Ruojas baseins ~                                       ŠODIENAS LĪMENISkartes sīktēls ar saiti uz Balticmaps

(lai nejūk ar Rojal Opera...)    Ruoja tek no Ziemeļkursas augstienes, Dundagas pauguraini šķērsojot Rojas ieplakā un Piejūra zemienē, Talsu un Ruojas novados, Valdgales pagastā.                                                                                                                PAPILDINĀTS-13.02.2020.

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.
kanālskm² 
km³

 RUOJA 68Silupe//Dižupe
37
 0,67ZR Talsiem   38,80 km 510,7 0,096krasa virziena maiņa 

Sākas kreisajai < Viekste satekot ar Kristpurva novadgrāvi (un Talsmuižpurva noteku `Donava`, vakaros no Talsiem)*. Augšgals Silupe jeb Dižupe 13, 5 km garumā līdz > Mazrojas ietekai. Tek pa Ziemeļ-kursas augstieni, Dundagas pauguraini škērso Rojas ieplakā starp Tinģeres pacēlumu un Īves-Dārtes grēdu, vairākkārt strauji maina tecēšanas virzienu pielāgojoties jūras krastam (regresijai). Vidustecē no Sārkastes līdz Mārkciemam iegrauž vairāk kā 8 m dziļu ieleju (ELD97) kurā atsedzas smilšakmeņi. Lejtece Piejūras zemienes Engures līdzenumā, ietekā (0,5km) Rīgas līcī pie Ruojas veidojot ostu. Baseins šaurs, augšdaļā (Silupe līdz Kunduma ezeram) purvains, lejasdaļa priežu mežos. Pietekas pārsvarā īsas, sīkas. Agrākā pieteka Kaļķupe /Pilsupe ielaista jūŗā ar pārrakumu, palikusi Ģipkas vecupe. Regulēta augštece 20 km garumā jau 1930-tos gados. Daļa upes tecējuma (augštece un posms vidustecē pie Rudes) ir iztaisnoti un tīrīti (1957.,1964.). Augšdaļa apdzīvota, saimnieciski apgūta, lejasdaļa smilšainos mazapdzīvotos priežu mežos. Lielākās apdzīvotās vietas krastos ir Rude un Ruoja.

Lielākās pietekas - >labās, <kreisās -

<Viekste 9 km; >Mazroja20; >Vērums11; >Amulupīte7; <Pūņu grāvis9; <Greimica7; <Ģipkas Vecupe16;

Lūrmaņu atsegumi, foto: Gatis - wondermondo.com.

Krišjānis Barons raksta (1859.g.), ka Rojai ir pieteka Kaļķupe jeb Ģipkas upe,

par nopietnu ūdensteci var runāt sākot no < Viekstes satekas ar > puvu novadu kanāliem. Augšgala nosaukums Silupe jeb Dižupe sasistams ar to, ka vēsturiskajā Ārlavas pagatā šī ir lielākā ūdenstece, un aiztek "uz jūŗu" (Endzelīns1925). Sila muižas ūdensdzirnavas -

* Vēsturiski literatūrā sastopami vairāki, arī visai pretrunīgi iztekas vietas dati. Standartizācijas laikmetā teci pagarināja līdz 77 km, un Pobužiem.

Augšgala pirmā pieteka < Viekste - sākas ūdensšķirtnē ar Stendi un Raķupi, tek 9 km no Dundagas pacēluma nogāzes Ūķenes mežu novada; visā garumā regulēta. Bieži pieņemta par pašas Ruojas augšgalu. Nosaukums saskan ar `ai-viekste`... Savukart `ruoja` pie līviem, somugriem nozīmētu `dūņas`. Vienlaicīgi arī kaķi pavasaros iet "rojā", (tikai jāapskatās kā to izrunā pēc Miilenbaha k-ga).

Dundagas pilsnovada aprakstā 1798.g. `Roje uppe` sākas no Vīdales ezera; tā pat vēl dažās kartēs 19.gs. Iepriekšējā gadsimta literatūrā sastopami apraksti par RuOJAS sākšanos "Talsu pilsētas pievārtē" vai pat iztekošu no Sasmakas ezera. Tad viņas garums būtu ievērojami īsāks.

