Upės un upītes pa dienvidu robežu ~

Patreiz tiek mazuliet grēkots, jo mūsu robežupes ar Lietuvu pieder dažādiem baseiniem.

Meklējot austrumu robežas upes dodies uz MUDAVAS baseinu. Tur ari "pielieta" PEDELE - ar Igauņiem dalītā.

Sakārtojums no Rītiem uz Vakariem; Sēlija-Zemgale-Kurzeme; Informācija iekļauta šķidrāk nekā pie baseiniem.

Riču ezers/ Skirnas  ezers -Skirna-Vilenka -Kumpota / Prode - Kreuna / Laucesa / Nereta / Dienvidsusēja / Mēmele / Mūsa / Plānīte / Svitene / Oglaine/ SVĒTE  / Tērvete / Dabiķene / Losis / Jonupe / Sārte / Apše / Vadakste / VENTA / Lukne / Sventāja / JŪŖĀ!

Skirna //Poddubja 10 km - Laucesas > (labās) pietekas Kumpotas < (kreisā) pieteka SĒLIJĀ Daugavpils novadā. iztek no Skirnas ezera.

Vilenka - Laucesas > pietekas Kumpotas > pieteka SĒLIJĀ Daugavpils novadā.

Kumpota (lietuviešuKumpotė) ir Laucesas > labā krasta pieteka SĒLIJĀ Daugavpils novadā un Lietuvas Utenas apriņķī. Sākas mežainā apvidū austrumos no Kirklišķiem Turmantas seņūnijā. Tek ziemeļu virzienā līdz Latvijas robežai, kur pagriežas uz austrumiem. Augšteces nosaukums līdz Mazajam Kumpotim ir Vilenka. 5 km garumā no Grendzes līdz Lielajam Kumpotim Kumpota ir Latvijas un Lietuvas robežupe. Pēc Lielā Kumpota pagriežas ziemeļu virzienā, kur lejpus Birķeneļiem ietek Laucesā. Upes augštece un vidustece līdz Kurcumam regulēta, iztaisnota. Lejpus Kurcuma tek pa izteiktu ieleju (kritums līdz 3 m/km)  Šķērso vairākus ezerus: Saloču ezers  (Lietuvā), Grendzes ezers, Mazais Kumpotis, Lielais Kumpotis (uz robežas), Zemgales ezers. Lielākās pietekas ir >Skirna, >Straumene  (labās), <Priduleja (kreisā). Lielākās apdzīvotās vietas krastos ir Grendze un Zemgale.

Laucesa ir DAUGAVAS <kreisā krasta pieteka SĒLIJĀ, īsu gabalu arī Latvijas un Lietuvas robežupe, tek caur Daugavpils novada un Daugavpils pilsētas teritoriju. Upi šķērso Daugavpils—Viļņas dzelzceļš un autoceļš A13. Iztek no Laucesas ezera uz Latvijas un Lietuvas robežas (pēc citiem avotiem no Griežta ezera pie Zarasiem). Pēc iztekas 2 km garumā ir Latvijas un Lietuvas robežupe. Tek pa Augšzemes augstienes Laucesas pazeminājumu. Līdz Kumpotas ietekai upes gultne dabīga, stipri līkumaina, vidustece līdz Kalkūniem regulēta. Krasti mežaini, vietām purvaini. Ietek Daugavā Grīvā. Lielākās pietekas - Medums; >Pakrāce; >Krastupe; >Grendze; <Kumpota; <Jāņupīte; <Zeļenka<

Prode - Nemunas >pietekas Kreunas < pieteka SĒLIJĀ. 

Kreuna (lietuviešuKriauna) ir upe SĒLIJĀ Ilūkstes novada  austrumos un LietuvāPanevēžas apriņķī. Iztek ziemeļaustrumos no Subates un kopā ar pietekām ir vienīgā Nemunas baseina upe Latvijā. Sākas Augšzemes augstienē dziļā ielejā (subglaciālajā iegultnē), kur tek cauri diviem nelieliem ezeriņiem (Baltišku un Apsānu) Latvijas teritorijā uzņēma  (?) no labā krasta pa Dzirnavupīti Lielā Subates ezera  ūdeņus, no < kreisā krasta —Līčupes, Pļentauku upes un Prodes ūdeņus. 570 m garumā līdz Prodes ietekai ir Latvijas un Lietuvas robežupe. Lietuvas teritorijā šķērso Krauneļa ezeru; Ietek Sartu ezera  ziemeļrietumu galā. Lielākās apdzīvotās vietas krastos ir Obeļi, Pakrauņi un Kraunas Lietuvā. Lielākās pietekas ir <Kraunēnu upele (kreisā) un >Bačupe, kā arī uzņem Naša un Obeļu ezera ūdeņus. 

