Juglas baseins ~           ŪDENS LĪMENIS     Mazā Jugla

no avotiem: Tumšupe, Krievupe, Pietēnupīte, Alūdzene; Suda; Urga;                                                                                                             SPIEŽAM KARTE -kartes sīktēls ar saiti uz Balticmaps

Šī ir vienīgā vieta kur īsākās ūdensteces kopā ar lieliem ezeriem savāc Vidzemes ūdeņu piektdaļu. Un vienīgā lapa iekš` Ziņu Pūra kur citāds sakārtojums.                                                       LĪVU vārds `jogi` - UPE, vienkārši upe!... 

DAUGAVA - >Mīlgrāvis - Ķīšezers - Jugla - Juglas kanāls - Juglas ezers - Berģupe - Mazā Jugla - Lielā Jugla;

Lielās Jugla veidojas pie Sidgundas satekot Sudai un Mērgupei.                                                          PAPILDINĀTS-27.12.2016.

Un ar reizi tā ir liela, pilnūdeņaina upe. (Kurpretī Mazajai Juglai ir jālīkumo daudzus kilometrus līdz sasniegt tādu apjomu). Kopīgais ir noteikts virziens no A uz R. (tāpat kā Ogres lejdaļai) ko nosaka virsmas slīpums. Sateces baseina pieteku tīkls nevienmērīgs, >labās garākas. To iztekas Vidzemes augstienes R nogāzē. Novietojas starp Gaujas baseinu ziemeļos un Mazās Juglas dienvidos. Loģiski ka Mazā Jugla būtu pieteka, un tad abas kopā veido deltu.


Lielākās pietekas - satekupes < Mērgupe53; + > Suda38; >Pietēnupe; < Urga; > Krievupe38; > Tumšupe49; 


Krievupes 1986.gada tehniskais apraksts pie locijām.


Viktors Ramanis, 1922; - Augstienas dienvidvakara nomalē iesākas Lielā un Mazā Jugla, kuras abas ietek Juglas ezerā pie Rīgas. Lielā Jugla sastādās no divām upēm, no Māras un Zudes upes, kuras pie Rikteres muižas savienojas, un tad to sāk saukt par Juglu, vēlāk par Lielo Juglu. Netālu no ietekas viņa pieņem vēl no labās puses divi paprāvas pietekas — Tumšupi un Krievupi.

 Sudas purva liegums GNP pārziņā;
liegums Zušu-Staiņu sēravoti;
- saite DA pārvaldes lapā.
 Mergupe. Suda. Lielā Jugla. Rīgas ūdensceļi, Gundars Patmalnieks, 
ūdenstūristu ceļvedis,
"Staburaga bērni" 2007;
77 lpp.
Pētāmas un novelkamas KARTES/ceļotājiem/
 VĒRTUMI KRASTOS -
> Sidgundas pilskalns;
> Ropažu pilskalns un drupas;
< Nāgelmuižas ozols;
>Kaltiņu dižozols Berģos;

Mērgupe ar pietekām ~

Lielās Juglas < satekupe no austrumiem, ziemeļaustrumiem;

 garums
kritums
vidējais
sākotne izteka baseins
notece 
km
metri
m/km 

mvjl.
km² 
km³
 53 1402,65 Būnēnu ezers 260285 0,1 

Mērgupe ir Lielās Juglas <kreisā satekupe AmatasSiguldas  un Mālpils novados. Saukta arī par MĀRAS upi.* Iztek no nelielā Būnēnu ezera Nītaures pagastā. Augštece līdz  Brendupes ietekai saukta par Būnēnu strautu. Sākumposms ~2km garumā regulēts. Līdz  Nītaurei Mērgupe tek pa izteiktu ieleju mežainā apvidū. Pēc Nītaures upe nonāk līdzenā purvainā apvidū, kur tā uzņem apkārtējo meliorēto platību drenāžas ūdeņus. Lejpus  Moresmuižas līkumo pa izteiktu ieleju. Pie Sidgundas satek ar Sudu, izveidojot Lielo Juglu.

Lielākās apdzīvotās vietas krastos: NītaureMālpilsSidgunda. Upi šķērso autoceļi P3 un P32(Wiki);

* PAR NOSAUKUMA IZCELSMI BŪTU vēl KO PAPĒTĪT...

