kartes sīktēls ar saiti uz Balticmaps-Vadakste ~

no sateces avotiem - Svētaiņu, Kerkliņu, Druve, Ezerupe, Suste, Līgotne, Vērteža, Burbuļstrauts, Illaisis, Bruzile, Jūdupe; 

Vadakste ir Ventas > labā krasta pieteka Viduslietuvas zemienes R daļā un Vadakstes līdzenumā, Auces un Saldus novados. Tās ūdensguves baseina labās pietekas nāk no Austrumkurzemes augstienes dienvidu daļas Ķērkliņu-Lielauces grēdas.      PAPILDINĀTS - 30.04.2020

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne -satekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.
kanālskm² 
km³

 VADAKSTE59 - 75
 Vadakstis49,2

 sateka
 87,0
 xx km
 1250
775 Latvijā
 0,28robežupe

Sākas Auces pilsētas apkārtnē lēzenu drumlinu pauguru ainavā sliktas noteces apstākļos. Noteikta iztekas vieta nav nosakāma samudžināto novadgrāvju dēļ. Vadakstes sākums pārklājas ar Līgotnes beigumu;

Augštece līdz Putrām regulēta 1951.g., "pārtīrīta" 1965, 1990, 2011. Kļūstot lielākai, sākot no Ģiltenes, upe veido attekas un salas. Robežtilti Ezerē, Laižuvā un Priedulā. Pie Vadakstes ciema Vadakstes ūdenskrātuve. Sateces baseins galvenokārt Dienvidkursas drumlinu laukā, kas nosaka pieteku virzienu.

Sākās kur nu kuram - dažādi avoti uzrāda dažādas iztekas, un tam līdzi svārstās kilometrāža. Ja sākas "grāvju sistēmā" ūdenšķirtnē ar Lielupes < Svētes < pieteku Auci, "starp Auci un Bēni", tad tie ir tikai 5 kilometri ar bijušu purveli... Enciklopedijās minētais `82 km` garums veidojas pieskaitot arī Līgotni ! Gan Līgotne gan Avīkne šodien ir ievērojami lielākas pietekas, un Līgotne kā pirmā pieteka ir daudz garāka. Līgotnes un Avīknes sateka pie Putrām, šķiet loģiskāk. Ietekmi rada līkumu iztaisnošana, turklāt 20.gs. mainot valstu robežu, mainās arī posmu raksturojums.

53 km garā posmā ir Latvijas un Lietuvas robežupe. Upi šķērso autoceļi P96  un  P104, arī bijusī Mažeiķu dzelzceļa līnija.

Lielākās  pietekas, > labās - ( A - Z ), >Avīkne 30; >Benaišu strauts; >Burbuļstrauts 4; >Alkšņupe22; >Ezerupe56 (>Līkupe40; >Druve22; >Suste17); >Rīku strauts3; >Pestīle 9; kreisās <  - < Līgotne 14; < Mežupe; < Aglona 23; < Ašva;

                                                                                                                

Dabas parks - Zvārdes meži,

dabas liegums Zvārde;

aizsargājamā Rubas muižas aleja;

saites Dabas pārvaldes vietnē;
shēma: enciklopedija Latvijas daba 1995.gVĒRTUMI baseinā -
Vadakstes valdnieks, Karātavu kalns-pilskalns,
leišu etnogrāfiskie ciemi,
<Ašvas pilskalns,
dendroloģiskais liegums Rubas muižas aleja;
A.Bīlenšteina dzimtā vieta;logo upese/lt

Lietuviski raug - Vadakstis -

AvīkneVadakstes > labā satekupe (iespējamība?) Austrumkursas augstienes D nomalē un Vadakstes līdzenumā, Auces un Saldus novados. (vidustecē? — Sudrabstrauts - Lģia VDB...)

