I R V E, ar satekupēm Rindu un Stendi ~                     LĪMENIS UPĒ

no avotiem Rūšupe; Čikste; Sātikvalks; Nabagvalks; Mālvalks; Riekte; Dūņupīte; Krojvalks; Engure; Raķupe;

IRBE (līvuĪra) liela, īsa koptekupe Piejūras zemienes Irves līdzenumā Kursas pussalas vakarpusē. IRVE - nozīme ar jēgu. Šķērso kangaru-vigu ainavu, pār smilšainām straujtecēm lēnītēm tuvojoties iztekai jūŗā.                                                                                                             PAPILDINĀTS-16.04.2020.

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.

km² 
km³

 I R V E 34 Ī r a0,25 satecē  8,0 2000 0,5 

Izveidojas satekot no Ziemeļkursas augstienes plūstošajām Rindas un Stendes. Atgādina kādu no smilšainiem lielās vidzemnieces Gaujas posmiem, to pastiprina vecupes plašā joslā. Vidējais caurplūdums grīvā ir 15,5 m³/s, maks. 82 m³/s, min. 3,1 m³/s. Sākot ar 25. kilometru tecējums pagriežas līdzās piekrastes līnijai un turpinās 2 - 3 km tuvumā. Pie ietekas no Lielirbes tilta, 5 km upes kreisais krasts kopš 2004. gada ir Ovīšu dabas lieguma teritorija ar pilnīgu apmeklējuma liegumu (izņemot pastaigas pa pludmali) no 1.maija līdz 1.septembrim. Ūdenstūristiem Irbe varētu patikt ar savu nošķirtumu no civilizācijas un daudzajām peldvietām

Vienīgā ievērojamā pieteka ir < Dižgrāvis upes kreisajā pusē, agrākās Nabeles/Lūžupes novilcējs.

Irves upe (Wiki) ir lielākā Ziemeļkursas upe, kas plūst caur līvu-lībju zemi. Līvu dzīvesveids jau izsenis saistīts ar ūdeņiem - kuģniecība un zvejniecība. Vidzemes lībieši galvenokārt izmantoja Daugavas, Lielupes, Salacas, Gaujas ūdeņus un Rīgas līci, bet Kurzemes lībieši Baltijas jūras  Irves šaurumu Dižjūrā (Sūŗ meŗ) un Irves upi. Caur to varēja veidot sakarus ar iekšzemes latviešiem, pa to pludināja baļķus no lielajiem Ances  mežiem uz šaursliežu dzelzceļa staciju Lielirbē, vai kuģīti jūrā. Agrākā militārā teritorija, kas nebija plaši pieejama, tāpēc tās apkārtne bij neskarta un tīra, ja neskaita pamestās padomju armijas kara bāzes Irbes krastos

Ļoti populāras laivu braucieniem. Domājams sēkla tam iesēta ar ceļvedi no Usmas līdz jūrai; A.Brūders, I.Lukss, 1993.

Irves baseina shēma no grāmatas Ar makšķeri Latvijas..., 1960.g.

Nosaukums`Irve` baltiskās leksikas ietekmē pārveidojies par jēdzieniski saprotamāko `irbe`. Tā zaudēts viens l ī v u  toponīms, kas apzīmētu dzīvnieku stirnu, kurām te Irves jūras šaurums un ērta tikšana uz Sāmu salu.

Patreiz atšķirtā lapa ir PARAUGS, kādas ziņas iespējams sasmelt par teju vai ikvienu Dzimtenes straumīti.

vērtumi krastos - https://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=97081

Stende ir Irves > labā satekupe Ziemeļkursā, (agrāk saukta Diž-Irve jeb Lielirbe, līdzās Maz-irvei Slīterē), no Kursas augstienes līdz Piejūras zemienei.

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.

km² 
km³

 STENDE100* Leļļupe78 0,78  sateka  1160 0,30  

Līdz Dižstendei upi sauc Leļļupe/Laļļupe. Sākas no grāvju stekā - "Kāmnieku Lāmenes pļavās Leļļupei satekot ar Grobais valks, kuriem pietek Gaņu purva strauts un Vandalu valks". (E.Kristapsone 2019).  Upes baseins atrodas — augšgals Ziemeļkursas augstienē, Kursas zemienes Ugāles līdzenumā un Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā. Upes baseinā plaši meži un purvi (lielākie: Salaspurs, Stiklu dižpurvs, Vaseniekpurvs). Lielākā daļa upes gultnes, izņemot vidusteci, kas plūst pa izteiktu ieleju, ir regulēta, daudzkur palikušas vecupes. Lielākās apdzīvotās vietas krastos: Dižstende, Pastende, Blāzma, Ance. Upi šķērso autoceļi A10 un P120, kā arī bijušais dzelzceļš.

