Rīgas līcī ietekošās ~              ŪDENSLĪMENIS

SALACA Svētupe Vitrupe  GAUJA  DAUGAVA  LIELUPE  Engure  Ruoja

Kurzemes piekrastes mazās upes ~

Kurzemes pussalas rīta puse īpatnība, jeb ūdeņu loģika, piekrastes straumes un priekškāpu dēļ tekošie ūdeņi netiek dabiski ietecēt, un velkas garumā līdz Ruojas Velkumupei. Kamēr nenāk ar lāpstu...

(A _Z) Aizklāņupe ~ Daudzīšu strauts ~ Engures upe ~ Grīva ~  Jaunais`grāvis ~ Krustceļgrāvis ~ Ķilmiņupe ~ Ķīšupīte ~  Lāčupe ~ LIELUPE ~ Mazupīte ~ Melnsilupe2,2 ~ Mērsraga kanāls ~ Otrvalks ~ Pilsupe ~ Plieņupe ~  ROJA ~  Sedumvalks ~ Siliņupe ~ Starpiņupīte ~ Teitupīte ~ Trešvalks ~ Ušvalks ~ Vagarvalks ~ Vecistabvalks ~ Zēņvalks ~ Žulniekvalks;

Rīgas līča piekrastes upes virzienā no Kuolkas uz Enguri ar KM (kilometrāža) - Rokstvalks (2,3); Otrvalks (); Trešvalks (3,0); Vecistabvalks (3,8); Zēņvalks(4,1); Krustceļgrāvis (4,7); Ušvalks (6,8); Sedumgrāvis (8,5); Aizklāņgrāvis (10,5); Ķilmiņupe (12,5); Melnsilupe (13,6); Pilsupe (20,8); RuOJA (34,1); Mazupīte (34,3); Silupīte (35,8); Žulniekvalks (41,3); Grīva (53,8); Jaunais grāvis (56,1); Daudzīšu strauts (62,0); Mērsraga kanāls (64,6); Engures Vecupe (86,7); Ķīšupīte (87,3); Teitupīte (88,4); Plieņupe (97,5); Zīvārtiņš (107,9); Lāčupe (112,1);


Zemgales liedags -

Engures Vecupe ~ Mērsraga kanāls ~ Starpiņupīte ~ Siliņupe ~ Lāčupe ~


foto - Pēterupe - Gita Memmēna - ...kad upe tiecas uz jūru, tās ceļā nav neapejamu mūru...

MELLSILSUPp` //Melnsilupe (2,6 km) ir koptekupe Lorumupei12 un Milzgrāvim17;                          PAPILDINĀTS-13.09.2016.

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.

km² 
km³

 MELLSILSUPE2,6 Dižupe   sateka  100 0,022 vēsturisks rakums

Radusies kā 1837. gadā raktā Dieviņu ezera noteka. Turpinājums Milzgrāvis šķērso bijušā ezera gultni - Ezerpļavas. Sākas pietekot >labajai Lorumupei.. Piekrastes kāpu grēdu šķērso ap 10 metrus augstos krastos. Baseins mežains, pietekas - >Krustupīte; <Timatejupe;

Lorumupe 12 km garo tecējumu sāk pie Lateves Dundagas pagastā, Vīdalē šķērso Bgl krasta krauju kā Lašupīte, vidusteces nosaukums /Briežupīte, /Jaunbriežu valks. Pietekas - sīki meža strauti un grāvji.

Milzgrāvis17 sākas grāvjos pie Vīdales skolas, šķērso Bgl krauju pie Cirstiem. Iespējams augšgals saucams citādāk.

Satek no - <Kusperlankgrāvis; >Bažuvalks; >Ragavsvalks; >Krauķvalks; >Zvejniekvalks; <Ellsupe; /?<Ellsgrāvis; ?Ūderupe (I.E.);

Melnsilupes satekupes no iztekas - >Lorumupe12; <Milzgrāvis17 (<Kusprlankgrāvis; >Bažuvalks; <Ellsupe; /?<Ellsgrāvis; >Ragavsvalks; >Krauķvalks; >Zvejniekvalks) >Krustupīte; <Timatejupe;

Pilsupe, augštecē Kaļķupe tek no Tinģeres uz Pūrciemu.