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.
kanālskm² 
km³

 AVĪKNE 26,5 Aviekna  38 sateka  20,1 km
78,4
  > satekupe

Aviekne - garums 33 km, kritums 38 m, baseins 82 km². Līkumaina, vietām iztaisnota, palienēs plašas pļavas. Pietekas nelielas (LME67). Augšgals - Sudrabstrauts sākas no Uzliekņa purva meža susināšanas grāvju sistēmas Lielauces paugurainē Lielauces pagasta ziemeļrietumos. Tek pa Vadakstes līdzenumu austrumu - dienvidu virzienā. Lielākajā daļā tecējuma gultne regulēta, uzņem apkārtējo meliorācijas sistēmu ūdeņus. Savienojoties ar Līgotni rada pašu Vadaksti. Dobeskalnos abos krastos seno kuršu pilskalni, savdabīgs, bet ne unikāls novietojums. Lejteces 4. kilometrā, A līkumā <Vītiņu kanāls (1927?) caur Birzuļu mežu savieno ar Līgotni / Vadaksti?) Pirms satekas ar Līgotni Putras dzirnavas. Regulēta 1958., 1963., 1976. Šķērso autoceļu P96 un Glūdas—Reņģes dzelzceļu.

Lielākā pieteka > Melnupe. Novadgrāvji - Grūbes gr.5,6, Steļķu gr.8,2; Cepļa gr.

Ernests Brastiņš, Latvijas pilskalni 1926 -... otrkārt — Sudrabkalni ir plaši lietots vietu vārds, treškārt — senrakstā ir šķiroti vienkārši kalni vai kalnāji no pilskalniem (schlottesbergk). Šie un citi apstākļi liek domāt, ka pilskalns pie Incēnu mājām ir meklētā Sudrabenes pilsvieta. Šām domām par labu runā vēl vietu vārdi „Sudrabbirze", „Sudrabiņu mājas", „sudrabkalni" u. c. Otrpus upei esošais „Mežakalns" ir tā Sudrabenes pilssēta, kura pēc nodedzināšanas tiek uzcelta citā vietā, kā tas teikts rīmju * kronikā.*  Atskaņu chronika.

Incēnu Dobeskalns - zīmējums E.Brastiņš 1923.g.

Līgotne, Vadakstes < kreisā satekupe Vītiņu pagastā.

Regulēta visā 10,x kilometru* garumā (1965., 1990.); baseina platība 48,2 km²... Tek caur - Lāčkalna mežs. Lejtecē daļu ūdens uz Avīkni novelk Vītiņu kanāls. Skaista iespēja ka sākas no Ķeveles Karaļavota, tur bijušas pat dzirnavas.

*Ir atšķirīgi uzskati par mūsdienu Līgotnes augšdaļu, visās mūsdienu kartēs tas izveidots no jauniem melorācijas grāvjiem. Pēc satekupju versijas tā kļūst 23 km gara, pagaidām... Pieteka < Veldres grāvis4,9 (36892). Ķeveles Karaļavots ir viens no Latvijas lielāko duča. Apraksts no G.Eniņa Latvijas avīzei - saite !error503. Vēsturiskais Vecauces pagasts.

No Auces virzienā uz dienvidiem, upju ielejas seklas, vāji veidotas jo saskaras ar perma kaļķakmeņu slāni. Daudz pārakmeņojumu kanalizēto posmu atbērtnēs.

Nosaukums saistāms tikai ar kādu tagad noraktu pauguru Auces vakarpusē. Nosaukuma nozīme dziļi baltiska, gan `līgot`- ar nozīmi svārstīties, šūpoties, gan lietuviešu `linguoti` kas no `lygos`- līdzens (J.Endzelīns) ja upei tāds mierīgs raksturs. Padumjā laika topokartēs upe nodēvēta par "Auce"..!

Alkšņupe, arī Kraukupe, vidustecē — Rozas upe, 22 km gara Vadakstes > labā pieteka Vadakstes līdzenumā, Saldus novadā.

Sākas no meža meliorācijas grāvju sistēmas Vadakstes pagasta ziemeļdaļā pie Glūdas—Reņģes dzelzceļa. Visā tecējuma garumā gultne regulēta, uzņem apkārtējo meliorācijas sistēmu ūdeņus.  Kritums 11 m, sateces baseins 34,3 km.