* precīzāk pārmērot varētu simtdaļa šur vai tur... Pēc melo.lv 100,720, bet pieskaitīts < grāvis ar savu nosaukumu.

Pietekas > labās Dzelzupe (10); Kalnupe (8), ;Lūšupīte (12); Zalkšu valks (5); Upatu valks (20); Kalēju valks 5; Lonaste 12; Trumpe18; Aizupju valks; Dorupes valks; Kalējvalks; Paegļu valks; Strumpe;

< kreisās - Silupe (12); Asiķu valks (4); Grūžvalks7; Avotkalnu grāvis8; Grenčvalks; Mellupīte4,8; Pavārvalks; <Buļļupīte / Vanagu grāvis4,4;

Pastendes pagasts 1935 - Upes: Dzelzupe, Stende, Piekupe, Vikšnupe, Ūķene. Ezeri: Pastendes.

Dabas liegums Ances purvi un meži;
Ovišu liegums - piekraste un pati grīva;
saites DA pārvaldes vietnē

attāluma norāde
VĒRTUMI TUVUMĀ -

Pizes baznīca un kapi, piemineklis līvu tautas dzejniekiem;
Miķeļtorņa bāka (1957);
<senkapi, pētīti jau 1882.g.;
Ventspils radioastronomijas centra Irbenes radioteleskops, < 0,5 km;

Senču pilskalni pie Rindas -
Ugāles , Popes un Puzes;


Dzelzupe ir Stendes > labā  pieteka Talsu novadā.  10km, 26,5km², 61m. Iztek no Vilkmuižas ezera Talsu pilsētā. Upes gultne visā garumā regulēta. Ietek Stendē pie «Tiltkalniem». Upes nosaukums cēlies no dzelzs cepļa, kurā hercoga Jēkaba laikos no Dzelzpurvā raktās purva rūdas dedzināta dzelzs.

<Mazā Silupe ar < pieteku no Avotkalniem, tad jau Avotkalnu grāvis?! (Mana pagasta aizmirstie vietu vārdi, E.Kristapsone, Talsi 2019;)

Literatūra: Žanis Rihards Miķelšteins Jaunības zemē — Pastendē. - Ģibuļu pagasta padome: Talsi, 2003


Rinda ir < kreisā Irves satekupe (otra ir Stende) Kursas zemienē ar augšteci Ugāles līdzenumā, vidustece Ventavas līdzenumā, Ventspils rajonā.

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.
kanāls
km² 
km³

 Rinda29

6,80,23Puzes ezers
 12,3/5.527,12 km
226
0,07
 

Iztek no Puzes ezera Puzes pagastā. Upes augštece starp Puzes pacēlumu un Popoes pacēlumu Ugāles līdzenumā, vidustece Ventavas līdzenumā, sateka ar Stendi - Irves līdzenumā. Tipiska līdzenumu upe - viena no lēnākajām Latvijā. Augštece 7 km garumā līkumo plašā (līdz 100 m) ielejā ar kopējo kritumu 0,5 m. Tikai lejtecē upe atsevišķos posmos sasniedz 1m/km kritumu. Tālāk upes platums 15-25 m, gultne vietām regulēta. Lielākās apdzīvotās vietas krastā ir skrajciemi Topciems, Desciems un Rinda. Regulēta 1960.g.

Lielākās pietekas -  <Riekte12; >Zviede13 (Renda); >Akmeņvalks; >Cietvalks; >Guģenieku valks; <Briežvalks; Renda regulēta -12,11/0,76-1961

G.Eniņš - Ačgārna upe - sākumā platāka, tālāk tekot kļūst šaurāka...

Citas pietekas - Brūžvalks, Cielavvalks, Īvanvalks, Krojvalks, Elkvalks, {Asinsvalks} (1993)

Mākslinieks Juliuss Dēŗings viesojas Rindas pastoratā 1863. un 1870. gadā, apstaigājis apkārtnes senvietas, tostarp dienasgrāmatā atstājot rindas par Rindu - 

Upe visumā tek dienvidu-ziemeļu virzienā, bet šeit, ceļa galā, no labās puses apvijot kādu kāpu grēdu ko sauc par Sīpolkalnu, iznāk priekšā ceļam. Liels tilts..

