Salacas baseins, bez Burtniekā ietekošajām.             ŠODIENAS LĪMENIS

SALACA - Saletsa 1214.g. Indriķa hronikā. Dažādi nosaukumu skaidro tautas teikas, tomēr nopienāk ņemama ir indoeiropiešu sakne `sal` - upīte, tumšs ūdens; lietuvju `salti` – lēni plūst.                                                                         PAPILDINĀTS-28.12.2016.

pamatnosaukums garumssinonīmikritumsvidējaissākotne iztekastāvoklis  baseinsnotece  īpašais

km
metrim/km 
mvjl.
km² km³
 SALACA 96 ***42 0,4 Burtnieks 96  3420 1,06 lielākā lašupe
Salaca ir Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta ass. Tā ir īsākā no mūsu lielajām, sākas Burtnieku ezerā un ietek Rīgas līcī.Salacas sateces baseina shēma Arī jaunākā pēc-ledus laikmeta māsa. Izteka no ezera un augšgals regulēti 9 km garumā padziļinot gultni. Salacas krastos daudzviet ir skaisti sārta smilšakmens  atsegumi, piemēram Skaņaiskalns un Sarkanās klintis. Upē vairākās vietās krāces, ievērojamākās — pie Mērniekiem. Vidējais caurplūdums grīvā: 31,3 m³/s, maks. 184 m³/s, min. 4,4 m³/s. Vasaras beigās ūdens līmenim krītoties, dziļums dažās platākajās vietās ir tikai ap 15 cm. Upei ir arī dziļi, lēni posmi. Vasarā ūdens Salacā dzidrs, silts, zied ūdensrozes. No Mazsalacas sākas Salacas ielejas dabas parks, Viss Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts izveidots Salacas sateces baseina saglabāšanai. 

Lielākās pietekas (Wki) labā krasta - >Ramata30; >Līvupe 18; >Glāžupe 10; >Mālupe 12; <Jaunupe ar Svētupes ūdeni; 

Kreisā krasta  - <Ķirele (14 km); <Nātrene 13; <Īģe 49; <Jogla22; <Noriņa 11; <Korģe 14; 

Pilns pieteku satecējums lapas apkšdaļā.                                                            Baseina shēma no A.Priedītis, Ar makšķeri Latvijas.., 1960.

Upē mīt vairākas zivju sugas: augšdaļā — sapalilīdakas, ālanti, asari, lejasdaļā arī plaužiraudas. Pavasaros daudz vimbu, rudeņos kartes sīkdatne ar saiti uz Balticmapslašveidīgo. Salacas krastos pie Staiceles regulāri pavasarī tiek rīkotas makšķerēšanas sacensības "Staiceles vimba". Salacas ielejas dabas parks viens no pirmajiem Latvijā, arī šodien. 

Vērā ņemamu versiju par Salacas sākotni piedāvā A.Melnalksnis - patiesībā viņa sākas satekot Rūjas un Sedas straumēm. Jo lūk ezerā to var novērot. 

95. KM sāk tecējumu gari stieptais Burtnieka līcis un dzimst Salaca...


Viss Salacas lielbaseina teritorija
ir vienīgais
Latvijā Biosfēras rezervāts; 

Salacas ielejas Dabas parks -
DA pārvaldes saitē.
Valdis Avotiņš, Ints Lukss,
Salacas pērles
Kultūrvēsturisks tūrisma  ceļvedis pa Salacu un apkārtni;
Izdevniecība AGB, 2002;
64 lpp. izdevniecība laipni piedāvā iepazīties ar grāmatas 
fragmentu - pdf 195 Kb
Atjaunots izdevums 2006.g. ar kartēm 1 : 45 000 
 VĒRTUMI KRASTOS -
>Mazsalacas vēsturiskais centrs;
<Līvu pilskalns;
>Skaņākalna parks; <Skaņaiskalns;
<Ķāvu dižakmens; >Ozoliņu akmens;
<Ķenču pilskalns; >Pietraga klintis; 
Annasmuižas tilts; >Salacas pilskalns;

95 km Mikola tacis, 

Patreiz atšķirtā lapa ir kā PARAUGS, kādas ziņas iespējams sasmelt par teju vai ikvienu Dzimtenes straumīti.