Agrākā Ruojas pieteka. Piejūras zemienē ietek smilšakmeņos izskalotā dziļā gravā, Kaļķupes dabas liegums kopš 1977. gada. Lejteces nosaukuma forma `Jaunā upe` liecina par rakņāšanās darbiem vēsturiski nesenā pagātnē. Gan pateicoties tiem arheologi gavilē!

Milzgrāvja klintis. foto: Gatis - Wondermondo;

Lielākā pieteka < Lieksnsupe13(6) ar < kreiso pieteku Dārksvalks5, kuram arī nosaukums Spārnvalks; - LĢIA Vietvārdu DB Skatīt;

 Latvijas arheoloģijā nepārvērtējami nozīmīga vieta - Pūrciema Baltās kāpas akmens laikmeta apmetne, kur atklājās kādu laiku pēc tam kad tika izrakts tiešais Pilsupes novads jūrā.

attēls no grāmatas - raksta `arheoloģija`;

bultiņa norāda uz ziemeļiem, melnie - izrakumu laukumi -

LVM mammadaba iekārtota Izziņas taka - Rojas Tic.


 VĒRTUMI KRASTOS -
<,> smilšu kraujas, klintis;
>pilskalns Puiškalns;
> Ģipkas jūrskola (2 km);
>Pūrciema Baltā kāpa;
Jaunvilku ūdenskritums;Lģia logo ar saiti uz karti




- kartē Jaunvilku ūdenskritums.

Pieteku pietekas - /Kaļķupe - >Mazupe5; <Emarkalnvalks6; <Lieknsupe13 //Leķupe (>Dārksvalks5 /Spārnvalks (<Pursilupīte));

Grīva, augštecē saukta Sārcene, lejtecē — Uguņupe;                                                                                  PAPILDINĀTS-14.10.2016.

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.

km² 
km³

 GRĪVA 9,2 (14)
Uguņupe
   sateka   141,3 sarakņāts baseins

Tek Talsu novada ziemeļaustrumos. Sākas kā < Juozupe* ar 1951.g. pierakto Sārceni. Šķēdes vecupe, no kuras satekas SĀKĀS, un 10 km līdz ietekai tecēja Grīva, tagad dēvē par > Melnupi. Dabiski veidojās no < Sārcenes /Juozupes par >labo sateku pieņemot Šķēdi /Odri. Nosaukums GRĪVA loģiski attiecas uz ietecei tuvāko upes sistēmas daļu. Izmantojot apstākli, ka tuvumā tek Dursupes < satekupe Žurnika (šaurums 820m.), rakņāšanās pārņemti pilsoņi Odri/Šķēdi atņēma Grīvai. NO šis vietas - Gartiltiem līdz grīvai 14 km. "Vēsturiski, lejpus Vandzenes skolai, dabiskos apstākļos Šķēdes ūdeņi reizēm pārplūduši uz Grīvu." (kurš to raksta?!) Var pārplūst ūdens, bet vai nosaukums?! Vairāku pārveidotu pieteku nosaukumi "pielipa" galvenajai upei. Baseina augšgals līdz Dārtei Dundagas pacēlumā, lejtece Piejūras zemienē. Baseinā daudz purvu, divi dzirnavu ezeri. Lielākā apdzīvotā vieta krastos - Upesgrīva pie ietekas Rīgas līcī.

<JUOZUPES augšgals - Sārcene no Laidzes ezera (augštecē); Dārtes upe (vidustecē); Jozupupe (vidustecē); Uguņupe (vidustecē); Šķēde (agrāk kartēs); LĢIA VDB

>ŠĶĒDE (augšgalā Odre) pēc pārakšanas un savienošanas ar Žurniku kļuvusi par Dzerdupes - Engures ezera sateces baseina sastāvdaļu.

*Diezgan īpatns gadījums, kad vienas paaudzes laikā no atmiņas pagaist dabiskā kārtība aizvietojoties ar meliorācijas sekām.