Lonaste, arī Lone, ir Stendes > labā pieteka Ventspils novadā.

 pamatnosaukums garumssinonīmikritumsvidējaissākotneiztekastāvoklisbaseinsnoteceīpašais
  km
m/km

mvjlkanālskm²
km³

 LONASTE 12


sateka



5260,124

Sākas Ances pagasta dienvidaustrumos, saplūstot Pācei un Raķupei. Plūst rietumu—ziemeļrietumu virzienā pa mežainu un purvainu apvidu Ventavas līdzenumā. Lejtecē meliorētu zemju masīvs, upe iztaisnota un pārvērsta par kanālu. Lielākās pietekas ir > Rūšupe (10 km), > Avotgrāvis, > Lāžvalks, < Mālvalks, < Nabagvalks, < Sātiķvalks.

Upes augšteces neliels posms ietilpst Raķupes ielejas dabas liegumā.


Pāce (vidustecē Kazeņupe, Kaziņupe) ir 15 km gara Lonastes > labā satekupe Dundagas un Ventspils novados.

Izveidojas satekot Alakstei un Štēburgupei Dundagas teritorijā. Tek rietumu virzienā. Satekot ar Raķupi izveido Lonastes upi. Tek cauri Dundagas dīķim un Baložezeram. Upi šķērso valsts autoceļš P125 (Talsi—Dundaga—Mazirbe) un P77 (Ventspils—Dundaga), tās krastos atrodas Dundaga, Anstrupe, Pāce.


Raķupe, arī Dižupe, augštecē — Moricupe, ir Lonastes < kreisā satekupe Talsu, Dundagas un Ventspils novados.

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.

km² 
km³

 RAĶUPE 34 Moricupe 41     202 0,048 dižie ozoli

Sākas mežainā un purvainā apvidū ziemeļaustrumos no Valdgales pagasta Lielsalām, saplūstot Zemdegsupei, Dingsvalkam un Sundzeru valkam. Upe stipri līkumaina, ar vecupēm; tek rietumu—ziemeļrietumu virzienā pa Dundagas pacēluma rietumu malu un Ugāles līdzenumu. Pie Lonastes ciema saplūst ar Pāci, veidojot Lonastes upi. Lielākās pietekas ir > Pārkakte (7 km), > Atara, > Vēžvalks, > Dzērves valks, < Veciere (12 km), < Bērzvalks, < Vecbelzējvalks, < Pesteļvalks. Upes vidustecē un lejtecē kopš 1987. gada ierīkots Raķupes ielejas dabas liegums.

Vedalvalks ir 2,4 km gara Ostupes < kreisā pieteka Ventspils novadā. Iztece - Ances pagasta austrumos. Tek rietumu virzienā. Ietek Ostupē.

Drollupe ir 3,5 km gara Ostupes >labā pieteka Dundagas un Ventspils novados. Izteka - uz dienvidiem no Nevejas, pie autoceļa P125 (Talsi–Dundaga–Mazirbe). Tek rietumu-dienvidrietumu virzienā. Ietek Ostupē Ances pagasta austrumos. Upi šķērso valsts autoceļš V1382 (Meļķi–Ostes–Neveja–Tierķi), tās krastos atrodas Ostes ciems.

Čikste ir 8,8 km gara Ostupes < kreisā pieteka Ventspils novadā. Izteka - Ances pagasta austrumos. Tek rietumu virzienā. Ietek Ostupē uz dienvidiem no Lieknes. Grāvis savieno Čiksti arī ar Lonasti. Čiksti šķērso valsts autoceļs V1341 (Mieži–Bruši), tās krastos atrodas Ostciems.

G.Eniņa brīnumstāsts par Raķupes atklāšanu un glābšanu LASĪTAVĀ.

kartes sīktēls ar saiti uz Balticmaps

Engure Ugāles līdzenumā iztek no Usmas ezera un ietek Puzes ezerāUsmas pagastā.

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.

km² 
km³

 ENGURE27


 
 Usma 20,6 
 
 

Vienīgā noteka Usmas ezeram no tā rietumu daļas Luziķēretes. Tek apliecot Ugāles pacēlumu ziemeļu-ziemeļrietumu virzienā līdz Puzes ezeram. Augšdaļas krasti vidēji apdzīvoti, no Ciesengures tilta "neskarta daba"... Upes krastos atrodas Zaļais ciems, Usmas pagasta Dzirnavas, Ugāles pagasta Dzirnavas, Ciesengure. Upi šķērso valsts autoceļi V1325 (Usma–Amjūdze), V1323 (Sili–Ugāles dzirnavas–Smilši), A10 (Rīga—Ventspils), V1311 (Ugāle–Blāzma–Ance), V1344 (Baloži–Puzenieki–Puzes stacija), kā arī dzelzceļa līnija Rīga—Ventspils.

