Mēmeles baseina upes ~            upese.lt

no avotiem Žebere; Cēze; Stērstiņa, Jūga; Dzilna, Roņupīte, Pālupe, Ļaudīte,                                                                      ATSEVIŠĶI -       Dienvidsuseja

LIELUPES > satekupes MĒMELES apakšbaseins ar visu pakāpju pietekām.                                                 PAPILDINĀTS-01.20.2017.

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.

km² 
km³

MELE191 (40)Nemunēle970,5  Lūšnas ezers   4060
(2075)
 0,9876 km robežupe 

MēmeleLietuvas teritorijā saukta Nemunēle (lietuviešu:  Nemunėlis), teka Lietuvā un Latvijā. Sākas Lietuvā pie Rokišķiem, augšgalā lietots Lūšnas nosaukums. Ūdensšķirtne ar Nemunas sateces baseinu. Lejastecē tā 76 km tek pa Latvijas — Lietuvas robežu. Pilnībā ar abiem krastiem Latvijā ienāk pie Mēmeles (gaisa līnijā 27 km no satekas), un tek 40 km. Bauskā (lejpus Bauskas pilskalna) satekot ar Mūsu, veido Lielupi (> labā krasta satekupe). 


Lielākās pietekas - Apašča (Lietuvā), Vīžona (Lietuvā), DienvidSUSEJA114 km; pietekas - Zalvīte (36 km), Radžupe (21 km), Arālīte (21 km)), 

Viesīte66 (61 km), Neretiņa (25 km), Rīkonu strauts (18 km), Žūru strauts (9 km), 

Baseina shēma no A.Priedītis, Ar makšķeri Latvijas.., 1960.

Laivojums ar plašāku skatu uz VIDES problēmām vietnē mosties.org..

Sateces baseins, visas pietekas - (bez D Susejas), sākot no augšgala- 

Lūšna; >Laukupe23 (<Ravupis); <Beržona; >Vingerine22 (<Kardupelis; >Beržiena); >Vīžona40 (<Ūdrupis; <Karvelis; >Gervalė; >Šaltoja- |ūdensšķirtne ar Daugavu| (>Šeškynė); >Juodupė (Paskaistis); <Valeikupis; >Pajuodupelys; >Plentauka; >Lakštena; >Minava; >Drūčiupis; <Valkšna); >Pūkinė: >Nadžupe; <Gaigala (<Senupe //Senupis);  >Nereta25 /valstu`robeža/; <Plačiuju kanāls; >Dorupīte; <Strautas; >Egļupīte; <Kišupe;; >Vieniņa`grāvis; <Audupe; >DIENVIDSUSEJA114; <Sandariškiu upelis; >Viesīte66 (>Veccēzīte11,5); <Totorkalniu upelis; <Bėnupe (Palsupė); <Apašča88;  >Žūžas`strauts; >Riju`strauts; <Kraklis; <Rindauga; >Kalnamuižas`strauts; <Žvejotgalos`upīte; >Ānmēmeles`strauts; <Bardžūnu strauts (>Krūtas (<Ašoklis)); <Budbergas strauts; <Kukuču strauts; <Kalnadruvu`grāvis: >Rīkanu strauts18 (Kadiķu`grāvis; Kūgeļstrauts); <Robežgrāvis; >Žūru strauts9; >Vecsaules strauts; <Ķīku`strauts; >Likvertenu`strauts;   Saules`strauts7; 

<Apašča88 //>Apaštėlė; <Ilgoja; >Kadoras; >Dunojėlis; <Agluona; >Rovėja (<Kubiliu`up.; >Garšva; >Jievinė; >Serbenta (>Molina; <Agemiškė); <Margeniškis; >Karvelupis; <Gylė; >Kryžiupis; <Žirglaukis; <Obelaukis; <Varnupys); <Šilinė (<Šilinėlis; >Upėlis); <Balo`upelis; <>Užusilės`upelis; <Čigonu`up.; >Augštoji`Gervė (<Užla; >Gervė); >Žemoje`gervė (>Perkasas?; <Stridinis; <Pekla; <Gervelė); >Perkasas); 

Viesīte66 (61) -Viesītes ezers (Roņupīte; Ļaudīte); >Melnupīte; >Sunīte13; >Pālupe6; >Jūga10; >Dzilna12; <Dzelzīte5; <Liesvinču grāvis; <Cēzīte11,5; Žebere; Platone; Stērstiņa; Varžupe; Vilkupīte; 

Mēmele, foto: Gatis Pāvils, wondermondo.com.

