kartes sīktēls ar saiti uz Balticmaps-

Mēmeles baseina upes ~

 no avotiem Žebere; Cēze; Stērstiņa, Jūga; Dzilna, Roņupīte, Pālupe, Ļaudīte,                             ATSEVIŠĶI -       Dienvidsuseja                                      upese.lt 

LIELUPES > satekupes MĒMELES apakšbaseins Viduslietuvas zemienes Mūšas—Nemunēles un Jānišķu līdzenumā, un Taurkalnes līdzenuma Upmales paugur-līdzenumā starp Linkuvas paugurvalni un Taurkalnes valni, ar visu pakāpju pietekām.                                              PAPILDINĀTS - 13.07.2021.

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.

km² 
km³

MELE191 (40)Nemunēle970,5  Olšetu ezers  112,5 4060
(2075)
 0,9876 km robežupe 

MēmeleLietuvas teritorijā saukta Nemunēle (lietuviešu: Nemunėlis), teka Lietuvā un Latvijā. Sākas Augštaitijas augstienes Šventojas paugurainē pie Rokišķiem, augšgalā lietots Lūšnas nosaukums. Ūdensšķirtne ar Nemunas sateces rajonu. Augštece 75 km Lietuvā, vidustecē 76 km ir Latvijas — Lietuvas robeža. Augštecē vietām kritums līdz 3,3 m/km. No Lielmēmeles līdz Kurmenei 26 km vidējais kritums pārsniedz metru. Līdz >Susejai ieleja sekla (2-4m),  platums 20-30 m. Vidusdaļā tek pa dziļu ieleju, kuru veido LT pusē līdz 30 m,  LV pusē 20 m augsti pauguri (pie V). Straumes ātrums pārsvarā 0,3 — 0,4 m/s, dziļums 1,2—1,5 m.  Īpatnējais ielejas izliekums pie Kurmenes (kas veido arī Valstu robežas kontūru), rodas aptekot Linkuvas valni (ledāja gala morēnu). Te nelielas krāces "Kurmenes ciemā" (1958). Aiz Skaistkalnes Deviņzares sala 1,7 ha. Pilnībā ar abiem krastiem Latvijā ienāk pie Mēmeles (gaisa līnijā 27 km no satekas), un tek 40 km, ar vidējo kritumu 0,6 m/km. Vidējais gada caurplūdums 24,5 m³/s (upese.lt). Baseinā 1/4 daļa mežu, 40 % purvaiņu, 62 ezeri 24,7 km² kopplatībā. Bauskā (lejpus Bauskas pilskalna) satekot ar Mūsu, veido Lielupi (> labā krasta satekupe). Pludināsanai un cita veida satiksmei regulēta 20. gs. sākumā.

Lielākās pietekas - Apašča (Lietuvā), Vīžona (Lietuvā), DienvidSUSEJA 99 km; pietekas - Zalvīte (36 km), Radžupe (21 km), Arālīte (21 km), Viesīte (62 km), Neretiņa (25 km), Rīkonu strauts (18 km), Žūru strauts (9 km),

Mēmele izceļas Rokišku apkārtnē, Augštaitijas rietumu nolaidē, satekot divām nelielām upītēm. Bauskas rajona Skaistkalnes vidusskolas jaunie novadpētnieki, sadarbībā ar Lietuvas psr Radvilišķu vidusskolas novadpētniekiem, pārgājiena laikā 1957. g. jūnijā noskaidrojuši, ka Mēmele iztek no nelielā Ruokišķu ezera dienvidos, nevis ziemeļos no Rokišķu pilsētas, kā tas atzīmēts vairākās nesen iznākušajās kartēs. Plūstot pa Pandelis rajona teritoriju, Nemunele no labās puses uzņem nelielās Vižuonas upītes ūdeņus. Aiz Kvetkas ciema Nemunele drīz sasniedz Latvijas psr teritoriju, te viņā ietek Neretiņa. No šejienes Mēmele tek pa abu brālīgo padomju republiku robežu apm. 70 km garā posmā. Šajā posmā Mēmelē ietek tās lielākās pietekas: Liela Susēja un Viesīte no labās un Apašča- no kreisās puses. Apm. 10 km lejpus Skaistkalnes Mēmele ieplūst Latvijas teritorijā.
Gar robežu un Latvijā Mēmele plūst pa samērā dziļu un platu leju, kas sākas no L. Susejas ietekas. Upes kritums ir samērā mazs — tikai 0,55 m uz 1 km. (Lielupe1957). No Brunavas līdz Bauskai iespējama kuģīšu satiksme (LME1968). Bija paredzēt to pagarināt līdz Skaistkalnei (1958).

