I Č A - ar pietekām                                                                          PAPILDINĀTS-16.02.2017.

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

m vjl.
kanālskm² 
km³

I Č A71 (76,85)*** 57 0,8  Gaigalu ezers*148,8  76,50 km1060   

(*nolaists)

IČA ietilpst Daugavas lielbaseinā un ir pirmā no Aiviekstes augšgala labā krasta pietekām. Iztek no dažādiem nelieliem ezeriņiem, Mazā Čakšu (Pirtnieku) ezera, netālu no lzeskalna. Lielais Čakšu (Gaigalu) ezers cieta 1960.-1963.g. regulējot izteku - par izteku var pieņemt iztekošo grāvi. Ieteka 8.2 km lejpus Aviekstes iztekas no Lubāna. Pats augšgals savācas no grāvjiem un kanāliem. Sākotnēji Iča tek līkumojot Z virzienā  starp pauguru ieplakās, tad pie Meikaļiem strauji pagriežas uz R. Šajā 24 km posmā tai ievērojami liels kritums, līdz 1,5 m/km. Pirms satekas ar Aivieksti savienojas ar dažādām vecupēm. Viena no tām arī Vēde, bēdīgi slavena kopš indīgā oktobra. Daudzkārtīgi pārrakta, regulēta kopš 1937.g. Tā arī uzieta Ičas apmetne– neolīta dzīvesvieta. Apdzīvotības laiks (4500 - 1500 pr.Kr.) un bronzas laikmetā (1500 - 500 pmē.) Lubāna tuvumā atrodas Ičas upes lejtecē (upes < kreisajā krastā). Netālu atrodas pašvaldības labiekārtota atpūtas vieta. Administratīvās teritorijas - cauri Balvu un Rēzeknes novadam un pa Kārsavas novada robežu. 

foto majaslegendas.lv

I Č A S lielākās pietekas - (> labās, < kreisās)

>Pauklīte, >Tilža, >Keiba, <Moziča, <Zušupe, <Starica, >Uguļauka10;

Pirmā pieteka <Ūdzins apmēram 1?9 km no sākotnes.

Meliorācija 1954., 1986; 

Vēsture ~

19. gadsimtā Iča tika izmantota baļķu pludināšanai. Ziemā sagatavotos kokmateriālus pieveda pie Ičas krastiem Grīstes un Izaudas pļavu teritorijā. Sākoties pavasara paliem, baļķus sasēja nelielos plostos un pludināja līdz Vīškaustiem. Tur upe bija platāka, tāpēc varēja izveidot lielākus plostus un virzīt tos uz Aivieksti. Tālāk tie pa Aivieksti un Daugavu tika pludināti uz Rīgu. Neapmierinātību ar Zaļmuižas muižnieka mazo samaksu par plostnieku darbu, strādnieki izteica kādā pavasarī, kad sasietos plostus sagrieza šķērsām upei. Tie iesprūda krastos, izjuka, sablīvējās un izveidoja aizsprostu. Palu ūdens straume izskaloja gultni jaunā vietā. Tā Iča pagājušā gadsimtā izveidoja „Jaunupi”. (Miglinieks, A. 2005. Nautrēnu novads.Latgales kultūras centra izdevniecība, Rēzekne). 


Patreiz atšķirtā lapa ir kā PARAUGS,  kādas ziņas iespējams sasmelt par teju vai ikvienu Dzimtenes straumīti.

Keiba (Ķeiba) IR 28 km gara > labās puses Ičas pieteka Balvu novadā. 

Baseins 94 km² Adzeles pacēlumā, pārsvarā lauksaimnieciskās platībās, tece plnībā regulēta kamdēļ ūdensnoteka ir līdz 8 m plats kanāls. Kopējais kritums 26 metri, gada noteve 0,018 m. Ieteka Bērzpils pagastā. Lielākas pietekas Skujatne - 13 km un Siltene - 9km. 

Tilža ir >labā krasta Ičas pieteka; 

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

m vjl.
kanālskm² 
km³

 TILŽA 38Tiļža 30   purvā  27,1 km 2390,047 

Tilžas upe ir Ičas > labā krasta pieteka, iztek no Vectilžas ezera dienvidu gala (Balvi.lv). Sākas Ploskenas purva ZR malā, blakus arī citi lieli purvi. Tek cauri Vectilžas ezeram. Dažādi posmi regulēti. Posmā Ruskulova-Rugāji upe līkumo seklā ielejā. Lejtecē bijušās Krišjāņu ūdensdzirnavas. 

Lielākās pietekas - >Vakša7; <Raicene13; <Dūkšupe16 //Diukšupe (>Mežupe; <Nūvozine); 

Paukle (Pauklīte, Paukļa, Paukše) ir 20 km gara > labās puses Ičas pieteka Balvu rajonā. 