Patreiz atšķirtā lapa ir kā PARAUGS, kādas ziņas iespējams sasmelt par teju vai ikvienu Dzimtenes straumīti.

Nereta; (arī Neretiņa lietuviešuNereta) ir pirmā Mēmeles > labā pieteka Latvijas pusē. 

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.

km² 
km³

 NERETA 25Neretiņa 23 0,9    108 (34,2) 0,024 robežupe

Sākas dienvidos no Sargūnu purva uz Latvijas un Lietuvas robežas. Tek Neretas un Jēkabpils novados Latvijā un Panevēžas apriņķī  Lietuvā. Pirmos 7 km tek kā novadgrāvis purvainā un mežainā apvidū Lietuvā; tālākajā tecējumā līdz ietekai Mēmelē ir Latvijas un Lietuvas robežupe. Upe visā garumā regulēta. Lielākās apdzīvotās vietas krastos ir Neretaslauki, Pilkalne un Suvainišķi (Lietuvā). 

Suseja, saukta arī Dienvidsusēja, Lielā Susēja vai Susēja, ir lielākā Mēmeles >labā krasta pieteka SĒLIJĀ.           Vairāk skatīt-/Suseja;

Sākas satekas žuburā satekot Dobei, Vilkupei un Rūdpei Aknīstes nolaidenuma rietumos pie Gārsenes. Par galveno zaru uzskatāms kraujajā senielejā no Subates ezeriem nākošais ar Dobes vārdu.  Jaunākos avotos kļūdaini pieņemts DA zars Gārsenē kā noteicošais. 

Viesīte ir Mēmeles > labā krasta pieteka Viesītes, Jaunjelgavas un Neretas novados. 

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.
kanāls
km² 
km³

 VIESĪTE 66 (61)  50 ezers
 96,2 14,5 km
 438,2 0,11 

Iztek no Viesītes ezera Sēlijas paugurvalnī. Tek lielākoties pa Taurkalnes līdzenumu A - R virzienā. Baseinā daudz mežu un purvu, palienēs pļavas. Augštece līdz autoceļam P86 regulēta. Lejtecē upes krastos 7-9 m augstas kraujas. Ietek Mēmelē pie Krastiem

>Viesīte66 (>Melnupīte; >Sunīte13; >Pālupe6; >Stērstiņa; >Jūga10; >Dzilna12; <Dzelzīte5; <Liesvinču? grāvis; <Platone1,5; <Cēze /Veccēze11,5; Varžupe; Vilkupe; <Žebere9); 

Hercogistes laikos upe kalpojusi tranzīta preču pārvadājumiem, kurus līdz miestam pie ezera nogādāja pa Daugavas <Robezchuppe, un orēs. 

Dzelzīte () ir Viesītes < kreisā krasta pieteka Viesītes novada ziemeļrietumos. Garums 5 km Tek cauri meža masīviem ziemeļu virzienā. Ietek Viesītē lejpus Sunītes ietekas. Upi nešķērso valsts autoceļi, tās krastos nav lielāku apdzīvoto vietu. 

Melnupīte (arī Malnupīte) ir Viesītes > labā krasta pieteka Viesītes un Jaunjelgavas novados. Garums 5 km Izteka uz austrumiem no Sunākstes. Tek dienvidrietumu virzienā. Ietek Viesītē uz dienvidiem no Brežģu purva. Lielu daļu no tecējuma veido robežu starp Viesītes un Jaunjelgavas novadiem. Upi šķērso valsts autoceļs V956 (DaudzevaViesīteApserde). Netālu no upes atrodas Mazsunākste. 

Ānmēmeles strauts ir Mēmeles > labā krasta pieteka 3,3km Vecumnieku novadā. Izteka - uz dienvidiem no Kalnakroga. Tek dienvidu virzienā, vidustecē sagriežoties uz dienvidrietumiem. Ietek Mēmelas upē pie Mēmeles. Upi šķērso valsts autoceļš V1020 (Likverteni–Jaunsaule–Skaistkalne), tās krastos atrodas Mēmele

Kalnamuižas strauts /Baltais grāvis ir Mēmeles > labā krasta pieteka 8km, lejpus Skaistkalnei Vecumnieku novadā. Tek dienvidu-dienvidrietumu virzienā, lejtecē pagriežoties uz dienvidiem-dienvidaustrumiem (Wiki). Ietek Mēmelē lejpus Kalnamuižas. Upi šķērso valsts autoceļš V1020 (Likverteni–Jaunsaule–Skaistkalne). 