Piemēram A.Austriņš un J.Akuraters 1924.g. dzīvodamies pa liedagu! - "Turpat eetek jūrā Rojas upe, pa kuru eespējams pludināt preces, kuras Rojā uzlādē kuģos. Roja Izceļas Kurzemes zemelu stūrī un tek gar zilajeem Slīteru kalneem". . .

Vēl piemēram grāmata Talsu apriņķis 1936 - "Laidzes pagasts nav arī bez saviem dabas krāšņumiem. Tūristiem ieteicams maršruts, ņemot par izejas vietu Talsus: no Talsiem pa Upesgrīvas šoseju jāiet līdz bijušam Ķīvīšu krogam, kur no avota, ceļa malā iztek Rojas upe. Turpat pie Rojas lejas, Pēču grantsbedrēs atrastas senlietas. Lazdiņu saimniecības robežās atrasti senkapi".

Citos rakstos uzzinams, ka 20 km garumā izvērsta veiksmīgi meliorācija, izveidojot "zar-grāvjus" (tamdēļ arī sava vieta augšteces nosaukumiem, piemēram Viekste).

Dabas liegums - Zemgaļu purvs DA pārvaldes vietnē

Rojas pieteku lielie avoti - Sasmakas ezers, Lubezers;

Lielisks dabas TAKU paraugs izveidots lejtecē.

Izsmeļošs Rolanada Lebusa raksts 
Rojas upes vizītkarte,  VidesVēstīs.

Rojai 600 - 46` dokumentāla filma iekš You Tube;

Latweeesu Awihzes 1822
   VĒRTUMI KRASTOS -
 > Velna laivas;
< Lūrmaņu klintis;
> pilskalns Dižkalns pie Amuļupes;
Bašiņkalns ~km A no Lubezera;
Lejgalā Brīvdabas taka ar 3 atpūtas vietām.

Augšdonava (arī Augšdonavas, Donavas grāvis) ir vis-varbūtīgākais Rojas augšgals gar Ģibuļu grēdu Ziemeļ-Kursas augstienē, pagarināts līdz 7,0 km, rietumos no Arkliņiem. Pie Limbužiem savienojas ar < Vieksti - sākas Ruojas 68 km. Pilnībā meliorācijas projekts... Augšdonavu šķērso valsts autoceļš V1404 (Talsi–Grava–Ģibuļi), tās krastos neatrodas lielas apdzīvotās vietas.

Lejasdonava (arī Lejasdonavas grāvis, Ozolbirzes grāvis) ir 2,7 km Rojas > labā pieteka Talsu novadā. Iztece – pie Jaunozoliņu mājām; ieteka 65. km iepretim Liepkalnu mājām. Lejasdonavu šķērso valsts autoceļš P125 (Talsi—Dundaga—Mazirbe), tās krastos nav lielu apdzīvoto vietu. Abu šo grāvju nosaukums saistāms ar Austrijas iekšpolitiskiem notikumiem 1938.g.  Tas gan ir niecīgi un nešķiet pārliecinoši, lai saglabātos gadsimtu?! Bijusi saimniecība Donavas?

Ķēšupe (arī Ķeižupe) ir 8,2 km gara  Rojas > labā pieteka Talsu novadā. Iztece – pie Vīgriezes. Tek gar Bērzpura austrumu malu uz ziemeļiem, purvam beidzoties sagriežas uz ziemeļrietumiem. Ieteka iepretim Krieviņu mājām. Ķēšupi nešķērso valsts autoceļi.

61. km no < ietek Benerupe (arī Pūņu grāvis) 6,5 km Talsu novadā. Iztece – no Kuļļu dīķa, vidusdaļa bijušā Pūņu purvā; visā garumā regulēta. Ieteka Cunces purva pļavās pie Cuncēm. Kanālu šķērso valsts autoceļi P125 (Talsi—Dundaga—Mazirbe) un V1412 (Valdemārpils–Pūņas).