Lielākās pietekas - >Gulsupe 6 km; <Zaube 29; <Viļumupe 8;

VĒRTUMI KRASTOS - > Skulmju dzimtas māja, piemiņas istaba;


Zaube < Mērgupes pieteka no Austrumiem; 

garums
kritums
vidējais
sākotne izteka baseins
notece
km
metri
m/km 

mvjl.
km² 
km³
 29125 4,3 Rožu ezers 72,9 0,027 

Mazais Rožu ezers atrodas DR Merķeļiem ūdenšķirtnē ar Gaujas < Amadu, Cēsu rajonā. Baseina lielākā daļa Mežoles paugurainē, starppauguru ielejā dziļa gravā. Tece posmiem regulēta. Lielākā apdzīvotā vieta Niedras. Upi šķērso Nītaures un Mālpils ceļi uz Zaubi.

Lelākās pietekas - >Gāburupīte; <Rijaskalnu strauts; <Ļūkānu strauts; <Vārnupīte; Lielais Rožu ezers 

Annas muižas Merķeļi, kur sarakstīti "Latvieši"; Garlībs Merķelis (1769.-1850.) - apgaismotājs un rakstnieks. 


Viss sateces baseins pareizā- dabiskā sānupju secībā -Mērgupe53 /Būnēnu strauts (<Brendupe; >Cirīšupīte; >Žorupīte; >Silupīte; >Gulsupe6; <Viļumupe8; >Piģeleja; <Zaube29 (<Rijaskalnu strauts (>Baurupīte; <Izteka; <Mellupīte); <Ļūkānu strauts; >Gāburupīte (<Domērupe (>Āmurupīte));  <Vārnupīte); >Vanagupīte (>Dandupīte); <Jāņupīte); 

 

Pilns sateces baseins Suda38 -

>Vaizule; >Zviedrupīte; >Kaķupe (<Sērupīte; >Zušupīte); >Teiļupīte6 (>Umerupīte; >Teides urga), <Gaiļurga; >Dūņupe13; ?<Sudasupe11(Wiki);

~ Suda ar pietekām

Lielās Juglas > satekupe no ziemeļiem, satiekas ar Gaujas Ligati.

 garums
kritums
vidējais
sākotne izteka baseins
notece 
km
metri
m/km 

mvjl.
km² 
km³
 3848 1,26  Sudas purvs 169,6 0061

Suda ir Lielās Juglas >labā satekupe SiguldasLīgatnes un  Mālpils novados. Iztek no neliela ezeriņa dienvidaustrumos no Eglaines Mores pagastā. Augštece tek caur Sudas purvu, sadalot to divos lielos nogabalos. Upes augštece līdz Dibensalai 13 km regulēta. Pie Bukām un Mālpils dīķi. Pie Sidgundas satek ar  Mergupi izveidojot Lielo Juglu.Teiļupes ieteka  SUDĀ; foto: Gatis - wondermondo.com.

Lielākās pietekas - 

>Teiļupīte (6 km); >Dūņupe13; <Sudasupe (11 km; kreisā).

Lielākās apdzīvotās vietas krastos: Akenstaka, Bukas,   MālpilsSidgunda. Upi šķērso autoceļš P3(Wiki).

VĒRTUMS satekā - Sidgundas senču pilskalns;

Sudas un Mērgupes shēma lietojama kā pdf datne.

Sudas un Mērgupes shēmaShēma no Gundara Patmalnieka grāmatas-ceļveža.


Lielā Jugla — sākas Mālpils novadā un tek caur Ropažu un Garkalnes novadiem.

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne satekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.

km² 
km³

 LIELĀ JUGLA63 /Berģupe 71 1,1 Sidgunda    950,80,26 palu laivojumiem un sacensībām

Upes sākums atrodas Sidgundā, kur tā veidojas satekot Mērgupei un Sudai.  Satekot ar Mazo Juglu veido kopīgu ieteku Juglas ezerā, kura nav patstāvīga (šo posmu saukts `Berģupe`) Berģupes posmā ir notece uz Mašēnu ezeru.