Riju strauts ir Mēmeles > labā krasta pieteka 1,9km Vecumnieku novadā. Izteka - uz ziemeļiem no Skaistkalnes. Tek dienvidu virzienā. Ietek Mēmeles upē Skaistkalnes teritorijā. Upi šķērso valsts autoceļš V1003 (Ozolaine–Skaistkalne–Straumes), tās krastos atrodas Skaistkalne

Rīkanu strauts ir Mēmeles > labā krasta pieteka 13km, Vecumnieku un Bauskas novadā. Izteka - uz ziemeļiem no Kalnakroga. Tek rietumu-dienvidrietumu virzienā, vidustecē sagriežoties uz rietumiem. Ietek Mēmeles upē iepretim Brunavai. Upi šķērso valsts autoceļi V1019 (Jaunsaule–Ozolaine–Bērznieki) un V1020 (Likverteni–Jaunsaule–Skaistkalne).

Cēze bija < kreisā pieteka līdz 19.-20. gs. mijā izveidotā pārraukuma, kurš augšgalu pievienoja Susejai pie Ērberģes, un saucas Krācējgrāvis. Kopš tā laika sākās lejteces nosaukums Veccēze apmēram 12 km garumā. Gultne visā garumā regulēta.

<Apašča88 //>Apaštėlė; <Ilgoja; >Kadoras; >Dunojėlis; <Agluona; >Rovėja (<Kubiliu`up.; >Garšva; >Jievinė; >Serbenta (>Molina; <Agemiškė); <Margeniškis; >Karvelupis; <Gylė; >Kryžiupis; <Žirglaukis; <Obelaukis; <Varnupys); <Šilinė (<Šilinėlis; >Upėlis); <Balo`upelis; <>Užusilės`upelis; <Čigonu`up.; >Augštoji`Gervė (<Užla; >Gervė); >Žemoje`gervė (>Perkasas?; <Stridinis; <Pekla; <Gervelė); >Perkasas);

Par Mēmeli rakstīts - 

Par Mēmeles (Nemuneles) garumu nav īstas skaidrības. Pēc lietuviešu datiem, Mēmele ir 185 km gara(1), bet pēc dažu mūsu autoru domām — tikai 166 km gara.2 Turpretim skolotājs Indriķis Sleinis savā rakstā «Latvijas upes» (publicēts rakstu krājuma «Latvijas zeme, daba un tauta» 1. sējuma 199. Ipp., izd. Rīgā, 1936) apgalvo, ka Mēmele ir 182 km gara. 

Mēmele izceļas Rokišku apkārtnē, Augštaitijas rietumu nolaidē, satekot divām nelielām upītēm. Bauskas rajonaSkaistkalnes vidusskolas jaunie novadpētnieki, sadarbībā ar Lietuvas psr Radvilišķu vidusskolas novadpētniekiem, pārgājiena laikā 1957. g. jūnijā noskaidrojuši, ka Mēmele iztek no nelielā Ruopišķu ezera dienvidos, nevis ziemeļos no Rokišķu pilsētas, kā tas atzīmēts vairākās nesen iznākušajās kartēs. Plūstot pa Pandelis rajona teritoriju, Nemunele no labās puses uzņem nelielās Vižuonas upītes ūdeņus. Aiz Kvetkas ciema Nemunele drīz sasniedz Latvijas psr teritoriju, te viņā ietek Neretiņa. No šejienes Mēmele tek pa abu brāllīgo padomju republiku robežu apm. 70 km garā posmā. Sajā posmā Mēmelē ietek tās lielākās pietekas: Liela Susēja un Viesīte no labās un Apašča- no kreisās puses. Apm. 10 km lejpus Skaistkalnes Mēmele ieplūst Latvijas teritorijā.
Gar robežu un Latvijā Mēmele plūst pa samērā dziļu un platu leju, kas sākas no L. Susejas ietekas. Upes kritums ir samērā mazs — tikai 0,55 m uz 1 km.

