Lielupes lielbaseins ~           ŪDENS LĪMENIS

                                                                  apakšrajoni -  M ū s a Mēmele Suseja Iecava Svēte/Bērze

LIELUPE /satekupes - Mūsa + Mēmele                                                                                                               SPIEŽAM KARTE - balticmaps,eu - 

Lielupe ir lielākā Zemgales upe, caurteces ziņā otra lielākā Latvijas upe, ar pienesumu no Lietuvas; satece veidojas no Augšzemes augstienes un Taurkalnes līdzenuma līdz Viduslietuvas zemienes Mūšas-Nemuneles līdzenumam. Pate teka Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā un Piejūras zemienes Tīreļu līdzenumā.                                                                                                                                     PAPILDINĀTS 01.05.2022.

Sākas Bauskas pilsētā satekot Mūsai ( km) un Mēmelei ( km), caurtek Jelgavu, gar Jūrmalu sasniedz Rīgas līci, grīvā sadalās <Jaunāupe, pa >Bolderāja (vēsturiskā sakne Boller-Aa. Krasti gandrīz visur aizauguši. Kritums ļoti mazs — 10,8 m (0,1 m/km), it sevišķi lejtecē, kur tā kļūst daudz platāka un dziļāka. Upes dziļums augštecē ir apmēram 1 m, lejpus Jelgavas — 8—12 m, lejtecē — 15—20 m. Raksti vēsta ka agrāk esot bijusi ievērojami šaurāka - "gani sasaukušies un metuši maizi pāri"! Lielupe ir tikai 119 km gara, toties tai esot 250 pieteku (?!). Vidējais caurplūdums grīvā ir 106 m³/s (maksimālais 1380 m³/s, minimālais 10,6 m³/s). Kuģojama 90 km garumā.

Pētīšanai spiest uz attēla.

Lielākās > labā krasta pietekas - ( A - Z )

>Cērsna; >Garoze25; >IECAVA155; >Klostera grāvis; >Klīves kanāls; >Mellupīte; >Nāburdzīte; >Spuņņupe (agrāk savienoja ar Babītes ezeru); >Varkaļu kanāls (>Neriņa18); >Zizma15; 

Kreisā < krasta pietekas - ( A - Z ),

<Īslīcis70; <Jāņupīte; <Kaucis13; <KaugurīteX; <Kauguru kanāls11; <Pārupju grāvis;  <Platone69; (>Sidrabe49; <Rēda25; <Skursteņu strauts26; <Oglaine26; <Sesava58; <SVĒTE123; <Svitene80; <Vecbērze; <SLOCENE; <Vircava69; <Ziemeļu grāvis;

Attekas - ( A - Z ), >Buļļupe //Buldurupe /Ziemeļupe; <Driksa; >Vanzārīte; >Gāte; >Klīvju; >Mežzars; >Bumburatteka; <Rūdulis;

Shēma no grāmatas A. Priedītis, Ar makšķeri Latvijas...upēs, 1960.g.

Nosaukums lielākajai Zemgales upei - Kurlandische Aha (diez kas nav, vai ne..?); arī zemgaļu ostas adrese. Kopš izveidojās tagadējā ieteka, radās Bolderājai sava upe un Buļļuciemam sava. Skaniskā līdzība bulduri=buļļi radīja saprotamu apjukumu, un pat Bolderāju sāka skaidrot ar `lopiem`. Primitīvais nosaukums Jaunā upe piekāpās. Standartizēti un loģiski pieņemts upes pamatnosaukumu izvēlēties pēc lejtecē lietotā. Un tas ir pazīstamais `buļļupe`, kura piemirsta forma Buldurupe /Bolder-Aa, sasaucas ar 15. gadsimta dokumentos Poller Flu. (Flu - `fluss` - vāciski `upe`). Kā kopš 13.gs. sākuma Rīga centīgi apkaroja kuģniecību blakus ūdeņos, tā arī nogrima dūņās Babates pils apvidus. Buļļupe ir un paliks kopā ar Buļļuciemu. Tas arī liek paskatīties uz Bulderinga leģendu citādāk...

Lielupe pavasara plūdos, A.Pastors, DVK 1986. fragments - 

/../Lielupi var sadalīt 6 posmos, kur ledus sastrēgumi veidojas diezgan regulāri. Pirmais rajons ir lejpus Bauskas. Viens no rajoniem, kur Latvijā pavasarī visagrāk sāk iet ledus, ir Mūsa pie Bauskas. Parasti šis ledus sastrēdz Mūsas un Mēmeles satekā pie Ķirbaka salas u. c. salām. Otrais rajons ir Mežotne. /../                                                                                                              Pilns raksts /vidrūpe/problems/plūdi/ 

Dabas parks Bauska; dabas liegums - Lielupes palieņu pļavas - Lielupes grīvas pļavas - Ragakāpas dabas parks; DA pārvaldes vietnē; Lielisks laivojuma apraksts no Mārtiņa Heimrāta un laikraksta Latvietis.

DIVDESMI PIECI METRI zem jūras LĪMEŅA...

VĒRTUMI KRASTOS - >Jumpravmuižas parks; < Mežotnes pilskalns, Vīnakalns; > Auči, prezidenta Čakstes muzejs;  <Bāžciema vējdzirnavu mūris;  >Baltā kāpa un < Raga kāpa;

shēma no  arheoloģ...

Latvijas, zeme, daba, tauta 1936.g -

 Lielupes sistēmas upes neapmierinās tikai ar plašo līdzenumu: tās vāc ūdeņus arī no minēto augstieņu nokalnēm. Lielupe sākas pie Bauskas, kur tā satek no divām upēm: Mēmeles (182 km) un Mūsas (159 km). Pati Lielupe ir tikai ap 119 km gara, tā tad īsāka par savām sateku upēm.

(Attālumi līdz grīvai pēc I.Luksa mērījumiem kilometra topokartē - "Ar laivu Latvijas ūdeņos" 1991).

118. KM  satekot Mūsai un Mēmelei pie Ķirbaksalas sākas Lielupe. 

Lielupes < kreisā  pirmā pieteka Kaucis, Kaucīte, ietek 1,3 km lejpus Mūsas  un Mēmeles satekas vietas. Upe tek gar Saulaines un Īslīces  ciemiem. Upes izteka atrodas 13 km attālumā no tās ietekas vietas Lielupē. Iespējams, ka Saulaines (kura agrāk bija pazīstama kā Kaucminde) muižas nosaukums cēlies no Kaucītes upes ietekas izrunas vācu valodā (Kautz + münde). Kaucim nav citu, vārdā nosauktu pieteku. 28,6 km².

Tālākās pietekas pievienošanās secībā - 

>Zizma15; (>Sidrabe7; <Malva5,8); <Īslīce70; (<Bērstele53 (Kerkšne; Piktakmene); <Maučuve22;<Plānīte35; <Svirkale28; <Melnupīte16; <Dzirnupīte10); >Grēka grāvis; >Garoze25; <Svitene80; (>Virsīte40); <Sesava58; <Vircava69 (<Eleja32); <Platone69 (>Sidrabe49); <Driksa;

Jumpravmuižā reti tekošs ūdenskritums, foto: Gatis - wondermondo.com.

113. km > Jumpravmuižas atsegumi; 108. km < Mežotnes senču pilskalns;

> ietek Zizma, augšgals noregulēts jau pirms 1940.g. Lejtecē Inču grava?; sākas Grāvendāles kanāls - būtisks gultnes sašaurinājums 5,3 km garumā, ar kritumu 70 cm. Izveidots ar varenplašās dzimtenes jaudām padumjā laika sākumā. Arī vieta ūdenstūristu treniņem un sacensībām; arī G.Eniņa peldu piedzīvojums (19xx)!