Lielās Juglas sateces baseins un pieteku pietekas - dabiskā pievienošanās secībā;

satekupes <Mērgupe; + >Suda; >Irbupīte; >Ērmaņurga; <Pietēnupe14; >Tumšupe49 (>Ķibīte; >Plānupe?; <Arupīte14); <Urga;  >Krievupe48 (>Mude);

Krievupe ir Lielās Juglas > labā pieteka Siguldas, Ropažu un Garkalnes novados.

Sākas purvainā apvidū pie Allažiem Mazo Kangaru ziemeļaustrumu galā. Garums 48 (39) km, kritums 63,5 m, baseins 130 km² (1925.g.) , notece 0,045 km³. Lielākoties tek pa Ropažu līdzenumu. Gandrīz visā upes baseinā priežu sili aprimušās ceļojošas kāpās. Krasti gan zemi, purvaini, gan smilšu. Piekļaujas vairāki lieli purvu masīvi - augštecē Buļļu purvs un Laugas purvs, vidustecē šķērso Ķēniņu purvu. Pie ietekas Lielajā Juglā vairāki dīķi: Upesciema dīķi, Alberta dīķi, Ūdensrožu dīķis. Lielākās apdzīvotās vietas krastos: Garkalne, Makstenieki. Upi šķērso autoceļi A2, P3, P10. Lielākā pieteka Mude. Regulēti vairāk kā 4,14 km 1960.g. Krievupes 1986.gada tehniskais apraksts pie locijām.


Tumšupe, saukta arī Melnupe, ir Lielās Juglas > labā krasta pieteka SiguldasGarkalnes un Ropažu novados. 

Garums 49 km, kritums 69 km, baseins 156,5 km², notece 0,044 km³. Sākas grāvju sistēmā Jūdažu purva rietumu malā Allažu pagastā

Upes tecējums atrodas Viduslatvijas nolaidenumā un Ropažu līdzenumā mežainā un purvainā apvidū. 

Ietek Lielajā Juglā starp Zaķumuižu un Sunīšiem

Lielākās pietekas < Arupīte (14 km) un > Ķibīte. Regulēti 11,96 km 1955. un 1982.g. 

Lielākās apdzīvotās vietas krastos: Allaži, Allažmuiža, Tumšupe

Upi šķērso autoceļi P3 un P10


foto; 2016 

Mīlgrāvis / Ķīšezers / JUGLA / Juglas ezers / Lielā Jugla / Mazā Jugla

Jugla, saukta arī Meldrupe, ir Juglas EZERA noteka - upe; daļa no Gaujas-Daugavas ūdensceļa.

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.

km² 
km³

 JUGLA3,4 Juglas kanāls  0 0Miltiņpunga 0,1 vecupe  17500,4 
svārstās līdz ar Ķīšezeru 

 Juglas ezera notece uz Ķīšezeru. Izteka 1970. g. tika iztaisnota un pie Vidzemes šosejas izbūvētas slūžas iesāļo Ķīšezera ūdeņu pretplūsmas aizturēšanai. Juglai >labajā pusē pievienojas Gaujas—Daugavas kanāls, kas savieno Juglu ar Lielo un Mazo Baltezeru  un Gauju. Juglu šķērso autoceļš A2 un dzelzceļa līnija. Krastā dzīvojamie masīvi Jugla, Juglasciems un Makšķernieku ciemats. Kā tas radies - "...2,5 km gara, ietek Juglas ezerā pie Sudrabsaliņas"?!

Juglas ezers (agrāk "Ropažu ezers" /Rodenpois1203) ir ezers Rīgas austrumu daļā. Robežojas ar Etnogrāfisko brīvdabas muzeju (ziemeļaustrumos), Berģiem (austrumos), Juglas papīrfabrikas ciematu (dienvidos), Juglas zvērzudzētavas ciematu (rietumos), Juglas mikrorajonu (ziemeļrietumos).

Ezers ir eitrofs, (pārmēslots, aizaugošs) ap 80% platības bija aizaugusi. No ezera ņēma ūdeni Rīgas ūdensapgādei, tāpēc ezerā bija aizliegtas saimnieciskās aktivitātes, tai skaitā zveja. Lai novērstu iesāļā jūras ūdens ieplūšanu no Ķīšezera, tika izbūvētas slūžas, kas pašlaik demontētas. Ūdens apmaiņas periods — 1 mēnesis.