 Dabas liegums Paņemūnes meži - saite DA pārvaldes vietnē; 

Laivojums ar plašāku skatu uz VIDES problēmām vietnē mosties.org. 

Kilometrāža ar laivas.lv tekstu - plauktā pie aprakstiem
Aizsprotu problēmas - raksts no V.Gabrāna
 Skaistkalnes kriteņu DP, 
 VĒRTUMI KRASTOS - 

Kurmenes, Skaistkalnes parks; 
gravu un nogāžu meži - biotopi;
< Aužeļu pilskalns; 
Mēmele sākas A Lietavas platformas ZR nomalē no Olsetu ezera 112,5 m vjl. Augšgalā tā līkumodama tek pa biezi apdzīvotu mēreni viļņotu lauku klajumu. Ainavas raksturs spilgti mainās kad Mēmele sasniedz Latvijas robežu un uzņem robežupi Neretiņu. Te sākas sandru smiltāji \..\ apauguši priežu mežu. \..\ Tās kritums samērā vienmērīgs: līdz Latvijas robežai uz 67,6 km gaŗuma nokrīt par 46,4 m, no Neretiņas līdz Susejai uz 3,3 km gaŗuma kritums 21,2 m, no Susejas līdz Viesītei uz 5,5 km – 2,1 m. Kurmenes apkaimē gultne apliec kādas gala morēnas loka Z galu, un nelielā gabalā spēji pagriež savu kursu pretējā virzienā \..\. Te Mēmeles ieleja jau ievērojami dziļa, augstiem, stāviem krastiem. Ielejai padziļinoties upe izgraužas cauri pamatmorenu klāju un ap Skaistkalni sasniedz pamatiežus. \..\ No Viesītes līdz Apaščai uz 18,2 km garuma kritums 15,6 m, bet līdz Skaistkalnei uz 11,4 km nokrīt par 5 m. Līdz Lielupes sākumam uz 46,5 km nokrīt tikai par 13,3 m. (LKV1936)

Mēmeles tecējums ielokojies vēsturiskajos pagastos - (kamēr vēl < kreisajā krastā leišu zeme) labajā >Mēmeles, Mazzalves (Ērberģes), Kurmenes, Skaistkalnes, < Paņemunes kam pretīm> Jaunsaules, un > Vecsaules ar iepretī < Ceraukstes.

Vēsturiskā nosaukuma `Mēmel`  vienādība ar citas lielākas upes un ievērojamas piekrastes pilsētas nosaukumu rada daudz jucekļa... Kaut kādā veidā spēts uzcelt arī uz lielās upes dažas dzirnavas, Lielmēmelē un pašā Bauskā.

