Svētupe, ar zviedru Jaunupi ~

no sateces avotiem - Paldaža, Limbažu Lielezers, Donaviņa, Raudupīte, Lūdiņupe, Āsteres ez., Šķirstiņa, Pērļupe, Sausupe; Nīčurga; 

Svētupe tek Vidzemes ziemeļu rietumos no Metsepoles līdzenuma, caur Viduslatvijas zemienei uz Piejūras zemieni Limbažu un Salacgrīvas novados. Sākdamās no Limbažu ezeriem tek uz Z, līdz pusceļā pie Pāles strauji pagriežas uz R, uz jūru. Lejtece pārveidota ar Zviedru kanālu (Jaunupe) kurš lielumu novada Salacā.                                                                                                                                                            PAPILDINĀTS - 13.02.2022.

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

m vjl.
kanālskm² 
km³

 SVĒTUPE 48 (58)
 49   Dūņezers  9,61 km 475,20,15 
vēsturisks ūdensceļš

Iztek,... (izņēmuma gadījums - izsūcas!) no Dūņezera 4. "plača",  kurš jau pārvērties par dūksnāju (foto). Upes baseinā daudz mežu un purvu. Augštece seklā, pārpurvotā ielejā, vidustece — pa dziļu (līdz 10 m pie Pāles) ieleju. 4,4 km garā Jaunupe Svētupi lejtecē savieno ar Salacu. Upes garums mainījies samazinoties, gan aizaugot iztekai gan taisnojot līkumus. Vecā, īstā Svētupes gultne bez ielejas, gar Svētciemu ietek jūrā, un ir arī laivojama. Regulējot iztekas posmu 1952.g., panāca, ka Dūņezera līmenis pazeminās lai netīrumi netek uz Lielezeru. Nozīmīga Baltijas laša (Salmon) dzīvesvieta...

Viduslaikos, un nezināmu laiku iepriekš, kuģojama visā garumā, saistībā ar ko Limbažus, veco Hanzas savienības pilsētu, pamatoti dēvē par reņģu galvaspilsētu. Iespējams, 16.g. tieši attīstoties lauksaimniecībai Svētezers kļūst par Dūņezeru pēc būtības (saite-vidrūpe/aizaugums). Faktu, ka upi centās padarīt kuģojamu ir "atklājums" par it kā slūžām iztekā no Dūņezera - (saite Limbažu avīze). Nenoliedzami tā ir mērķtiecīgi taisnota 19.g.s. (vai agrāk), turklāt veidojot nostiprinātus krastus simtiem metru garumā.

Lielākās apdzīvotās vietas krastos ir PāleSvētciems. Upi šķērso autoceļi A1 un P12

Lielākās pietekas  - labā > Pērļupe 16; > Lūdiņupe 20; kreisā < Arupīte14; > Šķirstiņa8; > Sausupe11; > Vedamurga8;  < Ķulamurga//Kulaurga 5;

 Albūms / Foto: Izmantojot laivas par atbalstu, veidojot virteni pārejai, tomēr tikām ārā no Dūņezera


 Dabas liegums un Natura 2000 vieta -

Dūņezers,  Niedrāju-Pilkas purvs,
Dabas aizsardzības pārvaldes vietnē.

Lielezera izziņas - atpūtas taka - DP vietnē

Notikusi apjomīga upes tīrīšana 2015.-17.

Ūdenstūristiem jauks ceļvedītis
kopš 2007.gada - Pdf datnes veidā.
 VĒRTUMI KRASTOS -
>Ungurkalns - pilskalns Šķirstiņos;
>Sprundu Svētavots; 
>Pāles baznīca (1938);
< Ozolkalniņš ar akmeni;
<Arupītes akmeņu slieksnis;
>Kuiķules klintis;
<Jaunupes zviedru laiku dambis;
>Svētciema dzirnavu ēkas;

Attālumus pieņemts rakstīt līdz ietekai  (skaitļi noapaļoti, pēc digitāliem mērījumiem 2017).

? ietek Lielezerā Korpu upe, Paldažu dīķi, bijušās Paldažu (Upītes) dzirnavas un Stiņķu upīte?;


Donaviņa savieno Limbažu Lielezeru ar Svētezeru, tagad pazīstamu kā Dūņezeru. Tek žirgti, iztīrīta 2015.g. un apskatāma no laipām.

Izteka no Dūņezera aizdūņotā gala, 58. KM līdz jūrai Svētciemā; 57.km Viļķenes pagasta robeža;

Pirmajā kilometrā veca karte rāda dubulto gultni, jeb to otru kā taisnu kanālu. Necik sen atklāja - tur bijusi iekārtota ...kaut kas no baļķiem, plankām stiprināts, varbūt ar slūžām.