95. km < pieteka Īslīcis no Jonišķu līdzenuma uz Zemgales līdzenumu Viduslatvijas zemienē, sākas Lietuvā; (lietuviešu: Yslykis);

Upe sākas grāvjos Lietuvā uz ziemeļiem no Grūžiem pie Linkuvas gala morēnas loka. Sateces rajons asimetrisks, kopā ar pietekām veido raksturīgās vēdekļveidīgās upju sistēmas A daļu. Augšdaļa vairākkārt regulēta, lejasdaļā līkumo pa 4-6 m dziļu ieleju, gultnes kritums pieaug. Raksturīgas krasas caurplūduma svārstības - sausās vasarās augšā un vidustecē gandrīz izsīkst, palos 100 m/s. Kopš 1921.g. pie Tiltsargiem hidroloģiskais postenis. (A.Zīverts95) Devona laikmeta pamatiežu atsegumi līdz 4 metri. Posms no valstu robežas regulēts pirms 1938.g., visa augštece regulēta vairākkārt līdz Rundāles dzirnavām.

Rundāles ūdens un vējdzirnavas Bauskas apr. (1892. g. īpašn.: grāfs A. Schuwalow) vairākkārt pārbūvētas, bet darbojušās līdz Otram pasaules karam (1938. g. īpašn.: Z., U. un O. Bergmaņi), (AT85)

Vēsturiskie Ceraukstes, Īslīces, Rundāles, Mežotnes, Svitenes un Jaunsvirlaukas pagasti (1940). Latvijā tā plūst pa Gailīšu, Īslīces, Rundāles un Viesturu pagastiem, garām Rundāles pilij. vairākas viensētas "Īslīces", "Īslīči", Lietuvā Payslykis.

Lielākās pietekas - <Maučuve22 (>Drukys); <Plānīte35; <Bērstele53; <Svirkale28; <Melnupīte16; <Dzirnupīte10; <Bedrė;

Īslīcis, 57 km gara (Latvijā 38,5 km) Lielupes pieteka ar 642 km² rajonu (Latvijā 478 km2). Sākas Lietuvā 42 m vjl. un ietek Lielupē augšpus Emburgas ar caurmēra kritumu 0,7 m/km. Visā savā garumā tā tek pa auglīgo 5. reģ. līdzenumu un lēnā plūduma dēļ paliek bez kaut cik izveidotas ielejas, tā ka lēzenie krasti saplūst ar apkārtnes līdzenumu, kur palos piekrastes lanku pļavas pārplūst, bet vasarās ūdeņi bieži vien apsīkst. Ap Rundāli tai ir jau labi izveidota ap 5 m dziļa ieleja. Īslīcis uzņem 9 pietekas, no kurām visas lielākās (Plānīte, Švirkale, Bērstele u.c.) ietek no kreisās puses (labajā pusē Mūsa un Lielupe...(JR60)

Bērstele (lietuviešu: Beržtalis) ir 53 km gara Īslīča < kreisā pieteka Lietuvā (Šauļu apriņķī) un Latvijā (Rundāles novadā). Upe sākas no meliorēta purva ap 40m vjl, rietumos no Linkuvas.  Zemgales līdzenumu, 169 (16,0) km² rajons šaurs un izstiepts, notece 0,03km. Lielākā daļa upes gultnes, izņemot ~3 km lejtecē, regulēta, iztaisnota un padziļināta. Ietek Īslīcē (hes ūdenskrātuvē) pie Pilsrundāles. Lielākās pietekas ir Kerkšne un Piktakmene (> labās puses pietekas, abas Lietuvā). Lejpus Žeimeles izbūvēta Baltausu ūdenskrātuve. Lielākās apdzīvotās vietas krastos ir Žeimele un Pilsrundāle. Vairums pieteku regulētas un "pārtīrītas", visā garumā pārvērstas par novadgrāvjiem. VĒRTUMS  pilskalns - Žeimelio piliakalnis;

Svirkale (lietuviešu: Svirkalnis) ir 20 (15) km gara Īslīča kreisā pieteka Latvijā (Bauskas un Rundāles novados) un Lietuvā (Šauļu apriņķī). kritums 11m, 24 (20) km², 0,003 km. Upe sākas kā meža grāvis austrumos no Žeimeles Lietuvā.  pa Zemgales līdzenumu. Upes gultne lielākajā daļā tecējuma regulēta, rajonā drenētas lauksaimniecības zemes. Sausās vasarās un aukstās ziemās upes tecējums izsīkst. Ietek Īslīcī lejpus Švirkales Rundāles pagastā. Lielākās apdzīvotās vietas krastos ir Švirkale un Ādžūni. VĒRTUMS - Ādžūnu vējenes;

Melnupīte (lietuviešu: Melkupė, Svirkalis) ir 16 km gara Īslīča < kreisā pieteka Lietuvā, kā arī Bauskas un Rundāles novados. Iztece Lietuvas teritorijā, uz austrumiem no Pakrojas rajona pašvaldības Steigviļu (Steigviliai) ciema. Šķērso Latvijas valsts robežu starp Ādžūniem un Žeimeli. Ietek Īslīcī augšpus Pilsrundāles. Melnupītes krastos atrodas Vecrundāle.

Īpašs zooloģiskais dabas liegums  https://www.daba.gov.lv/public/lat/iadt/dabas_liegumi/islice/, /starp Plānīti un Murdzeni/. attēls no grāmatas: Graudonis J. Lielupes krastos pirms gadu simtiem. Arheoloģiskie pētījumi Jaunsvirlaukas pagastā. - Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2003. - 87 lpp.

VĒRTUMI rAjoNĀ - dolomitu atsegumi; Pāces muiža; Rundāles pils, ūdensdzirnavas; motoru muzejs; >Veidu ozols;

Īsīces Ziedoņos romiešu monētu depozīts ir viens no četriem drošiem atradumiem republikā /../ (J.Graudonis1961)

1753. g. Šulte Islicu kopā ar Kaucmindi pārdod vēlākam Dobeles amtmanim Šepingam, no kura 1777. g. to iegūst Šepinga meitas Julianas vīrs, krievu plkv. barons Pālens, kas Kaucmindi noteica par galveno muižu. (K.Vanags1936). 

Neatkarības kara cīņas 1919.g. novembrī notiek arī pozicijās ap Īslīča krastiem; (pēc Peniķis19xx)

Vairāk posta ir nodarījušas zemkopjiem šīs mazās upītes — lecava, Platone, Plānīte, Islīca un c., kuras, plūzdamas pa saviem līkumotiem, kārkliem aizaugušiem krastiem, vāji novada ūdeni. Neviens nav domājis, ka vajadzētu šīs upītes padziļināt vai iztīrīt. Kā vēlāk ceļā dzirdēju, tad leiši šai ziņā mums ir priekšā. Savā pusē aiz robežas viņi Īslīcu ir iztīrījuši. Kad uznāk lietusgāzes, ūdeņi, strauji noplūzdami caur Lietuvas daļu, Zemgales pusē ātri uzkrājas piesērējušos un aizaugušos upes krastos, appludinādami pļavas un laukus. (K.Skalbe. 192x)

Pēc bietēm liellaivas iet arī Lielupes pietekās. Islīcī liellaivas iet līdz pimam tiltam pie lslices muižas, bet augstā ūdenī pat līdz Vēžļipām, Svitenes grīvā līdz Gābariem,/../ (FrD32)

Straumēni, 1933 E.Virza; 

Velti viņš tos mēģināja iekārdināt ar Straumēnu auzām un Īslīča skaidro ūdeni, — tie zvērojošām acīm skatījās uz durvīm un prasījās debesu augstumā, un to garās krēpes cilājās it kā ātra skrējiena plivinātas. 