Lielākās pietekas - (>labās, < kreisās); >Sārcene/Juozupe; <Mucupe; <Vilkastes strauts; BIJUSĪ Odre /Šķēde > labās puses pieteka.

viss sateces baseins - Krovalks; Isla -Laidzes ez.- /Sārcene/Juozupe; <Brantu grāvis4,4; GRĪVA28; <Mucupe; >Mālvalks2,77; >Krācumu grāvis2,71; <Vilkaste3,9;

PĀRBAUDĀMS - Upesgrīvā jūrā ietek upe, ko tās 28 kilometros paspēj dēvēt 12 dažādos nosaukumos: Sārcenes upe, Laidzes upe, Sārājupe, Silenes upe, Lāčupe, Sniķerupe, Kalējupe, Dārtes upe, Mucupe, Jozupe, Uguņupe un lejtecē - Grīva. (Rusmanis2006)

Kuģinieku kanāls ir vecais, iepējams sākotnējais, nosaukums Engures ezera mākslīgajai notekai - Mērsraga kanālam.

Engures vecupe, kazi` var izrādīties bijusi BALTUPE. Piekrastē mums tāda nosaukuma vēl nav! Tās grīvā bija rosīga osta. Vēl interesantāk, ka bieži vien rakstos min Engure=Melnupe. Lai gan turpat netālu tekošā Melnupe dodās uz Ezeru, tātad pārplūde... tekstos?!

Ķīšupīte7,0 /Ķīšu strauts ietek Engures ostas teritorijā 0,5 km D no Vecupes ietekas;

2016. gada ziemā, ar pašvaldības projekta svētību, Ķīšupes augšgals ar milzīgu grāvi aizvadīts uz Engures vecupi...?!

Patreiz atšķirtā lapa ir kā PARAUGS, kādas ziņas iespējams sasmelt par teju vai ikvienu Dzimtenes straumīti.

Lāčupe, Lāčupīte augštecē Lanka, Lankupe tek no Rietumkurzemes augstienes pa Piejūras zemieni.

Nesajaukt ar Lāčupīti Tirzas pieteku, Kleistu mežā , Malienā, Balvos, Lutriņos un teiksmaināko Rubeņos..

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.
kanāls
km² 
km³

LĀČUPE 31  Lanka66  2,13Seklis, ezers 66 3,18 km 92,9  Zemgales robeža

Izteka no Sekļa (Sēkļa) ezera 5 km R Tukumam. Caurtek Purva ezeru, Sēmes dzirnavezeru, kopā baseinā 14 nelieli ezeri. Bijušas divas ūdensdzirnavas. Vidustecē pie Uzguļiem līdz 14 metrus dziļa grava stāvām nogāzēm, kraujām. Pirms ietecēšanas Rīgas līcī 3,5 km no Apšuciema līdz Klapkalnciemam tek līdzās krasta līnijai starp lielceļu.

It kā viens no hercoga Jēkaba patstāvības iegūšanas plāniem 17.g.s. bijis kanāla rakšana no Socenes gar Lāčupi. Tādu domu noteicis fakts, ka tieši pie grīvas bija Vidzemes un hercogistes robeža. No izslavētās ražošanas zināma vien maltuve, kas vēlākās Sēmes dzirnavas. Ķieģeļnīcas Lankas galā gan darbojušas līdz 20.g. sākumam. Kartē nosaukums atrodams 1747.g. Robežlīgums 1785.g. noteic Latze uppe ieteku par Krievijas guberņas un Hercogvalsts robežu; še atrodas muitas punkts. Saistībā ar ieteku bieži tiek pieminēta osta. Regulēta 1970. un 1998.g. [samērā nedaudz no 33,68 km*]

Mazupīte iekļuvusi Jau ģeognostiskās kartes pirmā (1861.) un otrā (1879.) izdevumā, kad  C. Grewingk's ģipša slāņu nogulumus, bez citām vietām, vēl atzīmē Lāčupes gultnē. Turpmāk šo faktu piemin visi zinātniskie ģipša pētījumi.

Ansis Artums, Lāčupīte, 1972.

1936. Latvijas makšķernieku sportsmeņu b-ba starp citām nomā divas foreļu upītes, viena notām Lāčupīte  aiz Tukuma  Piemēram 1939.g. vien upītē ielaisti 10 000 foreļu mazuļu. Savukārt veco zvejnieku atmiņas liecina ka rudeņos Lāčupē gāja iekšā laši. Sekojot dabiskai tradīcijai arī mūsdienās saldūdens plūsmu izmanto mazuļu izlaišanai, un tad inspektoram jāsēž klāt pāris dienu. 