Lāčupīte  4,2 km garumā Latvijas un Lietuvas robežupe. Tā ir viena no Dienvidsusejas satekupēm, ilgstoši, kļūdaini rakstos, un jo īpaši kartēs atainota kā pati Suseja //Suēja. Labajā krastā Kurmišku pilsklans, viduslaiku dzīvesvieta. Pieteka >Rūdupe?. 

 Vadakste/Venta  Griezes tilta vieta       fotoRimantas Lazdynas  

Neretiņa (arī Nereta; lietuviešu: Nereta) ir Mēmeles >labā krasta pieteka SĒLIJĀ, Neretas un Jēkabpils novados Latvijā un Panevēžas apriņķī Lietuvā. Sākas dienvidos no Sargūnu purva uz Latvijas un Lietuvas robežas. Pirmos 7 km tek kā novadgrāvis purvainā un mežainā apvidū Lietuvā; tālākajā tecējumā līdz ietekai Mēmelē ir Latvijas un Lietuvas robežupe. Upe visā garumā regulēta. Lielākās apdzīvotās vietas krastos ir Neretaslauki, Pilkalne (Latvijā) un Suvainišķi (Lietuvā). 

MĒMELELietuvas teritorijā saukta Nemunēle (lietuviešuNemunėlis), SĒLIJĀ un Zemgalē. Tās garums ir 191 km (Latvijā 40 km),  kritums 97 m (0,5 m/km). Sākas Lietuvā pie Rokišķiem, lejastecē tā 76 km tek pa Latvijas — Lietuvas robežu. Bauskā (lejpus Bauskas pilskalna) satekot ar Mūsu, veido Ķirbaksalu un Lielupi (> labā krasta satekupe).

MūSA ir < kreisā  LIELUPES satekupe ZEMGALĒ. Upe sākas Lietuvas teritorijā. Aiz Bauskas pilsdrupām, Mūsai satekot ar Mēmeli, rodas Lielupe. Tā pārsvarā plūst 15 - 30 km attālumā no Lietuvas - Latvijas robežas. Pa Latvijas teritoriju tā plūst tikai 20 km un vēl 6 km tā ir robežupe. (6 km teka Lietuvos - Latvijos siena, 18 km - Latvijoje.) Upe ir mierīga. Tās krasti vietām ir aizauguši. Tuvāk Bauskai  upes krasti kļūst stāvāki.

Atšķirot lapu piederības lielbaseinā, būs PARAUGS kādas ziņas sasmeļamas par teju vai ikvienu Dzimtenes straumīti.

Plānīte, <Islīces pieteka. Apmēram 1,4 km robežupe. 

Kapupe (lietuviešuKapupė) ir Svitenes > labā krasta pieteka ZEMGALĒ (Rundāles novadā) un Lietuvā (Šauļu apriņķī). Sākas kā grāvis Roņu mežā 2 km aiz Latvijas un Lietuvas robežas. Tek pa Zemgales līdzenumu ziemeļu virzienā. Upes gultne visā garumā regulēta, pieguļošās platības drenētas. Ietek Svitenē pie Vairogiem Viesturu pagastā. Senāk Kapupe bijusi garāka un baseins lielāks, bet meliorācijas rezultātā upes tecējums Lietuvā divās vietās pārrakts un novadīts uz Virsīti pie Kaireļiem  (augštece) un uz Bērsteli  lejpus Baltausu ūdenskrātuves (vidustece; kopējais garums ap 36 km).

Liepars (arī Liepāre; lietuviešuLieporas) ir Svitenes < kreisā krasta pieteka ZEMGALĒ (Rundāles un Jelgavas novados) un Lietuvā (Šauļu apriņķī). Sākas kā novadgrāvis 3 km uz ziemeļaustrumiem no Bučūniem Lietuvā. Tek ziemeļu virzienā pa Zemgales līdzenumu. Upes gultne visā garumā regulēta. Ietek Svitenē lejpus Jaunsvirlaukas. Upi šķērso autoceļi P103 (Latvijā) un 209 (Lietuvā). Lielākās apdzīvotās vietas krastos ir Liepori (Lietuvā) un Jaunsvirlauka (Latvijā). Lielākā pieteka < Melnupīte.