Sateces rajons, visas pietekas - (bez D Susejas), sākot no augšgala- 

Lūšna; >Laukupe23 (<Ravupis); <Beržona; >Vingerine22 (<Kardupelis; >Beržiena); >Vīžona40 (<Ūdrupis; <Karvelis; >Gervalė; >Šaltoja- |ūdensšķirtne ar Daugavu|

(>Šeškynė); >Juodupė (Paskaistis); <Valeikupis; >Pajuodupelys; >Plentauka; >Lakštena; >Minava; >Drūčiupis; <Valkšna); >Pūkinė; >Nadžupe; <Gaigala (<Senupe //Senupis); >Nereta25 /valstu`robeža/; <Plačiuju kanāls; >Dorupīte; <Strautas; >Egļupīte; <Kišupe; >Vieniņa`grāvis; <Audupe; >DIENVIDSUSEJA99; <Sandariškiu upelis; >Viesīte66 (>Veccēzīte11,5); <Totorkalniu upelis; <Bėnupe (Palsupė); <Apašča88; >Žūžas`strauts; >Riju`strauts; <Kraklis; <Rindauga; >Kalnamuižas`strauts;

<Žvejotgalos`upīte; >Ānmēmeles`strauts; <Bardžūnu strauts (>Krūtas (<Ašoklis)); <Budbergas strauts; <Kukuču strauts; <Kalnadruvu grāvis; >Rīkanu strauts18 (Kadiķu`grāvis; Kūgeļstrauts); <Robežgrāvis; >Žūru strauts9; >Vecsaules strauts; <Ķīku`strauts; >Likvertenu`strauts;   Saules`strauts7;

Sateces rajona shēma no A.Priedītis, Ar makšķeri Latvijas.., 1960

Patreiz atšķirtā lapa ir kā PARAUGS, kādas ziņas iespējams sasmelt par teju vai ikvienu Dzimtenes straumīti.

Nereta; (arī Neretiņa lietuviešuNereta) kā novadkanāls ir pirmā Mēmeles > labā pieteka Latvijas pusē. 

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.

km² 
km³

 NERETA 25Neretiņa 23 0,9    108 (34,2) 0,024 robežupe

Sākas dienvidos no Sargūnu purva uz Latvijas un Lietuvas robežas. Tek Neretas un Jēkabpils novados Latvijā un Panevēžas apriņķī Lietuvā. Pirmos 7 km tek kā novadgrāvis purvainā un mežainā apvidū Lietuvā; tālākajā tecējumā līdz ietekai Mēmelē ir Latvijas un Lietuvas robežupe. Upe visā garumā regulēta. Lielākās apdzīvotās vietas krastos ir Neretaslauki, Pilkalne un Suvainišķi (Lietuvā). 

Suseja, saukta arī Dienvidsusēja, Lielā Susēja vai Susēja, ir lielākā Mēmeles >labā krasta pieteka SĒLIJĀ.                   Vairāk skatīt-/Suseja;

Sākas satekas žuburā satekot Dobei, Vilkupei un Lāčupītei Aknīstes nolaidenuma rietumos pie Gārsenes. Par galveno zaru uzskatāms kraujajā senielejā no Subates ezeriem nākošais ar Dobes vārdu.  Jaunākos avotos ilgu laiku kļūdaini pieņemts DA zars Gārsenē kā noteicošais.

Viesīte ir Mēmeles > labā pieteka Taurkalnes līdzenumā, Viesītes, Jaunjelgavas un Neretas novados.

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.
kanāls
km² 
km³

 VIESĪTE 65,2
  65 ezers
 96,2 14,5 km
 438,2 0,11

Iztek no Viesītes ezera Sēlijas paugurvalnī. Sateces rajonā daudz mežu (73%) un lielu purvu, palienēs pļavas. Kritums augšteces 15 km līdz > Melnupītei 1 m/km, ir lielākais. No tilta P86 līdz ietekai kritums 22 m uz 33 km. Vecā literatūrā minētā sen [ie] leja Viesītei nav novērojama. Atsevišķi līkumainie posmi iztaisnoti vēl cara laikos; 10 km posms pirms Sunītes jau 1930-os gados; augštece līdz autoceļam P86 regulēta padumjā laikā. Lejtecē upes krastos 5-9 m augstas kraujas. Ietek Mēmeles 76. km pie Krastiem.