Dzelzceļa tiltu Bauska-Meitene līnijā 1916.g būvē vācu karaspēks, atjauno Latvijā 1926.g. Tas ir lielākais uzbūvētais tilts dzelzceļa līnijās Pirmajā Republikā. foto -

No dzelzsbetona tiltiem ar nepārtrauktu siju virsbūvi minami: 1) 37,5 m garš tilts pār Īslīcu pie Rundāles. Šis tilts celts 1935. g. sabrukušā mūra tilta vietā kā nepārtraukta sija uz 3 betona balstiem ar 15 m laidumiem. Brauktuves platums 5 m un ietnes katrā pusē pa 1 m. Balsti pamatoti tieši dolomitizētas glūdas slānī, un tādēļ tilts izmaksāja samērā lēti — Ls 22.000,—. (Latvijas zemes ceļi 1918-1938);

Literatūra: Zeme starp Rundāli un Tērveti, S.Rusmanis 2006.g.

89. km Staļģenes tilts, pašvaldības peldvieta; 

83. km >Garoze (> Velna grāvis); regulēta ūdenstece Bauskas un Jelgavas rajonos; 

Sākas Bauskas raj. 5 km ZR no Codes 17 mvjl. Līdz augšteces ievadīšanai Īkstrumā, tās izteka bija vēl apmēram 8 km tālāk austrumos. Kanāla rakšana uz Iecavu ~1930.g., iesāka Garozas-Iecavas poldera izveidošanu, pirmā Latvijā. Upei ieleja (3-5 m dziļa) ir tikai augšteces 6 kilometros. Palu laikā noslēdzot poldera slūžas straume apstājas. (LD95, A.Zīverts). Jau 1892.g. (97?) izraka Velna grāvi ievadot Iecavu Garozes lejtecē. Laikā līdz nākamajai regulēšanai bija izveidojusies daļas ūdens pārtece uz Iecavu - bifurkācija (LKV). Upe dažādos laikos regulēta visā garumā, beidzamo reizi 1983.g. Lejtecē, palu laikā ceļoties, Garoze pārtecēja uz Iecavu radot plašus applūdumus. To iesāka novērst uzdambējot ceļu. 

; visā garumā tek līdzās Lielupei 1-3 km tās. tecēdama pa horizontālu līdzenumu bez ielejas, slapjā laikā stipri pārplūst. tādēļ upmalas neapdzīvotas vismaz 1/2 km tālumā un  atstātas pļavās. pēdejos gados izdarīti meliorācijas darbi notekas paatrināšanai. Ap G krogu no G nodalas atteka,kas saista to te ar Iecavu. (LKV 31)

Visas pietekas - >Renģelis9 (>Mizupīte7); <Mazais Ragvēzis; >Sidrabenīte (>Avotu grāvis) {Akmennscūciņas}; >Dziļstrauts; >Zaķstrauts; >Sodzeris; >Velna gr.); 

*Atskaņu chronika vēsta kā upes krastos (Grozen) 13.gs. notika nozīmīgā  Garozes kauja, Zemgaļu uzvara pār ordeni. 

dzejolis - Vitauts Ļūdēns, + s

80. km Svitene (lietuviešu: Švitinys) ir Lielupes < kreisā pieteka Zemgales līdzenumā, Rundāles un Jelgavas novados, un Lietuvā (Šauļu apriņķī). 

Upe sākas kā novadgrāvis rietumos no Triškoņiem (..starp Scheimi un Krukeem - 1930.g.) Linkuvas seņūnijā ar nosaukumu Švitine. Vidustecē upe līkumo pa vāji izteiktu ieleju. Grīvas posmā pirms Vecsvirlaukas met cilpu uz A., pirms ietek Lielupes palienē - tur 2,5 km kanāls. Rajona platība 462 km²  (LME1970). Upes gultne augštecē un lejtecē regulēta, iztaisnota sākot kopš 1937.g. Vienu km garā posmā Svitene ir Latvijas un Lietuvas robežupe. Upi šķērso autoceļi P94, P103 (Latvijā), 152 un  209 (Lietuvā). Lielākās apdzīvotās vietas krastos ir Pašvitine, Blauzdžūni (Lietuvā), Svitene, Bērstele, Vairogi, Jaunsvirlauka, Vecsvirlauka (Latvijā). Lielākās pietekas ir < Liepars, < Jodupe, > Virsīte > Kapupe. 

< Svitenis// Svitene (<Juodupis; <Raistas \robeža\; >Virsīte /Viršytis40 (>Kapupė); >Kapupe17; <Liepars43 (<Melnupīte //Jodupe); >Lindraku grāvis3,8)

Vēl līdz pat 1926.g. daļā Latvijas Republikas pastāv notekumi par kara stāvokļa 15 km zonu, kuras robeža ir ..., Svitenes upe / virzienā pret austrumiem.

Kā raksta Bauskas Wehstnesis 1932.g. "...upe daiļo Bērsteles Kulpju un Biļļu muižas parkus." Bet 1933. g. rudenī L. U. botānikas institūtam savu obligātorisko herbāriju nodeva stud. pharm. Ieva Pauluka, kas vairumu augu bija ievākusi Jelgavas apriņķī, Svitenes pagastā, Pauļuku māju apkārtnē. levākto augu starpā bija arī viens pareizi noteikts Teucrium Scordium eksemplārs ar ziediem — jauns augs Latvijas florai (Daba un Zinātne). Latviski - ķiploku embotiņš. angliski: water Germander. vāciski: Lauch-Gamander. zviedru: lökgamander. igauņu: vinav tarinõges.

Svitenes regulēšana bagarējot (ar techniku kas beigusi izpostīt Iecavas upi), solīja cerības par lētu transpota ceļu, pirmkārt cukurbiešu, kuru iekraušanai pie Viļņiem bija kuģu piestātne. Līdz šim "vēsturiskajam" 1937. gadam tās gultne bijusi vien 2 - 3 metrus palta tērcīte... Brīvajā Ulmaņa Latvijā bija plānots izrakt visu visā garumā. Svitenes pagastā šai laikā reģistrēts 1360 iedzīvotāju.

Gaideļu-Viduču senkapi kļuva pazīstami 1926. gadā, kad Pieminekļu valde saņēma pirmās ziņas par senlietu un cilvēku kaulu atradumiem Svitenes upes krastā. 1929. gadā ar pazīstamā vēsturnieka V. Biļķina starpniecību Valsts vēstures muzejā nonāca 14 vidējā un vēlā dzelzs laikmeta zemgaļu senlietas. Šķiet, ka tās uzietas iepriekšējā 1928. gadā, kad, grāvjus rokot, atrasti divi ģindeņi. Tad pat vēl citi seši ģindeņi uzrakti Svitenes upes krastā, bet lauka augstākajā vietā kartupeļu bedrēs - cilvēku kauli. 1992. - 1994. gados Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija senkapos autora vadībā veica pārbaudes archaioloģiskos izrakumus, izpētot 24 kapus (Labietis1996). Nākamajos izrakumos pēc 10 gadiem jau varēja spriest par sakariem ar skandināviem.