85,5. km ietek Ķirele - pirmā lielākā kreisās puses pieteka, no Burtnieka līdzenuma. Rebeles un Žērbeles ezera tekoša. 

pamatnosaukums garumssinonīmikritumsvidējaissākotne iztekastāvoklis  baseinsnotece  īpašais

km
metrim/km 
mvjl.
km² km³
 ĶIRELE 14 Laukupīte 11 ??? Rebeles ez. 62
augšgalā
regulēta
37,9 pirmā pieteka
Pirms ietekas grava ar smilšakmens atsegumiem. Agrāk darbinājusi Cielēna ūdensdzirnavas. Caurtek Ķiruma (Kākuļu, Dūmu vai Kreņa) ezeram. Vietējie lieto beidzamo vārdu. 2013. gada vasarā atjaunotas Ķiruma ezera slūžas. Regulēta iztekošā Ķirele (20.gs. 30.gados un 1960.-1967.g.). Ūdens ņemšana zivsaimniecības vajadzībām, uz upes netālu no iztekas ir uzbūvēts regulators. Ezera ūdeni lauku laistīšanai izmantoja "Rimeikas" - pirmā Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidenta, lopkopības zinātnieka Paula Lejiņa saimniecība. 

Krūmiem aizaugusi, rūsganu paparžu ceru un zaļu. nosūnoiušu akmeņu pilna, tāda ir Kireles grava pie Mazsalacas, un pati upīte, Salacas pieteka, liekas būtu Pērse miniatūrā.   Valmieras lielceļa malā vareni vītoli šūpo savos zarus. Kā apmeklēšanas vērtu vietu to raksturoja 1930.gados - "īsts mazsalaciešu kūrorts ir Kireles,   Salacas pietekas, krasti : augsti un lieliem lapu kokiem noauguši, varenām papardēm, ozoliem un ošiem." (E. Amoliņš, žurnāls Turists.) 

PAR TO, KAS BIJ, Edvarts Tūters, (1893-1984) 

Vēl aiz vienam domas iet, Sapņi iet un ilgas;

Kur reiz bij pie Ķireles zelta skarām smilgas.

Krastā baltas ievas bij, ķīvītes bij pļavā;

Grieze pāri pusnaktij druvas briedināja...                                           Laiks nu cits un vieta ar' - trimda nemīlīga;

Nav ne manas Ķireles, nav ne ...                                                                 Ķirele pirms ietekas, pie Ebriķa; foto: Lauris Erenpreiss 

1969.02.15. Dadzis. Vainīgie klusē, bet Valmieras rajona galvenais sanitārais ārsts V. Blednijs mūs iniormē, ka par Ķireles upītes piesārņošanu un atkritumu izgāšanu Salacas upes krastā runāts iestāžu vadītāju sanāksmē, kur nekārtību radītājiem nācies sarkt. Minētās nebūšanas esot novērstas. 

Nosaukuma skaidojums - Uz Braslavas un Vecates robežas ir Ķiruma ezers, ko daži pēc apkārtējām mājām sauc arī par Kurpnieka vai Kreņa ezeru.Ķiruma ezers ir viens no vecākajiem rakstos minētajiem šā novada vietvārdiem. XIII gadsimtā ir sastopams rakstījums (cum stagno) Kyriama, 1638.g. revīzijā Kirenneszer; 1638.g. revīzijā Kirum Sioo; Mittheilungen, Riga, 1886 Kirelsee. Ezera vārds laikam nav šķirams no tā iztekas Ķireles (Salacas sānupes) nosau¬kuma, ko J. Endzelīns nedroši saista ar somu valodu aizguvumu kiris. Iepriekš minētie piemēri ļauj domāt, ka par saistību ar vārdu ķīris ‘Larus ridibundus ridibundus, L.`, hidronīmam tas arī vairāk pie-mērots, jo ezerā kādreiz varēja būt minētās kaiju pasugas kolonijas. Ķiruma vārds tātad varējis sākotnēji apzīmēt vietu, kur mājo ķīri. 

Pēc M. RUDZĪTE DAŽI SALACAS BASEINA HIDRONĪMI; Baltistica, 1966.        Precizējums - Ķirele ir apskatāmā ezera caurteka, (upes.lv). 

84. km Mazsalacas tilts; 83. km gājēju tiltiņš; <Līvu pilskalns; > Skaņākalna parks; 80,5 < Laņģupīte; 79. km < Skaņākalna klints; 83 km > Nikuce; 


71. km ietek Nātrene <kreisā Salacas pieteka lejpus Mazsalacai. 

pamatnosaukums garumssinonīmikritumsvidējaissākotne iztekastāvoklis  baseinsnotece  īpašais

km
metrim/km 
mvjl.
km² km³
 NĀTRENE13.4*   29,02,2  63,5 augštece regulēta    

Mazā meža upīte kļuvusi bagātāka ar pieteku <Vāčupīti kura radusies kā Kiļļu purva novadgrāvis. Vāči bijušās mežsargmājas pirms kurām tad arī mūsdienās satek divi līdzīga garuma zari. un pati Nātrene kartēs saraujas līdz 8.5 km. Augšgala jaun-nosaukums >Demokrātupele (!) 6,5 km. Lejteces 5,5 km līku loču teces pa mežu lēzenā gravā. Pirms ietekas bijušas dzirnavas, saglabājies neliels uzpludinājums, drupas. 

