Svētupe, ar zviedru Jaunupi ~
no sateces avotiem - Paldaža, Limbažu Lielezers, Donaviņa, Raudupīte, Lūdiņupe, Āsteres ez., Šķirstiņa, Pērļupe, Sausupe; Nīčurga;
Svētupe tek Vidzemes ziemeļu rietumos no Metsepoles līdzenuma, caur Viduslatvijas zemienei uz Piejūras zemieni Limbažu un Salacgrīvas novados. Sākdamās no Limbažu ezeriem tek uz Z, līdz pusceļā pie Pāles strauji pagriežas uz R, uz jūru. Lejtece pārveidota ar Zviedru kanālu (Jaunupe) kurš lielumu novada Salacā. PAPILDINĀTS - 13.02.2022.
pamatnosaukums | garums | sinonīmi | kritums | vidējais | sākotne | izteka | stāvoklis | baseins | notece | īpašais |
km | metri | m/km | m vjl. | kanāls | km² | km³ | ||||
SVĒTUPE | 48 (58) | 49 | Dūņezers | 9,61 km | 475,2 | 0,15 | vēsturisks ūdensceļš |
Iztek,... (izņēmuma gadījums - izsūcas!) no Dūņezera 4. "plača", kurš jau pārvērties par dūksnāju (foto). Upes baseinā daudz mežu un purvu. Augštece seklā, pārpurvotā ielejā, vidustece — pa dziļu (līdz 10 m pie Pāles) ieleju. 4,4 km garā Jaunupe Svētupi lejtecē savieno ar Salacu. Upes garums mainījies samazinoties, gan aizaugot iztekai gan taisnojot līkumus. Vecā, īstā Svētupes gultne bez ielejas, gar Svētciemu ietek jūrā, un ir arī laivojama. Regulējot iztekas posmu 1952.g., panāca, ka Dūņezera līmenis pazeminās lai netīrumi netek uz Lielezeru. Nozīmīga Baltijas laša (Salmon) dzīvesvieta...
Viduslaikos, un nezināmu laiku iepriekš, kuģojama visā garumā, saistībā ar ko Limbažus, veco Hanzas savienības pilsētu, pamatoti dēvē par reņģu galvaspilsētu. Iespējams, 16.g. tieši attīstoties lauksaimniecībai Svētezers kļūst par Dūņezeru pēc būtības (saite-vidrūpe/aizaugums). Faktu, ka upi centās padarīt kuģojamu ir "atklājums" par it kā slūžām iztekā no Dūņezera - (saite Limbažu avīze). Nenoliedzami tā ir mērķtiecīgi taisnota 19.g.s. (vai agrāk), turklāt veidojot nostiprinātus krastus simtiem metru garumā.
Lielākās apdzīvotās vietas krastos ir Pāle, Svētciems. Upi šķērso autoceļi A1 un P12.
Lielākās pietekas - labā > Pērļupe 16; > Lūdiņupe 20; kreisā < Arupīte14; > Šķirstiņa8; > Sausupe11; > Vedamurga8; < Ķulamurga//Kulaurga 5;
Albūms / Foto: Izmantojot laivas par atbalstu, veidojot virteni pārejai, tomēr tikām ārā no Dūņezera
Dabas liegums un Natura 2000 vieta - Dūņezers, Niedrāju-Pilkas purvs, Lielezera izziņas - atpūtas taka - DP vietnē; | Notikusi apjomīga upes tīrīšana 2015.-17. kopš 2007.gada - Pdf datnes veidā. | VĒRTUMI KRASTOS - >Ungurkalns - pilskalns Šķirstiņos; >Sprundu Svētavots; >Pāles baznīca (1938); < Ozolkalniņš ar akmeni; <Arupītes akmeņu slieksnis; >Kuiķules klintis; <Jaunupes zviedru laiku dambis; >Svētciema dzirnavu ēkas; |
Attālumus pieņemts rakstīt līdz ietekai (skaitļi noapaļoti, pēc digitāliem mērījumiem 2017).
? ietek Lielezerā Korpu upe, Paldažu dīķi, bijušās Paldažu (Upītes) dzirnavas un Stiņķu upīte?;
Donaviņa savieno Limbažu Lielezeru ar Svētezeru, tagad pazīstamu kā Dūņezeru. Tek žirgti, iztīrīta 2015.g. un apskatāma no laipām.
Izteka no Dūņezera aizdūņotā gala, 58. KM līdz jūrai Svētciemā; 57.km Viļķenes pagasta robeža;
Pirmajā kilometrā veca karte rāda dubulto gultni, jeb to otru kā taisnu kanālu. Necik sen atklāja - tur bijusi iekārtota ...kaut kas no baļķiem, plankām stiprināts, varbūt ar slūžām.
