Vadakste, no sateces avotiem - Svētaiņu, Kerkliņu, Druve, Ezerupe, Suste, Līgotne, Vērteža, Burbuļstrauts, Ivaisis, Bruzile, Jūdupe;

Vadakste ir Ventas > labā krasta pieteka Auces un Saldus novados.                                                        PAPILDINĀTS-24.11.2016.

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.
kanālskm² 
km³

 VADAKSTE82,0*
 Vadakstis 54 0,66 ZA Aucei 85 (94)* 14,72 km
 1250
775 Latvijā
 0,28robežupe

Biežāk Vadakstes sākums tiek uzskatīta Līgotnes un Avīknes sateka pie Putrām, (kas šķiet loģiskākais). Ja sākas "grāvju sistēmā" ūdenšķirtnē ar Lielupes < Svētes < pieteku Auci, "starp Auci un Bēni", tad tie ir tikai 5 kilometri ar bijušu purveli... Un Līgotne kā pirmā pieteka ir daudz garāka! KOPUMĀ ir diezgan liels haoss visu enciklopediju datos, turklāt 20.gs. mainīta valstu robeža, kas ietekmē posmu raksturojumu. 

67 km garā posmā ir Latvijas un Lietuvas robežupe. Augštece līdz Putrām regulēta 1951.g. Kļūstot lielākai, upe veido attekas un salas. Robežtilti Ezerē, Laižuvā un Priedulā. Pie Vadakstes ciema Vadakstes ūdenskrātuve. Upi šķērso autoceļi P96 un P104

Lielākās  pietekas, > labās - ( A - Z ) 

>Avīkne 30; >Benaišu strauts; >Burbuļstrauts 4; >Alkšņupe22; >Ezerupe56 (>Līkupe40; >Druve; >Suste17); >Rīku strauts3; >Pestīle 9; 

kreisās <  - < Līgotne 14; < Mežupe; < Aglona 23; < Ašva; 

                                                                                                                                                 Vadakste/Venta  Griezes tilta vieta           FotoRimantas Lazdynas  

sadzīviski laivojumu apraksti - sofijas laivas.lv kartes sīktēls ar saiti uz Balticmap

Dabas parks - Zvārdes meži,
aizsargājamā Rubas muižas aleja;
saites Dabas pārvaldes vietnē,
 VĒRTUMI baseinā -
Vadakstes valdnieks, Karātavu kalns-pilskalns,
leišu etnogrāfiskie ciemi,
<Ašvas pilskalns, dendroloģiskais liegums Rubas muižas aleja;

Avīkne, vidustecē — Sudrabstrauts, Vadakstes > labā satekupe Auces un Saldus novados.

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.

km² 
km³

 AVĪKNE 30 Aviekna  38 
  78,4
  > satekupe

Sākas no meža meliorācijas grāvju sistēmas Uzliekņa purvā Lielauces paugurainē Lielauces pagasta ziemeļrietumos. Savienojoties ar Līgotni rada pašu Vadaksti. Tek pa Vadakstes līdzenumu dienvidu virzienā. Lielākajā daļā tecējuma gultne regulēta, uzņem apkārtējo meliorācijas sistēmu ūdeņus. Dobeskalnos abos krastos seno kuršu pilskalni, savdabīga, bet ne unikāls novietojums. Lielākā pieteka > Melnupe. Šķērso autoceļu P96 un Glūdas—Reņģes dzelzceļu.

Līgotne, Vadakstes < satekupe Vītiņu pagastā.

Skaista iespēja, ka sākas no Ķeveles Karaļavota, tur bijušas pat dzirnavas. Regulēta visā 13,82 kilometru garumā (1965., 1990.); baseina platība 48,2 km[]. Nosaukuma izcelsme saistāma tikai ar kādu tagad noraktu pauguru Auces vakarpusē. Tek caur - Lāčkalna mežs. Pieteka <Veldres grāvis (36892). Ķeveles Karaļavots ir viens no Latvijas lielāko duča. Apraksts no G.Eniņa Latvijas avīzei - saite.

Alkšņupe, arī Kraukupe, vidustecē — Rozas upe, Vadakstes > labā krasta pieteka Saldus novadā.

Sākas no meža meliorācijas grāvju sistēmas Vadakstes pagasta ziemeļdaļā pie Glūdas—Reņģes dzelzceļa. Tek pa Vadakstes līdzenumu rietumu virzienā. Visā tecējuma garumā gultne regulēta, uzņem apkārtējo meliorācijas sistēmu ūdeņus. 22 km, 11 m, 34,3 []

Incēnu Dobeskalns - zīmējums E.Brastiņš 1923.g.

Ezerupe, Ezere ir Vadakstes labā krasta pieteka Saldus novadāKurzemē.

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.
kanālskm² 
km³

 EZERUPE 56 (43,52)Ezere  48,1 Kerkliņu ez  10,04 km387 0,11 

Ezerupe jeb Ezere sākas Cieceres- Ķerkliņu subglaciālās iegultnes dienvidu daļā Zvārdes pagastā. Upes.lv par pamatnosaukumu atļaujas izvirzīt tieši garāko formu `Ezerupe`, jo tā skaisti izsaka gari stiepto augšgala ezeru būtību un otras tādas Kurzemē nav. Nosaukums Ezere pirmkārt piederas miestam, kurš līdz 20 gs. vidum saucās Liel-Ezere.