Atjaunojot bebru populāciju 20.gs., pirmo panākumu virknē tiek minēta arī Lāčupe kur šie sargājamie grauzēji aizvilkušies no Slocenes. Jau 1978.g. Jānis BALTVILKS "ejot  pa zvēru taku" stāsta - Reiz vēlā rudenī ejam no Milzukalna uz jūru. Aiz Cērkstes mums ceļu aizšķērso Lāčupīte. Ejam gar krastu un prātojam: vai nu negadīsies kāds tiltiņš, kāds upītei pārkitis koks? Viens likums, otrs. Tiltiņa nemana vis, bet Lāčupīte kļūst dziļāka. Izrādās, bebri to alzdambējuši. Un tā varēts tikt pāri.

Valsts patstāvības atjaunotāji jau 1993.g. rēķina ka bijušo Sēmes dzirnavu 4,8 metru uzstādinājums var ražot 32 kW elektroenerģijas.

Lāčupītes grīva 2011. foto: Julita Kluša - dziedava.lv

 Dabas pārvaldes Milzukalns; 

 Māra Zālīīte - /../ Un tikai lāčpurnus, nekādas citas sēnes./ Jā, kāpēc tu man lāčauzas nekad no tirgus nenes? Pie Lāčupes pa lāčsūnām es gribu diet un skriet./ Pie Lāčupes, kas līčuloču un līčulāču iet.

 VĒRTUMS plašākā apkārtnē ir „Igora Medņa Lāčupes dendroloģiskie stādījumi”.

 Stādījumus uzsāka veidot 1959. gadā, tagad kopējā platība ir 7,2 ha. Dendrārija veidošanas mērķis bija svešzemju koku un krūmu ieaudzēšana, lai novērotu sugu iedzīvošanās spējas kāpu silā. Reģistrētas ap 60 skujkoku un 350 lapu koku sugas. Visskaistāk šeit izskatās maijā un jūnijā, kad zied rododendri. Tik tikko 1959.g. atbalstīts kokaudzēšanas entuziastu iecerētais ar 5 hektāru iemērīšanu, tā ir klāt vasarnīcu kārotāji. Bet viss izvēršas reti labi, un kopš 1973.g. Komponistu savienības vasarnīcu rajonā notiek ikgadējais ērģeļu mūzikas festivāls.

Starpiņupīte 1667.g. izrakts kanāls uz Kaņiera ezeru hercogvalsts saimnieciskās patstāvības apmierināšanai. Padziļināta 1903.-06.g. . Kaņierī ietek SLOCENE un Medupīte ar Akiņu. Ragaciema un Lapmežciema robeža.

Siliņupe 1,9 //Siliņupīte arī rakta noteka, tikai ja no Duņiera, tad kur tagad paliek Slocenes gultnes posms?! Bigauņupīte, tādu nosaukumu piemin vietējais. 

PAPLDINĀTS 30.01.2017

VIDZEMES piekrastes mazās upes - ( A - Z )

sīktēla ar saiti uz BalticmapsAģe ~ Bazinurga ~ Blusupīte ~Dūčurga ~ Duntes strauts ~ Eimura kanāls ~ Ežurga ~ Grēvurga ~ Inčupe ~Kickiņurga ~ Ķiķupīte (Vāverurga) ~ Krišupe ~ Kuņurdziņa ~ Kurliņupe ~ Ķīšupe ~ Laučurga ~ Laudurga ~ Lielurga ~ Liepupe ~  Līlaste ~ Manurga ~ Mazurga ~ Muižuļurga ~ Pēterupe ~ Pupaļurga ~ Reisagrāvis ~  SVĒTUPE ~  Unģenurga ~ Vidurga ~ VITRUPE ~ Zaķupīte;

Vidzemes piekrastes mazās upes virzienā no Z uz D -

Blusupīte ~ Ķiķupīte -V (ē) āverurga? ~ Krišupe ~ Kickiņurga ~ SALACA ~ Reisagrāvis ~ SVĒTUPE ~ Pašupe ~ Unģenurga /Manurga ~ VITRUPE ~ Muižuļurga ~ Lielurga ~ Mazurga ~ Ežurga ~ Kurliņupe ~ Zaķupīte ~ Liepupe ~ Duntes strauts ~ Vidurga ~ Laučurga ~ Laudurga ~ Dūčurga ~ Aģe ~ Pupaļurga ~ Grēvurga //Kuņurdziņa ~ Ķīšupe ~ Inčupe ~ Pēterupe ~ Līlaste ~ Bazinurga ~ GAUJA ~ Eimura kanāls;


Endzelīna vietvārdu vākums 1921.g. piedāvā vēl ko cita starpā nezināmu -

4. kājstarpupe (kādu gabalu = blondas upe, ar sānupi: leinupe) vecmuižā.