Viesīte66 (61) -Viesītes ezers (Roņupīte; Ļaudīte); >Melnupīte6; >Sunīte8; >Pālupe7; >Jūga10; >Dzilna12; <Dzelzīte5; <Liesvinču grāvis; <Cēzīte11,5; Žebere; Platone; Stērstiņa; Varžupe; Vilkupīte;

Pietekas - >Melnupīte6; >Mazsunākste10,8 >Sunīte8; >Pālupe7; >Pātīte; >Stērstiņa; >Jūga10; >Dzilna12; <Dzelzīte5; <Liesvinču? grāvis; <Platone1,5; <Cēze /Veccēze11,5; Varžupe; Vilkupe; <Žebere9; Viesītes ezerā ietek nelielas Roņupīte un Ļaudīte, arī regulētas un samainītas.

Pavirši lasot citvalodu kartes, nosaukums sastopams arī kā `vēzīte` no kā viegli rodas Vēžupe...

Hercogistes laikos (Sēlpils un Neretas apgabals) upe darbināja zāģētavas, kā arī kalpoja tranzīta preču pārvadājumiem no Daugavas pa <Robezchuppe (Ziemeļsusēja), un orēs līdz miestam pie ezera. Tradicionāli izdevīgs kokmateriālu pludināšanas ceļš. Saskaņā ar LV rīkojumu par iekšējiem ūdensceļiem (1929.g.) baļķu pludināšana atļauta 6 km augšpus Sunītes ietekas, bet no Plēsas mežsarga sienami plosti.

Būtu izrokams tikai dažus kilometrus garš kanālis, lai ielaistu Daugavas ūdeņus no projektējamā Krustpils-Lauces kanāļa Viesītes upē un tālāk Mēmelē vai arī tieši Iecavas upē, pie kam šo upju gultnes būtu piemērojamas plostošanai, respektīvi — kuģniecībai. (A.Kursīts 1940)

Savu tecējumu ielokojusi vēsturiskajos pagastos - Biržu, Viesītes, Sunākstes, Daudzeses, Zalves, Mazzalves (Ērberģes) un Kurmenes. Ar beidzamo arī veidoja apriņķu robežu. Sestās Latvijas ģeogrāfu konferences dalībnieki 1937.g. ekskursēja no Viesītes caur Ērberģi līdz Mēmelei.

J.Endzelīna vietvārdos - viesīte l, (ar sānupēm: vedīte, dzelzupīte un sunīte k. sunāksts pag.); "autoram nav zināmas" - gudupe, pādere, smārda, pātīte, žebere, vedzere, rūdupe, „ģirupe", 'jūga" B (-ilenstein). Valles Taurkalnē; "jugupe" daudzeses p. J.Plāķis vēsta, ka Daudzevas daļā bija `Varžu saliņa` un `Gaŗais taisnums`, bet Ērberģē 10. straūti: cēze, krācēja grāvis (ē.); jūgupīte, pātite, žebere (t.); [dobups, dvorups, egļupīte //egles brasla, kozups, melnais strauts, upēls, vecupīte]; [wilkupe]; un skat -

33. km - tilts P86; 24. km - tilts pie Pātes, >Pātīte; 18. km - ietek < Žebere; 16. km - Sudrabkalnu tilts; 14. km - ietek > Jūga, ceļš gar > krastu; 9,5. km - > Dzilna, beidzas mežs; 2,2. km Neretas šosejas tilts.

Melnupīte (Melnupe) ir Viesītes > labā pieteka Sēlijas paugurvalnī Viesītes un Jaunjelgavas novados. Garums 5,74 km. Izteka bijušajā Beku purvā uz austrumiem no Sunākstes, ietek Viesītē uz dienvidiem no Brežģu purva. Lielu daļu no tecējuma veido robežu starp Viesītes un Jaunjelgavas novadiem. Upi šķērso valsts autoceļs V956 (DaudzevaViesīteApserde). Netālu no upes atrodas Mazsunākste.

