I Č A ar pietekāmkartes sīktēls ar saiti uz Balticmaps-

 IČA ir pirmā no Aiviekstes augšgala labā krasta pietekām un ietilpst Daugavas lielbaseināIztek no dažādiem nelieliem ezeriņiem, Mazā Čakšu (Pirtnieku) ezera Burzavas paugurainē, netālu no llzeskalna, ziemeļos Rēzeknei, ūdenšķirtnē ar Mudavas pietekām.                                                                                                        PAPILDINĀTS-08.06.2017.

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

m vjl.
kanālskm² 
km³

I Č A71 (72,4)*** 57 0,8  Gaigalu ezers*148,8  76,50 km1060  0,23(*nolaists);  

 Lielais Čakšu (Gaigalu) ezers cieta 1960.-1963.g. regulējot izteku - par izteku var pieņemt iztekošo grāvi. Sākotnēji Iča tek līkumojot Z virzienā 

starp pauguru ieplakās, tad pie Meikaļiem strauji pagriežas uz R. Šajā 24 km posmā tai ievērojami liels kritums, līdz 1,5 m/km. Ieteka 8.2 km lejpus Aviekstes iztekas no Lubāna. Pats augšgals savācas no grāvjiem un kanāliem. Pirms satekas ar Aivieksti savienojas ar dažādām vecupēm. Viena no tām arī Vēde, bēdīgi slavena kopš indīgā oktobra

Daudzkārtīgi pārrakta, regulēta kopš 1937.g. Tā arī uzieta Ičas apmetne - neolīta dzīvesvieta. Apdzīvotības laiks (4500 - 1500 pr.Kr.) un bronzas laikmetā (1500 - 500 pmē.) Lubāna tuvumā atrodas Ičas upes lejtecē (upes < kreisajā krastā). Netālu atrodas pašvaldības labiekārtota atpūtas vieta. 

Administratīvās teritorijas - bijušā Jaunlatgales (Abrenes) apriņķa dienvidu robeža; līdz 1940.g. arī Makašēnu un Bērzgales pagastu robeža augštecē. Tagad caur Balvu  un Rēzeknes novadam un pa Kārsavas novada robežu. Meliorācija 1954., 1986; garumu pat vai 77,219... melioratori izvelk pa purviem un pīsiem, kur nekad upe nav bijuse! 

foto: pie bijušajām Čodarānu dzirnavām, dziedava.lv 

I Č A S lielākās pietekas - (> labās, < kreisās); >Poukle, >Tilža, >Keiba, <Stružāne-Moziča38, <Zušupe, <Starica, >Uguļauka10; 

Pirmā pieteka <Ūdzins apmēram 7,5 km no sākotnes (Mazā Čakšu ez.). https://www.ezeri.lv/database/820/ 

Iča (60 km gara ar 865 km2 bas.) ir 1. lielākā Aiviekstes augšgala pieteka, dažus km no iztekas. No iztekas Latgales augstienē (134 m vjl.) pēc 10—15 km tā ieplūst Malienas līdzenumā un nomaina lauksaimnieciski iekopto augstienes novadu pret līdzenuma mitrajām pļavām, mežiem un purviem. Uzņemot vairākas pietekas (Tilža, Ķeiba, Paukle, Dziļaune, Dricāne), tā īsi pirms ietekas atzaro Kalnupi, un abi sazarojumi ietek Aiviekstē. (Rutks60) 

Ūdzins iztek no Sološnīku ezera 160 m vjl, pieņem Pujātu ez. ūdeni, un pēc 9,2 km ietek Ičas 7,5. km no iztekas

Augšgals nogrāvjots jau 20.gs. sākumā. Mūsdienās kopš 1960.g. visā garumā (8,1?) regulēts kanāls. 

Červonkas upīte, pirmā no > labās puses pieteka. 

Uguļeva, Uguļevka > labā Ičas pieteka - "regulēta ūdensnoteka" 1968.g. Nez kādā ceļā pārsaukta par Salas-Ruskulovas upīti... 

Juzupe, < bijusī kreisā pieteka 5,5 km tagad visā garumā novadgrāvis. 
Zušupe, < bijusī kreisā pieteka tagad novadgrāvis 6,4 km no 13 km kopgaruma (1953,1974.g.). Augšgals Vīces strauts, Nautrēnos. 
Starica, < kreisā krasta novadgrāvis. Nosaukums tā kā `vecupe` bet no kam?! 