Lielākās pietekas - >Druve22; >Suste17; >Līkupe40; >Bruzile27; <Pūteļu grāvis11; <Jaunauces grāvis9; <Jūdupīte9;

Patreiz atšķirtā lapa ir kā PARAUGS, kādas ziņas iespējams sasmelt par teju vai ikvienu Dzimtenes straumīti.

Druve ir Vadakstes labā > krasta pietekas Ezeres labā > krasta pieteka Saldus un Dobeles rajonā.

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.
kanālskm² 
km³

 Druve22
Krūmupe, Melnupe
 25
 
 Pļavas pie Striķiem 

2,04 km 40,8 

Druve tek pa Austrumkursas augstienes Saldus pauguraini un Vadakstes līdzenumu. Tās baseins ir šaurs. Upē ietek 12 mazas pietekas un meliorācijas novadgrāvji. Druve ir iztaisnota. Palienē plašas pļavas, augštecē arī mežu puduri, lejtecē lielāki meži. Reljefa kritums augštecē 2,0 m/km, lejtecē 0,6 m/km.

Suste ir Vadakstes > labā krasta pietekas Ezeres > labā pieteka Saldus rajonā.

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.

km² 
km³

 SUSTE17 Šustupīte  130,8  Dadžu purvu  44 0,011 
Tek pa Vadakstes līdzenumu. Tā sākas kā novadgrāvis, kas puslokā no ziemeļiem un austrumiem apliec Dadžu purvu un tālāk tek pa uz dienvidiem. Gultne izņemot dažus kilometrus lejtecē, ir regulēta. Sustes baseins ir sazarota meliorācijas novadgrāvju sistēma. Suste ietek Vadakstē pie Ezeres, aptuveni 0,4 km lejpus Ezeres pietekas. Pietekas - (<Rāva //Ķiļķu gr.; >Lielais grāvis; <Misiņgrāvis (>Sustu str.)); 

Ceļvedis ūdenstūristiem pa Vadaksti un Ventu ,

Ints Lukss, Valdis Avotiņš, 1992.g. anotācija -/plaukts/uzkrajums/

VADAKSTES sateces baseins sākot no iztekas - 

>Līgotne14 -Karaļavots; >Avīkne30 (>Vikstrauts; >Dīķu strauts; <Melnupe); <Mežupe /Miežupis (<Kūlupis; >Vaidupe); <Dubulis; <Klykolis; <Benkavas grāvis; >Benaišu strauts (>Asīšu grāvis (>Ražuku`gr.); <Burkānu grāvis), >Ģēģeru gr.1,3; <Aglona23 (>Vežupis; >Pipiris; <Sertupis); <Prūdupis; >Burbulis4, <Kilaupis; >Silupe1,5; >Alkšņupe22 (>Robežgrāvis), >Ezerupe56 (<Briežukalna`strauts; <Klagātupīte -Zvārdes ezers;  -Svētaiņu ezers -Ķerkliņu ezers (<Grīvu strauts (>Matužēnu str. (>Vatstrauts;)); >Alīdas`strauts); >Druve22 (<Goguļupīte; Amikaišu str.; <Miķeļstrauts (>Lapezera gr.)); <Grunduļu`strauts; <Pūteļu grāvis11; <Jaunauces gr.9; <Lieknas grāvis; <Jūdupīte9; >Līkupe40 (<Mālkalnu str.; <Mazā`Līkupe6 (>Celmu strauts); Vērteža11 -Ķauķu dīķis (>Upītes grāvis); >Bērnu`strauts; >Illaišis //Šarlote12; >Bruzile27 (>Kalnenieku str.; <Garozu strauts; <Renģenes strauts (<Riepju strauts) <Paparžu gr.); >Suste17 (<Rāva //Ķiļķu gr.; >Lielais grāvis; <Misiņgrāvis (>Sustu str.)); >Rīkstrauts3; <Ašva (>Vaidminas); <Valkštaris; >Pestīle 9 (>Jaunais grāvis; (>Burbu gr.)); 

Atgādinājums, ka autortiesību likuma izpratnē autortiesību subjekts ir kā saturs un noformējums, tā arī sakārtojums! © 

JS logo ar saiti uz kartes produktu


KARTES - Izdevniecība "Jāņa Sēta" Saldus novads, 2015; karte mērogā 1 : 75 000 (750 metri centimetrā);


1751. g. Vadakstei ~tik ļoti nepieciešamās dzirnavas izpostīja ūdensplūdi".240 1754. g. LAUKSĀTĒ ~dzirnavas draudēja sagrūt, bet, ceļot stiprus dambjus un rokot kanālus, plūdu ūdeņus savaldīja un dzirnavas pamatīgi izlaboja".241 (A.T.85)

„Ezerē, Vadakstes upes labajā krastā, «neuzvaramās" militārie speciālisti bija nolēmuši būvēt aerodromu. Trešo pēc lieluma Vissavienībā —kā viņi paši lielījās. Maija mēneša (1941. g. A. C.) sākumā simtiem Ezeres pagasta lauksaimnieku pēkšņi saņēma pavēli ierasties vest granti aerodoma būvei. (*17)

Ja tomēr meklētais ūdens neatradās - RAKSTI, - un pēc dienas vajadzīgais būs klāt!

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.

km² 
km³

           


Še redzamā lapa ir mans melnraksts par tēmu "dzimtās zemes upes". Ja gaidītu skaistu pabeigtu, nesagaidītu. Ai. Liepiņš

Šeit es varu ievadīt gan tekstu, gan ievietot attēlus un tabulas, ja ir tāda nepieciešamība. A. L. 

Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.

 .