Svitene (lietuviešu: Švitinys) ir Lielupes < kreisā krasta pieteka ZEMGALĒ, (Rundāles un Jelgavas novados) un Lietuvā (Šauļu apriņķī). Upe sākas kā novadgrāvis rietumos no Triškoņiem Linkuvas seņūnijā. Tek ziemeļu virzienā pa Zemgales līdzenumu. Upes gultne augštecē līdz Svitenes ciemam un lejtece no autoceļa P49 regulēta, iztaisnota. Vidustecē upe līkumo pa vāji izteiktu ieleju. 1 km garā posmā Svitene ir Latvijas un Lietuvas robežupe.  Upi šķērso autoceļi P94, P103 (Latvijā), 152 un 209 (Lietuvā). Lielākās apdzīvotās vietas krastos ir Pašvitine, Blauzdžūni (Lietuvā), Svitene, Bērstele, Vairogi, Jaunsvirlauka, Vecsvirlauka. Lielākās pietekas ir <Liepars 43 km), <Jodupe; >Virsīte 40; Kapupe 17 km;

Oglaine < kreisā Sesavas pieteka ZEMGALĒ, apmērm 6 km garā posmā Latvijas un Lietuvas robežupe.

SVĒTE (lietuviešu: Švėtė), Lielupes < kreisā pieteka ZEMGALĒ, sākas Lietuvā, Šauļu rajonā, no Linkuvas galēnmorēnu vaļņa.  Pie Žagares 2 km garā posmā Svēte ir Latvijas un Lietuvas robežupe. Lielākā baseina daļa Latvijā atrodas Zemgales līdzenumā, kreisā krasta pieteku baseins - Austrumkursas augstienē. No Lietuvas robežas upe tek pa ~10 m dziļu ieleju, aiz Augstkalnes ieleja kļūst šaurāka un seklāka, tālāk uz leju līdz Lielupei gultne ir plata un sekla. Daudzi upes posmi drenēti, lejtecē palienas norobežotas ar dambjiem. Augšpus Jelgavas  >labajā krastā māla karjeri. Lielākās pietekas ir > Tērvete; > Auce; > Bērze; > Vilce.

Tērvete ir Svētes < kreisā krasta pieteka ZEMGALĒ, Auces, Tērvetes un Jelgavas novados.0,6 km Latvijas un Lietuvas robežupe. Upi šķērso Jelgavas — Mažeiķu dzelzceļš. Sākas robežgrāvju sistēmā Ukru pagastā pie Lietuvas robežas. Upes augštece līdz Ailes strauta ietekai ir regulēta kā 5-10 m plats novadgrāvis. No Zelmeņiem upe nav regulēta un tek pa paugurainu apvidu. Pie Tērvetes upe tek pa dziļu ieleju mežainā apvidū. Šeit ierīkots Tērvetes meža ainavu parks. No Skujaines ietekas līdz Zaļaniekiem gultne atkal regulēta, upes ieleja pakāpeniski padziļinās. No Zaļeniekiem līdz Zemgalei upes gultne atkal dabīga. Tālāk līdz ietekai Svētē upe tek pa ļoti līdzenu apvidu, upes gultne regulēta. Plūdu laikā Tērvetes ūdenslīmeni ietekmē Svētes un Lielupes ūdenslīmenis. Uz upes ierīkoti vairāki dīķi un ūdenskrātuves (lielākā ir Gulbju ūdenskrātuvi). Lielākās pietekas ir < Cērpaine 17; Svēpaine 26; <Skujaine32; <Eglone12; <Reņģe13; >Ailes strauts18; >Ellītes grāvis; >Sodīte; >Bramberģes strauts28;

Dabiķene (lietuviešuDabikinė) ir VENTAS >labā krasta pieteka KURZEMĒ (Auces novadā) un Lietuvā (Šauļu un Telšu apriņķos). Divos posmos (0,4 un 2,2 km garumā) Dabiķene ir Latvijas un Lietuvas robežupe. Upe sākas kā novadgrāvis Ukru pagasta austrumu daļā. Upes gultne līdz Pakalnišķiem regulēta, iztaisnota. Lietuvas teritorijā lejpus Pakalnišķiem upe tek pa izteiktu ieleju. Ietek Ventā augšpus Viekšņiem. Lielākās apdzīvotās vietas krastos ir Akmene un Palnosi. Upi šķērso autoceļi 155, 156 un Naujoji Akmenes dzelzceļa atzars.37(11)387; Lielākās pietekas ir <Nīžuva, <Krūte, <Šventupe, <Paragalve (kreisās), >Drūktupe, >Akmenupe (labās);

Vēžupis <Dabiķines pieteka, 858 metrus tā ir Latvijas un Lietuvas robežupe;

Līgotne <Vadakstes pieteka, 2,7 km garā posmā Latvijas un Lietuvas robežupe;

Mežupe <Vadakstes pieteka, 3,5 km garā posmā Latvijas un Lietuvas robežupe;