Tilža ir >labā krasta Ičas pieteka Balvu rajona Lazdulejas c/p; 

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

m vjl.
kanālskm² 
km³

 TILŽA 38Tiļža 30   purvā  27,1 km 2390,047 

Tilžas upe ir Ičas > labā krasta pieteka, iztek no Vectilžas ezera dienvidu gala (Balvi.lv). Sākas Lutinānu purvā (LME1967). Sākas Ploskenas purva ZR malā, blakus arī citi lieli purvi. Tek cauri Vectilžas ezeram. Dažādi posmi regulēti (g.). Posmā Ruskulova-Rugāji upe līkumo seklā ielejā. Lejtecē bijušās Krišjāņu ūdensdzirnavas. (A.Zīverts)

Lielākās pietekas - >Vakša7; <Raicene13; <Dūkšupe16 //Diukšupe (>Mežupe; <Nūvozine); 

Dūkšupe, Daukšupe 61 km, 0,012 km, sākas ūdensšķirtnē Kokavas, pie Jorzavas ezera. Augštece regulēta, mežains apvidus, uzņem novadgrāvjus, iztaisnota un padziļināta. (I.Rieksts) 

Keiba (Ķeiba) ir 28 km gara > labās puses Ičas pieteka Balvu novadā. 

Baseins 94 km² Adzeles pacēlumā, pārsvarā meliorētās lauksaimnieciskās platībās, tece pilnībā regulēta (1951.,2011.) kamdēļ ūdensnoteka ir līdz 8 m plats kanāls. Kopējais kritums 26 metri, gada notece 0,018 m. Ieteka Bērzpils pagastā. Lielākas pietekas Skujatne - 11,8 km un Siltene - 7,5 km. arī pilnībā kanalizētas... 

foto: Dāvis Rakstiņš, 2017. Lapainī

Paukle (Poukle, Pūkle, Paukļa, Paukše) ir 20 km gara > labās puses Ičas pieteka Balvu rajonā.

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.
kanālskm² 
km³

 PAUKLE 18 Pouklīte 23   100%  40 

Sākas Adzeles pacēluma purvainā apvidū Ķeibenieku meža Z malā, ūdenšķirtnē ar Piestiņu, tagadejā Lazdukalna pagastā. Baseins šaurs, neizveidojies, strap Skujatni D un Piestiņu un Dziļauni Z. Ieleja apdzīvota un lauksaimnieciski apgūta. Lejtece gar Bērzpils valni pie Beļauskiem, kur to šķērso lielceļš P36 Rēzekne-Balvi. Regulēta  (1956., 1986.) visā garumā. Lejtecē < kreisā pietek Kanaviņa. 

Moziča 38 kilometri, pie-rakta par Ičas < kreiso pieteku Balvu rajonā; mūslaikos par Maziču sauktā ūdenstece radīta savienojot pāri Strūžānu purvam Dricānu upīti ar Strūžāni. Sateces baseinu veido augšdaļa atrodas Latgales augstienē, lejtece Lubāna līdzenumā

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.

km² 
km³

 MAZIČA 11+27Stružāne, Krācīte 61 ? 1,6 ?Kucens  140 50 % 145 0,027pazuda purvā

Augšgala strautu sākumi meklējami starpauguru ieplakās un ezeros virs 145 m vjl. pie Kucenu ezera, kurš arī būtu galējais iztekas variants. Citiem tas ir Lempu (Pustoškas) ezera apkārtnes grāvjos. Vispārīgais teces virziens uz dienvid-vakar-ziemeļiem. Dricēnu posms līdz Taunaga bijušajām dzirnavām (111,0 m vjl) dabiskā neregulētā gultnē ar lielu kritumu - līdz 3 m/km. Lejasgalā norakto Stružānu (Taunaga) kūdras purvu šķērso pa kanālu, tālākā gultne jau ir Strūžāne - kanalizēta, kritums līdzenumā samazinās līdz 0,5 m/km. Kādā brīdi tikusi novadīta vispār pa purva grāvi jau 20.g.s. sākumā..., uz Rēzeknes upi. Pietece no < Svētiņu ezeriem. Šķērso ceļš Gaigalava-Rogovka. Nosaukumu formas padomjlaika topokartēs - Drebeinieky, Drebenskaja, ezers Pustaškinskoe. 

