Vidrūpe, kas dabas aizsardzība...

Nekas nav jāpasāk vienīgi mūža mežā.

Ietekmēta Dabas vide atkarībā no ietekmes lieluma jau ir aprūpējama.

Izšāvām bebrus - savairojās bebri - negals ar aizdambējumiem. Vēl mācamies savs pastāvēšanas nedaudzajās sekundēs ietekmēt samērīgi un izprast ilgtspējīgu pašpietiekamību.

Par upju dzīvi risinājumi ir izglītošanās, labiekārtošana, re-naturalizācija.

Katru no minētiem RISINĀJUMEIM aplūkosim atsevišķi saglabājot kopējo apjēgu - vienotības līdzsvara Likums.


foto: Māris Locs              

Upe ir dzīva

Vēlreiz par dzīvību upēs un ne tikai par to-

fragments no Vides Vēstis #5/2000 

Mazo upju apzināšanas un pētniecības tēmai Latvijā ir senas tradīcijas. Jau sākot ar 30. gados «Jaunā zinātnieka» sērijā izdotajiem apskatiem par Daugavu, Gauju, Lielupi, Salacu, Aivieksti, Pededzi, beidzot ar ZA Bioloģijas institūta Hidrobioloģijas laboratorijas 70. - 80.gados veiktajiem pētījumiem. Šajā laboratorijā 80. gadu vidū satikās arī Loreta un Andris Urtāni. Savā turpmākajā darbā viņi iedvesmojās no saviem kolēģiem Pētera Cimdiņa un Rasmas Liepas, kuru grāmatā «Mazās upes» izteiktās domas nav zaudējušas savu aktualitāti arī tagad.

Tas, ko Loreta un Andris darījuši, ir bijusi vēlme akadēmiskās zināšanas padarīt praktiskas, lai pētniecības metodes būtu saprotamas un pieejamas zinātkāriem un darboties gribošiem cilvēkiem, un arī gluži cilvēciska vēlēšanās sev atvēlētajā laikā redzēt apkārt sakoptāku vidi un zinošākus cilvēkus. Upju pētnieki pievienojas universālajai atziņai, ka tikai zinoša sabiedrība ir lemt un darboties spējīga.

«Sākumā upe izskatījās it kā bez dzīvības, bet pietika izcelt no ūdens kādu tur iekritušu zaru vai akmeni, un, pirms notecēja ūdens no šī priekšmeta, uz vēl mitrās un saulē mirdzošās virsmas saskatījām kustību. Tur sīki, bez palielināmā stikla saskatāmi dzīvnieciņi, instinktīvi savu dzīvību glābdami, kopā ar pēdējo prom plūstošo ūdeni centās atgriezties upē. Dažreiz tiešām dzīvnieki savas mājvietas upē ir pametuši, un upe ir bez dzīvības. Tā notiek, ja upes ir ļoti piesārņotas.»

Loreta un Andris Urtāni. «Kas ir upe?». Rīga, Bērnu vides skola, 1997.

 Kā jūtas upes šajos pārmaiņu laikos? Vai tām joprojām draud piesārņojums?                                                                               Rutas Bergkautes sarunu lasi - http://www.videsvestis.lv/content.asp?ID=31&what=6


Sabiedriskās organizācijas Balta Daba
laipni piedāvātā video  filma par jauniešu iepazīšanos un darbu
Gaujas augšteces izlabošanā.
22 minūtes.
 


Daugava ir visdziļākais vaibsts Latvijas sejā. Tās varenums gadu tūkstošos ir iedvesmojis tautas garu, ilgas pēc brīvības un ticību uzvarai. Daugavas nezūdošā spēka atspulgs ir ierakstīts latviešu Dainās, Pumpura eposā, Raiņa daiļradē un ilgajās cīņās par brīvvalsts izveidošanu.

Šodien neviens nevar pateikt cik, talantus un censoņus Daugavas iespaidīgāko posmu applūdināšana liegusi Latvijai, un, cik dabas dotā garaspēka pietrūcis labajām iecerēm. Taču Daugavas spēks atkal ir mūsu rokās un ikvienam ir jāpalīdz, lai šis spēka avota plūdums turpinātos.

Digna Pilāte, no ievada Daugavas izstādes izdevumam, 1997.g.

Plūstošs ūdens mežā -

Neskaitāmi strauti, dažāda lieluma upītes un upes mežā ir nepieciešama un daudzveidīga dabas struktūra, tomēr tikai retais aizdomājas par to, kādas ir šīs dabas sistēmas funkcijas un nozīme. Mežs un ūdens ir divas dažādas dzīves telpas, un pirmajā mirklī rodas jautājums: kas tad kopīgs ir šīm abām līdzāspastāvošajām ekosistēmām?



Dabā starp mežu un tajā plūstošu strautu vai upi nav krasi novilktas sastingušas līnijas, šeit veidojas pakāpeniska pārejas zona.   Jānis Rozītis. PDF Latvija



Netraucējam upei paņemt savu -

Daugavas < kreisās pietekas Lauces > labā pieteka SECENE atgūstas pēc totālas izrakšanas pirms 40 gadiem un sākusi līkumot. Arī bebrs piepalīdz kā prazdams. Metri simts pirms satekas ar Lauci pie Grīvām.


foto: Ceļaprieks


Uzkavējoties pie jebkura krasta saņemam to, kas sācies kaut kur aiz šaurā līkuma, savukārt mūsu ietekme paliek lai ceļotu lejup plašumā. Tas arī elementārākais sapratnei ka "otreiz vienā upē nevar iekāpt". Kamēr upe ir ūdens tikmēr tā būs...