54. km pietek >Lūdiņupe; regulēta 1963.g. 19,17 km no 21/517 km. Tās "pieteka" N-7 6,42 km kanāls 100%, iespējams tā pate SPRIČUPīte? Lielā gabalā Katvaru un Pāles pagastu (1940.g.) robežupe.

50. km lopu tilts; 49. km Šķirstiņu tilts, > pieteka Šķirstiņa; 45,5. km tilts; 

39,2. km Drieliņu tilts (koka?); 35. km dzelzbetona tilts; 32,2. km > Pāles dzirnavas;


foto: Zītaravots 770 metrus no Dūņezera

31,5. km ietek Pērļupe - lielākā Svētupes pieteka. Sākas grāvjos Alojas-Puikules vaļņa R nogāzē, Metsepoles līdzenumā. 

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

m vjl.

km² 
km³

PĒRĻUPE 16,01
 Greile 33
  novadgrāvjos 70,xaizdambēta
61  vēsturiskas pērlenes

No Ārciema parādās ieleja, gultne kļūst dabiskāka. Lejtecē līdz Pālei izveidoti daudzi dīķi, kas nozīmē ka jebkādas pērleņu sugas šeit meklēt veltīgi. Līdz ar dīķsaimniecības izveidošanu var uzskatīt ka ūdensteces garums ir sarucis, arī posmus kanalizējot. Pirms ietekas Svētupē upi šķērso šoseja Limbaži - Salacgrīva. Ārciema dzirnavas, Jāņa? dzirnavas, Pāles dzirnavas;

30. km > pietek Sausupe; \137/45\ ar < pieteku Līčupe - \69/08\

23,55. km - >Lauvu dzirnavas; upē aizsprosta paliekas, tā virsū var būt laipa; 

23,5. km < Arupīte (arī Ārupīte, Arupe,..) ir Svētupes < kreisā pieteka Salacgrīvas un Limbažu novados. 

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

m vjl.
kanāls
km² 
km³

ARUPĪTE 14
 21    12,7 km
61  0,015Dzimis Baumaņu Kārlis Indriķu pusmuižā. 
Sākas mežainā apvidū ziemeļos no Rustūžiem Viļķenes pagastā, plūst ziemeļu virzienā pa Metsepoles līdzenumu. Upes slīpums neliels, vidustece un augštece regulēta un padziļināta, pieguļošā teritorija meliorēta. Lejteces posmā, kas ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta ainavu aizsardzības zonā, upes kritums lielāks. Lielākā pieteka > Dzirnupīte (Dzirnurga), kas novada uz Arupīti Viļķenes zivju dīķa un dzirnavezera ūdeņus. Netālu no ietekas gultnē tāds kā mākslīgi veidots laukakmeņu krāvums (JU,2016). 

23,2 Lauvu tilts; 

16. km > Kuiķules klintis, tilts; <Vāvuļurga; <Ķulaurga5; >Vedamurga8;

Ķulaurga (arī Ķulamurga) ir Svētupes < pieteka Salacgrīvas novadā. Tek rietumu virzienā, vidustecē krasi sagriežoties uz ziemeļiem. Ietek Svētupē starp Kuiķuli un Avotkalniem. Ķulaurgu pirms ieteces Svētupē šķērso valsts autoceļš V143 (Akmeņkalni–Lauvas–Ķekari), tās krastos nav lielu apdzīvoto vietu (wiki).

Viesu nama "KRAUKĻi" 2010.g. palu video - saite ieksch YouTube;  

10. km > Jaunupe - kanāls uz Salacu; kritums 12 metri uz 4 km, kas ir reizes trīs vairāk par vidējo. 

Patreiz atšķirtā lapa ir kā PARAUGS, kādas ziņas iespējams sasmelt par teju vai ikvienu Dzimtenes straumīti.


Jaunupe ir 17.gs. sākumā veidots kanāls, kas savieno Svētupi no Avotkalniem ar Salacu iepretī Vecsalacai. Mūsdienās kanāla garums 4411 metri (A.Urtāns). Svētupē gultne ir augstāk, tādēļ notece ir uz Salacu (wiki). Nozīmīgākais mākslīgas ūdensteces veidojums Latvijas viduslaikos. Tek pa Piejūras zemieni. Pie ietekas Salacā Jaunupi šķērso autoceļš P12.


