapali, Brekši un Ķīši. Savulaik viens pats visas zivis no ezera un visu labību trīs­desmit verstis lielā apkārtnē izēdis pūķis ar divpadsmit galvām. Kad stiprinieks nocirtis tās visas, asinis tecējušas straumēm, un no tām "cēlusies Briedes pieteka - Rusupīte".

Tēvgāršu Sil vestris,toreiz vēl būdams pfrSa 
jaunības spēkā un ziedonī._ Bet neviens nav 
zinājis pastāstīt viņam, kā to lai izdara. 
Gan vīrs vienā, gan otrā gadā Jāņu-naktī no 
gājis tepat uStabulītes grīvu, kur tie 
lielie melnalkšņi vēl tagad aug un kuplas, 
melnās papardes aug pari vira galvai ka 
silto zemju palmas, bet ne nieka nav redze 
jis no papardes zieda. Gan iztaustījis za 
ru zarus papardēm, bet no zieda, no ziedu 
pumpura ne vēsts,un_vīrs, liels kā milzis, 
kļuvis nu aplam bēdīgs. Reiz Silvestris'sa 
vas bēdas izstāstījis Aičas saimniecei,ku- 1954.06.01 Bitīte: Jaunajai audzei

E. Valdemārs

Še redzamā lapa ir mans melnraksts par tēmu "dzimtās zemes upes". Ja gaidītu skaistu pabeigtu, nesagaidītu. Ai. Liepiņš 

Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.

 .