Savukārt 1993.g. pie lejteces, Jelgavas skolēnu pārgājienā, arumos tiek atrastas apstrādāta krama lietas. Tādējādi atklāta jauna agrā akmens laikmeta dzīvesvieta, kur atkārtotos izrakumos iegūti ne vien vairāki simti kramu bet arī jaunāku laikmetu liecības. Senā apmetne atradusies toreizējās jūras krastā, kāpu smiltīs. Vecsvirlauka atrodas uz šīs nemanāmās kāpas kurā savā aktīvajā periodā, Baltijas ledus ezera krastā ir spiedusi Svitenes tecējumu mest augšminēto līkumu. Izrakumi turpinājās 2019.g. ar labiem panākumiem (Mārcis Bērziņš).

Liepars (arī Liepāre; lietuviešu: Lieporas) ir Svitenes < kreisā pieteka Zemgales līdzenumā, Rundāles un Jelgavas novados, un Lietuvā (Šauļu apriņķī).

Sākas kā novadgrāvis 3 km uz ziemeļaustrumiem no Bučūniem Lietuvā. Upes gultne visā garumā regulēta. Ietek Svitenē lejpus Jaunsvirlaukas. Lielsvitenes apkārtnē abu upju krastos sastopami devona dolomītmerģeļu un glūdas atsegumi. Upi šķērso autoceļi P103 (Latvijā) un 209 (Lietuvā). Lielākās apdzīvotās vietas krastos ir Liepori (Lietuvā) un Jaunsvirlauka (Latvijā). Lielākā pieteka < Melnupīte.

Svitene (Svitene), 52 km gara Lielupes pieteka ar 408 km² rajonu, sākas Lietuvas N 45 m vjl., pēc 18 km šķērso Latvijas robežu (35 m vjl.) un aiz Lielsvitenes uzņem 1. lielāko pieteku — Virsīti. Aiz Jaunsvirlaukas tajā ietek Liepars. Svitenes lejgals bagātāks līkumiem nekā vidus- un augštece, bet gandrīz visā tās garumā šauru piekrastes joslu pavada lanku pļavas, ko pārplūdina pavasara ūdeņi. Svitenes apkārtne ir auglīgs mālains līdzenums ar turīgām lauku sētām; vienīgi ietekot Vecsvirlaukas pag., upes kreisajā krastā sāk parādīties meži, auglīgo mālu sāk nosegt smilts, un veidojas pārejas josla no 5. uz 1. reģ. No 5 pietekām lielākās — Virsīte un Liepars. (JR60)

76. km ietek < Sesava;  (lietuviešu: Šešėvė) ir 58 km gara Lielupes < kreisā pieteka Zemgales līdzenumā,

Jelgavas novadā Latvijā un Šauļu apriņķī Lietuvā. Sākas Lietuvā kā novadgrāvis ziemeļos no Bučūniem. No valsts robežas 39 km, rajona platība 264 km² (215), notece 0,08 km³. Upes gultne lielākajā daļā tecējuma, izņemot pašā lejtecē, regulēta; pieguļošās platības drenētas. Lielākās apdzīvotās vietas krastos ir Pakuļi, Mazlauki, Lielsesava (Latvijā), Kruki (Lietuvā). VĒRTUMS pie Saulīšiem Sesavas pilskalns.

Lielākās pietekas - >Plakšņu strauts; >Upele (19 km); <Rēda (25 km); <Skursteņu strauts (26 km); <Oglaine (26 km); Šeševele;

Sesava —53 km gara (Latvijā 40 km) Lielupes pieteka ar 230 km2 rajonu. Sākas Lietuvā, 10 km uz S no Latvijas robežas, 48 m vjl. un līdz Latvijas robežai ir jau noslīdējusi uz 39 m vjl. Ar vienmērīgu kritumu tā sasniedz Lielupi lejpus Tetelmindes. Gandrīz visā garumā tā tek pa auglīgo Zemgales līdzenumu un tikai lejgalā ap 8 km garumā pa mežiem un Lielupes piekrastes pļavām, kur līdzenuma auglīgo mālu sāk nosegt smilts. Gandrīz visā tecējumā Latvijā tās lēzeno līdz 200 m plato ieleju pavada sulīgās lanku pļavas, kas palos pārplūst. Seklie līči pieauguši ūdenszālēm, un sausākās vasarās tās augšgals un mazākās pietekas izsīkst un satrūkst gabalos. Sesava uzņem 6 pietekas, starp kurām lielākā Oglaine. Lejgalā mežos tā sadalās 2 zaros, kas īsi pirms ietekas atkal saplūst un 5,5 km augšpus Jelgavas tiltiem ietek Lielupē. (JR60)

> ietek Tetelis - bijis pagastu robeža;

Patreiz atšķirtā lapa ir kā PARAUGS,  kādas ziņas iespējams sasmelt par teju vai ikvienu Dzimtenes straumīti.

PAPILDINĀTS - 13.01.2022.

71. km, kreisā < pieteka VIRCAVA - Virčiuve (Lit), Zemgales līdzenumā, km D Jelgavai; tuvākā apdzīvotā vieta Vircava. Valsts robežu šķērso pie Elejas.

Vircava (lietuviešu: Virčiuvis) ir Lielupes kreisā pieteka Latvijā (Jelgavas pilsētā un Jelgavas novadā) un Lietuvā (Šauļu apriņķī). Sākas Lietuvā Pašvitines seņūnijā 

Lielākās apdzīvotās vietas krastos ir Kārniņi, Mežciems, Vircava, Lielvircava, Bērvircava (Latvijā), Mindaugi (Lietuvā). Upi šķērso autoceļi A8, P94, P103 (Latvijā) un 209 (Lietuvā).

Lielākās pietekas - <Ašvine; <Audruve52; <Audruves grāvis; <Eleja (32; visas kreisās).

Satekas rajona pietekas - (> labā krasta- < kreisā krasta) -

<Ašvine (<Kiriena), >Žvyne; <Audruve52 (<Daumantu gr.); <Eleja/Aleja32 (>Zaķu gr; <Mūrnieku grāvis; <Pūču str.);

Pēc bietēm liellaivas iet arī Lielupes pietekās. Garozā un Velna grāvī līdz pirmam (Alandera) tiltam, Iecavas lejas galā līdz Ķiķiem, Vircavā līdz Lediņiem un Svētē līdz lrbeniekiem (FrD32).

Devona laikmeta ieži atsegušies - Sviteņa upes krastos netālu augšpus Lielsvitenes muižas, Liepāra upes — Sviteņa pietekas krastos SW un NO no Lielsvitenes, apmēram W no Kaupēnu muižas — Bērsteles; tad Oglaines upes krastos pie Skursteņmuižas un beidzot Audruves upes krastos, 0 no Briežu muižas. /../ Vircavas upes krastos, starp Lielvircavas un Mācītāju muižu (uz S). /../

ELEJA 32 km, < kreisā Vircavas pieteka. Sākas Lietuvā meliorētos laukos, rajona platība 51,4 km², kritums 32 m, gada notece 0,007 km³. Pilnībā noregulēta.

