Kuja ar pietekām ~ 

no  avotiem - Rēķis; Cilmija; Birzelīte; Rīdzīte; Lēverīte; Āriņa; Dorupe; Varenīte; Ilga; Upsts; Padauklis;

Kuja tek uz Aiviekstes > labo krastu pa Vidzemes augstienes austrumdaļu no Liezēra ezera tuvu Tirzas (Gauja) augšgalam, pa Kujas pazeminājumu starp Gulbenes paugurvalni un Vestienas pauguraini uz Aronas paugurlīdzenumu Lubāna zemienē, Madonas un Cesvaines novados..                                                                               PAPILDINĀTS-14.09.2017.

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.
kanālskm² 
km³

 KUJA 77 Kūja133 1,75 Liezēris  185 41,2 km 6730,19 
Upes gaita stipri izliekta, tā veido gandrīz pusloku, kura galu tastatums tikai 33 km kurpretim upes garums 84,3 km. Ieleja augšdaļā maz izveidota samērā sekla, bet tālāk iegraužas arvien dziļāk. Šai krituma posmā straumes ātrums liels un tā spēj griezt vairākas dzirnavas.

Starp Cesvaini un Dzelzavu sasniedz Vidzemes audstienes pamatni, slaidi līkumo pa pļavainām ielejām un novirzās uz D. Kritums no Liezeres līdz Aizkujai 55,9 km 84,5 m; Līdzenumā tek mierīgi un taisni pa pļavām un mežiem gandrīz bez ielejas. Kritums līdz Riebas ietekai 11,8 kilometros tikai 6,4 m. Lejgala 32 km pavasaros noder plostu pludināšnai (LKV35);

Liezeres ezers ieguļ starp Vidzemes augstienes Nesaules un Klētskalna augstumiem 187m vjl. Augšgalā uzņem Dziļūkstes un Sodzera ezera ūdeņus, tek caur vairākiem purviem kur tās gultne iztaisnota (A.Pastors68). Ezera satekas apgabals 29 km[].

Tek no Vidzemes augstienes austrumdaļas šķērsojot Gulbenes paugurvalni uz Lubāna zemieni caur LiezēresCesvaines, Sarkaņu un Praulienas pagastiem. Augstienes posmā 32 km lielākais kritums - līdz 2,2 m/km. Darbinājusi vairākas ūdensdzirnavas. Upe purvainākās vietās kalpoja kā meliorācijas notece, tādēļ tajās vietās iztaisnota. Lejpus Upsta ietekas gultne padziļināta spridzinot dolomīta slāni. Pie Aizkujas kopš 1933.g. darbojas hirometereoloģiskais postenis. Ietek Aiviekstē lejpus Saikavas.              Velna Skroderis; foto: Gatis - wondermondo.com.

Lielākās pietekas, > labās, < kreisās - 

>Birzelīte //Rūgupīte; >Cilmija; >Ilga12; >Kārzdaba; >Lācīte; >Libe18; >Rieba15; >Sūla18>Urdava15; 

<Apiņupīte13; <Beķu grāvis; <Bumbuļu grāvis; <Padauklis; <Tēce11; <Upsts12;

Dižais akmens atklājās 1982.g. veicot atkārtotu upes rakšanu. Līdz ar to tas ir retais dižakmens kuram iespējams aprēķināt precīzi pilnu tilpumu (100 ), jo arī apakšmala nav noslēpums. Bieži kļūdaini skaitīts par 2. Latvijā, jo aizmirsts par Radžu karjera "atrakumu", turklāt vairākiem dižakmeņiem aprēķinātais tilpums ir līdzīgs. 

Vairāk par to skati Dabas retumu krātuvē

Dabas parks - KUJA - DA pārvaldes vietnē 

Par Velna Skroderi vēl - http://lielakaisakmenslv.
blogspot.com/2011_11_01_archive.html
Dabas retumu krātuve 

logo ar saiti

VĒRTUMI KRASTOS -

Mūra tilts pie Bebriem; >Velna skroderis; <Auziņu paeglis; pilskalns Cesvainē; 


Sūla ir Kujas labā krasta pieteka Cesvaines un Madonas novados, tek cauri Cesvaines pilsētai

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.
kanālskm² 
km³

SŪLA 18,14 130  Lielais Rāvijs 236,9  4,81 47,20,014 

Iztek no Lielā Rāvija ezera Aronas pagastā. Līdz Cesvainei līkumo pa Vestienas pauguraines austrumu malu seklā ielejā. Ietek Kujā Čonkas purva teritorijā. 

Ārupīte, saukta arī Āriņa, tek Cesvaines novadā. Upe ir 10 km gara un tās baseins aptver 10,4 k Upe sākas uz rietumiem no Cesvaines un ietek Sūlā austrumos no Cesvaines.10/10,4[]x4,87km 

Rieba ar pietekām Aronas paugurlīdzenuma Praulienas paugurmasīva Z galā, Madonā un Madonas novadā ir Kujas > pieteka

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.
kanālskm²
km³

RIEBA 15,93 144  Rēķu ezers 93,7  10,5390 0,025 

Sākas Sarkaņu pagastāRēķu ezerā. Tek cauri Sarkaņu pagastam, nelielā posmā cauri Madonas pilsētai, un Praulienas pagastam, kur ietek Kujā. Lielākā Kujas pieteka, drenē Vidzemes augstienes pamatni; tās baseins 58 km[]. (LKV) Rieba ir viena no straujākajām Latvijas upēm, pauguraines daļā kritums pārsniedz 10 m/km, līdzenumā Riebas gultne ir regulēta. Riebas upē vairākās vietās ir akmeņaina gultne, kas veido krāces. 