Ezerupe, Ezere ir Vadakstes > labā pieteka Saldus novadāKurzemē, Saldus pauguraines D nomalē un Vadakstes līdzenumā.

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.
kanālskm² 
km³

 EZERUPE 56 (43,52)Ezere  48,1 Kerkliņu ez  10,04 km387 0,11 

Tecējums veido vairākus izteikti lielus līkumus kuri seko senajam reljefam (?). Ezerupe jeb Ezere sākas Cieceres- Ķerkliņu subglaciālās iegultnes dienvidu daļā Zvārdes pagastā. Lejteces tecējums līdztekus Vadakstei pa samērā šaurām palieņu pļavām (AP95). Kritums palielinās pirms ietekas, kur arī dzirnavas. Regulēta 1958., 1973. Upes.lv par pamatnosaukumu atļaujas izvirzīt tieši garāko formu `Ezerupe`, jo tā skaisti izsaka gari stiepto augšgala ezeru būtību un otras tādas Kurzemē nav. Nosaukums Ezere pirmkārt piederas miestam, kurš līdz 20 gs. vidum saucās Liel-Ezere. Ezeres dzirnavezers 24ha, kopš 1974 g. dabas aizsardzības objekts.

Lielākās pietekas - >Druve22; >Suste17; >Līkupe40; >Bruzile27; <Pūteļu grāvis11; <Jaunauces grāvis9; <Jūdupīte9;

dabas liegums Zvārdes meži;

Patreiz atšķirtā lapa ir kā PARAUGS, kādas ziņas iespējams sasmelt par teju vai ikvienu Dzimtenes straumīti.

Druve ir Ezeres labā > pieteka Lielauces paugurainē un Saldus paugurainē, Saldus un Dobeles rajonā.

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.
kanālskm² 
km³

 DRUVE22
Melnupe
 25
 
 pļavas pie Striķiem 

2,04 km 40,8 

Druve tek pa Austrumkursas augstienes dienvidu nogāzi un starp drumliniem Vadakstes līdzenumā. Tās baseins ir šaurs. Upē ietek 12 mazas pietekas un meliorācijas novadgrāvji. Druve posmiem ir iztaisnota. Palienē plašas pļavas, augštecē arī mežu puduri, lejtecē lielāki meži. Kritums augštecē 2,0 m/km, lejtecē 0,6 m/km. (A.Pastors95) Iespējams Lģia logo ar saiti uz datu bāci-`Krūmupe` vietā atbilst nosaukums Krumešupe, jo tāds ir bijis 7,7, km garumā regulēšanas plāns. Pastāv virkne posmu nosaukumu, pārbaudāmi! - Aizliekņu upīte, Druva, Druvupīte, Krūmešu upe, Krūmupe (vidustecē),

Lapupe (lejtecē), Mellupe (vidustecē), Melnupe, Sedus upe, Skolas upīte (vidustecē), Vecupīte (augštecē)

Suste ir Vadakstes > labā pieteka Vadakstes līdzenumā, Saldus rajonā. Arī Susta, Šustupīte, augštecē Mellupīte, vidustecē Laimesstrauts.

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.
kanālskm² 
km³

 SUSTE18 Šustupīte  130,8  Dadžu purvu 12,8 km 44 0,011 
Tek pa Vadakstes līdzenumu. Tā sākas Dadžu purva rīta malā un tālāk tek pa vāji izteiktu ieleju uz dienvidiem. Gultne izņemot dažus kilometrus lejtecē, ir regulēta. Sustes baseins ir sazarota meliorācijas novadgrāvju sistēma. Suste ietek Vadakstē pie Ezeres, aptuveni 0,4 km lejpus Ezeres ietekas. Pietekas - (<Rāva //Ķiļķu gr.; >Lielais grāvis; <Misiņgrāvis (>Sustu str.));

Līkupe ir Ezeres > pieteka Austrumkursas augstienes dienviddaļā un Vadakstes līdzenumā.