Vircava — 58 km gara Lielupes pieteka ar 463 km² bas., sākas Lietuvā, Mūsas gala morēnu vaļņa N pakājē, 49 m vjl. un sasniedz Latviju pret Elejas pag. E ar 35 m vjl. Vircava ir auglīgā Zemgales līdzenuma upe un tek Elejas, Lielvircavas un Vircavas pag. Tikai dažus km pirms ietekas tā ieplūst mežu joslā, kas ielenc Jelgavu no S, un pie tās robežām ietek Lielupē, attīstījusi 49 m absolūto kritumu. Upes ieleja samērā sekla un labāk izveidota vienīgi vidus posmā. Atsevišķiem gabaliem to pavada šaura piekrastes pļavu josla, aiz kuras sākas auglīgie tīrumi. Upes gaita lēna, sevišķi vasarās, un gultne pieaugusi ūdenszālēm. Lejgalā darbojās vairāki ķieģeļu cepļi. Lielākās pietekas — Audruve un Eleja. (JR60)

70. km < Platone, izteka ir Šimkunu ciema apkaimē DRietumos no Jonišķiem, Lietuvā. Tek no Jonišķu līdzenuma uz Zemgales līdzenumu Viduslatvijas zemienē; pa Latvijas un Lietuvas teritoriju, (lietuviešu: Platonis; Latvijā šķērso Vilces, Lielplatones un Platones pagastus un Jelgavas pilsētu.

 LABOTS - 24.03.2022.

Ilgis 64 km (Lietuvoje 26 km), baseino plotas 490 km² (Lietuvoje 260 km²). Upes sākumu veido novadgrāvji Linkuvas galamorēnas Z nogāzē 12 km no Jonišķiem. Gultne 2-3 metri dziļā ielejā; pali ir strauji, bet mazūdenī gandrīz izsīkst; ierīkotas 6 ūdenskrātuves (4 Lietuvā), kultūraugu laistīšanai (A.Zīverts95). Augšdaļa līdz <Vešetinis ietekai kritums virs 2 m/km, LV daļā kritums samazinās līdz 0,5 m/km. Satekas rajona ZR pusi robežo osu valnis - Ruļļu kalni. Vaga aukštupyje ir vidurupyje reguliuota, žemupyje natūrali. Regulēšana sākusies no Jelgavas 1959, turpinoties 1964, 1973.g. Valsts nozīmes ūdensnoteka divos posmos 12 + 14 km. Bija parezēta "pārtīrīšana" 2018.g. (par miljonu), nu 2022. atkal izprojektēts (kā ziņo TV Videsfakti) ar vāju pamatojumu. Ekoloģiskā kvalitāte LT slikta, ļoti slikta LV visā garumā.

67 km, 444 km², sākas Lietuvā ap Jonišķiem kādas gala morēnas loka Z pusē, iekšpusē. Līdzīgi citām postglaciālām upēm tek pa mālaino līdzenumu (virs jaunākiem nogulumiem). Latviju sasniedz Vilces pagastā, gandrīz pilnībā lauku klajumā, vasarā zaudē ūdeni iztvaikojot, aizaug meldriem un apstājas tecēt. Ieleja šaura, jauna, dibenā ar šauru pļavu (lanku) strēmeli, krastos raženām druvām. Dzirnavas pie Lielplatones. Kritums no iztekas (78,9) līdz Sidabrei 38,8 km 59,5 m; bet līdz Lielupei 28,2 km 19,2m. Tuvojoties grīvai apvidus auglība samazinās dēļ smilšu sanesumiem, krastos biežāk meži (LKV1938). 

Lielākās pietekas - >Sidrabe49; >Lielplatones gr; <Vešetina; <Režu strauts 23;
Uz upes Latvijā ir Platones ūdenskrātuve un Staņuvēnu dīķis.

VĒRTUMI - dižpriedes, dižegles, <Blankenfeldes muiža, aleja; Lielplatones parks,  dižozoli; <Zīlēnu osis, Eliasu mūzejmāja;

Vaineiķu ( Vaineikiai) ciemā pa labi aiz autobusu pieturas ir valsts nozīmes dabas piemineklis — Pumpainais ozols. Tā to varētu saukt latviski, lietuvieši to dēvē par gumbuotasis ažuolas. Lietuviešiem arī ērtāk liekas mērīt dižkoka diametru (1,9 m), nevis... (S.Rusmanis, 2006).

Sidrabe (lietuviešu: Sidabra) ir Platones labā pieteka Zemgales līdzenumā, Jelgavas novadā Latvijā un Šauļu apriņķī Lietuvā. Sākas ziemeļos no Rudišķiem Lietuvā. Upes gultne augštecē un vidustecē regulēta, lejtece Latvijas teritorijā (izņemot pirmos 1,4 km) dabīga. Ietek Platonē Lielplatones ciema centrā. Lielākās pietekas ir Vilķauše (labā) un Kuisupe (kreisā; abas Lietuvā). Upi šķērso autoceļi E77 (Lietuvā) un P103 (Latvijā), kā arī Jelgavas—Šauļu dzelzceļš. Lielākās apdzīvotās vietas krastos ir Linkaiči, Kalnele, Jonišķi Lietuvā, un Lielplatone Latvijā. Sidrabes upes krastos 13. gadsimta beigās atradusies Sidrabenes pilsēta ar pilskalnu.

Platone — 67 km gara Lielupes pieteka ar 444 km² bas. Sākas Lietuvā, Mūsas gala morēnu vaļņa N pusē, 79 m vjl. un ietek Lielupē pie Jelgavas, izveidojot 78,7 m kopējo kritumu (1,17 m/km). Visā garumā tā tek pa auglīgu mālainu līdzenumu seklā ielejā, kam tikai aiz Lielplatones stāvāki (līdz 8 m) krasti. Neraugoties uz lēno gaitu, pie Lielplatones tās uzstādinātie ūdeņi grieza dzirnavas. 24 km no iztekas Platone sasniedz Latviju un ietek te, lanku pļavu joslas pavadīta, kas sākas jau ap 10 km no robežas un ar nelieliem pārtraukumiem pavada to līdz ietekai. Platone uzņem 8 pietekas, starp kurām lielākā Sidrabe (Sudrabene). (JR60)

Literatūra: S.Rusmanis, Zeme starp Tērveti un Rundāli, 2006

dzelzceļa tilts; 68. km Jelgavas tilts;

Driksa jeb Driksna ir Lielupes atteka Jelgavas pilsētas teritorijā starp Pilssalu un kreiso krastu.

Svēti ar Driksu savienoja  4 verstis garais Hercoga (Jēkaba) kanāls, pa kuru 1665.gadā sākas pilsētas apgāde ar dzeramo ūdeni. 1931.g. lerīkots bolverķis Driksas upē. ledzīti 129 pāļi — 2 m un 86 pāļi 1,5 m dziļumā mālainā gruntē. Nolīdzināta zeme.

Vecāko zināmo Jelgavas plānu 1652. g. izgatavojis mērnieks T. Krauss. Plānā pilsētas austrumu pusē (tagad, dzelzceļa stacijas vietā) iezīmētas vējdzirnavas, bet dienvidos no Jelgavas pils, pie strauta vai grāvja, kas savieno Driksu ar Lielupi, zīmēta kāda ēka, kas varētu būt ūdensdzirnavas. 206 Kurzemes hercogs Jēkabs Jelgavā ierīko ūdensvadu, kas pēc K. Metiga ziņām vēlāk darbinājis divas dzirnavas. 207 Rechenbergs-Lintens apraksta Jelgavā tirgus laukumā koka pāļu ietvertu dīķi, kam cauri tek t.s. Jēkaba kanāls, kas darbina pilsētas ūdensdzirnavas.208 (AT85).