54. km pietek >Lūdiņupe; regulēta 1963.g. 19,17 km no 21/517 km. Tās "pieteka" N-7 6,42 km kanāls 100%, iespējams tā pate SPRIČUPīte? Lielā gabalā Katvaru un Pāles pagastu (1940.g.) robežupe.
50. km lopu tilts; 49. km Šķirstiņu tilts, > pieteka Šķirstiņa; 45,5. km tilts;
39,2. km Drieliņu tilts (koka?); 35. km dzelzbetona tilts; 32,2. km > Pāles dzirnavas;
foto: Zītaravots 770 metrus no Dūņezera
31,5. km ietek Pērļupe - lielākā Svētupes pieteka. Sākas grāvjos Alojas-Puikules vaļņa R nogāzē, Metsepoles līdzenumā.
pamatnosaukums | garums | sinonīmi | kritums | vidējais | sākotne | izteka | stāvoklis | baseins | notece | īpašais |
km | metri | m/km | m vjl. | km² | km³ | |||||
PĒRĻUPE | 16,01 | Greile | 33 | novadgrāvjos | 70,x | aizdambēta | 61 | vēsturiskas pērlenes |
No Ārciema parādās ieleja, gultne kļūst dabiskāka. Lejtecē līdz Pālei izveidoti daudzi dīķi, kas nozīmē ka jebkādas pērleņu sugas šeit meklēt veltīgi. Līdz ar dīķsaimniecības izveidošanu var uzskatīt ka ūdensteces garums ir sarucis, arī posmus kanalizējot. Pirms ietekas Svētupē upi šķērso šoseja Limbaži - Salacgrīva. Ārciema dzirnavas, Jāņa? dzirnavas, Pāles dzirnavas;
30. km > pietek Sausupe; \137/45\ ar < pieteku Līčupe - \69/08\
23,55. km - >Lauvu dzirnavas; upē aizsprosta paliekas, tā virsū var būt laipa;
23,5. km < Arupīte (arī Ārupīte, Arupe,..) ir Svētupes < kreisā pieteka Salacgrīvas un Limbažu novados.
pamatnosaukums | garums | sinonīmi | kritums | vidējais | sākotne | izteka | stāvoklis | baseins | notece | īpašais |
km | metri | m/km | m vjl. | kanāls | km² | km³ | ||||
ARUPĪTE | 14 | 21 | 12,7 km | 61 | 0,015 | Dzimis Baumaņu Kārlis Indriķu pusmuižā. |
23,2 Lauvu tilts;
16. km > Kuiķules klintis, tilts; <Vāvuļurga; <Ķulaurga5; >Vedamurga8;
Ķulaurga (arī Ķulamurga) ir Svētupes < pieteka Salacgrīvas novadā. Tek rietumu virzienā, vidustecē krasi sagriežoties uz ziemeļiem. Ietek Svētupē starp Kuiķuli un Avotkalniem. Ķulaurgu pirms ieteces Svētupē šķērso valsts autoceļš V143 (Akmeņkalni–Lauvas–Ķekari), tās krastos nav lielu apdzīvoto vietu (wiki).
Viesu nama "KRAUKĻi" 2010.g. palu video - saite ieksch YouTube;
10. km > Jaunupe - kanāls uz Salacu; kritums 12 metri uz 4 km, kas ir reizes trīs vairāk par vidējo.
Patreiz atšķirtā lapa ir kā PARAUGS, kādas ziņas iespējams sasmelt par teju vai ikvienu Dzimtenes straumīti.
Jaunupe ir 17.gs. sākumā veidots kanāls, kas savieno Svētupi no Avotkalniem ar Salacu iepretī Vecsalacai. Mūsdienās kanāla garums 4411 metri (A.Urtāns). Svētupē gultne ir augstāk, tādēļ notece ir uz Salacu (wiki). Nozīmīgākais mākslīgas ūdensteces veidojums Latvijas viduslaikos. Tek pa Piejūras zemieni. Pie ietekas Salacā Jaunupi šķērso autoceļš P12.
Lai arī mākslīgi veidota, Jaunupe ir nozīmīgs zivju ceļš un nārsta vietas. Tadēļ jau otro gadu desmitu notiek ūdens gultnes tīrīšana un rekultivācija. Ar pielāgotu traktoru gultnē izravē pārlieku saaugušos ūdensaugus. Tāda veidā tas ir pirmais liela mēroga darbs Latvijā. Rezultāti... neiepriecina. Visticamākais, ka saistībā ar nerimstošo lauksaimniecības ķimizāciju, kā arī izskalojoties nogulumos uzkrātām barības vielām, aizaugšana turpinās.
Vecā gultne līdz jūrai ir izbraukta ar vecām tūristu smailītēm (5,5 x 0,8 m) septembra sākumā, tātad ne pārāk augstā līmenī.
05. km koka tilts dzirnavu paliekas; 03. km Svētciema dzirnavas;
03,1. km Tallinas šoseja; Mugurlīcis - peldvieta;