Ietek - Lielā Jugla; Mazā Jugla; Piķurga17 (>Dauguļupīte; >Karātavu grāvis); <Strazdupīte2,8 /Gaiļupīte -Dambjapurva ezers;

Juglas kanāls 3,3km ir daļa no Gaujas—Daugavas ūdensceļa, kas savieno Lielo Baltezeru ar Juglas upi. Izrakts 1901.-1903. g. galvenokārt pa bijušā Bukultu strauta gultni. Starpteku no Mazā Baltezera uz Lielo sauc Spriesla. Kanāla krastos atrodas Rīgas pilsētas apkaime Bukulti un Garkalnes novada ciemi Bukulti, Priedkalne. Kanālu šķērso Jaunciema gatve. no Bukultu strauta saglabājušās vecupes un slīkšņas, melnalkšņu ieskautas.

Langa, vecupes daļā saukta arī Garupe, sākotnējais nosaukums Ilgupe (Elge Uppe), ietek Ķīšezerā Rīgā.

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.

km² 
km³

 LANGA7,8* 0,6  Eimura polderī ?  svārstīgs teces virziens17 0,005 Dabiskākā upe Rīgā.

* garums pārmērīts pēc jaunākās topokartes, +/- 100 metri.

Ar šādu nosaukumu pieminēta dokumentos jau 13 gadsimta sākumā. Mūsdienās Langa ir tikai Ķīšezera pieteka ar svārstīgu straumes virzienu, atkarīgu no vējuzplūdiem. Upes funkcijas pildošā daļa sākas aiz sūkņu stacijas "Mangaļi" Eimura poldera R. No Kalngales ciemata saglabājusi dabisku, līkumotu gultni, kura ļoti aizaugusi. Ietek Ķīšezerā pie Trīsciema. Mazūdens periodos upe stāvoša. Lejtece Rīgas pilsētas teritorijā precīzi 4 km, kuri gan visi 20.g.s. sākumā tīrīti, regulēti?. Tomēr uzskatāma par dabiskāko Lielpilsētas upeli.

Pirms Mīlgrāvja kanāla izrakšanas 13. gadsimtā Langa novadīja Ķīšezera ūdeņus Gaujā, upe ietecēja Gaujā vēl 18. gadsimta beigās. Tagad ūdens plūsma ir pretēja. Senā upes gultne vairākās vietās (pie Carnikavas un rietumos no Garciema) aizbērtas ar ceļojošajām kāpām. Vecupes daļa starp Garciemu un Carnikavu (saukta arī par Garupi) savāc apkārtējo polderu ūdeņus un pa Eimura kanālu tiek novadīta jūrā.

Ziņas par Vec-Langu pie Rīgas līča upēm!

Lielākās apdzīvotās vietas krastos: KalngaleGarciems un Garupe. Upi šķērso autoceļš P1 un Rīgas—Skultes dzelzceļa līnija.

Carnikavas novada finansēts 2015.g. veikts nekvalitatīvs pētījums par iespēju pārvērst Langu par "meliorācijas sistēmu"...

Patreiz atšķirtā lapa ir kā PARAUGS, kādas ziņas iespējams sasmelt par teju vai ikvienu Dzimtenes straumīti.

Ķīšezers ir liels ezers Rīgas pilsētas ziemeļaustrumu daļā. Rīgas administratīvajā teritorijā iekļauts viss ezers un tā piekrastes daļa. Jaunciema dabas liegums (1999. gads). Agrāk pa Langu notecēja uz Gauju. Mākslīgi izrakts savienojums ar tuvējo DaugavuMīlgrāvis. Ja ir spēcīgs rietumu vējš, ezerā caur Mīlgrāvi ieplūst iesāļūdens no Rīgas līča. 3 salas ar kopējo platību 8 ha. Krasti gan lēzeni (ziemeļu daļa), gan stāvi (Mežaparks, vietām ziemeļaustrumu krastā). Lielākā pieteka — Jugla, mazākas Šmerļupīte un Sužu grāvis.