Lai arī mākslīgi veidota, Jaunupe ir nozīmīgs zivju ceļš un nārsta vietas. Tadēļ jau otro gadu desmitu notiek ūdens gultnes tīrīšana un rekultivācija. Ar pielāgotu traktoru gultnē izravē pārlieku saaugušos ūdensaugus. Tāda veidā tas ir pirmais liela mēroga darbs Latvijā. Rezultāti... neiepriecina. Visticamākais, ka saistībā ar nerimstošo lauksaimniecības ķimizāciju, kā arī izskalojoties nogulumos uzkrātām barības vielām, aizaugšana turpinās.


Vecā gultne līdz jūrai ir izbraukta ar vecām tūristu smailītēm (5,5 x 0,8 m) septembra sākumā, tātad ne pārāk augstā līmenī. 


05. km koka tilts dzirnavu paliekas; 03. km Svētciema dzirnavas; 

03,1. km Tallinas šoseja; Mugurlīcis - peldvieta; 


Upes pērles ~

Aizaugšana kā problēma nav jauna. Lūk vēsturnieka J.Juškevica spriedums (1929.g.) -

Liekas pamatota doma, ka senos laikos vietā, kur tagad atrodas Limbažu pilsēta, atradies līvu ciems (pils) Lembselle, jeb Lemeselle (līviski nozīmē „plaša sala mežainā purvā") . Tajos laikos šo apgabalu apņēmuši lieli meži, purvi un tīreļi, Mežu ēnā upes un atrodošie ezeri toreiz bijuši daudz dziļāki un upes kuģojamas. Tā 13. gadu simtenī igauņu kara kuģi viegli iebraukuši pa Gauju līdz Turaidai, bet mazāki pa Svētupi iebraukuši Dūņu un Lielezerā, kuru tajā laikā sauca par Svētezeru. Dūņu ezera un Svētupes aizsērēšana sākusies ap 15. g. s. kad šai apgabalā ieceļojuši latvieši, līduši mežus, pārvēršot tos auglīgos tīrumos. Par Limbažu dibināšanu stāsta, ka 13. g. s., kad bijusi likvidēta igauņu sacelšanās, Rīgas dibinātājs bīskaps Alberts 1223. g. uzcēlis Limbažu pili pakalnā starp diviem ezeriem, kur agrāk atradies seno iedzīvotāju pilskalns.

1416.g. lēņu dokumentos Arre - sēta pie upītes?

1492. g. J. Veipte (Yurgen Weyppte) ar godātās sievas piekrišanu pārdod K. Zalcem (Clawes Saltze) Šķirstiņu muižu (Nabbekal, Pāles pag., Valmieras apr.) ar visu zemi un tur piederīgiem ļaudīm, dzirnavām un dīķi un pusi no Asteres (Poyker) ezera u.t.t.,175

..bet Zalce savukārt 1496. g. ar godātās sievas piekrišanu pirkto muižu ar dzirnavām pārdod brālim H. Zalcem (Hynryk Saltze) par 4 dučiem vecām Rīgas mārkām u.t.t.176

1510. g. J. Aderkass (Jacop Aderkasz) ar sievas padomu un radu pilnvaru pārdod R. fon Pālem (Reinolt von Pale) un viņa īstiem mantiniekiem pusi no Pāles muižas (Sepkul, Valmieras apr.) ar visām (semptliken) dzirnavām un aizdambējumiem, kā arī ciemus Limbažu draudzē u.t.t.181 (A.T.85)  

Augusts Brocis (1912.-1942.); Bērnības rīts

Nezinu, vai jums maz patiks 
Stāsts, mans šis, mazliet ar skumjām? 
Bet ko lai es daru — 
Pļavās skan sienāža kokles, 
Vējš vītuma smaršu nes sejā, 
Tāpat kā toreiz pirms gadiem 
Svētupes klusajos Iičos!
Un tagad man gribas 
To visu, lūk, pasacīt dzejā! 

Dzimis un jaunību pavadījis Šķirstiņos, apglabāts Viļķenes kapos. Vairāki dzejoļu krājumi un romāns "Meža ļaudis".


Rozenšteins Hugo. LKOK. TNA-11119/3 Dz. 1892.11.07. Salacas pagasta Mērniekos, dzirnavnieka ģimenē. Brīvības cīņu laikā dienējis Kalpaka bataljonā. Vēlāk Latvijas militārais pārstāvis Vācijā. 1928.gadā beidzis kara akadēmiju Čehoslovākijā. Bijis operatīvās daļas pr-ks, Jelgavas kājnieku pulka kom-ris. Arī Augstākās kara skolas pr-ks. 1939.g. iecelts par armijas štāba pr ku. Apb. ar Tzo un Vo. 1940.gadā atvaļināts, dzīvojis zem uzraudzības tēva mājās Svētciemā. 1940.29.08. arestēts. Aizvests uz Valmieru. Nošauts Maskavā 1941.30.08. Pirms aresta dzīvojis Valmieras apr. Svētciema dzirnavās.