VADAKSTE ir Ventas > labā krasta pieteka Auces un Saldus novados. 67 km garā posmā ir Latvijas un Lietuvas robežupe. Robežtilti Ezerē, Laižuvā un Priedulā. Upi šķērso autoceļi P96 un P104. Sākas no grāvju sistēmas ziemeļaustrumos no Auces. Dažkārt par Vadakstes sākumu tiek uzskatīta Līgotnes un Avīknes sateka pie Putrām. Augštece līdz Putrām regulēta. Pie Vadakstes ciema Vadakstes ūdenskrātuve. PIETEKAS - <Mežupe; <Aglona23; <Ašva33; <Līgotne14; >Avīkne30; >Benaišu strauts; >Burbuļstrauts30; >Alkšņupe22; >Ezere56; >Suste17; >Rīku strauts3; >Pestīle9;

VENTA teka Lietuvoje (Kelmės, Šiaulių, Akmenės ir Mažeikių rajonuose) ir Latvijoje. Ilgis 350 km (Lietuvoje 167 km), baseino plotas 11 800 km² (Lietuvoje 5892 km²). Pradžioje teka į šiaurės rytus per Stimberiškių, Ventos pelkes, nuo Dubysos-Ventos kanalo suka į šiaurę, prie Papilės pasuka į šiaurės vakarus. Nuo Leckavos 3 km teka Lietuvos - Latvijos siena, toliau - Latvijoje. Ventspilyje įteka į Baltijos jūrą. Vidutinis nuolydis Lietuvoje 85 cm/km. Aukštupyje vaga 3 - 5 m pločio, nuo Užvenčio iki Varduvos žiočių 30 - 50 m.

Losis (lietuviešuLūšis) ir Ventas < kreisā krasta pieteka Saldus un Vaiņodes novados Latvijā un Telšu un Klaipēdas apriņķos Lietuvā. Sākas Beržtvu mežā uz Klaipēdas un Telšu apriņķu robežas. Augštecē tek ziemeļu virzienā līdz Latvijas robežai, tad pagriežas uz austrumiem un 27 km ir Latvijas un Lietuvas robežupe. Pirms Kalniem pagriežas uz ziemeļiem un pēc 8 km ietek Ventā. Augštecē līdz tagad slēgtajam MažeiķuLiepājas dzelzceļam upes gultne regulēta, lejpus Kalniem izbūvēts Kanavišķu dīķis. Lielākās pietekas ir <Spinnis, <Dārģe, <Zvērupe un robežupe <Jonupe.

Jonupe  // Jāņupīte (Jonupis) < Loša pieteka, 6,17 km ir Latvijas un Lietuvas robežupe.

Svaru strauts ir Apšes >pietekas Veretas (Lit.) izteces Kalšu ezera pieteka. Latvijas un Lietuvas robeža 3 km.

Sārte, >Apšes pieteka, 11,3 km ir Latvijas un Lietuvas robežupe.

Apše, saukta arī Apša, ir >BĀRTAs >labā krasta pieteka uz Latvijas un Lietuvas robežas. Garums 40 km (20 km Lietuvā, 20 km - robežupe), baseina platība - 357 (233,1)  km2, kritums 37 m. Augšteci Lietuvā sauc par Veretu. No kreisās puses lielāku pieteku nav, no >labās ietek > Kalte (Lietuvā), > Sārte, > Vidvide un > Ruņa.

Lukne, > Sventājas pieteka, 9,5 km ir Latvijas un Lietuvas robežupe.

Sventāja ir upe, kas tek caur Lietuvas ziemeļrietumu un Latvijas dienvidrietumu daļu. Upe ir 73 km gara, no tiem vairāk kā 30 km veido valsts robežu starp Latviju un Lietuvu. Upes izteka atrodas Skodas rajona rietumos. Ietek Baltijas jūrā pie Sventājas 4,5 km no robežas. Upes baseins ir 472 km² liels. Vidējā caurtece 5,38 m³/s. X km pirms grīvas ielokās atpakaļ Lietuvā. Tās pieteka Raže arī reiz bija Kurzemes guberņijā.

~ ~ ~ ~ ~ ~ ~ ~ ~ ~ ~ ~ ~

Ģeogrāfa Pētera Poļaka raksts par Latvijas-Lietuvas robežu dabas un Vēstures kalendārā 2000. - saite digitālā biblioteka LNB.

Latvijas  - Lietuvas robežas vēsturiski ģeografiskais apskats. 

Ja tomēr meklētais ūdens neatradās - RAKSTI- un pēc dienas vajadzīgais būs klāt!

SĀKUMS / SARUNAS / KARTE / ZIŅU PŪRS / LASĪTAVA / VIDRŪPE / SAZIŅAI / UZ AUGŠU


Še redzamā lapa ir mans melnraksts par tēmu "dzimtās zemes upes". Ja gaidītu skaistu pabeigtu, nesagaidītu. Ai. Liepiņš

Šeit es un Tu vari ievadīt gan tekstu, gan ievietot attēlus un tabulas, ja ir tāda nepieciešamība.

Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.

 .