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.

km² 
km³

 LĪKUPE 40  46,2    dabiska?! 113  samudžināta augštece

Izteka Lielā Striķu purva rīta puses malā, Saldus rajonā. Augšteces apvidū lēzeni viļņots drumlinu reljefs, iztaisnotā upe tek pa pļavām un tīrumiem. Vidustecē meži mijas ar palieņu pļavām, krasti nav augsti. Lejtecē krasti kļūst augstāki, upe līkumiana, vairākkārtīgi maina virzienu. Kritums lejtecē samazinās no 1,2 līdz 0,7 m/km. Vēl īsākākas 11 pietekas kopgarumā 22 km (A.Pastors95). Garums 46 (AP1965). Reģistrēti nosaukumi augštecē Zaļējupīte, Arnika, Jumpraviešu upe, Kārklupe, Murdēnupe, Šķimelene (Lģia VDB). Pirmā > labās puses pieteka iepējams Bauku strauts. Tēvzemes vietvārdu atlanta paraugs -

Īllaisis, minēts arī kā Šarlote (!), Līkupes > lejteces pieteka 12 km gara. Augštecē Sūbrupīte, Auskaļu upīte, Vērmjupīte vidustecē (Lģia VDB). Pie ietekas atradās Šarotes muižiņa- politska nodeva hecoga sievai... netālu Īllaišu vecsaimniecība. Raksturīga leišmales nosaukuma forma (vīr.dzimte), arī mūsdienās Lietuvā sastopams personvārdos. 

Vērteža ir 11 km gara Līkupes vidusteces > labā pieteka, ar > labā pusē Upītes grāvis, arī Neļauku upīte, sākās pie Kauķiem (LģiaVDB).

Mazā Līkupe 6 km gara ar > pieteku Celmu strauts. Nosaukums `grābāni` mežā pie upes augšteces, Grābānu liekna (LgiaVDB).

Bruzile ir 27 km gara Ezeres > labā pieteka Saldus rajonā, augštecē Sauļupe. Sākas Kursīšu apkaimes pļavās. Līkumo pa Vadakstes līdzenuma lēzeni viļņoto virsmu. Baseins mežains, palienē vidustecē vietām pļavas. kritums 25 m, baseins 68,9km². Kritums augštecē 0,6 palielinās līdz 1,25 m/km. Nelielas pietekas 32 (tsk. novadgrāvji) 50 km kopgarumā. (A.Pastors95). Regulēta daudzkārtīgi 16,5 km, beidzamo reizi 2011.g.

Ik_TVaAvikne.png

Lai notvertu upes, kas pa Austrumkursas nokalni bēg uz dienvidaustrumiem, Venta aizmetusi Vadaksti 83 km garā lokā uz austrumiem. Vadakste uztver un aizloka uz Ventu 48 km garo Ezerupi, kas nāk no Svētaiņu ezera. Ezerupe savkārt uztver Druvu, Līkupi un Brūzupi. Šo upju noteces apstākļus var raksturot Līkupes dati. Tā sākas 108 m augstumā un savā 31 km garumā nokrīt 42 m, kas dod vidējo kritumu 1,35 m uz 1 km. Garās Vadakstes kritums ir mazāks — 0,9 m. (LZDT)


Ceļvedis ūdenstūristiem pa Vadaksti un Ventu,

Ints Lukss, Valdis Avotiņš, 1992.g. anotācija -/plaukts/uzkrajums/


VADAKSTES sateces baseins sākot no iztekas - 

>Līgotne14 -Karaļavots; >Avīkne26 /Sudrabstrauts (>Vikstrauts; >Dīķu strauts); <Melnupe; <Vītiņu kanāls (>Cepļa grāvis)); <Mežupe /Miežupis (<Kūlupis; >Vaidupe); <Dubulis; <Klykolis; <Benkavas gr.; >Benaišu strauts (>Asīšu grāvis (>Ražuku`gr.); <Burkānu`grāvis), >Ģēģeru gr.1,3; <Pavadakstis; <Aglona23 (>Vežupis; >Pipiris; <Sertupis); <Prūdupis; >Burbulis4, <Kilaupis; >Silupe1,5; >Alkšņupe22 (>Robežgrāvis);