Makšķerēšanas noteikumi (nr. 571), ar  grozījumiem kas stājās spēkā 2012. gada 25. augustā.

Aizliegta zemūdens medību rīku 
izmantošana visu gadu, 
kā arī jebkura veida makšķerēšana:

1) no 1. oktobra līdz 30. novembrim:

Ogres baseina upēs – Līčupē, Naružā, Sumuldā, Taukātnē, Vedzē;

Pededzes baseina upēs – Akaviņā, Alūksnē, Ievednē, Virgulicā;

Aiviekstes baseina upēs − Aronā un tās baseina upēs – Bērzaunē un Talejā –, Kujā, augšup pret straumi no tilta uz Cesvaines–Gulbenes autoceļa – Vesetā, lejup no tilta pie Lejaskroga – Vietalvā;

Tirzas baseina upēs – Vilaunē un Azandā;

Vecpalsā un tās baseina upēs – Rauzā un Šepkā;

Vizlā, no ietekas Gaujā augšup pret straumi līdz Vizlas HES aizsprostam;

Irbes baseina upēs – Ostupē un Raķupē;

Salacas baseina upēs – Korģē, Ķirelē, Noriņā, Melnupē, Glāžupē, Iģē, Piģelē, Ramatā;

Abavas baseina upēs – Mellupītē, Valgalē, no ietekas Abavā augšup pret straumi līdz tiltam Valgales ciemā – Virbupē (Kāronē);

Ciecerē, no ietekas Ventā augšup pret straumi līdz Pakuļu ūdenskrātuves aizsprostam;

Edā, Šķēdē, Kojā, Lētižā, Šķērvelī un 
Dzeldā;

Rīgas līcī ietekošajās mazajās upēs – Inčupē, Ķīšupē, Liepupē, no ietekas jūrā augšup pret straumi līdz Tallinas šosejai, Lāčupē, Melnsil-upē, Pilsupē, Zaķupītē;

 2) no 1. oktobra līdz 31. decembrim:

Amatā, no ietekas Gaujā augšup pret straumi līdz ūdenskrātuves aizsprostam Kārļos;

Amatas baseina upē Kumadā, no ietekas Amatā augšup pret straumi līdz Vidzemes (Pleskavas) šosejai;

Braslā, no ietekas Gaujā augšup pret straumi līdz Braslas HES aizsprostam;

Lenčupē, Lojā, no ietekas Gaujā augšup pret straumi līdz Katrīndzirnavu HES aizsprostam, un Strīķupē;

Līgatnē, no ietekas Gaujā augšup pret straumi līdz aizsprostam pie “Anfabrikas” klintīm;

Raunā, no ietekas Gaujā augšup pret straumi līdz dzirnavu aizsprostam Raunā;

Raunas baseina upēs – Raunī, no ietekas Raunā augšup pret straumi līdz Vidzemes (Pleskavas) šosejai, un Vaivē, no ietekas Raunā augšup pret straumi līdz Vaives dzirnavu aizsprostam;

Salacas baseina upē – Jaunupē;

Rīgas līcī ietekošajās mazajās upēs – Aģē, no ietekas jūrā augšup pret straumi līdz Aģes HES aizsprostam, Pēterupē, Svētupē, no ietekas jūrā augšup pret straumi līdz tiltam pie Krūzmaņu mājām (autoceļš uz Ērgļu purvu);

3) no 1. oktobra līdz 31. decembrim, 
izņemot makšķerēšanu ar dabisko ēsmu:

Gaujā, no ietekas jūrā augšup pret straumi līdz šosejas tiltam Strenčos;

Irbē, Stendē un Rindā;

Mergupē, Lielajā Juglā augšup pa straumi līdz Ropažu HES aizsprostam un Mazajā Juglā augšup pa straumi līdz Dobelnieku HES aizsprostam;

Rīvā, no ietekas jūrā augšup pret straumi līdz tiltam Rīvas ciemā;

Rojā, no ietekas jūrā augšup pret straumi līdz Lubes dzirnavu aizsprostam;

Sakā, Durbē un Tebrā līdz aizsprostam Aizputē;

Užavā, no ietekas jūrā augšup pret straumi līdz tiltam Tērandē;

Ventā, no tilta pie Zlēkām augšup pret straumi līdz Latvijas–Lietuvas robežai;

Abavā, no ietekas Ventā augšup pret straumi līdz Abavas rumbai;

Vitrupē, no ietekas jūrā augšup pret straumi līdz tiltam Ķirbižos.


SĀKUMS / SARUNAS / KARTE / ZIŅU PŪRS / LASĪTAVA / VIDRŪPE / SAZIŅAI / UZ AUGŠU


Šeit es un Tu vari ievadīt gan tekstu, gan ievietot attēlus un tabulas, ja ir tāda nepieciešamība. Aigars Liepiņš

Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.

 .