Un vēl divi atšifrējami strautiņi atrodas J.K.Broces monumentālajos zīmējumos. 


Blusupīte patālāk no Ainažiem ir robežupe 1,5 km. 

Pēc Ziemeļu kara vietā, kur tagad pie Ainažiem izveidojušās jūrmalas pļavas, pašā jūras krastā bija apmeties kāds zviedru karavīrs. Viņš cerēja 

tikt pie savējiem dzimtenē, tomēr cerības nepiepildījās. Kārtējā revīzija viņu ieskaitīja Salacas muižas dzimtcilvēkos. Laika gaitā viņa apmetnes vieta mazās Ķiķupītes (lībiešu valodā - vāveru upīte) apskautajā jūras kāpā kļuva par tādu dzimtas šūpuli, kur nu jau trīssimt gadu nepārtraukti dzīvo kāds no dzimtas dibinātāja pēcnācējiem. (DVK2004). 


 Zaķupe iespējams paglābās no posta lejtecē, jo 1933.g. atklājot augstvērtīgu mālu slāni - Ar ļoti labiem panākumiem Tūjā ražo arī drenu caurules. Ķieģeļu transportu ievērojami atvieglinās jaunā osta, uz kuru ražojumus būs iespējams nogādāt laivās pa padziļināto Zaķupīti. (Tā iespējams bija konkurence ar Skultes ostu Aģes grīvā.) 

1937.05.23 Rīts /../piektdien bija izbraukuši valsts prezidents K. Ulmanis kopā ar zemkopības ministru J. Birznieku. Ceļā viņi apskatīja arī jaunbūvējamās Skultes zvejnieku ostas vietu un Tūjas pagastā jauno ķieģejnīcu uz jūras krasta. Ostas izbūves darbi pie Aģes upes grīvas varēs sākties drīzumā, tāpat arī liellaivu piestātnes steķu celšana pie Zaķupes grīvas Tūjas pagasta jūrmalā. 

Ežurgas ūdenskritumiņš pirms gadiem... foto: Gatis wondermondo.com

kanalizētāji - Lauturgrāvis 4,4 km[], 6,21 km/ 5,61 km - 1980 

Patreiz atšķirtā lapa ir kā PARAUGS, kādas ziņas iespējams sasmelt par teju vai ikvienu Dzimtenes straumīti.

Liepupe ir Vidzemes piekrastes upe Salacgrīvas un Limbažu novados.                                            Liepupe FOTO - dziedava.lv

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.
kanāls
km² 
km³

 LIEPUPE 21 (17) Pernijogi43 2,05   10,38 km  55,8 

Sākas Virbotnes mežā blakus Vitrupes iztekai no Riebezera. Tek pa Metsepoles līdzenumu un Piejūras zemieni. Pirms Prinkām pievienojas Liepupes-Reiņupes kanāls, kas savieno Liepupi ar Vitrupi. Pēdējos 3 km upei liels relatīvais kritums (4,3 m/km). Ietek Rīgas līcī pie Lembužiem. Krastos apdzīvotās vietas LiepupeJelgavkrasti. Upi šķērso autoceļš A1. Pilskalnā 2015.g. pirmoreiz notiek arheoloģiskie pētījumi. 

Pietekas dažāda rakstura novadgrāvji un kanāls no Vitrupes /Nabes augšgala, Reiņupe (nosaukums pēc Reiņu mājvietas). Lejtecē uorgas. Regulēta 1951 gadā 10,38 km (no 20,98 km). L-R kanāls izveidota 1968.g. 6,76 km garš. Kā var Reiņupe ietecēt Mazezerā (Vitrupes), ja viņa (viņš-kanāls) rakta UZ Liepupi? Uz rietumiem... Lģia vietvārdu DB saite - Skatīt.