64. km ietek > IECAVA155 (>Misa); >Mellupīte; >Dimantu grāvis /Klostera grāvis; <Melnais līcis;

59. km ietek < SVĒTE123 (<Melnupe14 //Jaunupe - BĒRZE); >Nāburdzīte; <Ruduls; >Dzeltuve /Klīves kanāls; >Cērsna; >Kalnciema kanāls;

45. km <Vecbērze (<Pienava; <VecSlampe); lejtecē izbūvēts Vecbērzes polderis. Kalnciema sēklis, >Pīļu sala;

Pienava (arī Pienavīte) ir 28 km gara Vecbērzes poldera apvadkanāla < kreisā pieteka Austrumkurzemes augstienes Spārnenes viļņotā līdzenuma nolaidā pret Tīreļu līdzenumu, Dobeles, Tukuma un Jelgavas novados. Izteka - uz ziemeļaustrumiem no Aizstrautniekiem. Iesākumā tek ziemeļu-ziemeļaustrumu virzienā, metot loku ap Pienavas ciemu, pagriežas uz dienvidaustrumiem, bet lejtecē pagriežas austrumu-ziemeļaustrumu virzienā. Ietek Vecbērzes poldera apvadkanālā pie Eniņiem. Daudzkārtīgi regulēta sākot no 20.gs. pirmās puses. Upi divreiz šķērso valsts autoceļš A9 (Rīga (Skulte)—Liepāja), bet vēlāk autoceļi P102 (Dobele—Jaunbērze) un P98 (Jelgava (Tušķi)—Tukums). Pienavas krastā atrodas Pēteri. Netālu no Pienavas upes atrodas Lustes pils. Dažās kartēs Bērzes bijusī lejtece jeb Vecbērze nosaukta par Pienavu. Poldera apvadkanāls nav (!) Vecbērze. Lielākās pietekas - Lēpju strauts, Sellīte.

<Kauguru kanāls (<Slampe (<Skudrupīte); >Džūkste (<Lestene)); <Pārupju grāvis; <Ziemeļu grāvis; ?//KaugurīteX;

Kauguru kanāls 1933. gadā izrakts kanāls, lai novadītu Džūkstes un Slampes upes uz Lielupi, tādējādi novēršot pārpurvošanos. Izveidojas, satekot Džūkstei no >labās puses un Slampei no <kreisās. Tek austrumu virzienā. Ietek Vecbērzes poldera apvadkanālā netālu no tā ieteces Lielupē. Lielākā pieteka - Kauguru strauts. Kanālu šķērso valsts autoceļš A9 (Rīga (Skulte)—Liepāja), tās krastos atrodas Kaļķis. Nosaukumam vajadzētu liecināt par Kaugurīti - bijušo mazupīti. 

Džūkste bija Slampes < kreisā pieteka, tagad 23,5 km gara Kauguru kanāla > labā satekupe Tukuma novadā. Izteka — Bezdibeņa purvs uz ziemeļiem no Spirgus. Augštece kanalizēta 10 km dienvidu virzienā, pie Džūkstes ciema krasi pagriežoties uz austrumiem-ziemeļaustrumiem. Satekot ar Slampi, izveido Kauguru kanālu. Upi šķērso valsts autoceļi V1453 (Praviņas—Džūkste) un P98 (Jelgava (Tušķi)—Tukums), tās krastos atrodas Spirgus, Džūkste, Lancenieki. Lielākās pietekas — Bulduru strauts, Kazuļu strauts, Klabju strauts, Kundziņu strauts un Lestenes upe.? Otrs Kundziņstrauts jauc prātu..., varētu ieviesties Kundziņu grāvis?!

Kazuļu strauts (arī Grauzdes strauts) ir 7,0 km gara Džūkstes > labā pieteka Tukuma un Dobeles novados. Ietek Džūkstē pie  Lanceniekiem. Upi šķērso valsts autoceļš P98 (Jelgava (Tušķi)—Tukums), tās krastos atrodas Grauzde un Lancenieki. Lielākā pieteka — Zirņu strauts.

Klabju strauts ir 4,3 km gara Džūkstes < kreisā pieteka Tukuma novadā. Ietek Džūkstē pirms Tukums II—Jelgavas dzelceļa līnijas. nešķērso valsts autoceļi, tā krastos neatrodas lielas apdzīvotās vietas.

Kundziņu strauts ir 3 km gara Džūkstes > labā pieteka Tukuma novadā. Ietek Džūkstē pie Džūkstes ciema. Upi šķērso valsts autoceļi V1450 (Lancenieki–Džūkste–Lestene) un V1452 (Džūkste–Irlava–Jaunsāti), tās krastos atrodas Džūkste.

Lestenes upe (Lestenes ciema centrā) 11 km gara Džūkstes > labā pieteka Tukuma novadā. Iztek no Džūksteņa purva; ietek augšpus Džūkstes ciema. Upi šķērso valsts autoceļi V1450 (Lancenieki–Džūkste–Lestene) un V1452 (Džūkste–Irlava–Jaunsāti), tās krastos atrodas Lestene un Mariņmuiža. Nosaukums varētu būt bijis Līču upe ar pieteku Zūtaru strauts (1888).

Slampe ir 18 km gara Kauguru kanāla < kreisā satekupe Tukuma novadā. Izteka — uz ziemeļiem no Spirgus. Satekot ar Džūksti, izveido Kauguru kanālu. Lielākās pietekas - Likaušķu strauts, Skudrupīte. Upi šķērso valsts autoceļi V1453 (Praviņas–Džūkste) un P98 (Jelgava (Tušķi)–Tukums), tās krastos atrodas Slampe. 2005. gadā LIFE projekta "Mitrāju aizsardzība Ķemeru nacionālajā parkā" (2002–2006) ietvaros agrāk iztaisnotā upes lejteces posmā Ķemeru nacionālā parka teritorijā tika atjaunoti dabiskie gultnes līkumi. Tā rezultātā, 1,9 km taisna grāvja vietā ir četri ar pusi kilometri jauku cilpu. Zirgiem prieks!

Likaušķu strauts (arī Likaušu strauts) ir 8,5 km gara Slampes pieteka Tukuma novadā. Izteka - uz ziemeļrietumiem no Vīkseles. Ietek Slampē augšpus Skudrupītes ietekas. Upi šķērso valsts autoceļš V1446 (Tukums–Milzkalne–Smārde–Slampe), tās krastos nav lielu apdzīvoto vietu.

Skudrupīte ir 12 km gara Slampes < kreisā pieteka Tukuma novadā. Izteka - uz ziemeļiem no Slampes. Ietek Slampē netālu no tās ietekas Kauguru kanālā. Upi šķērso valsts autoceļš V1446 (Tukums–Milzkalne–Smārde–Slampe), tās krastos neatrodas lielas apdzīvotās vietas. Ķemeru nacionālā parka projektā 2018.g pabeigta lejteces posma gultnes līkumu atjaunošana Melnragu rīklē.

Džūkste ar < Slampi kanalizētas jau 1890.g. Pieņemts kā  LDFonda atjaunošanas plāns.

42. km Kalnciema tilts, kur (100 m lejpusē) 1859.g. vasaras ceļojuma laikā Lielo upi škērso Krišjānis Barons no Tērbatas nākdams. Tolaik tā ir Kalnciema muižas teritorija, par kuru ģeogrāfijas aprakstā students uzraksts - "...audzē kāpostus". Sākas Ķemeru Nacionālā parka teritorija; līdz ar svaigāko reformu - Mārupes novads...

