Rauna, un Raunis

Rauna ir Gaujas < kreisā pieteka VidzemēVecpiebalgasRaunas un Priekuļu novadā.                         PAPILDINĀTS-23.12.2016.

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.

km² 
km³

 RAUNA50  183  3,66Slutaisis /
Raunaisis
208,3
mežonīga 407,4 0,13 Staburags

Vidējais caurplūdums grīvā: 3,8 m³/s. Iztek no Slutaiša un Raunaiša ezera Vidzemes augstienē. Upe jau sākumposmā visai strauja, ar stāviem krastiem. Augšpus Raunas labajā krastā šūnakmens veidojums Raunas Staburags. Tālāk upe tek pa līdzenumu, krasti ap 3 -5m augsti. Ūdenstūrismam izmantojama no Raunas un arī tad tikai palu laikā. Daudz pārkritušu koku. Ieteka Gaujā 25,4  mvjl.

Lielākās pietekas, > labā krasta (A - Z) - >Cimziņa 12 km; >Klampupe 7; >Spīga; >Večupe; >Viestura strauts;

< kreisās  - <Alkšņupīte; <Ārupīte 8; <Baižupīte; <Barīte; <Dzirnupīte; <Līčupe14; < Raunis22; < Tālīte5; < Vaive18;

VĒRTUMI KRASTOSRaunas Staburags; - pilskalns Tanīskalns;

Mazā < BALTUPĪTE šobrīd ir Latvijā straujākā ūdenstece ko esmu atradis. Savos 3 ar pus kilometros kritums pārsniedz 60 metrus, tātad reizes četras vairāk kā Ligatei. Mērogs protams cits, tomēr, tomēr - nopietni pievērsties tai rosina fakts ka nelielā tērce ir griezusi ūdensdzirnavas. Tātad kā nenopietna sīkaļa viņa nav uzskatāma.

Raunas Tanīskalns - attēls no Fr. Baloža 1928.g. 

Arheoloģiskās izpētes aprakstā izteikts slēdziens ka strautiņš pie pilskalna ticis novirzīts lai veidotu labāku aizsardzību. 

VISAS Raunas pietekas pievienošanās secībā - Slutaisis- Raunaisis; <Ķirkumu upīte; >Lubūžupīte; >Večupe; >Klampupe 7; <Līčupe14 (); >Cimziņa12; >Spīga; <Baltupīte //Dzirnupīte3,35; <Baižupīte; <Ārupīte 8; >Irbīšu grāvis; <Alkšņupīte; <Tālīte5; <Barīte; <Raunis22; <Vaive18; >Vagāļupīte1,3; >Dukuļupīte2,8; >Viestura strauts;


Patreiz atšķirtā lapa ir kā PARAUGS, kādas ziņas iespējams sasmelt par teju vai ikvienu Dzimtenes straumīti.


LIELISKI! - Rauņa ūdenslīmeņa atšifrējums, saite -Zem attēla saite ūdenslīmenim!


 Raunis ir kreisā< Raunas pieteka, tek no Vidzemes augstienes ziemeļu nogāzes Cēsu un Priekuļu novados

uz Gaujavu.

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.

km² 
km³

 RAUNIS 22 170 7,7  Rauņa ez.180,x   80,50,028 laivots!

Raunis ir viena no straujākajām Latvijas upēm, tās kritums ir 7,7 metri uz kilometru. Upe visā tās garumā ir ļoti sekla (dziļums no pusmetra līdz metram) un līkumaina, tajā ir daudz krāču un koku sanesumu (lejtecē koki daļēji izvākti). Gultne akmeņaina, augštecē un lejastecē vairāk smilšaina un oļaina. Lejtecē upes ieleja (Rauņa leja) ir līdz 30 m dziļa. Krasti stāvi, tajos daudz smilšakmens atsegumu kuros atklātas fosilijas; krastos sastopami noslīdeņi un nelielas alas. Upes ūdens ir ļoti tīrs, satur ļoti maz organisko vielu, bet daudz dzelzs. Rauņa ieleja ir grūti pieejama un cilvēka darbības maz skarta.

