I R V E, ar satekupēm Rindu un Stendi, sākotne Engure no Usmas.                                LĪMENIS UPĒ

no avotiem Rūšupe; Čikste; Sātikvalks; Nabagvalks; Mālvalks; Riekte; Dūņupīte; Krojvalks; Engure; Raķupe;

IRBE (līvuĪra) liela, īsa koptekupe Kurzemes ziemeļos; IRVE - nozīme ar jēgu.                      PAPILDINĀTS-26.03.2017.

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.

km² 
km³

 I R V E 32 Ī r a0,25 satecē  8,0 2000 0,5 

Izveidojas no Ziemeļkursas augstienes plūstošajām upēm Rindas un Stendes. Vidējais caurplūdums grīvā ir 15,5 m³/s, maks. 82 m³/s, min. 3,1 m³/s. Ūdenstūristiem Irbe varētu patikt ar savu nošķirtumu no civilizācijas un daudzajām peldvietām. Irbe agrāk atradās teritorijā, kas nebija plaši pieejama, tāpēc tās apkārtne ir neskarta un tīra, ja neskaita pamestās padomju armijas kara bāzes Irbes krastos. Pie ietekas no Lielirbes tilta līdz jūrai upes kreisais krasts kopš 2004. gada ir Ovīšu dabas lieguma teritorija ar pilnīgu apmeklējuma liegumu (izņemot pastaigas pa pludmali) no 1.maija līdz 1.septembrim.

Vienīgā ievērojamā pieteka ir < Dižgrāvis upes kreisajā pusē.

Irves upe (Wiki) ir lielākā Ziemeļkurzemes upe, kas plūst caur līvu-lībju zemi. Līvu dzīvesveids jau izsenis saistīts ar ūdeņiem - kuģniecība un zvejniecība. Vidzemes lībieši galvenokārt izmantoja Daugavas, Lielupes, Salacas, Gaujas ūdeņus un Rīgas līci, bet Kurzemes lībieši Baltijas jūras  Irves šaurumu Dižjūrā (Sūŗ meŗ) un Irves upi. Caur to varēja veidot sakarus ar iekšemes latviešiem, pa to pludināja baļķus no lielajiem Ances  mežiem uz šaursliežu dzelzceļa staciju Lielirbē, vai kuģīti jūrā.

G.Eniņa brīnumstāsts par Raķupes atklāšanu un glābšanu LASĪTAVĀ.

Ļoti populāras laivu braucieniem.  Domājams sēkla tam iesēta ar ceļvedi no Usmas līdz jūrai;    A. Brūders, I.Lukss, 1993.

Irves baseina shēma no grāmatas Ar makšķeri Latvijas..., 1960.g.

Patreiz atšķirtā lapa ir PARAUGS, kādas ziņas iespējams sasmelt par teju vai ikvienu Dzimtenes straumīti.

Lonaste, arī Lone, ir Stendes >labā pieteka Ventspils novadā.

pamatnosaukumsgarumssinonīmikritumsvidējaissākotneiztekastāvoklisbaseinsnoteceīpašais


km
mkm
mvjlkanālskm²
km³

LONASTE
12





5260,124

Sākas Ances pagasta dienvidaustrumos, saplūstot Pācei un Raķupei. Plūst rietumu—ziemeļrietumu virzienā pa mežainu un purvainu apvidu Ventavas līdzenumā. Lejtecē meliorētu zemju masīvs, upe iztaisnota un pārvērsta par kanālu. Lielākās pietekas ir > Rūšupe (10 km), > Avotgrāvis, > Lāžvalks, < Mālvalks, < Nabagvalks, <Sātiķvalks. Upes augšteces neliels posms ietilpst Raķupes ielejas dabas liegumā.

Pāce (vidustecē Kazeņupe, Kaziņupe) ir 15 km gara Lonastes >labā satekupe Dundagas un Ventspils novados.

Izveidojas satekot Alakstei un Štēburgupei Dundagas teritorijā. Tek rietumu virzienā. Satekot ar Raķupi izveido Lonastes upi. Tek cauri Dundagas dīķim un Baložezeram. Upi šķērso valsts autoceļš P125 (Talsi—Dundaga—Mazirbe) un P77 (Ventspils—Dundaga), tās krastos atrodas Dundaga, Anstrupe, Pāce.

Raķupe, arī Dižupe, augštecē — Moricupe, ir Lonastes < kreisā satekupe Talsu, Dundagas un Ventspils novados. 