>Ezerupe56 (<Briežukalna strauts; <Klagātupīte -Zvārdes ezers; -Svētaiņu ezers -Ķerkliņu ezers (<Grīvu`strauts (>Matužēnu str. (>Vat?strauts;)); >Alīdas strauts);

>Druve22 (<Goguļupīte; <Arnikaišu str.; <Miķeļstrauts (>Lapezera gr.)); <Grunduļu strauts; <Pūteļu grāvis11; <Jaunauces gr.9; <Lieknas`gr.; <Jūdupīte9; >Līkupe40 (<Mālkalna str.; <Mazā Līkupe6 (>Celmu str.); >Vērteža11 -Ķauķu dīķis (>Upītes grāvis); >Bērnu strauts; >Illaišis //Šarlote12; >Bruzile27 (>Kalnenieku str.; <Garozu strauts; <Renģenes strauts (<Riepju strauts); <Paparžu gr.);

>Suste17 (<Rāva //Ķiļķu gr.; >Lielais grāvis; <Misiņgrāvis (>Sustu str.)); >Rīkstrauts3; <Ašva (>Vaidminas); <Valkštaris; >Pestīle 9 (>Jaunais grāvis; (>Burbu gr.));


Atgādinājums, ka autortiesību likuma izpratnē autortiesību subjekts ir kā saturs un noformējums, tā arī sakārtojums! ©

JS logo ar saiti uz kartes produktu


KARTES - Izdevniecība "Jāņa Sēta" Saldus novads, 2015; karte mērogā 1 : 75 000 (750 metri centimetrā);


1745. g. Vadakstes muižā uzcēla jaunu kalpotāju māju un klēti, kā ari pili, kas 1744. gadā bija nodegusi, bet tagad tika uzcelta no jauna, kopā ar jaunām dzirnavām" 238 g. Vadakstei tik ļoti nepieciešamās dzirnavas izpostīja ūdensplūdi"240.

1754. g. LAUKSĀTĒ dzirnavas draudēja sagrūt, bet, ceļot stiprus dambjus un rokot kanālus, plūdu ūdeņus savaldīja un dzirnavas pamatīgi izlaboja" 241 (A.T.85).


„Ezerē, Vadakstes upes labajā krastā, «neuzvaramās" militārie speciālisti bija nolēmuši būvēt aerodromu. Trešo pēc lieluma Vissavienībā — kā viņi paši lielījās. Maija mēneša (1941. g. A. C.) sākumā simtiem Ezeres pagasta lauksaimnieku pēkšņi saņēma pavēli ierasties vest granti aerodoma būvei. (*17)

Vadakste — pirmā lielākā Ventas pieteka uz Latvijas-Lietuvas robežas. 1211 km² bas., kas N un E no Auces robežo ar Lielupes bas. Vadakstes augšgals ap Auci sazaro plašā novadgrāvju tīklā, tās izteka atrodas 113 m vjl., un upe sasniedz 83 km garumu. No Mežupes ietekas līdz Ventai ap 50 km garumā Vadakste ir robežupe starp Latviju un Lietuvu. Tās lielāko pieteku tīkls zarojas Latvijas pusē, kur tā uzņem pāri par 10 pietekām, starp kurām lielākās ir Avīkne, Alkšņupe, Ezerupe, Suste un Pestile, bet Lietuvas pusē Eglone un Ašva. Vadakstes bas. Lielākā daļa atrodas Latvijas territorijā starp Auci un Ventu, kas ir lēzens nolaidenums ar kritumu no N uz S, kurā lokās plašais Vadakstes pieteku tīkls, kas nāk no 4. reģ. augstākiem novadiem un zarojas Vecauces, Vadakstes, Jaunauces, Rubas, Zvārdes, Kursīšu un Ezeres pagastā (JR60).


Vadakste/Venta  Griezes tilta vieta    fotoRimantas Lazdynas

Ja tomēr meklētais ūdens neatradās - RAKSTI, - un pēc dienas vajadzīgais būs klāt!

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.

km² 
km³

           


Še redzamā lapa ir mans melnraksts par tēmu "dzimtās zemes upes". Ja gaidītu skaistu pabeigtu, nesagaidītu. Ai. Liepiņš

 .