Sunīte bija pirmā lielākā pieteka no Mazsunākstes ezera. Bija ievērojami garāka, līdz kādā pasākumā zaudēja 4 km augšgala. No tā radās ūdensteces veidojums `Mazsunākste` (pētīšana turpinās...)

Dzelzīte (reizēm arī Cēzīte, Lielsvinču grāvis) ir 5 km gara Viesītes < kreisā pieteka Viesītes novada ziemeļrietumos. Tek cauri meža masīviem ziemeļu virzienā. Ietek Viesītē lejpus Sunītes ietekas. Upi nešķērso valsts autoceļi, tās krastos nav lielāku apdzīvoto vietu.

Ānmēmeles strauts ir Mēmeles > labā pieteka 3,3km Vecumnieku novadā. Izteka - uz dienvidiem no Kalnakroga. Tek dienvidu virzienā, vidustecē sagriežoties uz dienvidrietumiem. Ietek Mēmeles upē pie Mēmeles. Upi šķērso valsts autoceļš V1020 (Likverteni–Jaunsaule–Skaistkalne), tās krastos atrodas Mēmele.

Kalnamuižas strauts /Baltais grāvis ir Mēmeles > labā pieteka 8km, lejpus Skaistkalnei Vecumnieku novadā. Tek dienvidu-dienvidrietumu virzienā, lejtecē pagriežoties uz dienvidiem-dienvidaustrumiem (Wiki). Ietek Mēmelē lejpus Kalnamuižas. Upi šķērso valsts autoceļš V1020 (Likverteni–Jaunsaule–Skaistkalne).

Riju strauts ir Mēmeles > labā pieteka 1,9km Vecumnieku novadā. Izteka - uz ziemeļiem no Skaistkalnes. Ietek Mēmeles upē Skaistkalnes teritorijā. Upi šķērso valsts autoceļš V1003 (Ozolaine–Skaistkalne–Straumes), tās krastos atrodas Skaistkalne.

Rīkanu strauts ir Mēmeles > labā pieteka 13km, Vecumnieku un Bauskas novadā. Izteka - uz ziemeļiem no Kalnakroga. Ietek Mēmeles upē iepretim Brunavai. Upi šķērso valsts autoceļi V1019 (Jaunsaule–Ozolaine–Bērznieki) un V1020 (Likverteni–Jaunsaule–Skaistkalne).

Cēze bija < kreisā pieteka līdz 19.-20. gs. mijā izveidotā pārrakuma, kurš augšgalu pievienoja Susejai pie Ērberģes, un saucas Krācējgrāvis. Kopš tā laika sākās lejteces nosaukums Veccēze apmēram 12 km garumā. Gultne visā garumā regulēta.

Par Mēmeli rakstīts -

Par Mēmeles (Nemuneles) garumu nav īstas skaidrības. Pēc lietuviešu datiem, Mēmele ir 185 km gara (1), bet pēc dažu mūsu autoru domām — tikai 166 km gara.2 Turpretim skolotājs Indriķis Sleinis savā rakstā «Latvijas upes» (publicēts rakstu krājuma «Latvijas zeme, daba un tauta» 1. sējuma 199. Ipp., izd. Rīgā, 1936) apgalvo, ka Mēmele ir 182 km gara.
1 K. Gerulaitis, «Lietuvos TSR ģeogrāfija», Valstybine Pedagogines literatūros leldykla, 1952., 26. Ipp.

