Mazās Juglas baseins ~

sateces avoti - Paunēnupīte; Alūdzene; Bundulēnupīte; Plaudīte; Iesalnīca; Dzirnupe; Pečorīte; Jāņupīte; Sise; Sivēnurga; Skolasupe; Abza; Urga; 

Sateces baseinu veido vienmērīgs >labā un <kreisā krasta pieteku tīkls. Novietojas starp Lielās Juglas ziemeļos un Ogres baseinu dienvidos. Mazā Jugla ir desmitā garākā upe Latvijā. Tek caur Ogres un Rīgas rajoniem. 

http://balticmaps.eu/?lang=lv&centerx=566140.270312722&centery=6310695.892035853&zoom=5&layer=map&ls=o                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                               PAPILDINĀTS-04.07.2017.

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.

km² 
km³

 MAZĀ JUGLA ~109 ~112 0,94 ? ? ?    675.30,25 garāka par Lielo!

"Sākas Ķeipenes pagastā, tek caur OgresIkšķilesSalaspils un Stopiņu novadiem; lejtecē tek pa Garkalnes un Stopiņu novadu robežu." 

"Sākas Vidzemes augstienes rietumu nogāzes pakājē ap 95 m vjl. saplūstot kopā vairākām iztekām, kuru augšgali atrodas 140-200 m vjl., to starpā lielākā Bērze... " (LKV 1933) 

Mazā Jugla izveidojas savienojoties augšgala zariem ap 100 m vjl., Augšgala pietekas azsniedzas pat līdz 180 metru augstumlīnijai. Pie Annasmuižas Briežkroga šķērso Kangaru kalnu osu virkni.  

Šodien atliek secināt ka esam pazaudējuši daļu sīko pieteciņu nosaukumus, no kurām sākas visas lielākas upes.

Upe ir līkumota, ar vairākām krācēm un aizsprostiem, vietām krastos nelieli smilšakmens un dolomīta atsegumi. Vietām upes tecējums ir rāmāks. Upe ir iecienīta ūdentūristu vidū. Uz upes ir izbūvēta Dobelnieku hes. Agrāk uz upes bija arī Augstpriedes hes; no tās vairs palikušas tikai drupas un krāces. Ar Lielo Juglu veido kopīgu ieteku Juglas ezerā (0,1 m vjl.), kura nav patstāvīga (šo posmu saukts `Berģupe`.

Lielākās pietekas -

<Abza25 (>Sise; <Ģērdiņstrauts; >Sivēnurga; >Skolasupe);

>Ķivuļurga16 (20?) (<Nabiņurga); >Dēliņurga; <Jugliņa;

>Bērzupe12,4 //Krāvete /Iesalnīca (Ošupīte14);

<Levenstrauts11; <Ežupe; >Sidraburga; >Lēģerurga;

Ceļvedis  Lielās Juglas baseinam no "Staburaga bērni", Gundara Patmalnieka - lasītavā, KARTES. 

Kreisās pietekas ~ 

Abza (arī Abze vai Apse) ir Mazās Juglas  <kreisā krasta pieteka Ogres novadā. Augšdaļā krastos plašas pļavu un purvu palienes, upe iztaisnota un augšgals ievadīts Ogres > Skolasupē. Tek gar  Madlienu  un Suntažiem. Lielākās pietekas, - >Sise, <Ģērdiņstrauts; >Sivēnurga; <Urga7,1; 

 Garumskritums  vidējisatece 
 25 km; 27,1m 1,1 m/km118 km²

VĒRTUMI KRASTOS - >Plāteres pilskalns; >Madliena; <Robežnieku priede; <Suntaži; 

Skolasupe ir Ogres > labā krasta pieteka Ogres novadā. Tajā ievadīts Abzas augšgals. Sākas purvainā mežainā apvidū dienvidaustrumos no Ķeipenes. Augštece tek caur Abzīša ezeru. Upe tek pa līdzenu apvidu, visā garumā regulēta. Ietek Ogrē pie Vērenes. Lejtecē atzarojas? Abzes upe.(Wiki) 