Lielākās pietekas no augšgala - >Demokrātupīte(!) 6,5*; <Vāčupe4,25*; >Ēkava; 

(* - garuma mērījums pēc jaunākās LR topokartes, precizitātes klase vidēja, kļūda +/- 100 metri). 

70. km > labā pieteka Ramata sākas Igaunijā, tek D virzienā caur mežainu mazapdzīvotu apvidu; 

Garums 30 km, baseins 195[], kritums 27m, notece 0,057. Lejtecē bijušas ūdensdzirnavas, atkārtoti regulēta. Lielākās pietekas - > Zariņupīte 8km; > Ķīšupe7; < Krūkļupe10; VĒRTUMI -- Ramatas Lielakmens upē; 

Salacas gultnē Jaunutēnu dižamens; 

68 km > Līču skola, >Līčupīte; 65. km > Piģele; 

61. km < kreisā pieteka Iģe, garākā Salacai ar 49 km, Alojas un Mazsalacas novados. 

pamatnosaukums garumssinonīmikritumsvidējaissākotne iztekastāvoklis  baseinsnotece  īpašais

km
metrim/km 
mvjl.
km² km³
IĢE49 47      237,5 0,05 

Sākas Dikļu pagasta ziemeļrietumu stūrī purvainā apvidū pie Rāķa ezera. Tek pa Burtnieka līdzenumu, lejtece Metsepoles līdzenumā. Augštecē šķērso Tēvgāršas purvu. Pie Urgas ir Urgas dzirnavu ezers (16 ha). Lielākās apdzīvotās vietas krastos: OzoliUrga

Lielākās pietekas: < Struņķupīte (14 km), <Soģupe (9 km), <Ūpšupīte (7 km), <Mažurka, >Kristiņupīte. 

VĒRTUMI - lejtecē sufozijas kritenes; < Lauru pilsalns; - Rolanda Lebusa apraksts VidesVēstīs - Upju vizītkartes - Iģe; 2006. 

Kabju tacis; 59. km < Strenču stāvkrasts; > Limšēnu stāvkrasts; 

52. km Vīķu tilts; > Pūču stāvkrasts, avotiņš; gājēju tiltiņš, aizsprosta atliekas; 

45. km > Staiceles miests; <Karogupīte; 42. km > Ozoliņu dižakmens, smilšakmens atsegumi ar avotu; 

40. km < JOGLA Runga; 37. km < Puršēnu upīte; 34.km Odiņu salas; 33. km Rozēnu tilts; 

32. km Glāžupe(arī Dzirnupe, augštecē — Līvupe, Munca) > labā krasta pieteka Mazsalacas un Alojas novados. 

pamatnosaukums garumssinonīmikritumsvidējaissākotne iztekastāvoklis  baseinsnotece  īpašais

km
metrim/km 
mvjl.
km² km³
 GLĀŽUPE18 Līvupe
Munca 
?
Sakalaura purvs   84,2 

Sākas Lielā purva rietumu malā pie Igaunijas robežas. Tek pa Metsepoles līdzenumu dienvidrietumu virzienā pa mežainu un purvainu apvidu. Upes augštece un vidustece regulēta, Ietek Salacā lejpus Rozēniem. Pie Rozēniem uzstādināti divi dzirnavezeri. Upi šķērso autoceļš P15.                              Lielākās pietekas  - >Gaņģupe 7 km; >Maldupīte 6 km; <Medājtērce; 

Rolanda Lebusa apraksts VidesVēstīs - Upju vizītkartes - Glāžupe; 2006. 

32. km >Pužupe; 29. km gultnē salas; 21. km >Melnupe, dzirnavu drupas, krāce; 19,5.km bijušā dzelzceļa tilts; 19.km < Sarkanās klintis - Pietrags; > Upeskalnu klintis; 17. km <Noriņa; 16. km; Rostu klintis; 14. km Mūņu tacis; 

07. km < Korģe23 (33) km, kritums 45 m, sateces baseins 53,2 km² (112) mežains un purvains, sākas Pavārlejā DR no Ungurpils, sateces grāvji stiepjas virs 55 m vjl. Tek pa Viduslatvija zemienes Metsepoles līdzenumu līdz Piejūras zemienē. Pietekas - >Korģīte; <Skrāpupīte; <Melnupīte; - Rolands Lebuss, upes vizītkarte, saite uz žurnālu VidesVestis

Korģe ir 14 km gara upe Salacgrīvas pagastāLatvijāSalacas kreisā krasta pieteka, viena no tās lielākajām pietekām. Pateicoties pētījumiem (upes labajam ekoloģiskajam stāvoklim), tika atklāts, ka šajā upē iespējams iekārot pērleņu reintrodukcijas vietas. Upes ziemeļu daļā ir veikta vidēji intensīva meliorācija, kas ir mainījusi Korģes hidroloģisko režīmu. Korģes ūdeņu kvalitāte nedaudz pārsniedz standartus pērleņu audzēšanai uz slāpekļa daudzumu. (Salacas upes baseina apsaimniekošanas plāns 115., 116. lpp.)