Vēsture ~

 Pa Ičas ūdensceļu varēja risināties arī somugru cilšu migrācija gan vienā, gan otrā virzienā. Viņu kultūras pazīmes pamanījuši gan arheologi, gan arī valodnieki daudzajos hidronīmos (Iča, Kuhva, Purna, Nainiekste u. c). Baltu cilšu ienākšana Lubānā notika no Daugavas puses. Klānu Bērzpils pusē ir neliela upīte Osa (Piestiņas lejtece), pie kuras arheologa F. Zagorska vadībā atsegta viena no vecākajām mezolīta apmetnēm ar absolūto vecumu 7,6—7,2 tūkstoši gadu. (DVK2002) 

Līdzīgos apstākļos kā Riņņukalns, Kaulēnkalns un Zvejnieku apmetne sastopamas vairākas akmens laikmeta atradumu vietas Austrumlatvijā, sevišķi pie upēm, kas ietek Aiviekstē no ziemeļrietumiem un ziemeļaustrumiem. Aiviekstes un tās pieteku baseins, kā arī plašās zemienes ap lieio Lubānas ezeru, radīja neolita medniekiem un zvejniekiem ne mazāk labvēlīgus eksistences apstākļus kā Burtnieku ezera sistēma. Tāpēc nav nejaušība, ka šajā apvidū atrodams diezgan daudz neolita apmetņu. levērojamākā no tām ir apmetne, kas atrodas apmēram 5 km uz ziemeļaustrumiem no Lubānas ezera — Aiviekstes pietekas Ičas krastā. Šajā apmetnē izrakumos konstatēti vairāki slāņi ar dažādu keramiku. Tā kā apmetnes vieta ir aizaugusi ar kūdru, šeit bez akmens priekšmetiem un keramikas ir saglabājušies arī kaula izstrādājumi. Senākā slānī atrasta zobiņu un bedrīšu keramika (3. zīm.), kas atbilst Zvejnieku keramikai. Jaunākos slāņos konstatēti citi keramikas tipi, nelielā skaitā arī t. s. auklas keramika (sal. 11. zīm.). Visvēlākie ir trauki ar auduma nospiedumiem uz trauka virsmas (t. s. tekstilā keramika); tie attiecināmi uz pēdējā gadu tūkstoša sākumu vai pat vidu p. m. e. Tātad šī vieta bijusi apdzīvota apmēram divtūkstoš gadus (kaut arī varbūt ar zināmiem pārtraukumiem). Ičas apmetnes izrakumi pagaidām tikai uzsākti. Sagaidāms, ka šī ārkārtīgi interesantā pieminekļa tālāka izpētīšana ļaus mums skatīt jaunā gaismā saimniecisko un sabiedrisko dzīvi ne tikai neolitā, bet arī sekojošos periodos, kurus mēs pagaidām vēl ļoti maz pazīstam. (H.Moora1954) 

attēls no E.Brastiņš, Latgales pilskalni 1929.g. 

19. gadsimtā Iča tika izmantota baļķu pludināšanai. Ziemā sagatavotos kokmateriālus pieveda pie Ičas krastiem Grīstes un Izaudas pļavu teritorijā. Sākoties pavasara paliem, baļķus sasēja nelielos plostos un pludināja līdz Vīškaustiem. Tur upe bija platāka, tāpēc varēja izveidot lielākus plostus un virzīt tos uz Aivieksti. Tālāk tie pa Aivieksti un Daugavu tika pludināti uz Rīgu. Neapmierinātību ar Zaļmuižas muižnieka mazo samaksu par plostnieku darbu, strādnieki izteica kādā pavasarī, kad sasietos plostus sagrieza šķērsām upei. Tie iesprūda krastos, izjuka, sablīvējās un izveidoja aizsprostu. Palu ūdens straume izskaloja gultni jaunā vietā. Tā Iča pagājušā gadsimtā izveidoja „Jaunupi”. (Miglinieks, A. 2005. Nautrēnu novads.Latgales kultūras centra izdevniecība, Rēzekne). 