Laučurga ar > labo pieteku Josturga;

Aģe ir Vidzemes piekrastes upe KrimuldasLimbažu un Saulkrastu novados.                                                 Aģe FOTO - dziedava.lv

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
caurtece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.
kanāls
km² 
m³/s
notece
 AĢE43 (39) 51,4 1,2 ? Aģes ezes 51,4 15,06 km214,9 1,9 0,055m3

Iztek no Aģes ezera caur slūžām, uzņem arī Aijažu ezera ūdeņus. Baseinā daudz purvu, lielākais no tiem — Druļļu-Melnezera purvs. Augšteces virzienu nosaka Aģes ielejveida pazeminājums. Pie Aģes iztekas Rīgas līcī izbūvēti moli un Skultes osta. Senatnē Aģe kalpojusi par iekšējo satiksmes un tirdzniecības ceļu. Pirmais tilts ceļā uz Lienītes pusmuižu, tagad Vanagi; > krastā Mudurgas dižakmens Lēdurgas dendroparkā; Regulēta 1961.

Lielākās pietekas > Tora17; > Mazupīte //Aģis15, <Sudurga;

Mazupīte > pieteka sākas D no Stienes, kritums 21 metrs, baseins 31 km². Tek plašā lēzenā ielejā. Visā garumā regulēta [16,57] 1967.gadā.

Sateces baseins no avotiem - Aģes ezers; >Mudurga; <Sudurga3,8; >Igate5,2 -Aijažu ezers -Sīkuļu gr.; >Tora13; >Mazupīte //Aģis;

13.gs. Livonijas hronikā Indriķis lieto vārdu `Adya` (lībiski - "mala") tikai kā vietas apzīmējumu Aģes līvu cīņām pret vācu iebrucējiem. Aģes lejtece ietilpa līvu Metsepoles (Mežu zemes) valstī.

Dzirnavas  zviedru 1688. g. arklu revīzijas dokumenti. Skultes p., Skulte (Adiamundz Hoff), Dzirnavas Vidzemē, iezīmētas L. A Mellīna
1791-1793. g. kartēs - Vidrižu p., Vidriži (Widdrisch), U, z, V (A.T.)

Pilskalns Aģes > krastā 4 km no piekrastes. Zīmējis E.Brastiņš 1927.g.

Aģes > krasta pakalnā, iespējams pie aizmirstas Lēd-urgas, mācītāja ģimenē dzimis Garlībs Merķelis (1769.-1850.) - apgaismotājs un rakstnieks. 

Jūrnieks 1910.g. raksta - sewischķi leelà mehrà pehdejos gados mazinajuschàs upju ziwis. Tà Ages upe senāk bijusi ļoti bagāta dazchadàm ziwim, bet kamehr netahl no wiņas eetekas juhrâ (ap 2 werst.) ir uzbuhwetas dzirnawas, ziwis wairs augşchà neteek /. / Pēdējā Brīdī 1928.g. raksta - Widrizchu pag. robezchàs Aģes upe ir ļoti bagāta wehszheem un katru şestdeenu un şwehtdeenu apsehsta no weezchotajeem — rihdzineekeem. Zemkopji şuhdzas, ka leelâ mehrâ teekot nomihņata zahle. Tàpat ari nopļautais şeens izmehtats, daudzreiz şadedzinats un izgulets. Aizşargi izdarot kratişchanu aizturejuşchi 3 perşonas, bez dokumenteem. Tee nodoti policijai perşonibas noşkaidroşchanai.

Grēvurga bijusi vēsturiska muižu robeža. Nosaukumu atceras vecākie pamatiedzīvotāji. Ilgstoši lietots kļūdains `Kuņurdziņa`.

Četras sudrabotas strīpas (pāļi) Saulkrastu ģērbonī apzīmē mazās upītes starp apvienotajiem ciemiem.