< Vecates muiža, parks; 04. km Vecates betona tilts, pievienojas < Jaunupe; 01. km Salacgrīvas tilts, osta. 

Salacas pieteku pietekas no iztekas- >labā, <kreisā; 

<Mugurupe;<Vecupīte; >Pēkšenupīte; >Promulta; <Ķirele14 -Rēbeles ezers; -Krenis; >Aurupīte; <Dambjupīte; <Laņģupīte (>Neķe); >Nikuce; <Nātrene13 (>Demokrātupīte6,5*; <Vāčupe4,25*; >Ēkava); >Ramata30 (>Zariņupīte8; >Ķīšupe7 (Ramatas Lielezers ->Ezergrāvis); <Krūkļupe10; >Ārņupīte); >Līčupīte; >Peida; >Piģele -Melnezers; <Īģe49; (<Paužezers- <Struņķupīte6,0 -Svētezers; >Mažurka6,8; <Ūpšupīte7; <Soģupe9; Kristiņupīte); <Spaļupe7,0 (<Mellurga); >Pūču avots; <Karogupīte; <Jogla (<Zonape); <Puršēnupe9 (>Kanale); <Avotiņu avots; >Glāžupe18 /Līvupe (>Maldupīte6; >Gaņģupe7; <Medājtērce); >Pužupe; >Melnupe; <Noriņa11; <Korģe14 (>Korģītes strauts); 


<Jaunupe4,82*/kanāls/; (Svētupe ( Lūdiņupe22; Šķirstiņa; Pērļupe21; Sausupe11 >Vedamurga8; <Ārupīte;16; Kulaurga5)); 

Rostu klintis; foto: Gatis - wondermondo.com.

Endzelīna vietvārdu apkopojums 1921.g. piedāvā vēl ko cita starpā nezināmu - 1. salaca ar sānupēm: ķirele (vec-atē), ramata (ipiķuos), īģe - (ar sānupēm: urga k., renīte k., ežas u. k.), kancele l., spaļu tēce k., nāves tēce k., clematas u. k., runga jeb jogla k. (aluojā), jaunupe (sveiciemā). 

J.C.Broces zīmējums 1780.g. Vecsalacas muiža un upē TACIS pie tilta. 

TAUTAS TEIKA - Pēc kādas lībiešu teikas Salaca un Gauja mantojušas savus vārdus šādā kārtā. „Kā visiem labi zināms, lībieši no veciem laikiem ūdeņu apdzīvotāji un labi jūras braucēji. Kādam lībiešu kuģim uzbrucis jūrā svešs ienaidnieku kuģis. Uz lībiešu kuģa atradušies tēvs ar 2 dēliem. Kautiņā ar ienaidnieka kuģi abi dēli tapuši ievainoti. Vecākā dēla vārds bijis Goive, bet jau nāko tēvs nosaucis par Salatsod, t. i. sašautais. Vietu, kur lībiešu kuģis piestājies pie malas un kur viņi uz dzīvi nometušies, tēvs nosaucis jaunākā dēla vārdā par Salatsod, no tā cēlies vārds Salatse, vai „Salace". Vecākais dēls nogājis tālāk savrūp dzīvot kādas citas upes malā. šo upi tēvs nosaucis viņa vārdā Goive, no kura vārda ar laiku izcēlies vārds „Gauja". 


Ja tomēr meklētais ūdens neatradās - RAKSTI, - un pēc dienas vajadzīgais būs klāt!



KARTES - Izdevniecība "Jāņa Sēta" Valmieras, Limbažu rajona karte mērogā 1 : 100 000 (kilometrs centimetrā)


SĀKUMS / SARUNAS / KARTE / ZIŅU PŪRS / LASĪTAVA / VIDRŪPE / SAZIŅAI / UZ AUGŠU


Atgādinājums, ka autortiesību likuma izpratnē autortiesību subjekts ir kā saturs un noformējums, tā arī sakārtojums! © 

pamatnosaukums garumssinonīmikritumsvidējaissākotne iztekastāvoklis  baseinsnotece  īpašais

km
metrim/km 
mvjl.
km² km³
           


attēls - 2.pielikums Ministru kabineta 2010.gada 30.marta noteikumiem Nr.318. (fragments no Gaujas apgabala). 


Še redzamā lapa ir mans melnraksts par tēmu "dzimtās zemes upes". Ja gaidītu skaistu pabeigtu, nesagaidītu. Ai. Liepiņš 

Šeit es varu ievadīt gan tekstu, gan ievietot attēlus un tabulas, ja ir tāda nepieciešamība. A. L.

Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.

 .