Lielākās pietekas - >Dūņupe, >Dūņupīte, <Riekte12 (>Krojvalks; <Melsunvalks), regulēta 7,86/1,71-1966.,2002.

Ir publicēts projekts un sākti priekšdarbi 1944.g. savienot ar kanāliem Usmas ezeru ar ... Ventspils ostu. Engures upe būtu tikai "nedaudz jāiztaisno". Galvenais pasākums patiesībā ir īstenots un redzams jebkurā kartē kā Svētes ezers - uzpludinājums aiz 6 metrus augsta dambja upītes gravā. Tas ļautu baļķus kopā ar ūdens vilni pārlaist uz Elšķeni-Kamārci-Packuli, tad līdz ostai paliek nieka 2 km pa Ventu.


Mellupīte ir Stendes < kreisā pieteka Talsu un Ventspils novados. 4,8km/~4 Sākas no grāvju sistēmas Melluptīrelī uz Puzes un Ģibuļu  pagastu robežas. Tek pa stipri pārpurvotu apvidu. Šķērso Mellupezeru. Upes gultne visā garumā regulēta. Ar grāvjiem savienota ar Ezerstārp ezeru, Sūdezeru un caur tiem ar Spāres upi.

Silupe ir Stendes < kreisā pieteka Talsu novadā. 12km/30,9km². Sākas mežainā apvidū no grāvju sistēmas rietumos no Dižstendes  Lībagu pagastā. Upes gultne visā garumā regulēta. Ietek Stendē lejpus Kraujām. Upes krastā apdzīvotā vieta Ģibuļi. Upi šķērso autoceļš A10.

Buļļupīte /Vanagu grāvis ir Stendes < kreisā pieteka Ģibuļu pagastā. 4,4 km. Sākas meža malā pie Garsiliem. Augštecē novada arī Garsildīķa ūdeņus. Gultne visā garumā regulēta, krastos galvenokārt lauksaimniecības zemes. Ietek Stendē pie «Ninneriem». Upi šķērso autoceļš A10.

Kalnupe ir Stendes > labā pieteka Talsu novadā.8km/22,5 Sākas no grāvju sistēmas rietumos no Ārkliņiem Ģibuļu pagastā. Upes gultne visā garumā regulēta. Ietek Stendē lejpus bijušās Ģibuļu skolas.

Avotkalnu grāvis ir Stendes <kreisā krasta pieteka Ģibuļu pagastā. Sākas no meliorācijas sistēmas meža malā pie «Avotkalniem». Gultne visā garumā regulēta, krastos galvenokārt lauksaimniecības zemes, augštecē mežu masīvs. Ietek Stendē pie «Silupēm». Upi šķērso autoceļš A10. 8km/11[]

Lūšupīte (vidustecē arī Lūžniekupe) ir Stendes >labā krasta pieteka.12/65,5 Talsu novada Ģibuļu un Valdgales pagastos. Sākas no grāvju sistēmas Valdgales pagasta dienvidrietumos uz dienvidiem no Gambijas ciema. Upes gultne visā garumā regulēta. Augštecē tek caur  Kalnimantu un Struņķu dīķiem. Tālāk upe tek gar Lūžniekpuru. Ietek Stendē pie Iliņiem. Lielākā pieteka labā >Sēme 8 km; (vai otrādi - Sēmes pieteka?)

Strumpe ir Stendes >labā krasta pieteka Talsu novada Ģibuļu pagastā.5,7/~8 Sākas no grāvju sistēmas mežainā apvidū austrumos no Iliņiem. Upes gultne visā garumā regulēta. Ietek Stendē lejpus Iliņu dzirnavām.

No USMAS līdz jūrai,

I. Lukss, A.Brūders, 1993.; Latvijas Enciklopediju redakcija & Jauno tūristu stacija; 1990. gads, 31 lpp.

Sešas lapas kartēm un pārskata karte. Šodien populāras laivotājiem, domājams sākums tam šis ceļvedītis.
KARTES pdf. datne lasītava/kartes/celotajiem

Ūdenstūrisma ceļvedis pa IRVES baseina ezeriem un upēm; Ievads ar vēsturisku apskatu sākot kopš ledus laikmeta. Usmas ezera ģeografisks un vēsturisks apskats. Engures upes 21 km apraksts; Rindas upes 27 km apraksts; IRVES upes 31 km apraksts; un Ventspils pašas vēsturisks apskats trijās lappusēs. Kopš Riverways darbiem krastos izvietotas attāluma norādes.