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
caurtece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.
kanāls
km² 
m³/s

 ĶĪŠUPE 37 Viršupe42 1,14  purvos 58,3 102,6 1,3 
 PĒTERUPE 42  51   55,518,6 km158   
INČUPE 12Inča 24  mežos    33,4  

Ķīšupe — Viršupe, upe VidzemēKrimuldasLimbažuSējas un Saulkrastu novados.                                  FOTO - dziedava.lv -

Sākas Vidrižu purvā Lēdurgas pagastā, augšgals Viršupe no Višezera. Tek pa Metsepoles līdzenumu un Piejūras zemieni. Saulkrastos ietek Rīgas līcī. Pieder pie upēm, kurās aizliegts būvēt un atjaunot hidroelektrostaciju aizsprostus un veidot jebkādus mehāniskus šķēršļus. Upes vārdā nosaukta dzelzceļa pietura starp Saulkrastiem un Zvejniekciemu un vairākas dārzkopju kooperatīvās sabiedrības. Pirmais tilts Limbažu lielceļā (P9) Vidrižos; >Vidrižu kapi; dzirnavas;

Lielākās pietekas — <Ķidurga, >Ķivurga, >Pupaļurga;

(Latvijas zeme, daba un tauta 1936) Te arī atklājas vēlāko enciklopediju kļūdas avots - pie Saulkrastiem, jūrā ietek Kīšupe. Sākumā tā saucas par Virsupi un iztek no Langas (LAUGAS) purva ziemeļu turpinājuma. Iztekas augstums drusku pārsniedz 50 m.

Pēterupe sākas Bīriņos ūdenškirtnē ar Aģi, ietek Rīgas līcī Saulkrastos.                                                                 FOTO dziedava.lv -

Baseinā sīki purvi un ezeri, lielākais Pabažu ezers. Augštece regulēta 18,6 km 1958. - 1960. gados.

Augšgalā Tarupe (kļūda), garums 40 km, notekas apgabals 163 km², iztekas augstums 55,5m vjl, vietām iegrauž padziļu gravu (Bīriņos), grīvā Pēterupes ciems (LKV1937)

Lielākās pietekas - >Tarupe (<Melnupīte; <Dabru grāvis); >Vācurga; <Žagarurga; <Ežurga (>Muižnieku grāvis; >Augštilta grāvis);

Pirmais tilts pie Lodes muižas Tintuļa; Brankšu dzirnavas 1890.g. sāka būvēt veikli izmantojot gadījumu ka barons Pistolkrors velk ceļu uz Grašu pusmuižu Vidrižos. Uzstādinājuma augstums bija 4 metri, caurplūde palos varēja sasniegt 20 kubm/s, dīķa laukums 6 ha.

Pēterupe izrādās stratēģiska vieta dažādu laiku karotājiem. Jau 1855.g. Krimas kara laikā angļu kuģis 17ta Oktobera deena izceļ desantu sadedzinot piekrautu malkas laivu. Stāvā kāpa vēl tagad ar kara laika ierakumiem, kuri ticamākais izmantoti atkārtoti dažādos laikos.

Jūrnieks 1909.g. raksta par ostu vajadzību - Bez tam, Peterupê eerihkot kabotaschas ostu, iznahktu waldibai lehtaki ari tālab, ka Peterupe eetek juhrâ pee 12 pehdam upes dziļuma. Upes lejas galu waretu weegli paplaşchinat un padziļinat, jo tai ir smilts dibins. Attahlinotees no krasta, pee Peterupes juhra ahtri peeņemas dziļumâ un wiņas dibins nawa akmiņains un tālab dambi nemāz newajaga buhwet tahlu juhŗâ, kà tas wajadzigs Bihriņu juhrmala. Neraugotees uz wisu to, te daudz labāka enkureschanas weeta uz reida, kà jau to peedzihwojumi mahca.

Pēterupes lejteci var izbaudīt soļojot pa "Saulrieta taku" - saite Saulkrastu TIC lapā.

K.Krauzes zīmējums 1794.g. no Pehterupes kreisā krasta,

Inčupe tek Piejūras zemienē Sējas un Saulkrastu  novados.

Sākas kā novadgrāvis Sējas novadā mežainā apvidū dienvidos no Dzelves purva. Augštecē tek pa Viduslatvijas zemieni, lejtecē — pa Piejūras zemieni.  Apvidus mežains, pārpurvots. Lejtece stipri līkumota, vietām regulēta. Ietek Rīgas līcī Saulkrastos pie Pabažiem. Upi šķērso autoceļš A1 un dzelzceļš Rīga—Skulte. Piejūras dabas parka robeža.