33. km > atteka Gāte uz Babīti; Jāņa sēklis, >Jāņa rags - pārejas vieta agrajos viduslaikos; <Jāņupīte, nosaukums atliekai no Lielā purva notekas;

<Braņķuciems, Alberts Kronnenbergs (1887-1958) - "Pieci kaķi" (YouTube 5,41 minūte); Līkumciema tilts;

28. km ietek <Vec- SLOCENE 13; pati Slocene atrodas atsevišķā lapā, lūdzu!
Vecslocene - vēl Kurzemes hercogistes laikā tā bija kuģojama upe un tika izmantota kā ūdens satiksmes ceļš. Dažādās vietās un laikos pie tās ir bijušas dzirnavas, cepļi. Poļu-zviedru kara laikā zviedru karaspēks pie upes 1605.-1608. gadā uzcēla skansti (wiki). Jau 1932.g. var rakstīt ka "ar kanāliem saraustīta gabalos, no Slokas ezera tek uz otru pusi." Ar Dūnieri savienojuma vairs nav nekad, nekāda...

Pa šo lejasgalu un pieteku Vēršupīti pirmie viesi pēc veselības, laiviņās nokļuva Ķemeru avotos (). Caur Ķemeru kūrmājas parku tekošais apmēram 12 km garumā, sākās pie Smārdes Ķemeru mājām, tagad to galu sauc par ...

Diemžēl Vec-Slocene redzams jūtās pagalam slikti - Bigauņciemā to piegāna atkritumiem, tikām paši nespēj atgaiņāties no odiem (2019.g.). Turpretīm ietekot Lielupē kā Slokas ezera noteka, rādās gluži dzīvelīga. Varētu domāt, ka neatkarīgi no izskata jeb ainavas, veselīgumu varētu piešķirt daudzviet izplūstoši sērūdeņi - bedrēs, grāvjos, upju un ezeru gultnē.

Šai vietā par „Sloceni“ sauc upi, kura iztek no Slokas ezera, šķērso dzelzceļa līniju un šoseju un ietek Lielupē augšpus Slokas pilsētas. Hidrometriskais pos-tenis atrodas pie šosejas tilta. Šī noteka atūdeņo plašu apvidu, galvenā ūdeņu uzņēmēja ir Vēršupīte, kura tek caur Ķemeru centru, bet iesākas Tukuma augstienes purvainās pļavās, uz vakariem no Smārdes kroga. Te upīti sauc par „Ķemeru upīti“.

ATTĒLS no 1799. Broces "Monumente...". Babītis kreisā malā, Lielupe tek kā bultiņa rāda. Spuņņupes izcelsme sākusies ar govju izmītām taciņām pa kurām reizēm tecēja ūdens. Tad izraka grāvi no ezera līdz kādam zaram, un pāris gados savienojums gatavs! Palīdzēja pali. Kopš jaunākiem laikiem aizbērts.

>Mežzara sala, <Mazā Zirgu sala; Pleču sala; <Jūras zars + >Meža zars; Salas muižas atvars; >Spuņņupe; >Baņķa grāvis;

10. km > Varkaļu kanāls no Babīša - >Neriņa kanāls18 (>Beberbeķu strauts); <Dzilnupe [<Dzirnavkalniņš, piemineklis strēlniekiem]; >Miglupīte; ?Skujupīte; >LiekneX; 

Neriņa - 19,04/18,07-1958 (>Beberbeķu strauts; <Dzilnupe; >Miglupīte; ?Skujupīte); {Bebru upīte};

06. km dzelzceļa tilts; 02. km >Baltā kāpa; 

01. km < Jaunāupe/ Buļupe, > Buldurupe; 18. gadsimtā izveidojoties jaunajai ietekai tās abās pusēs palika Buļļuciemi. Un jaunajai attekai palika vēsturiskais nosaukums Bolder-Aa - Buldurupe, mūsdienīgi izsakot. Kas arī visas, bezpersoniskā vārdā `lielupe` pārsauktās, Polderas jeb Bulderas vietā.

Ja tomēr meklētais ūdens neatradās - RAKSTI, - un pēc dienas vajadzīgais būs klāt!

SĀKUMS / SARUNAS /  ZIŅU PŪRS / KARTE / VIDRŪPE /LASĪTAVA / SAZIŅA / UZ AUGŠU

Arī Lielupi bija paredzēts vispusīgi saimnieciski iegrožot jau 20.g.s. pirmajā pusē - "labajos Latvijas laikos". Par to vēlāk emigrācijā atceras -

 Žurnāls Tehnikas Apskats 1964. oktobris, Lielupes ūdensceļš un tā izbūves vēsture.

Upes uzlabošanā līdz 1940.g. bija paspēts padziļināt Jelgavas gabalu līdz 3,5 m, plānots vēl mazliet. Turpinājās zemes smelšana līdz 2 m dziļumam Grāvendāles gabalā. Tur gan bija jābūvē slūžas, un lai tiktu ar kuģīšiem līdz Bauskai, projektēja slūžas līdz 5 m augstas, nu tad jau arī hesiņu pie Mežotnes! Tā neko, šķiet mežonīgi... Visam sākums nevainīga vēlme izaudzētās cukurbietes novest pārstrādei.

 Lielupes ūdenssaimniecības kompleksās izbūves projekts - sastādīts 1961.g. lai novērstu upes lejteces krastu izskalošanu. Tas paredzēja daļu ūdeņu novadīt caur Babītes ezeru, un polderu izbūvi. Tajā ietverot 42 km aizsargdambju. Regulēs arī visas lielākas pietekas Jelgavas rajonā. Garozes polderis (6170 ha) pabeigts 1963.g., Vecbērzes polderis (8900 ha) izbūvēts 1966.g.

Shema no būvinženiera K.Ieleja raksta -

Literatūra: Jelgava aicina! : vadonis tūristiem pa Zemgales mētropoli : ar tūristu maršrūtiem uz Tērveti, Mežotni, Rundāli, Bausku, Tukumu, Dobeli un Ložmetēju kalnu / sast. Kārlis L. Vanags, Alberts Kleinhofs, [Rīga] : Iekšlietu ministrijas tūrisma birojs, 1936;

Zeme starp Rundāli un Tērveti / Sigurds Rusmanis, [Rīga] : Jumava, 2006;

KARTES - Izdevniecība "Jāņa Sēta" Bauskas rajona, Jelgavas novada, karte mērogā 1 : 100 000 (KM centimetrā).

Satekupes - Mēmele un Mūsa

Mēmele, Lietuvas teritorijā saukta Nemunēle (lietuviešu: Nemunėlis), ir upe Lietuvā un Latvijā. Tās garums ir 191 km (Latvijā 40 km), kritums 97 m (0,5 m/km). Sākas Lietuvā pie Rokišķiem, lejastecē tā 76 km tek pa Latvijas — Lietuvas robežu. Bauskā lejpus Bauskas pilskalna satekot ar Mūsu, veido Lielupi (labā krasta satekupe).