Vēveru grāvis  (vai Vītolvalks-Vītolgrāvis?) ir Rojas < kreisā pieteka Talsu novadā. Iztece – uz dienvidiem no Cīruļiem. Ieteka iepretim Aiļu mājām. Vēveru grāvi šķērso valsts autoceļš P125 (Talsi—Dundaga—Mazirbe).

55. km < kreisā pieteka Greimica (...nav Silupīte, Silupe) 9,0 km Talsu novadā. Izteka – uz ziemeļaustrumiem no Valdgales pagasta Bandenieku mājām. Ieteka netālu no Silmuižas, kura atrodas starp Ruoja (Silupe) un Greimica. Sila ūdensdzirnavu uzpludinājums, nosaukts arī kā ` Siles`... Greimicu šķērso valsts autoceļš V1368 (Dundaga–Tinģere–Tiltiņi). Vēsturiski nosaukumu rakstība arī Greinica, Greinitce.

Kazpurgrāvis (2,4 km) ietek > labā pusē Talsu novadā, netālu no Ārlavas baznīcas un kapiem. Iztece – pie Aivaru mājām; ieteka lejpus Tiltiņu mājām. Kazpurva grāvi šķērso valsts autoceļš V1374 (Kalni–Popervāle).

Maušupīte (2,5 km) ir Rojas < kreisā pieteka Talsu novadā. Augštecē uzņem Prauliņdīķa un Grodnieku dīķa ūdeņus. Caurtek Pūpdīķi. Lejasdaļā kanalizēta, daļēji dabiskojusies. Ieteka pie Kalnkalēju mājām. Maušupīti šķērso valsts autoceļš V1368 (Dundaga–Tinģere–Tiltiņi), tās krastos atrodas Dūmciems

52. km Mazroja, arī Mazupīte, (20 km) ir Rojas > labā pieteka Talsu novadā, caurtek Sasmakas ezeru. Sākas Vanemas pauguraines nogāzē pie Laidzes pagasta Rocežiem 50,4 m vjl. Augštecē uz upes izbūvēti vairāki dīķi (Dižavotu, Niedrāju, Dižozolu, Skuju, Klāvu dīķi). Tek ziemeļrietumu virzienā pa Dundagas pacēlumu. Ieteka lejpus Popervāles. Visā garumā pārrakta, regulēta. Lielākā pieteka ir > Suteņu grāvis; Sasmakas ezerā ietek arī Zoķupe un Undra. Lielākās apdzīvotās vietas krastos ir RocežiĀrlava un Popervāle.

Īves grāvis (4,0 km) ietek < kreisajā krastā, Talsu novadā. Izteka – uz dienvidrietumiem no Tiņģeres; ietece lejpus Mazrojas ietekas. Īves grāvi šķērso valsts autoceļš V1368 (Dundaga–Tinģere–Tiltiņi), tās krastos atrodas Īves ciems.

Vārzava (arī Vārzavas strauts) ir ~7,0 km gara < kreisā pieteka Talsu novadā.  Iztece – dienvidos no Ķurbes; ietece pie Maušu kapiem. Vārzavu nešķērso valsts autoceļi, tās krastos nav lielu apdzīvoto vietu. Karšu pārlūkos par augšgalu atainots cits kanāls.

44. km Kunduma ezers - savdabīgs pagrieziena punkts tecējumā.

Vērums, Vēruma grāvis (arī Mazupīte, Ošciema grāvis) 11,0 km garš no Lubezera, ir Rojas > labā pieteka Talsu novadā. Ietek augšpus Lubeskroga. Vēruma grāvi šķērso valsts autoceļš P126 (Valdgale—Roja), tās krastos atrodas Lube.

Lībvalks (arī Lībes valks) ir Rojas > labā pieteka Talsu novadā. 2,2 km Iztece – pie Griķlībes. Tek ziemeļrietumu virzienā, pagriežoties uz ziemeļiem. Ietek Rojā uz ziemeļautrumiem no Lībes. Lībvalku šķērso valsts autoceļš V1414 (Vandzenes skola–Nogale–Lubezere), tās krastos atrodas Griķlībe un Lībe.