Jugliņa (arī Zīlniekurga, Ucenurga, retumis — Pukstiņurga) ir neliela Mazās Juglas kreisā krasta pieteka Suntažu pagastā. Upīte sākas Suntažu pagastā, autoceļa P8 (Suntaži— Ķegums) tuvumā, savienojoties meliorācijas novadgrāvjiem un noteksistēmām. Netālu no šīs vietas, pie Smiltnieku mājām uz Jugliņas izveidots aizsprosts un līdz Irbītēm ir uzpludināts dīķis. Ieteka Mazajā Juglā atrodas Juglas ciemā apmēram 250 m augšup pa upi no Rīga — Ērgļu autoceļa tilta, iepretim Bebru saliņai. Padomju varas gados upīte vairākas reizes ir meliorēta, taisnota un daudzviet atgādina novadgrāvi un tomēr, ceļa posmā Suntaži — Jugla, sīkā Jugliņas upīte trīs reizes pie Jučiem, Veczīlniekiem un Pukstiņiem pa caurulēm gandrīz nemanāmi šķērso P4 jeb Rīgas — Ērgļu autoceļu. 

Karātavgrāvis ir 4,5 km garš pussauss grāvis Rīgas rajona Stopiņu novadāPiķurgas labā krasta pieteka. Pētera I laikā, ( 16. gs.) notika rakšanas darbi, lai izveidotu kanālu no Mazās Juglas, izmantojot esošo Piķurgas pieteku. Kanāls bija nepieciešams Ulbrokas dzirnavezera ūdens krājumu papildināšanai. Savu nosaukumu Karātavgrāvis (tāpat kā tuvumā esošais Karātavu kalniņš) ieguva no tā, ka rakšanas darbos dumpīgie strādnieki esot pakārti tuvējās priedēs. Karātavgrāvis tek apkārt Dzidriņu ciemam. Mūsdienās par Karātavgrāvi kļūmīgi sauc arī Mazās Juglas vecupi Līču ciemā. 

~ Labās puses pietekas

Bērzupe iraugšgala > labais zars, kuru reizēm uzskata par pašu Mazo Juglu. Tikai tādā veidā izskaidrojams bieži rakstītais ka "izteka, kritums 212 metru.."?! 

Dēliņurga ir neliela, 6 km gara Mazās Juglas > labā krasta pieteka Suntažu pagasta rietumos. Sākas no mežu meliorācijas grāvju sistēmas pagasta ziemeļrietumos, plūst dienvidrietumu virzienā pa Ropažu līdzenumu. Augštecē un vidustecē upes gultne pārrakta, regulēta. Lielākā pieteka ir Ķoderurga (Ķoderīte), kas sākas Lielkangaru purvā un tuvējo mežu hidromeliorācijas sistēmā. Savu nosaukumu Dēliņurga ir ieguvusi no Dēliņu mājām pirms upes ietekas Mazajā Juglā. Lejtecē upītes tecējumu samērā maz ir ietekmējuši padomju laiku melioratīvie darbi, tāpēc vietām tā ir visai līkumaina, ar savu dabisko tecējumu. Krasti vietām visai krauji, bebru darbības rezultātā vietām izaloti. Dēliņu mājās savulaik vasarās ir atpūties rakstnieks Jānis Jaunsudrabiņš.

Ķivuļurga, Kalnupīte, lejtecē—Skujupīte ir 16 (20) km gara upe Ropažu un Stopiņu novados. Kritums 20 m, baseins 44,8 km. Nosaukuma pamatā ir līvu vārds "urga" — ‘strauts, maza upīte’.  Upes sākums atrodas Ropažu novadā, meža ielokā netālu no dzelzceļa līnijas Rīga—Ērgļi, starp Bajāru un Kangaru dzelzceļa stacijām.  kritums 20 m, baseins 44,8 km² 

Savu lielāko tecējuma daļu upe tek cauri mežiem, izņemot tās sākumdaļu un atsevišķas vietas pirms ietekas Mazajā Juglā. Upes lielākā pieteka ir Nabiņurga. Pārējās Ķivuļurgā ietekošās upes un grāvji ir pavisam nelieli. 