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.

km² 
km³

 RAĶUPE 34 Moricupe 41     202 0,048 dižie ozoli

Sākas mežainā un purvainā apvidū ziemeļaustrumos no Valdgales pagasta Lielsalām, saplūstot Zemdegsupei, Dingsvalkam un Sundzeru valkam. Upe stipri līkumaina, ar vecupēm; plūst rietumu—ziemeļrietumu virzienā pa Dundagas pacēluma rietumu malu un Ugāles līdzenumu. Pie Lonastes ciema saplūst ar Pāci, veidojot Lonastes upi. Lielākās pietekas ir > Pārkakte (7 km), > Atara, > Vēžvalks, > Dzērves valks, < Veciere (12 km), < Bērzvalks, < Vecbelzējvalks, < Pesteļvalks. Upes vidustecē un lejtecē kopš 1987. gada ierīkots Raķupes ielejas dabas liegums.

PIETEKAS, UN PIETEKU PIETEKAS KĀRTOTAS SĀKOT NO AUGŠGALIEM

Engure Usmas pagastā Iztek no Usmas ezera un ietek Puzes ezerā.

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.

km² 
km³

 ENGURE21


 
 Usma 20,6 
 
 

Vienīgā noteka Usmas ezeram . Tek ziemeļu-ziemeļrietumu virzienā līdz Puzes ezeram Upes krastos atrodas Zaļais ciems, Usmas pagasta 

kartes sīktēls ar saiti uz Balticmaps

Dzirnavas, Ugāles pagasta Dzirnavas, Ciesengure. Upi šķērso valsts autoceļi V1325 (Usma–Amjūdze), V1323 (Sili–Ugāles dzirnavas–Smilši), A10 (Rīga—Ventspils), V1311 (Ugāle–Blāzma–Ance), V1344 (Baloži–Puzenieki–Puzes stacija), kā arī dzelzceļa līnija Rīga—Ventspils.

Lielākās pietekas - >Dūņupe, >Dūņupīte, <Riekte (<Melsunvalks) 7,86/1,71-1966.,2002.

Ir publicēts projekts un sākti priekšdarbi 1944.g. savienot ar kanāliem Usmas ezeru ar ... Ventspils ostu. Engures upe būtu tikai "nedaudz jāiztaisno". Galvenais pasākums patiesībā ir īstenots un redzams jebkurā kartē kā Svētes ezers - uzpludinājums aiz 6 metrus augsta dambja upītes gravā. Tas ļautu baļķus kopā ar ūdens vilni pārlaist uz Elšķeni-Kamārci-Packuli, tad līdz ostai paliek nieka 2 km pa Ventu. 

Rinda ir < kreisā Irves satekupe (otra ir StendeVentspils rajonā.

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.
kanāls
km² 
km³

 Rinda29

6,80,23Puzes ezers
 12,3/5.527,12 km
226
0,07
 

Iztek no Puzes ezera Puzes pagastā. Upes augštece Ugāles līdzenumā, vidustece Ventavas līdzenumā, sateka ar Stendi - Irves līdzenumā. Tipiska līdzenumu upe - viena no lēnākajām Latvijā. Augštece 7 km garumā līkumo plašā (līdz 100 m) ielejā ar kopējo kritumu 0,5 m. Tikai lejtecē upe atsevišķos posmos sasniedz 1m/km kritumu. Tālāk upes platums 15-25 m, gultne vietām regulēta. Lielākās apdzīvotās vietas krastā ir skrajciemi Topciems, Desciems un Rinda. Regulēta 1960.g.


Lielākās pietekas -  <Riekte12; >Zviede13 (Renda); >Akmeņvalks; >Cietvalks; >Guģenieku valks; <Briežvalks; <Brandu grāvis;


foto: RINDA  starp Brandu un Uzkūlpļavām dodas uz satikšanos pie Rindzikas..., J.Urtāns 2005.g.

Stende ir Irves > labā satekupe Ziemeļkurzemē, agrāk saukta Diž-Irve jeb Lielirbe, lidzās Mazirvei Slīterē.

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.

km² 
km³

 STENDE100* Leļļupe78 0,78    1160 0,30  

Līdz Dižstendei upi sauc Leļļupe/Laļļupe. NOSAUKUMS `Irve` baltiskās leksikas ietekmē pārveidojies par jēdzieniski saprotamāko `irbe`. Tā zaudēts viens l ī v u  toponīms, kas apzīmētu dzīvnieku stirnu, kurām te Irves jūras šaurums un ērta tikšana uz Sāmu salu. Sākas no grāvju sistēmas mežainā apvidū starp Talsiem, Stendi un Jaunpagastu.  Upes baseins atrodas galvenokārt Kursas zemienes Ugāles līdzenumā un Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā, augšgals — Ziemeļkursas augstienē. Upes baseinā plaši meži un purvi (lielākie: Salaspurs, Stiklu dižpurvs, Vaseniekpurvs). Lielākā daļa upes gultnes, izņemot vidusteci, kas plūst pa izteiktu ieleju, ir regulēta, daudzkur palikušas vecupes. Lielākās apdzīvotās vietas krastos: Dižstende, Pastende, Blāzma, Ance. Upi šķērso autoceļi A10 un P120, kā arī bijušais dzelzceļš.