Lielākās pietekas - > Lisa (10 km); Varenīte; Dorupīte; 

Lisa ir upe Madonas novadā, sākas no Madonas upītes un Rīdzītes satekot Madonā, un pēc 8,3 (10 km) tecējuma ietek Riebas upē. Lisas sateces baseins ir 33,3 km², pietekas - <Madonas upīte4,7; >Rīdzīte (>Lēverīte; >Silapalts); 

Madonas upīte tek cauri Madonai no Madonas ezera Aronas pagastā. Pilsētā upīte tek cauri Šķiršanās, Laulības un Mīlestības gravām, veidojot skaistu ainavu. Uz upītes izveidoti arī vairāki dīķi. Vienā no tiem atrodas viena no augstākajām strūklakām Latvijā.

Patreiz atšķirtā lapa ir kā PARAUGS, kādas ziņas iespējams sasmelt par teju vai ikvienu Dzimtenes straumīti.

Apiņupīte ir < Kujas pieteka Cesvaines un Madonas novados. Tek caur Cesvaines pagastam un daļa upes arī caur Dzelzavas pagastam. Iztek no Kaulacezera Cesvaines pilsētas lauku teritorijā. Tek cauri Lūšu ezeram pa Cesvaines pilsētas lauku teritorijas un Dzelzavas pagasta  robežas. Ietek Kujā Starp Pļaviņu-Gulbenes (P37) ceļu uz dzelzceļa līniju Pļaviņas—Gulbene.13/34,2[]x13,25 

Upsts (saukts arī Upsta grāvis) bija upe Madonas novadā

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.
kanālskm² 
km³

UPSTS 12,xx  11  Kapu ezerā   12,02 59,30,015 vīriešu dzimte

Sākas no Kapu ezera Indrānu pagastā, tek arī caur Praulienas pagastu, kur ietek Kujas upē. Upe bija 19 km gara. Zvirgzdupīte; 

Ilga, Ildziņa > labā pieteka Praulienas pagastā. Divas ūdensdzirnavas, pagasta centrā un tuvu ietekai Sīļos. 

JS logo ar saiti uz kartes produktu

KARTE - Izdevniecība "Jāņa Sēta" Madonas novads, 2015; karte mērogā 1 : 75 000 (750 metri centimetrā). 

>KUJAS sateces baseins no iztekām -

-Liezēris -Sebricas strauts; >Cilmija; >Birzelīte //Rūgupīte; >Kārzdabīte; >Urdava17; >Lācīte4,7; <Apiņupīte14; >Sūla19 (>Āriņa); <Beķu gr.; >Lībe22 (>Graudupīte; <Pagrabiešu gr.); >Norkalnu gr.; >Sīļu gr.; >Poļvarkas gr.; >Rieba15 (<Dorupe; >Lisa10 (<Madonas`upīte; >Rīdzīte (>Lēverīte; >Silapalts)); <Varenīte); <Padauklis; <Tēce17; <Upsts12 (>Zvirgzdupīte; <Alksnas gr. (<Meimurta gr.)); <Bumbuļu gr.; >Ilga12); 

Atgādinājums, ka autortiesību likuma izpratnē autortiesību subjekts ir kā saturs un noformējums, tā arī sakārtojums! © 

Ja tomēr meklētais ūdens neatradās - RAKSTI, - un pēc dienas vajadzīgais būs klāt!

~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~

Kreisais bloks

Liezeres p., Dobuļu dz., U, z, Ip. Zelma Puzuks
Kalna dz., U, M, z, īp. K. Norvilis
Ozolu dz., U, īp. J. Kaprālis

19.gs. - Liezēres p., Julius dz., U, v, z; Liezēre (Loesern), U, z

Mellīns - .. Ozolu muiža (Ekhof), U

1938.g. -
Liezēres p., Liezēre (Loser), O, tv Feldmarsch. A. Totth, pv H. Ramell

Praulienas p., Auziņu dz., U, īp. Līze Malta
Praulienas dz., U, īp. A. Pērkons
Salas dz., U, Ip. K. Pfeifers
Tiltsīļu dz., U, Ip. T. Kalniņa mantin. 

Arvīda Aizsilnieka bērnības vēdzeļu ķeršana "dzirnavu upītē Ildziņā

Liezeres pagastā dzimuši literāti - 


~ tecējums vēsturē 

Pie Kūjas iztekas mazā saliņā atrodas ievērojams aizvēstures piemineklis — neolita apmetne. Uz sali-ņas, kas paceļas 1,3 m virs ezera līmeņa, 1915. gadā atrasti 3 apaļi akmens pavardi un 20—40 cm biezs kultūras slānis ar trauku lauskām, kaulu un krama ieročiem, dzīvnieku kauliem, oglēm un citiem priekšmetiem. Trauku lauskas sastāv no bedrīšu un rieviņu keramikas, kas ir raksturīgi akmens laikmetam. (K.Vētra60) 

zīmējums no Vidzemes pilskalni 1926, E.Brastiņš; 


SĀKUMS / SARUNAS / KARTE / ZIŅU PŪRS / LASĪTAVA / VIDRŪPE / SAZIŅAI / UZ AUGŠU


pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.

km² 
km³

          


Še redzamā lapa ir mans melnraksts par tēmu "dzimtās zemes upes". Ja gaidītu skaistu pabeigtu, nesagaidītu. Ai. Liepiņš 

Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.

 .