Upīti šķērso dzelzceļa līnija Rīga—Ērgļi, autoceļš Rīga—Ērgļi (P4), kā arī vairāki sīki celiņi, no kuriem nozīmīgākais ir ceļš no Kākciema uz Bajāru dzelzceļa staciju

foto: M.Jugla pirms Tīnūžiem, Atis Zvejnieks 

Levenstrauts arī Levenurga, Lēvenstrauts, Lēvenurga, retāk Baldiņurga ir 11 km gara Mazās Juglas < kreisā krasta pieteka Ogres novada Suntažu pagastā. Sākas pagasta dienvid-austrumos pie Lauberes pagasta robežām, satekot kopā daudziem meliorācijas grāvjiem un apakšzemes hidroloģiskajām nosusināšanas sistēmām  Upīte tek rietumu virzienā pa Suntažu pagasta dienvidu daļu, šķērso daļēji norakto Suntažu Kangaru osu pauguru virkni. Ieplūst Mazajā Juglā Juglas ciema teritorijā, apmēram 50 m lejpus autoceļa P4 (Rīga — Ērgļi) tilta. Lēvenurgu Juglas ciemā šķērso arī autoceļš V968 (Jugla — Turkalne — Ogre). 


Pirmā pasaules kara laikā 1915.g. vācu armijai pārkļūstot pār Daugavu radās risks Rīgai tikt aplenktai. M.Juglas kaujas novērsa krievu armijas galveno daļu aplenkšanu. 

Mazās Juglas ūdensspēks darbina pirmās elektrības ražotnes Rīgas apkārtnē - Dobelnieku bijušajās Vīzenšteina dzirnavās, Augstpriedēs bijušajā papes fabrikā un Krāģa dzirnavas bijušā Brunsa papīrfabrikā. 

1469. g. Rīgas baznīcas kapituls izlēņo H. Marenam (Hans Marren) un viņa mantiniekiem divus arklus zemes un dzirnavas pie Suntažu (Suntzel) pils (Rīgas apr.).165 

Laimute Balode, Daugavas raksti 1991.g. - Ežupe — Daugavas l. pieteka Rīgas raj. Nosaukums radies no latv. eža 'die Feldrain' ME I 572, tātad semantiski, resp., nozīmes ziņā tā ir 'robežupe`. (L.B.1991)



PAUNĒNUPĪTE foto: Mēģinājums pētīt augšgalu pirms daudz, daudz gadiem.., airiem starp krastiem vietas nav!


Vērtumi krastos - 

>Upīšu ozols; <Kastrānes pilskalns; <Suntažu muižas pils, baznīca; < publiskā observatorija «Kaltiņi»;  >Ķoderu pilskalns,

\zīm: E.Brastiņš 1925. pilskalns Kastrānē. \

<Reiziķu ozols,; 

<Tīnūži, strēlnieku brāļu kapi (1915); 



SĀKUMS / SARUNAS / KARTE / ZIŅU PŪRS / LASĪTAVA / VIDRŪPE / SAZIŅAI / UZ AUGŠU

Ja tomēr meklētais ūdens neatradās - RAKSTI, - un pēc dienas vajadzīgais būs klāt!

Sateces baseins ( A - Z )- >Abza25 (>Sise; <Ģērdiņstrauts; >Sivēnurga; <Urga7,1*; |Skolasupe <Ogres|; >Ērmaņu urga; <Ežupe (<Robežgrāvis); >Irbupīte; <Kalējgrāvis; >Ķivuļurga20 (<Nabiņurga); >Sidraburga; >Lēģerurga; <Levenstrauts11; >Bērzupe12,4 /Iesalnīca (Ošupīte14 (>Dzirnupe (>Āmurupīte)); <Paunēnupīte (<Bundulēnupīte); <Plaudīte2,1*; <Pečorīte2,5*; <Urdziņa; <Urga; 

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.

km² 
km³

          


Še redzamā lapa ir mans melnraksts par tēmu "dzimtās zemes upes". Ja gaidītu skaistu pabeigtu, nesagaidītu. Ai. Liepiņš 

Šeit Tu vari ievadīt gan tekstu, gan ievietot attēlus un tabulas, ja ir tāda nepieciešamība. A.L.  

Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.

 .