22,5. km Amuļupīte < pieteka vecupes līkumos, (kādā digitālā pārlūkā tie līkumi uz abām (!) pusēm piesaukti kā Amuļupe...);

Rudiķvalks (arī Lūrmaņu strauts, Rudiķu grāvis, Rudiķu strauts) ir Rojas < kreisā pieteka Talsu un Rojas novados. 5,7 km Iztece – pie Lubeskroga; ieteka pie Rudes. Tek ziemeļaustrumu virzienā, paralēli valsts autoceļam P126 (Valdgale—Roja). Lielākā pieteka - Knātervalks. Rudiķvalku nešķērso valsts autoceļi, tā krastos atrodas Lakšciems un Rude.

11. km Jūrenvalks (lejtecē Mellvēvervalks) ir Rojas < kreisā pieteka Talsu un Rojas novados. 6,6 km Iztece - Lubes pagasta ziemeļos. Lielākā pieteka - Mellvalks. Ieteka Velkumpļavās. Jūrenvalku pie ieteces Rojā šķērso valsts autoceļš V1394 (Rude–Ģipka), tās krastos neatrodas lielas apdzīvotās vietas.

9,5. km Velkumupe - Vecupe ir 13, 5 km gara, bijušās Rojas lejākā lielā cilpa, liels posms, kurš uzņēma visu Slīteres Zilo kalnu rīta gala noteci, pirms Mellsilupp` un Pilsup` ielaida taisni Mazjūr`ā. Tajā ietek <Mellvalks; <Ziepanvalks ar >Zvērvalks; <Jaunarājupe ar >Dorvalks; <Ģipkas Vecupe);

* visu pieteku paralēlnosaukumi saskan ar Lģia Vietvārdu DB pēc stāvokļa uz 2019.g. Sala laiku. 

Patreiz atšķirtā lapa ir kā PARAUGS, kādas ziņas iespējams sasmelt par teju vai ikvienu Dzimtenes straumīti.

Šīs Ziemeļkursas līkumotājas vēsture varētu būt diezgan raiba. Cik tā ir pārrakta un taisnota, līdz ar to - kā mainījies garums. Un kapēc bieži Ruoja iztek no Sasmakas ezera...? Tad viņa kļūtu teju divreiz īsāka. Tik vēzienīga līkumošana pie laba netek! Atūdeņo pati sevi - lielajo līkumu iekšpusē nekādas nopietnas pietekas nevar būt. Piemēram lejteces Velkumupe patiesībā ir pašas Vecupe. Primitīvi rēķinot līkumainības koeficients ka tik nepārspētu pašu Gauju. Mainoties garumam mainās arī platība - tā vismaz liek domāt skaitļi no 600 km² (LKV) līdz 475 km² (LE2005).

Ruojas lejteces beidzamais līkums ar Velkumupi varētu būt viena no samudžinātākajām vietām Latvijas kanālu, atvainojos, upju stāstos. Tāpēc pārmaiņas izziņā turpināsies.

Rojas pirmsākuma satekā, Vieksta tuvumā, Vecjunkuros bērnības laiku vadījis Krišjānis Valdemārs (1825-1891). Piemiņas zīme pie Lubes skolas. Turpat, uz Ūķenes-Valdegales purvu salas Cīruļos dzimis Ansis-Lerhs Puškaitis (1859–1903).