Antons Austriņš 1908.g. ceļo laivā - Un tā mēs laidāmies iekšā zaļajā, baltas saules pieplūdušā mūžībā. Pļavas, pļavas vienā laidā, cik tālu vien acis var redzēt. Vēl tālāk, visapkārt Lubānam, mazākais, savu 40.000 ha lielā platībā. Aiz muguras mums palika Bēržu baznīcas sarkanie torņi, kuri mūs ilgi vēl pavadīja.

Melnējošais kārkls (Salix nigricans) - Zied maijā, jūnijā; augļi nogatavojas jūnijā. Sūnu purvos un zāļu purvos, vietām arī mitros smiltājos. Izplatība Latvijas psr. Reti. Salaspils, Vecbrenguļi, Lazdona, klāņos pie IČAS upes (Birži), Balvu-Viļakas ceļā starp Viļaku un Liepnu. (Flora1955)

Patreiz atšķirtā lapa ir kā PARAUGS,  kādas ziņas iespējams sasmelt par teju vai ikvienu Dzimtenes straumīti.

Nelaime IČĀ 

(pilns notikuma mans skats jaunumi/Čiks ar Iču/

Nedēļa sākās ar satraucošām ziņām par zivju bojāeju Aiviekstes labā krasta pietekā Ičā. Ķeza sākotnēji ievērota no autoceļa Rēzekne-Gulbene līdz Vērdes upes ietekai, apmēram 10 km posmā. Izrādās, ka vietēji iedzīvotāji to no-vērojuši jau otro nedēļu! Vairāku pēdējo dienu laikā visi ie-saistītie dienesti nav spējuši noteikt iemeslu un cēloni. Nenoskaidrotā ķīmija jau plūst pa Aivieksti, un protams, uz Daugavu. Neatkarīgi no cēloņiem, tā ir nelaime, un tā atkārtoti uzrāda valsts dienestu nespēju rīkoties neikdienišķās situācijās. Arī medijiem sniegtā informācija ir pretrunīga. Meklējot vainīgo par neizdarībām, piemirsts atrast pašu piesārņojuma avotu un tā pēdas. 

25. okt. 2013, Nav komentāru 

foto: Dāvis Rakstiņš, 2017. Lapainī 

~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~
LĢIA logo ar saiti uz Iču

Izvērsts pieteku un citu vietu nosaukumu apkopojums Vietvārdu datu bāzē

piezīme - kopš rudens mainīti nosaukumi > pietekām , piemēram Strodu upīte, iepriekš `strauts` vietā, kas esot atbilstošāk vietējo ļaužu runas veidam. 


IČAS sateces baseins no iztekas - (>labā, <kreisā krasta) - 

<Ūdzins; >Červonkas strauts7 -Micānu ez. (<Vornaišu upīte); >Dasas strauts10; >Lakšinīku strauts; <Vozņankas str.?; >Strodu strauts15; >Uguļauka10 (<Solas-Ruskulovas gr. (>42684-Krampīšu gr*); <Jūzupeite5; <Zušupe14 (>Lazdupeite); <Starica12; >Tilža38 (<Akmeņrūcs; <Raicene; <Dūkšupe (>Mežupe; <Nūvozine) >Vakša); <Moziča11 + Strūžāne27 -Tounaga pūrs /Krācīte -Lempu ez.,; >Keiba25 (<Siltene; >Skujatne; >Vecā Iča); <Melnais grāvis; >Paukle20 /Poukle (<Kanaviņa); >Dziļaune12; <Vejupeite; ?Jaunupe;

* melioracijas izgudrojums Krampiņu gr. - sakropļojot vecu mājvārdu. 


Atgādinājums, ka autortiesību likuma izpratnē autortiesību subjekts ir kā saturs un noformējums, tā arī sakārtojums! © 

Ja tomēr meklētais ūdens neatradās - RAKSTI, - un pēc dienas vajadzīgais būs klāt!

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.

km² 
km³

          


Še redzamā lapa ir mans melnraksts par tēmu "dzimtās zemes upes". Ja gaidītu skaistu pabeigtu, nesagaidītu. Ai. Liepiņš

Šeit es varu ievadīt gan tekstu, gan ievietot attēlus un tabulas, ja ir tāda nepieciešamība. A. L. 

Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.

 .