Mēmele izceļas Rokišku apkārtnē, Augštaitijas rietumu nolaidē, satekot divām nelielām upītēm. Bauskas rajona Skaistkalnes vidusskolas jaunie novadpētnieki, sadarbībā ar Lietuvas psr Radvilišķu vidusskolas novadpētniekiem, pārgājiena laikā 1957. g. jūnijā noskaidrojuši, ka Mēmele iztek no nelielā Ruopišķu ezera dienvidos, nevis ziemeļos no Rokišķu pilsētas, kā tas atzīmēts vairākās nesen iznākušajās kartēs. Plūstot pa Pandelis rajona teritoriju, Nemunele no labās puses uzņem nelielās Vižuonas upītes ūdeņus. Aiz Kvetkas ciema Nemunele drīz sasniedz Latvijas psr teritoriju, te viņā ietek Neretiņa. No šejienes Mēmele tek pa abu brālīgo padomju republiku robežu apm. 70 km garā posmā. Šajā posmā Mēmelē ietek tās lielākās pietekas: Liela Susēja un Viesīte no labās un Apašča- no kreisās puses. Apm. 10 km lejpus Skaistkalnes Mēmele ieplūst Latvijas teritorijā.
Gar robežu un Latvijā Mēmele plūst pa samērā dziļu un platu leju, kas sākas no L. Susejas ietekas. Upes kritums ir samērā mazs — tikai 0,55 m uz 1 km.

Aiz Skaistkalnes Mēmele lēnā tecējumā garām Brunavai dodas uz Bausku. Starp Brunavu un Bausku iespējama kuģīšu satiksme. Vecsaules ciema teritorijā, netālu no Bauskas, Mēmeles krastā ir dzejnieka Plūdoņa dzimtene (Lejenieki). Pēc dažu vēsturnieku domām, Vecsaules Čapānu māju tuvumā atradusies slavenās Saules kaujas (1236. g. 22. septembrī) vieta. Šajā kaujā, kā zināms, apvienotie zemgaļu un lietuvju spēki spēj iznīcināt apm. 10.000 Zobenbrāļu ordeņa bruņinieku. Citi vēsturnieki, turpretim, domā, ka Saules kaujas vieta atradusies Šauļu apkaimē. (Kur plūst Lielupe, IM 1957)

attēls: pilskalns Mēmeles < kreisā krastā pie Aužeļiem. E.Brastiņš (1923)


KARTES - Izdevniecība "Jāņa Sēta" Bauskas novads, 2015; karte mērogā 1 : 75 000 (750 metri cm),

Tecējums vēsturē ~

Pēc dažu vēsturnieku domām, Vecsaules Čapānu māju tuvumā (mūsdienās 8 km augšpus tiltam) atradusies slavenās Saules kaujas (1236. g. 22. septembrī) vieta. Šajā kaujā, kā zināms, apvienotie zemgaļu un lietuvju spēki iznīcina apmēram 10.000 Zobenbrāļu ordeņa bruņinieku. Citi vēsturnieki, turpretim, domā, ka Saules kaujas vieta atradusies Šauļu apkaimē.

Nosaukums parādās 13. gadsimta dokumentos saistībā ar vietējo pilsnovadu/zemju dalīšanu jauniem kungiem (fragments latīniski) -

1254. Oue terre et possessiones archiepiscopo et que
fratribus attineant, presenti pagzine curavimus in robur perpetuum anno-
tare. Prima itaque pars de Opemele est ex īsta parte aque, que dicitur
Semegallera, versus Dunam usque ad rivulum, qui Memela dicitur, et per
ascensum illius rivuli versus Dunam usque ad terminos Medene. Seeunda
pars est, que per ascensum Memele ex altera parte et per ascensum
aque Semegallera inter Memeiam et Semegallera usque ad silvam, que
Vere dicitur, aseendendo aquam Semegaliera ex utraque partc usque ad
terminos terrarum Opiten et Saulen. Hee siquidenn due partes arehiepis-
eopo et suecessorihus suis perpetuo pertinebunt. Tercia pars est a silva
predicta per descensum Semegallera usque ad finem longe insule, que
Longum Holmen vulgariter appellatur, inter illas partes, que sunt ex illa
partc Semegallera, est divisio a flumine Semegallera subter...