Sākas Adzeles pacēluma purvainā apvidū ūdenšķirtnē ar Piestiņu. Baseins 40 šaurs, neizveidojies, kritums 20 m. Ieleja apdzīvota un lauksaimnieciski apgūta. Lejtece gar Bērzpils valni. Regulēta visā garumā. Lejtecē < kreisā pieteka Kanaviņa. 


attēls no E.Brastiņš, Latgales pilskalni 1929.g. 


Moziča 38, augštecē Krācīte, ir Ičas < kreisā pieteka; 

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

m vjl.
kanals
km² 
km³

MAZIČA

38

Strūžāne 

 61

 1,6

 Dricānos

 140

 26,68 km

 145

 0,027

Sateces baseina augšdaļa atrodas Latgales augstienē, lejtece Lubāna līdzenumā. Sākotne Lempu (Pustoškas) ezera apkārtnes grāvjos. Augšgala strautu sākumi meklējami starpauguru ieplakās un ezeros virs 145 m vjl. Vispārīgais teces virziens uz ziemeļiem. Dricēnu posms līdz Taunaga bijušajām dzirnavām (111,0 m vjl) dabiskā neregulētā gultnē ar lielu kritumu - līdz 3 m/km. Šķērso norakto Strūžānu (Taunaga) kūdras purvu, tālākā gultne kanalizēta, kritums līdzenumā samazinās līdz 0,5 m/km. Pietece no < Svētiņu ezeriem. Upi šķērso ceļš Gaigalava-Rogovka. Nosaukumu formas padomjlaika topokartēs - Drebeinieky, Drebenskaja, ezers Pustaškinskoe. 


Nelaime IČĀ (pilns notikuma mans skats jaunumi/Čiks ar Iču/

25. okt. 2013, Nav komentāru 

Nedēļa sākās ar satraucošām ziņām par zivju bojāeju Aiviekstes labā krasta pietekā Ičā. Ķeza sākotnēji ievērota no autoceļa Rēzekne-Gulbene līdz Vērdes upes ietekai, apmēram 10 km posmā. Izrādās, ka vietēji iedzīvotāji to novērojuši jau otro nedēļu! Vairāku pēdējo dienu laikā visi iesaistītie dienesti nav spējuši noteikt iemeslu un cēloni. Nenoskaidrotā ķīmija jau plūst pa Aivieksti, un protams, uz Daugavu. Neatkarīgi no cēloņiem, tā ir nelaime, un tā atkārtoti uzrāda valsts dienestu nespēju rīkoties neikdienišķās situācijās. Arī medijiem sniegtā informācija ir pretrunīga. Meklējot vainīgo par neizdarībām, piemirsts atrast pašu piesārņojuma avotu un tā pēdas. 

~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~LĢIA logo ar saiti uz Iču

Izvērsts pieteku un citu vietu nosaukumu apkopojums Vietvārdu datu bāzē

piezīme - kopš rudens mainīti nosaukumi > pietekām , piemēram Strodu upīte, iepriekš `strauts` vietā, kas esot atbilstošāk vietējo ļaužu runas veidam.


IČAS sateces baseins no iztekas - (>labā, <kreisā krasta) - 

<Ūdzins; >Červonkas strauts7 -Micānu ez. (<Vornaišu upīte); >Dasas strauts10; >Lakšinīku strauts; <Vozņankas str.?; >Strodu strauts15; >Uguļauka10 (<Solas-Ruskulovas gr. (>42684-Krampīšu gr*); <Jūzupeite5; <Zušupe14 (>Lazdupeite); <Starica12; >Tilža38 (<Akmeņrūcs; <Raicene; <Dūkšupe (>Mežupe; <Nūvozine) >Vakša); <Moziča38 -Lempu ez., /Krācīte /Strūžāne; >Keiba25 (<Siltene; >Skujatne; >Vecā Iča); <Melnais grāvis; >Paukle20 /Pauklīte (<Kanaviņa); >Dziļaune12; <Vejupeite; ?Jaunupe;

* melioracijas izgudrojums Krampiņu gr. - sakropļojot vecu mājvārdu. 


Atgādinājums, ka autortiesību likuma izpratnē autortiesību subjekts ir kā saturs un noformējums, tā arī sakārtojums! © 

Ja tomēr meklētais ūdens neatradās - RAKSTI, - un pēc dienas vajadzīgais būs klāt!

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.

km² 
km³

          


*vairums saitēto nosaukumu aizvedīs uz Wikipediju, kura atvērsies šajā pat lapā, kur visbiežāk būs - "raksts pagaidām nav izveidots".

Šeit es varu ievadīt gan tekstu, gan ievietot attēlus un tabulas, ja ir tāda nepieciešamība. A. L. 

Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.

 .