*Stende varētu izrādīties arī par desmitdaļu īsāka, jo augšteces satekām pienākas savi nosaukumi.

Pietekas > labās Dzelzupe (10), Kalnupe (8), Lūšupīte (12), Zalkšu valks (5), Upatu valks (20), Kalēju valks 5; Lonaste 12, Trumpe18;  Aizupju valks; Dorupes valks; Kalējvalks; Paegļu valks; Strumpe

< kreisās - Silupe (12), Asiķu valks (4), Grūžvalks 7; Avotkalnu grāvis8; Grenčvalks; Mellupīte4,8; Pavārvalks; Vanagu grāvis4,4;

Pastendes pagasts 1935 - Upes: Dzelzupe, Stende, Piekupe, Vikšnupe, Ūķene. Ezeri: Pastendes.

No USMAS līdz jūrai,
I. Lukss, A.Brūders, 1993.;
Latvijas Enciklopediju redakcija & Jauno tūristu stacija; 1990. gads, 31 lpp.
Sešas lapas kartēm un pārskata karte.
Šodien populāras laivotājiem, domājams sākums tam šis ceļvedītis.
KARTES pdf. datne lasītava/kartes/celotajiem
~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~
Ūdenstūrisma ceļvedis pa IRVES baseina ezeriem un upēm;
Ievads ar vēsturisku apskatu sākot kopš ledus laikmeta.
Usmas ezera ģeografisks un vēsturisks apskats.
Engures upes 21 km apraksts; Rindas upes 27 km apraksts; IRVES upes 31 km apraksts;
un Ventspils pašas vēsturisks apskats trijās lappusēs.
~~~~~~~~~~~~~~~~ 

Dzelzupe ir Stendes >labā krasta pieteka Talsu novadā.  10km/26,5[]/61,Iztek no Vilkmuižas ezera Talsu pilsētā. Upes gultne visā garumā regulēta. Ietek Stendē pie «Tiltkalniem». Upes nosaukums cēlies no dzelzs cepļa, kurā hercoga Jēkaba laikos no Dzelzpurvā raktās purva rūdas dedzināta dzelzs.Žanis Rihards Miķelšteins Jaunības zemē — Pastendē. - Ģibuļu pagasta padome: Talsi, 2003)

Mellupīte ir Stendes <kreisā krasta pieteka Talsu un Ventspils novados. 4,8km/~4 Sākas no grāvju sistēmas Melluptīrelī uz Puzes un Ģibuļu  pagastu robežas. Tek pa stipri pārpurvotu apvidu. Šķērso Mellupezeru. Upes gultne visā garumā regulēta. Ar grāvjiem savienota ar Ezerstārp ezeru, Sūdezeru un caur tiem ar Spāres upi.

Silupe ir Stendes <kreisā krasta pieteka Talsu novadā.12km/30,9[]. Sākas mežainā apvidū no grāvju sistēmas rietumos no Dižstendes  Lībagu pagastā. Upes gultne visā garumā regulēta. Ietek Stendē lejpus Kraujām. Upes krastā apdzīvotā vieta Ģibuļi. Upi šķērso autoceļš A10.

Vanagu grāvis ir Stendes <kreisā krasta pieteka Ģibuļu pagastā. 4,4/~4 Sākas meža malā pie Garsiliem. Augštecē novada arī Garsildīķa ūdeņus. Gultne visā garumā regulēta, krastos galvenokārt lauksaimniecības zemes. Ietek Stendē pie «Ninneriem». Upi šķērso autoceļš A10

Kalnupe ir Stendes >labā krasta pieteka Talsu novadā.8km/22,5 Sākas no grāvju sistēmas rietumos no Ārkliņiem Ģibuļu pagastā. Upes gultne visā garumā regulēta. Ietek Stendē lejpus bijušās Ģibuļu skolas.

Avotkalnu grāvis ir Stendes <kreisā krasta pieteka Ģibuļu pagastā. Sākas no meliorācijas sistēmas meža malā pie «Avotkalniem». Gultne visā garumā regulēta, krastos galvenokārt lauksaimniecības zemes, augštecē mežu masīvs. Ietek Stendē pie «Silupēm». Upi šķērso autoceļš A10. 8km/11[]