 Jirgensons Erasts. LKOK. (Dzīv. Rīgā, Marijas Dz. 1891.2.12. Svētciemā Sprundās. Tēvs Jānis -zemk. Māte Sofija. Kara tiesnesis. Piedalījies Latvijas brīvības cīņās no 1919.g. 24.05. Apb. ar Tzo. 1941.gadā deportēts. Izsūtīta arī māte Sofija - TNA-6912/2 dz. 1856.g. 24.07.

- no grāmatas Es sapni par Dzimteni pagalvī likšu, 1993.g.


Okupantiem H.Rozenšteins nebija vajadzīgs, un jau 30.jūlijā viņu atvaļināja. Pagāja vēl mēnesis, un 29.augustā ģenerāli Svētciema dzirnavās apcietināja 10 , 1941.gadā aizvedot no Latvijas. Tā paša gada 9.jūlijā H.Rozenšteinam Maskavā piesprieda nāvessodu, kuru izpildīja jau pēc trim nedēļām - 30.jūlijā. Ģenerālis Hugo Rozenšteins tikko bija sasniedzis 49 gadu vecumu (Rihards Treijs 2006).


~ Plūdums vēsturē

Kopš Limbaži kļūst par Hanzas savienības pilsētu 14.gs. arī Svētupe iegūst nozīmību. Tikai tā var izskaidrot apjomīgo teces pārveidojumu kas kā Jaunupe jeb Zviedru kanāls funkcionē arvien. Un noteikti jaunais ūdeņu savienojums pastāv jau 1638. gada, kad to fiksē kārtējā zviedru revīzija - "Svētuppe kas no Limbažu ezera nākot ietek Salacā". Vairākas Livonijas kartes rāda Salacai lielu pieteku kuras augšgalā atrodas pilsēta - Lemsel; citā kartē "Salis - ats Lemsal". karte ar saiti uz Livonijas karti 1663.g.

Arī Mellīna atlanta 1791.g. Wolmarische Kreis lapā Jaunupe ir. 

1491. g. H. Krideners (Hans Krudener) pārdod A. Aderkasam (Arent Aderkass) Ķirbižu (Bistenvolde) muižu ar pusmuižām un dzirnavām un krogu pie Bridagas (Fridage) u.t.t.174  (A.T.85) 

Ūdensspēks darbinājis vairākas DZIRNAVAS dažādos laikos. Vecākās dokumentu ziņas ir no 1638.g. revizijām, kur atzīmēts ka dzirnavas ir izpostītas. Tātad pastāvējušas jau agrāk. Kopā uz pietekām to ir daudz. Jāprasa limbažniekiem vai arī pie pilsētas bijuša abos krastos vai kā?

17.gs zemnieku valdījumā - Svētciema p., Svētciems (Nya Salits, Svvet Zeem, Korn-, Papiermūhle), Dz vai zeme, papīra dz. 1688.g. 

Mellīna -  Svētciema p., Svētciems (Neu Salis), U 

1938. adreses - Svētciema p.. Lauvas dz., U, īp. D. Birkenfelds Svētciema dz., U, c, īp. A. Rozenšteina mantin. 

Pāles pag. ūdensdzirnavās vidusteces ūdensrats bija 4,75 m augsts un 1,5 m plats; tā 9 m garā ass izveidota no 4 šķautņiem. Pāles dzirnavas Valmieras apr. atradās Svētupes malā pie upītes ūdeņu uz dambējuma. Jau 1638. g. zviedru arklu revīzijā teikts, ka pie Pāles (Sepkūll) muižas atrodas veca dzirnavu vieta, kur ūdens gan izsusējis, bet var ierīkot dzirnavas. 288 18. gs. L. Mellīna Valmieras apr. kartē pie Sepkūll iezīmēta esošu dzirnavu zīme. 289 1892. g. adrešu grāmatā 290 minēts, ka Pāles muižai ir Svētupes ūdensdzirnavas; muižas īpašnieks A.V. Samsons-Himmelšerna (Samson-Himmelstjerna), pārvaldnieks K. Ozoliņš (Ohsoling) un melderis dzirnavās - E. Birkenfelds. 1938. g. Pāles ūdensdzirnavu īpašnieks bija D. Birkenfelds. 291

Pāles p., Arciema dz., U, T, vv, z, īp. F. Cakars Jāņdzirnavas, U, īp. P. Eglīte Pāles dz., U, īp. D. Birkenfelds Robežnieka dz., U, z, īp. J. Cīrulis 

1638.g. - Napkull (Šķirstiņi), Sepkull (Pāle) un Erkull (Ārciems).