Lielākās pietekas  (a - Z) - >Dzelzupīte; >Gūžupe//Dzirnupe; >Mellužupīte; <Mežmaļu grāvis; Rauņupīte; Varsēlitis;

VĒRTUMI KRASTOS - Danku grava; starpmorēnu nogulumi;

Viduslaikos pa Rauni ir gājusi robeža starp Livonijas ordeņa teritoriju un Rīgas arhibīskapijas zemēm.

strelnieks.lv piedāvā - http://streelnieks.lv/ejam-ara-pargajiens-gar-upiti-raunis/

Vaive ir Raunas < kreisā pieteka Cēsu un Priekuļu novados.

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.

km² 
km³

 VAIVE 18 Ķauķupīte102 5,2 sateka
  74,1 0 024 Dāvida dzirnavu avoti

Vaive sākas (kā Ķauķupīte līdz Rīdzenes ietekai) Vaives pagastā ziemeļos no Mazuma ezera. Literatūrā minēts satekas žuburs ar Rīdzeni, Kaķupīti un Pelnupi. Tek pa Vidzemes augstienes Mežoles pauguraini pa dziļu senieleju ar daudzām gravām un smilšakmens atsegumiem. Uz Vaives bijušas vairākas dzirnavas. Pie Dāvida dzirnavām kreisajā krastā ir Dāvida dzirnavu avoti, kas senielejas nogāzē veido ~7 m augstu ūdenskritumu. Pretī Priekuļiem Vaives labajā krastā atrodas biatlona trase. Upi šķērso autoceļi A2P28P30. Lielākā apdzīvotā vieta krastos ir Vaives dzirnavas. Tās pašas, kuru aizsprosta pārrāvums pilnībā sagrāva lielceļu uz Cēsīm pēc kādām lietavām 199x.g.


Lielākās pietekas, >labās, <kreisās; -

>Rīdzeņupe3,32; >Daukšupīte; <Kaķupīte; <Krīvupīte; <Dzeņupīte; <Purēnu grāvis;

VĒRTUMI KRASTOS - >Dāvida dzirnavu avoti;

senais latgaļu pilskalns Sārumkalns > krastā;



attēls - Sārumkalns, zīmējis E.Brastiņš 1927.g.

Ādolfs Erss, 1935, Lielā kauja pie Raunas upes - saite periodika.lv; par Brīvības cīņām 1919.g.


SĀKUMS / SARUNAS / KARTE / ZIŅU PŪRS / LASĪTAVA / VIDRŪPE / SAZIŅAI / UZ AUGŠU

Js jogo ar saiti uz kartes produktu


KARTES - Gaujas upju baseinu apgabala interaktīvā karte.; Jāņa Sēta Cēsu novads 2010.g. 1 : 100 000;


Raunas sateces baseins no avotiem -

Slutaisis -Raunaisis- RAUNA; <Ķirkumu upīte; >Lubūžupe; >Večupe; >Klampupe7; >Līčupe14 (<Robežupīte; >Līču grāvis; >Olupīte; <Bienupe /<Badupe)); >Cimziņa12 (>Dzirnavupīte); >Spīga (<Abra; <Staiduļu gr.); <Baltupīte //Dzirnupīte; <Baižupīte; >Ārupīte8 (<Sērmūkšu strauts; >Božupīte); >Irbīšu grāvis; <Alkšņupīte; >Tālīte5 (>Smurģu gr.; <Dzintaru gr.); <Barīte; >Raunis22 (>Rauņupīte; >Mellužupīte; >Gūžupe//Dzirnupe; <Mežmaļu grāvis; <Varsēlītis; ); >Vaive18 (>Rīdzeņupe3,32 + <Ķauķupīte + >Pelnupīte; <Kaķupīte; <Krīvupīte (<Ruckas gr.; <Ziedu grāvis); <Dzeņupīte (>Ņamu grāvis); <Purēnu grāvis; >Daukšupīte); >Vagāļupīte1,3; >Dukuļupīte2,8; >Viestura strauts;


Ja tomēr meklētais ūdens neatradās - RAKSTI, - un pēc dienas vajadzīgais būs klāt!


pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.

km² 
km³

           

Še redzamā lapa ir mans melnraksts par tēmu "dzimtās zemes upes". Ja gaidītu skaistu pabeigtu, nesagaidītu. Ai. Liepiņš

Šeit es varu ievadīt gan tekstu, gan ievietot attēlus un tabulas, ja ir tāda nepieciešamība. A. L.

Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.

 .