Aiz Skaistkalnes Mēmele lēnā tecējumā garām Brunavai dodas uz Bausku. Starp Brunavu un Bausku iespējama kuģīšu satiksme. Vecsaules ciema teritorijā, netālu no Bauskas, Mēmeles krastā ir dzejnieka Plūdoņa dzimtene (Lejnieki). Pēc dažu vēsturnieku domām, Vecsaules Capānu māju tuvumā atradusies slavenās Saules kaujas (1236. g. 22. septembrī vieta. Šajā kaujā, kā zināms, apvienotie zemgaļu un lietuvju spēki iznīcināt apm. 10.000 Zobenbrāļu ordeņa bruņinieku. Citi vēsturnieki, turpretim, domā, ka Saules kaujas vieta atradusies Sauļu apkaimē.                                               attēls: pilskalns Mēmeles < kreisā krastā pie Aužeļiem. E.Brastiņš (1923)

1 K. Gerulaitis, «Lietuvos TSR ģeogrāfija», Valstybine Pedagogines literatūros leldykla, 1952., 26. Ipp.


KARTES - Izdevniecība "Jāņa Sēta" Bauskas novads, 2015; karte mērogā 1 : 75 000 (750 metri cm),


Ja tomēr meklētais ūdens neatradās - RAKSTI, - un pēc dienas vajadzīgais būs klāt!

pie Subate.

Sateces baseins, visas pietekas - (bez D Susejas), sākot no augšgala- 

Lūšna; >Laukupe23 (<Ravupis); <Beržona; >Vingerine22 (<Kardupelis; >Beržiena); >Vīžona40 (<Ūdrupis; <Karvelis; >Gervalė; >Šaltoja- |ūdensšķirtne ar Daugavu| (>Šeškynė (Lūkšta)); >Juodupė (Paskaistis); <Valeikupis; <Būtėniškio upėlis; >Pajuodupelys; >Plentauka; >Lakštena; >Minava; >Fermos upelis; >Drūčiupis; <Valkšna); >Pūkinė: >Nadžupe; <Gaigala (<Senupe //Senupis);  >Nereta25 /valstu`robeža/; <Plačiuju kanāls; >Dorupīte; <Strautas; >Egļupīte; <Kišupe; >Vieniņa grāvis; <Audupe; >DIENVIDSUSEJA114; <Sandariškiu upelis; >Viesīte66 (>Veccēzīte11,5); <Totorkalniu upelis; <Bėnupe (Palsupė); <Apašča88;  >Žūžas`strauts; >Riju`strauts; <Kraklis; <Rindauga; >Kalnamuižas`strauts; <Žvejotgalos`upīte; >Ānmēmeles`strauts; <Bardžūnu strauts (>Krūtas (<Ašoklis)); <Budbergas strauts; <Kukuču strauts; <Kalnadruvu`grāvis: >Rīkanu strauts18 (Kadiķu`grāvis; Kūgeļstrauts); <Robežgrāvis; >Žūru strauts9; >Vecsaules strauts; <Ķīku`strauts; >Likvertenu`strauts;   Saules`strauts7;

<Apašča88 //>Apaštėlė; <Ilgoja; >Kadoras; >Dunojėlis; <Agluona; >Rovėja (<Kubiliu`up.; >Garšva; >Jievinė; >Serbenta (>Molina; <Agemiškė); <Margeniškis; >Karvelupis; <Gylė; >Kryžiupis; <Žirglaukis; <Obelaukis; <Varnupys); <Šilinė (<Šilinėlis; >Upėlis); <Balo`upelis; <>Užusilės`upelis; <Čigonu`up.; >Augštoji`Gervė (<Užla; >Gervė); >Žemoje`gervė (>Perkasas?; <Stridinis; <Pekla; <Gervelė); >Perkasas);

 

SĀKUMS / SARUNAS / KARTE / ZIŅU PŪRS / LASĪTAVA / VIDRŪPE / SAZIŅAI / UZ AUGŠU

Še redzamā lapa ir mans melnraksts par tēmu "dzimtās zemes upes". Ja gaidītu skaistu pabeigtu, nesagaidītu. Ai.Liepiņš

Šeit es un Tu varu ievadīt gan tekstu, gan ievietot attēlus un tabulas, ja ir tāda nepieciešamība. A. L.

Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.

 .