Austrumu krastā Bulduru pilskalns. Rietumu krastā Rīgas Zooloģiskais dārzs,

Mīlgrāvis ir Ķīšezera notece uz Daugavu. Novada Juglas milzīgā kopbaseina ūdeņus. Nesajaukt ar Milzgrāvi Rīgas līča Kurzemes pusē.

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.

km² 
km³

 MĪLGRĀVIS1,6   0 13.gadsimtsindustrija  1 9000,4 
 

Mīlgrāvi (no vācuMühlen Graben — ‘dzirnavu grāvis’) 13. gadsimtā izraka Daugavgrīvas klostera mūki. Kopš 19. gadsimta stipri padziļināts un paplašināts kuģniecībai un doku izveidošanai. Kanāla kopējais garums ir 1,6 km, platums — ap 200 m, dziļums — līdz 9 m. Kanāla dienvidu krastā atrodas Jaunmīlgrāvis, ziemeļu — Vecmīlgrāvis. Mīlgrāvi šķērso tilts (savieno Mīlgrāvja ielu un Jaunciema gatvi) un dzelzceļa līnija Rīga—Skulte.

JS logo ar saiti uz kartes produktu


KARTE - Izdevniecība "Jāņa Sēta" Cēsu rajons, 2010  (1 : 100 000), Rīgas apkārtne, karte mērogā 1 : 75 000;


PILNS baseins - Mīlgrāvis /DūņupeX -Ķīšezers (>Langa; >Sužu grāvis; <Šmerļupīte (<Dreiliņupīte)); -JUGLA (>Juglas kanāls -Baltezers -Spriesla)- Juglas ezers- <Piķurga17 (>Dauguļupīte; Karātavu grāvis4,5); <Strazdupīte2,8 -Dambjapurva ezers; Berģupe >LIELĀ JUGLA63 (<Mērgupe53 /Būnēnu strauts (<Brendupe; >Cirīšupīte; >Žorupīte; >Silupīte; >Gulsupe6; <Viļumupe8; >Piģeleja; <Zaube29 (<Rijaskalnu strauts (>Baurupīte; <Izteka; <Mellupīte); <Ļūkānu strauts; >Gāburupīte (<Domērupe); <Vārnupīte); >Vanagupīte (>Dandupīte); <Jāņupīte); >Suda38 (>Vaizule; >Zviedrupīte; >Kaķupe (<Sērupīte; >Zušupīte); >Teiļupīte6 (>Umerupīte; >Teides urga), <Gaiļurga; >Dūņupe13; ?<Sudasupe11(?Wiki)); >Irbupīte; >Ērmaņu`urga; >Krievupe48 (>Mude); >Pietēnupe14; >Tumšupe49 (<Arupīte14; >Ķibīte); <Urga);

Berģupe <MAZĀ JUGLA119;  (>Ķivuļurga20 (<Nabiņurga); <Ežupe (<Robežgrāvis); >Sidraburga; >Lēģerurga; <Levenstrauts11; >Abza (-e)25 (>Sise; <Ģērdiņstrauts; >Sivēnurga; <Urg7,1*; |Skolasupe >Ogrei); <Plaudīte2,1*; <Pečorīte2,5*; <Kalējgrāvis; <Paunēnupīte (<Bundulēnupīte); >Ošupīte (>Iesalnīca (>Dzirnupe; <Bērzupe)); <Urdziņa; <Urga);

* garuma mērījums liela precizitāte pēc jaunākās LR topokartes.

foto: arī TUMŠUPE, ar prieku gaidīšui JAUNU,  ziemīgāku kadru!

SĀKUMS / SARUNAS / KARTE / ZIŅU PŪRS / LASĪTAVA / VIDRŪPE / SAZIŅAI / UZ AUGŠU


Ja tomēr meklētais ūdens neatradās - RAKSTI, - un pēc dienas vajadzīgais būs klāt!

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.

km² 
km³

          


Še redzamā lapa ir mans melnraksts par tēmu "dzimtās zemes upes". Ja gaidītu skaistu pabeigtu, nesagaidītu. Aigars Liepiņš

Šeit es un Tu varu ievadīt gan tekstu, gan ievietot attēlus un tabulas, ja ir tāda nepieciešamība. Aigars Liepiņš

Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.

 .