JS logo ar saiti uz kartes produktu -

KARTES - Izdevniecība "Jāņa Sēta" Ventspils novads, 2015; karte mērogā 1 : 75 000 (750 metri centimetrā);


PIETEKAS, UN PIETEKU PIETEKAS KĀRTOTAS SĀKOT NO AUGŠGALIEM -


Sateces baseins no iztecēm - IRVE; >Stende100 /Sora /Laļļupe (>Novadgrāvis; >Dzelzupe10; <Mazā Silupe4 (<Avotkalnu grāvis2); <Silupe12 (>Zāģstrauts; <Vanagu grāvis4,4; <Rata grāvis); >Kalnupe8 (<Ievas valks); >Lūšupīte12 (>Sēme8); >Strumpe; <Mellupīte4,8; <Grenčvalks; >Seklene; >Paegļu valks; >Dorupes valks; >Aizupju valks; >Zalkšu valks5; >Upatvalks20; <Pavārvalks; <Teļvalks; >Kalēju valks5; <Asiķu valks4; <Grūžvalks7; >Lonaste12 (>Pāce27 (>Alakste; <Šteburupe/Pieņupe; >Zvērupe; <Peļvalks; <Vīgriežupīte (Zāģupe); <Raķupe34 (>Dingasvalks (>Zemdegsvalks (<Alkšnupe)); <Sundzeres valks; <Veciere; <Pesteļvalks; >Pārkakte //Atara (<Sustriņvalks; <Pelīšdanga; <Sumburvalks //Liepniekvalks); >Krojas valks; >Vēžvalks; <Bērzvalks; >Dzērves valks; <Vecbelzējvalks); <Sātikvalks; >Lāžvalks; >Avotu grāvis; Rūšupe10; >Ostupe29 (>Drollupe3,5; <Čikste; <Vedalvalks2,4); <Nabagvalks; <Mālvalks); >Trumpe18 /Egļvalks /Mazupe; <Abramgrāvis;<Rindsupe); <Dižgrāvis;

<Rinda (>Engure19 -Usma; (<Riekte12 (<Melsunvalks); >Dūņupīte -Lakšezers (>Pelcenes gr.; <Aburgas gr.); <Krojvalks; -0,6km >Dūņezers); - Puzes ezers - (<Svēte; >Višķervalks); >Zviede13 (Renda); >Akmeņvalks; >Cietvalks; >Guģenieku valks; <Briežvalks; <Brandgrāvis3,1); <Dižgrāvis;

Usmas ezers - Tīrukšupe-Tīrukšezers - Ilziķis - Spāre15 (Ķipstvalks - Vieglis); (<Vidusupe24; <Kārklvalks; >Mālupe; <Tērukšupe15/Briežupe; Bundžiņgrāvis - Plunču ez.;- >Vēvergrāvis); >Jērstrauts; <Dižais grāvis; >Ratupes grāvis; <Ķīļvalks (Stundezers); Mazupe; Godele; Melncelma; Kāņupe14 (Ganekļupe //Lāčvalks; Gulbju ezers - Sudmaliņupe /Briežupīte - Kalvenes ezers; Dāklis); Meķupe; Sērža; Ostupe; Baņģava11,17/2,65-1987; Struncene; Sudmaliņupe;

Literatūra: Žanis Rihards Miķelšteins Jaunības zemē — Pastendē. - Ģibuļu pagasta padome: Talsi, 2003; Mana pagasta aizmirstie vietu vārdi, E.Kristapsone, talsi 2019;

foto: RINDA starp Brandu un Uzkūlpļavām dodas uz satikšanos pie Rindzikas..., J.Urtāns 2005.g. 

Ja tomēr meklētais ūdens neatradās - RAKSTI - un pēc dienas vajadzīgais būs klāt!

SĀKUMS / SARUNAS / KARTE / ZIŅU PŪRS / LASĪTAVA / VIDRŪPE / SAZIŅAI / UZ AUGŠU


Še redzamā lapa ir mans melnraksts par tēmu "dzimtās zemes upes". Ja gaidītu skaistu pabeigtu, nesagaidītu. Ai. Liepiņš

Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.

 .