Neliela upīte Vidzemes jūrmalā, Pabažu pagastā Rīgas apriņķī. Tek gausi seklā ielejā mežainā piekrastes līdzenumā; krastos dažas mājas (LKV 1931).

Sīkā, un itkā kā ne ar ko neievērojamā Saulkrastu piekrastes mazupīte sava vārda pazīstamībai var pateikties lielajam smilšu atskalojumam — Baltajai kāpai. Ko gan arī pašas straume radījusi.

Jānis Grīns (1890-1966) stāstot par skolas gadiem, atzīstot savu vienīgo kaislību vēžošanu (1969), piemin arī Inčupīti un Pēterupi.

Tikko Latvijā parādījās plaši jaunais vārds `ekoloģija`, tā Inčupīti skāra apbūvēšanas sērga. Nelīdzēja skaļas un atklātas balsis, ne lašu nārsta apdraudējums, ne palieņu pļavu skaistums. (1989.g.Cīņa, Lauku Avīze, padomju Jaunatne). Tomēr 200 vasarnīcu neuzcēla.

Par Saulkrastu sākotni uzskatāms 1823.gads, kad uz Bīriņu muižas zemes dienvidos no Ķīšupes grīvas grāfa Melina znoti uzcēla pirmo vasarnīcu. (A.L.2007). Pār četrām upēm ar velo Saulkrastos - saite uz aprakstu vietnē tic.saulkrasti.lv.

Patreiz atšķirtā lapa ir kā PARAUGS, kādas ziņas iespējams sasmelt par teju vai ikvienu Dzimtenes straumīti.

Bazinurga ietek īpatnējā piekrastes posmā ar avotainu melnalkšņu mitrāju.

Līlaste, saukta arī Lilaste, ir Lilastes ezera un Dūņezera notece uz jūru.

1,67 km gara, cauri augstai piekrastes kāpu grēdai. Carnikavas un Saulkrastu  novadu robežupe. Krastos abos novados atrodas apdzīvotas vietas ar nosaukumu "Lilaste". Upi šķērso autoceļš A1 un Rīgas—Skultes dzelzceļš. 142,0 km² `Līlud` līviem nozīmē - niedres. Dūņezerā-Līlastes ezerā ietek nelielās -

Ciemeļupe caurtek Uikas ezeru ar augšgala nosaukumu Rāpstpurva grāvis;                                                                                 Nejaukt ar Cimeļupi Limbažos!

Puska vai Rapste? ietek Dūņezera austrumu krastā sākoties no Kurveģa purva; Tek rietumu— dienvidrietumu virzienā starp Metsepoles, Ropažu un Rīgavas  līdzenumiem. Lielākajā daļā upes tecējuma tā regulēta. Lejtecē šķērso Ādažu poligonu. Upi šķērso autoceļšP6. 23km,40m,78,8/

J,K,Broces LĪLASTES zīmējums 1795. gada 6. jūlijā; Tālumā vīd jūŗa;

Melnupe neliela Dūņezera pieteka;

Eimura kanāls - ievada līcī caur sūkņu staciju Eimura poldera un Langas vecupes - VecLangas ūdeņus.

Vecdaugava - bijusī Daugavas ieteka Rīgas līcī. tagad no Slīkonīša gala līdz liedagam apmēram 200 soļu.


SĀKUMS / SARUNAS / KARTE / ZIŅU PŪRS / LASĪTAVA / VIDRŪPE SAZIŅAI / UZ AUGŠU


SVĒTUPE  sateces baseins - Nabe, Limbažu Lielezers, Donaviņa, >Raudupīte, Dūņezers; <Spričupīte, >Āsteres ez., >Šķirstiņa;

VITRUPE viss sateces baseins - Stante; Sprukstupe;- Lādes ezers; - Lāde//Nabe; >Bruņķītis; >Kranupīte; Skuju ezers. >Cimeļupe; Dzirnupīte; <Lepsturga;

Atgādinājums, ka autortiesību likuma izpratnē autortiesību subjekts ir kā saturs un noformējums, tā arī sakārtojums! ©


pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.

km² 
km³

          


Še redzamā lapa ir mans melnraksts par tēmu "dzimtās zemes upes". Ja gaidītu skaistu pabeigtu, nesagaidītu. Aigars Liepiņš

Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.

 .