ROJAS sateces baseins no avotiem -

Roja -Kristpurs; <Viekste9,8; >Augšdonavas grāvis5; >Lejasdonavas grāvis7; >Ķēšupe6; <Pūņu`grāvis9 //Benerupe; <Vēveru grāvis; <Greimica7 /Silupīte; >Kazpurgrāvis; <Maušupīte; >Mazroja20 -Dižavota dīķis (>Suteņu grāvis -Sasmakas ezers - (<Zoķupe; <Riepaldu gr.; >Undra (<Āpšupe)); <Īves grāvis; <Vārzavas strauts7; -Kundumezers-; >Vērums11 //Mazupīte -Lubezers; >Lībes valks; >Amuļupīte 7; <Vilkaste; <Rūdiķvalks (<Knātervalks); <Plančvalks9 (>Dižvalks (>Pūņicu gr.); <Zušvalks6); <Jūrenvalks; <Velkumupe14 (<Mellvalks; <Ziepanvalks (>Zvērvalks); <Jaunarājupe (>Dorvalks); <Ģipkas Vecupe));

`*` senču pilskalni -

Aina Zemdega, Toreiz Lubes dzirnavās, 1991, - Šī ir tā pārvērtību vieta, kur upes blīvā, gludā viengabalainība un rāmums salūzt. Šī ir tā vieta, kur milzīgi, melni rati upi tin kā mīkstu dzijas pavedienu ap saviem stiprajiem ozolkoka spārniem un tad palaiž to balti mirdzošu un vieglu, lai skrien ārā no tumsas, lai burbuļo, skan un sašķīst viss lielais, rāmais gludums tūkstoš lēkājošās lāsēs. Un upe, varavīksnaini mirdzēdama, kāpj atkal atpakaļ debesīs. 

Teika par Melno Vieksti - Netālu no Ugāles Kalnieku mājām... - klausīties pasakas.net

K. Dziļleja, Dūnsberga skola - 1932.01.01 Izglītības Ministrijas Mēnešraksts - /../valks. valki (brasla, strauts); vieksti (vietas upē, kur dzīvo vēži): vizbeles (vizbules) /../ 

/../ Vispirms bija jāiet pa lielceļu un tad pa sānceļu līdz mazam koka tiltiņam, zem kura, viegli burzguļodams, tecēja strauts. Šinī vietā Silja jau bija kavējusies pirmo reizi, kad dzirdēja profesora prātošanu par šā gājiena pēc ūdens dziļāko nozīmi. Lejpus tilta, lūk, bija akmeņains vieksts, kur ūdens virpuļodams skalojās; pār to auga un savām lapotnēm sapinās ne skaitāmi krūmi un ūdenszāļu garie stiebri. Silju interesēja šī vieta, viņa līda uz priekšu, līda, kamēr sulīgais biezoknis pavēra nelielu klajumu, kur bija vecu dzirnavu drupas. Klajums bija noslēgts no visām pusēm, tur nekā cita nevarēja redzēt, kā tikai lapu biezokni apkārt, un dzirdēt ūdens urdzēšanu neskaitāmos lielākos un mazākos strauta sazarojumos. /../

JAUNĀKAIS ~ 

Tradicionālais ģeoralijs 59. reizi 2015.g. pavasarī izvēlējās Roju no Mārkciema. Plašāks apraksts ģeogrāfu mafijas vietnē. BĪSTAMA vieta laivām un laivotājiem atklājās zem Rudes tilta (šoseja P120) armatūras stieņu veidā. 

JS logo ar saiti uz produktu-

KARTES - Izdevniecība "Jāņa Sēta" Talsu novada karte (2015) mērogā 1 : 75 000 

Novecojušais

Sākas kā novadgrāvis pie Valdgales pagasta Pobužiem, tūliņ aiz Talsu robežas. Ar iepriekšējo nesaskan izplatītā frāze -"augštecē Viekste, vidustecē — Ābeļupe". Pastāv variants - "sākas no avota pie Ķīves kroga"! Un protams iztek no Sasmakas ezera... 

[lapas noformējumā izmantoti Rojas TIC attēli] 

Atgādinājums, ka autortiesību likuma izpratnē autortiesību subjekts ir kā saturs un noformējums, tā arī sakārtojums! © 

Ja tomēr meklētais ūdens neatradās - RAKSTI, - un pēc dienas vajadzīgais būs klāt!

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.

km² 
km³

           

Še redzamā lapa ir mans melnraksts par tēmu "dzimtās zemes upes". Ja gaidītu skaistu pabeigtu, nesagaidītu. Ai. Liepiņš 

Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.

 .