 Bet 1892.g. apceļojot kājām Kurzemi, Valdemārs Zālītis (Valdis) apmetas Bauskā un novēro - Abi viņi darināti no koka; bet Mēmeles tilts peld ūdenī, kamēr otrais, Mūses tilts — augsti gaisā un dēļu seguma pēc, kas aizsargā tilta spraišļus un koka daļas no sāniem, izskatās attālumā kā milzīgi gara upes gravai pārlikta pūra lāde, kas atbalstās augstos varenos akmens pīlāros. (foto pie Mūsas)

 Jau pie Bauskas, kur upei cieti akmeņi gan gultnē gan krastos, bija jāspridzina kanāls lai zemākā ūdenī arī pārvietotu pludināmos kokmateriālus. 

 Lielos palus 1928.g. novēro un skarbi apraksta Jaunākās Ziņas korespondents Kārlis Skalbe. Daudzi tūkstoši baļķu sastrēgst pie tilta un arī salauž to...

Augšpus tilta, cik tālu acis sniedz, upes nav, ir tikai cieti sablīvēti baļķi, stenceļi, malka, pa kuru iedzīvotāji sausām kājām staigā pāri no viena krasta uz otru, izlietodami šo satiksmes līdzekli sagrautā tilta vietā. Dīvaini un savīti resni simts pēdu gari baļķi ar visas milzīgās koku masas smagumu, kuru straume dzen viņiem virsū, spiežas uz tilta trim vidējiem betona pīlāriem, kuri, celti 1923. gadā, tomēr nav padevušies. Plūdu straume, meklēdama ceļu gar malu, ir aiznesusi divus koka pīlārus un izrāvusi ap 15 asis dziļu robu cietā radžu krastā, aiznesdama mazu sakņu dārzu, līdz pusei pārgriežot salātu dobes un...

Kopš 2017.g. pa Mēmeli un gar tās krastiem sāk kustēties biedrības 1836.lv robežas apceļotāji. 

~ Vērtumi krastos

Daudz dažadu dabas, tā saucamo europas aizsargājamo biotopu - nogāžu un gravu meži, sausas pļavas uz kaļķainām augsnēm, dabīgas pļavas un ganības, kā protams upju straujteces. pat viena parkveida pļava reģistrēta,  tā trāpijusies uz teiksmotās Deviņzares salas. Vietām pamatiežu atsegumi, klintis tātad un straujumi upē. Lielākais laukakmens Zemgalē, arī tuvumā.

no Kauņas guberņijas apraksta 1888.g.


Dzejnieka Viļa Plūdoņa muzejs viņa dzimtas mājā Lejeniekos < kreisajā krastā pie Strauta gravas, 6,5 km rīta pusē Bauskai.


Krastos dzimuši, auguši un skolojušies rakstnieki - Lūcija Ķuzāne, A.Jesens, Lūcija Zamaiča, Jānis Lejnieks, Rihards Ērglis, Velta Kaktiņa, Jānis Sarma.

Ja tomēr meklētais ūdens neatradās - RAKSTI, - un pēc dienas vajadzīgais būs klāt!

Sateces rajons, visas pietekas - (bez D Susejas), sākot no augšgala- 

Lūšna; >Laukupe23 (<Ravupis); <Beržona; >Vingerine22 (<Kardupelis; >Beržiena); >Vīžona40 (<Ūdrupis; <Karvelis; >Gervalė; >Šaltoja- |ūdensšķirtne ar Daugavu| (>Šeškynė (Lūkšta)); >Juodupė (Paskaistis); <Valeikupis; <Būtėniškio upėlis; >Pajuodupelys; >Plentauka; >Lakštena; >Minava; >Fermos upelis; >Drūčiupis; <Valkšna); >Pūkinė: >Nadžupe; <Gaigala (<Senupe //Senupis);  >Nereta25 /valstu robeža/; <Plačiuju`kanāls; >Dorupīte; <Strautas; >Egļupīte; <Kišupe; >Vieniņa grāvis; <Audupe; >DIENVIDSUSEJA99; <Sandariškiu upelis; >Viesīte 66 (>Veccēzīte11,5); <Totorkalniu upelis; <Bėnupe (Palsupė); <Apašča88; >Žūžas strauts; >Riju strauts; <Kraklis; <Rindauga; >Kalnamuižas`strauts; <Žvejotgalos`upīte; >Ānmēmeles`strauts; <Bardžūnu strauts (>Krūtas (<Ašoklis)); <Budbergas strauts; <Kukuču strauts; <Kalnadruvu`grāvis: >Rīkanu strauts18 (Kadiķu grāvis; Kūgeļstrauts); <Robežgrāvis; >Žūru strauts9; >Vecsaules strauts; <Ķīku strauts; >Likvertenu strauts; Saules`strauts7;