Lūšupīte (vidustecē arī Lūžniekupe) ir Stendes >labā krasta pieteka.12/65,5 Talsu novada Ģibuļu un Valdgales pagastos. Sākas no grāvju sistēmas Valdgales pagasta dienvidrietumos uz dienvidiem no Gambijas ciema. Upes gultne visā garumā regulēta. Augštecē tek caur  Kalnimantu un Struņķu dīķiem. Tālāk upe tek gar Lūžniekpuru. Ietek Stendē pie Iliņiem. Lielākā pieteka labā >Sēme 8 km;

Strumpe ir Stendes >labā krasta pieteka Talsu novada Ģibuļu pagastā.5,7/~8 Sākas no grāvju sistēmas mežainā apvidū austrumos no Iliņiem. Upes gultne visā garumā regulēta. Ietek Stendē lejpus Iliņu dzirnavām.

JS logo ar saiti uz kartes produktu

KARTES - Izdevniecība "Jāņa Sēta" Ventspils novads, 2015; karte mērogā 1 : 75 000 (750 metri centimetrā);


Sateces baseins no iztecēm - IRBE; >Stende100 /Sora /Laļļupe; (>Dzelzupe10; <Avotkalnu grāvis8; <Silupe12 (>Zāģstrauts; <Vanagu grāvis4,4; <Rata grāvis); >Kalnupe8 (<Ievas valks); >Lūšupīte12 (>Sēme8); >Strumpe; <Mellupīte4,8;  <Grenčvalks; >Seklene;  >Paegļu valks; >Dorupes valks; >Aizupju valks;>Zalkšu valks5; >Upatvalks20; <Pavārvalks; <Teļvalks; >Kalēju valks5; <Asiķu valks4; <Grūžvalks7; >Lonaste12 (>Pāce27 (>Alakste; <Šteburupe/Pieņupe; >Zvērupe; <Peļvalks; <Vīgriežupīte (Zāģupe); <Raķupe34 (>Dingasvalks (>Zemdegsvalks (<Alkšnupe)); <Sundzeres valks; <Veciere; <Pesteļvalks; >Pārkakte //Atara (<Sustriņvalks; <Pelīšdanga;<Sumburvalks //Liepniekvalks); >Krojas valks; >Vēžvalks; <Bērzvalks; >Dzērves valks; <Vecbelzējvalks); <Sātikvalks; >Lāžvalks; >Avotu grāvis; Rūšupe10; >Ostupe29 (>Drollupe3,5; <Čikste); <Nabagvalks; <Mālvalks); >Trumpe18 /Egļvalks /Mazupe; <Abramgrāvis;<Rindsupe); <Dižgrāvis; 

<Rinda (>Engure19 -Usma; (<Riekte12 (<Melsunvalks); >Dūņupīte -Lakšezers (>Pelcenes gr.; <Aburgas gr.); <Krojvalks; -0,6km >Dūņezers); - Puzes ezers - (<Svēte; >Višķervalks); >Zviede13 (Renda)12,11/0,76-1961; >Akmeņvalks; >Cietvalks; >Guģenieku valks; <Briežvalks; <Brandu`grāvis); <Dižgrāvis; 

Usmas ezers - Tīrukšupe-Tīrukšezers - Ilziķis - Spāre15 (Ķipstvalks - Vieglis); (<Vidusupe24; <Kārklvalks; >Mālupe; <Tērukšupe15/Briežupe; Bundžiņgrāvis - Plunču ez.;- >Vēvergrāvis); >Jērstrauts; <Dižais grāvis; >Ratupes grāvis; <Ķīļvalks (Stundezers); Mazupe; Godele; Melncelma; Kāņupe14 (Ganekļupe //Lāčvalks; Gulbju ezers - Sudmaliņupe /Briežupīte - Kalvenes ezers; Dāklis); Meķupe; Sērža; Ostupe; Baņģava11,17/2,65-1987; Struncene; Sudmaliņupe;


Ja tomēr meklētais ūdens neatradās - RAKSTI - un pēc dienas vajadzīgais būs klāt!

SĀKUMS / SARUNAS / KARTE / ZIŅU PŪRS / LASĪTAVA / VIDRŪPE / SAZIŅAI / UZ AUGŠU


Še redzamā lapa ir mans melnraksts par tēmu "dzimtās zemes upes". Ja gaidītu skaistu pabeigtu, nesagaidītu. Ai. Liepiņš

Šeit Tu vari ievadīt gan tekstu, gan ievietot attēlus un tabulas, ja ir tāda nepieciešamība. A.L

Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.

 .