Lauvu tilts pie Pāles

Pieteku pietekas ~

SVĒTUPE viss sateces rajons no ezeriem -

Limbažu Lielezers- (>Paldaža); ~Donaviņa -Dūņezers- (>Zītaravotiņš -Mazezers; >Raudupīte); >Lūdiņupe20 (<Plānupe; <Spričupīte4,3; >Āsteres kanāls; <Dzirnupīte); >Šķirstiņa //Kukažas strauts - Āsteres ez.; >Sprundu avots; >Pērļupe //Greile16 (<Ārciema dzirnavu ezera strauts?!); >Sausupe11 (<Līčupe?); <Arupīte14 (>Dzirnurga); <Vāvuļurga; <Ķulaurga5; >Vedamurga8; >Jaunupe 4,82*;

Endzelīna vietvārdu apkopojums 1922.g. piedāvā vēl ko cita starpā nezināmu - 

- svētupe ar sānupēm: kārkļupīte l., ārupīte k. (ar sānupi: žagarupe k.), lēturga, mazupe l., raudurga (ar sānupi: līlast-urga).
 //Kukažas strauts (kanal) {no Tautas teikām - Jāčlejupīte; Avotgrāvis; Nīčurga};

SALACAS 95 lielbaseins ( A - Z ) - (>labās; <kreisās);

>Aurupīte; <Avotiņu avots; <Dambjupīte; >Glāžupe18 /Līvupe (>Maldupīte6; >Gaņģupe7; <Medājtērce); >Līčupīte; >Melnupe; >Nikuce; >Peida; >Pēkšenupīte; >Piģele -Melnezers; >Promulta; >Pužupe; >Ramata30 (>Ķīšupe7 (>Ezergrāvis -Ramatas Lielezers); >Zariņupīte8; <Krūkļupe10; >Ārņupīte); <Iģe49; (<Paužezers-; <Struņķupīte6,o -Svētezers; >Mažurka6,8; <Ūpšupīte7; <Soģupe9;  Kristiņupīte); 

<Jaunupe4,82* \kanāls ar Svētupi\; <Jogla (<Zonape); <Karogupīte; <Korģe14 (>Korģītes strauts); <Ķirele14 -Rēbeles ezers; -Krenis; <Laņģupīte (>Neķe); Mugurupe; <Nātrene13 (>Demokrātupīte6,5*; <Vāčupe4,25*; >Ēkava); <Noriņa11; <Puršēnupe9 (>Kanale); <Spaļupe7,o (<Mellurga); <Vecupīte; 

Elksne, Ārija, 1928-1984
kroņos vīt / Pa zaļai ozollapai, / Ka mēs vēl dzirdam dzeguzi / Un meža pīļu solo, / Vien jāaiziet līdz Svētupei / Un jāpasēž uz mola. / Jāņos Pie jūras dega Jāņu ugunskurs, / Pa sausiem zariem liesma tekalēja, / Un dzirksteles pie māsām zvaigznēm skrēja. / Viss Jāņu noreibums un līksme bija tur. / Un puķes sarokojās  ...

JS logo ar saiti uz kartes produktu

KARTES - Izdevniecība "Jāņa Sēta" Limbažu novads, 2015; karte mērogā 1 : 75 000 (750 metri centimetrā).


Literatūra: Svētupe krustām šķērsām, J.Kursīte, R.Noriņa; 444, [1] lpp. : faksimili, ilustrācijas, kartes, portreti, tabulas; Rīga: Nordik, ©2017;

Vidzemes Svētupe mītiskajā un reālajā kultūrtelpā : zinātniski raksti un folkloras kopojums / [sastādītājs un zinātniskais redaktors Juris Urtāns; NT Klasika, ©2015

Svētupes Lībiešu Upurala / Sandis Laime, Juris Urtāns; Rīga: Nordik, ©2016; 

(Fotoizstāde aizceļojusi uz Salacgrīvas biblioteku, apskatāma līdz septembrim...2017..)

Ja tomēr meklētais ūdens neatradās - RAKSTI, - un pēc dienas vajadzīgais būs klāt!

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.

km² 
km³

           


Še redzamā lapa ir mans melnraksts par tēmu "dzimtās zemes upes". Ja gaidītu skaistu pabeigtu, nesagaidītu. Ai. Liepiņš