<Apašča88 //>Apaštėlė; <Ilgoja; >Kadoras; >Dunojėlis; <Agluona; >Rovėja (<Kubiliu`up.; >Garšva; >Jievinė; >Serbenta (>Molina; <Agemiškė); <Margeniškis; >Karvelupis; <Gylė; >Kryžiupis; <Žirglaukis; <Obelaukis; <Varnupys); <Šilinė (<Šilinėlis; >Upėlis); <Balo`upelis; >Užusilės`upelis; <Čigonu`up.; >Augštoji`Gervė (<Užla; >Gervė); >Žemoje`gervė (>Perkasas?; <Stridinis; <Pekla; <Gervelė); >Perkasas);

IESPĒJA PALSĪTIES LIETUVISKI - 

Nemunėlis teka Lietuvoje (Rokiškio ir Biržų rajonuose) ir Latvijoje; viena iš Lielupės ištakų.

Upės ilgis 191 km (Lietuvoje 151 km), baseino plotas 4048 km² (Lietuvoje 3770 km²). Išteka iš Lūšnos ežero, 6 km į pietus nuo Rokiškio. Teka į šiaurės vakarus. Nuo versmių 75 km teka Lietuvoje, nuo Neretos žiočių 76 km Lietuvos - Latvijos siena, toliau Latvijoje. Prie Bauskės su Mūša susilieja į Lielupę. Vaga aukštupyje 2 - 3 m pločio, vidurupyje praplatėja iki 30 - 40 m, žemupyje iki 40 - 60 m. Vagos pakraščiai užželia. Upės gylis aukštupyje 0,3 - 0,7 m, žemupyje 1,5 - 3,5 m. Vidutinis nuolydis Lietuvoje 70 cm/km (svyruoja nuo 22 iki 328 cm/km). Pavasario potvynių metu žemupyje vanduo pakyla daugiau kaip 4m, o aukštupyje, prie Panemunio apsemia krantus. Debitas prie Panemunio (143 km nuo žiočių): maksimalus 69,9 m³/s, vidutinis 2,60 m³/s, minimalus vasarą 0,20 m³/s, minimalus žiemą 0,15 m³/s; prie Tabokinės (69 km nuo žiočių): maksimalus 636 m³/s, vidutinis 23,1 m³/s, minimalus vasarą 0,69 m³/s, minimalus žiemą 0,0,23 m³/s. 40 km nuo žiočių vidutinis debitas 24,5 m³/s.  Pavasarį prie Tabokinės upe nuteka 49%, vasarą 11%, rudenį 20%, žiemą 20% viso metinio vandens kiekio. Vandens kelionė šia upe tinka pradedantiesiems vandens turistams. Rekomenduojamos plaukimo priemonės - baidarės, kajakai, pripučiami laiveliai, kanojos. Maršrutas vietomis įdomus.

SĀKUMS / SARUNAS / KARTE / ZIŅU PŪRS / LASĪTAVA / VIDRŪPE / SAZIŅAI / UZ AUGŠU

Še redzamā lapa ir mans melnraksts par tēmu "dzimtās zemes upes". Ja gaidītu skaistu pabeigtu, nesagaidītu. Ai.Liepiņš

 .