Pietekas - Apašča (Lietuvā), Vīžona (Lietuvā), Dienvidsuseja (114 km; pietekas - Zalvīte (36 km), Radžupe (21 km), Arālīte (21 km); Viesīte (59 km), Neretiņa (25 km), Rīkonu strauts (18 km), Žūru strauts (9 km), Saules strauts (7 km)

M ū s a, pietekas - Vilkvedis (LT), Voverkis (LT), Kulpė (LT), Kruoja (LT), Daugyvenė (LT), Mažupė (LT), Lėvuo (LT), Pyvesa (LT), Viekšmuo (LT), Tatula (LT), Ceraukste (LV), <Žūku strauts7,4 (>Kamardes gr. 5,7); >Ārces strauts; >Stabulite5,3; <Ružu str.5,3;

LIELUPES sateces rajona pietekas pievienošanās secībā bez IECAVAS un SVĒTES /Bērzes pietekām -

<Kaucis13; >Zizma15 (>Sidrabe7; <Malva5,8); <Īslīce70 /Yslykis (<Maučuve22 (<Upelis; >Drykis);<Bērstele53; (>Kerkšnis; >Piktakmenis); <Plānīte35 /Plone (<Eglupis; <Marginis; <Murdzenis); <Mazplānīte; <Svirkale28; <Melnupīte16; <Dzirnupīte10; >Padegu strauts); >Grēka grāvis; >Garoze25 (>Renģelis9 (>Mizupīte7); <Mazais Ragvēzis; >Sidrabenīte (>Avotu grāvis); >Dziļstrauts; >Zaķstrauts; >Sodzeris; >Velna gr.); <Svitenis /Švitynis80 (<Juodupis; <Raistas \robeža\; >Virsīte /Viršytis40 (>Kapupė); >Kapupe17; <Liepars43 (<Melnupīte //Jodupe); >Lindraku grāvis3,8); <Sesava58 /Šešėvė (>Šeševėlė (<Šaltupis); <Jušķēnu grāvis; >Upele19 (>Žībārtu grāvis8,2); <Oglaine26 (>Jodupe (<Žubu gr.) >Dzirnavu gr.); <Skursteņu strauts26 (<Pičūnu gr.); >Plakšņu strauts; <Rēda25; >Tigalu strauts); <Vircava69 (<Kiriena; <Ašvinė; >Žvynė; <Audruve52 (<Purvė; <Daumantu gr.); <Eleja /Aleja32 (>Zaķu gr.; <Pūču str.; <Mūrnieku grāvis); <Platone /Platonis69 (<Kukūlynas; >Dirnēnka; <Vešētinis; <Saulītes grāvis9; >Raudziņu grāvis8; >Sidrabe49 (>Vilķauše; <Kuišupe); >Lielplatones grāvis12; <Režu strauts23,2 (<Zemdegu strauts)); >Tetele; <Driksa (Jēkaba kanālsX); >IECAVA155; >Mellupīte; >Dimantu grāvis /Klostera grāvis; <SVĒTE123; >Nāburdzīte; <Rūdulis; >Dzeltuve /Klīves kanāls (>Torņa gr.; >Lomes grāvis (<Brasla gr.); >Zirgu strauts); >Cērsna /Dišupe (<Skolasceļa grāvis (>Sarkanais gr.); >Cīruļupīte); >Klaušupīte?; >Kalnciema`poldera kanāls (>Puišstrauts /Skangaļu gr.; >Rīta ganību gr.; >Grabas gr.); <Vecbērze (>Vecpienava (>Vecgaurata1,54); <Vecslampe /Mežinieku upīte (>Apšupes grāvis (<Čabu gr.)); <Pliķu gr.); <Kauguru kanāls11 (<Slampe (<Līkaušķu str.; <Skudrupīte); >Džūkste30 (<Bulduru strauts; >Kazuļu strauts; >Klabju`strauts; <Kundziņu strauts; <Lestene (<Bražu grāvis; <Cīruļu grāvis; <Lieljāņu grāvis; <Šautrupe; >Vadžu strauts))); <KaugurīteX; <Kauguru strauts (<Vilku strauts); <Vecbērzes poldera kanāls /Līduma gr. (<Gaurata; <Pienava28 (>Sellīte5; >Lēpju strauts6); >Garais dambis; >Zaļais grāvis; >Mellais`grāvis)); >Vanzārīte; <Pārupju grāvis (<Lāču gr.; Mārta; <Ziemeļu grāvis); >Klīvju atteka; >Gāte (>Sarkanais gr.); <Jāņupīte; <Vecslocene -{Dūnieris - Siliņupīte}; >Vēršupīte12 (?Skudrupīte; >"Ķirzaciņa"; >Lūžņu grāvis; >BertumsX; >Sēravots) -Slokas ezers-); <Jūras zars + >Mežzars2,47; >Spuņņupe; >Varkaļu kanāls -Babītis (<Miglupīte; >Dzilnupe; >Neriņa (>Bebru strauts)); >Baņķa grāvis; >LiekneX; /Jaunupe;

tajā skaitā ATTEKAS ->//Buldurupe /Buļļupe (<Ziemeļupe //Mēmupe); <Driksa6; >Ramiņu atteka; >Klīvju atteka; >Bumburatteka; <Melnais līcis; >Gāte (>Vidus Gāte; <Lielā Gāte; <Kaķene); <Jūras zars; >Meža zars2,47; <Valtera atteka; <Piziķu atteka; >Kīšu atteka; <Kabakas attekas; <Bulduru atteka; <Buļļu atteka; Kuksārs;

Atgādinājums, ka autortiesību likuma izpratnē autortiesību subjekts ir kā saturs un noformējums, tā arī sakārtojums! ©

pamatnosaukums	garums	sinonīmi	kritums	vidējais	sākotne	izteka	stāvoklis	baseins	notece	īpašais
	km		metri	m/km		mvjl.		km²	km³

attēls/ 2.pielikums Ministru kabineta 2010.gada 30.marta noteikumiem Nr.318. 

PIELIKUMI -

1951.10.01 Zvaigzne, Ģeoloģe E. KĪNE - Pastāvot normālam ūdenslīmenim, ezera dziļums reti kur pārsniedz 1 līdz 1,5 m. Zvejnieki gan stāsta par kādu 3,5 m dziļu vietu ezerā. Interesants ir Babītes ezera rietumu gals. Te Gātupe, kas ieplūst ezerā no Lielupes, dalās tīk?os kanaļos. Pēc vietējo iedzīvotāju nostāstiem, kanālus savā laikā rakuši apkārtējo māju saimnieki, kas līdz ar to ieguvuši zvejas tiesības tajos. Parasti kanaļi arī saucas savu bijušo saimnieku vai to māju vārdos. Taču te ir arī citi nosaukumi, piemēram, Tēva gāte, Zirgu gāte, Kaķene, Peļu ceļš utt.

1959.06.21 padomju jaunatne, K. Vētra - Ezera rietumu galā no Lielupes ieplūst ap 5 m dziļā Gātupe, kas sadalās ap 30 sīkos kanālos. Tos agrāk rakuši apkārtējo sētu zemnieki, ar to iegūdami zvejas tiesības. Kanāliem ir īpatnēji nosaukumi: Peļu ceļš. Tēva gāte, Desmitkapiķu ceļš, Putrene u. c. Ezera austrumu galā ietek Nēriņa jeb Bebrupīte (KĻŪDA?) un Dzilnupīte. Šo upīšu krastos atrodas seni māju puduri: Vikuļciems, Skārdu ciems u.c.

SĀKUMS / SARUNAS /  ZIŅU PŪRS / KARTE / VIDRŪPE /LASĪTAVA / SAZIŅA / UZ AUGŠU

Še redzamā lapa ir mans melnraksts par tēmu "dzimtās zemes upes". Ja gaidītu skaistu pabeigtu, nesagaidītu. Ai. Liepiņš