Lielupes lielbaseins ~

                                                                                              apakšbaseini -M ū s a Mēmele Susēja Iecava Svēte/Bērze

sīktēls ar saiti uz Balticmaps-LIELUPE /satekupes - Mūsa + Mēmele 

Lielupe ir lielākā Zemgales upe, caurteces ziņā otra lielākā Latvijas upe, grīvā Jaunāupe; Sākas Bauskas pilsētā satekot Mūsai un Mēmelei, caurtek Jelgavu, gar Jūrmalu sasniedz Rīgas līci. Kuģojama 90 km garumā. Vēsturiskais nosaukums "Kurlandische Aha"                                                          PAPILDINĀTS 13.06.2017.

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.

km² 
km³

 LIELUPE119  11 0,09 Bauskā ~11 piesārņots17 6003,5dziļākā Latvijā

Upes dziļums augštecē ir apmēram 1 m, lejpus Jelgavas — 8—12 m, lejtecē — 15—20 m. Lielupe ir tikai 119 km gara, toties tai esot 250 pieteku (?!). Krasti gandrīz visur aizauguši. Lielupei ir ļoti mazs kritums — 10,8 m (0,1 m/km), it sevišķi lejtecē, kur tā kļūst daudz platāka un dziļāka. Vidējais caurplūdums grīvā ir 106 m³/s (maksimālais 1380 m³/s, minimālais 10,6 m³/s). 

Lielupes sateces baseina shēma

Pētīšanai spiest uz attēla.

Lielākās > labā krasta pietekas - ( A - Z ) (Wiki), 

>Cēsna; ?>Cīruļupīte; >Garoze25; >IECAVA155; >Klostera grāvis; >Klīves kanāls; >Mellupīte; >Nāburdzīte; >Spuņņupe (agrāk savienoja ar Babītes ezeru); >Varkaļu kanāls (>Neriņa18; (>Beberbeķu strauts; <Dzilnupe; >Miglupīte; ?Skujupīte); >Zizma15; 

Kreisā < krasta pietekas - ( A - Z ) (Wiki), 

<Īslīce70; <Jāņupīte; <Kaucis13; <KaugurīteX; <Kauguru kanāls; <Pārupju grāvis;  <Platone69; (>Sidrabe49; <Rēda25; <Skursteņu strauts26; <Oglaine26; <Sesava58; <SVĒTE123; <Svitene80; <Vecbērze; <SLOCENE; <Vircava69; <Ziemeļu grāvis; 

Attekas - ( A - Z ), >Buļļupe //Buldurupe /Ziemeļupe; <Driksa; >Vanzārīte; >Gāte; >Klīvju  >Mežzars; >Bumburatteka; <Rūdulis


Shēma no grāmatas A. Priedītis, Ar makšķeri Latvijas...upēs, 1960.g.

Lielupe pavasara plūdos, A.Pastors, DVK 1986. fragments

/../Lielupi var sadalīt 6 posmos, kur ledus sastrēgumi veidojas diezgan regulāri. Pirmais rajons ir lejpus Bauskas. Viens no rajoniem, kur Latvijā pavasarī visagrāk sāk iet ledus, ir Mūsa pie Bauskas. Parasti šis ledus sastrēdz Mūsas un Mēmeles satekā pie Ķirbaka salas u. c. salām. Otrais rajons ir Mežotne. /../                                                                                       Pilns raksts /vidrūpe/problems/plūdi/ 

 Dabas parks Bauska;
dabas liegums -

Lielupes palieņu pļavas -
Lielupes grīvas pļavas -
DA pārvaldes vietnē;

Lielisks laivojuma apraksts no
Mārtiņa Heimrāta un laikraksta Latvietis.

DIVDESMI PIECI METRI zem Jūŗas LĪMEŅA... VĒRTUMI KRASTOS -
>Jumpravmuižas parks;
< Mežotnes pilskalns, Vīnakalns;
> Auči, prezidenta Čakstes muzejs; 
<Bāžciema vējdzirnavu mūris;  
>Baltā kāpa un < Raga kāpa;


(Attālumi līdz grīvai pēc I.Luksa mērījumiem kilometra topokartē - "Ar laivu Latvijas ūdeņos" 1991).

118. KM  satekot Mūsai un Mēmelei pie Ķirbaksalas sākas Lielupe. 

Lielupes < kreisā  pirmā pieteka Kaucis, Kaucīte, ietek 1,3 km lejpus Mūsas  un Mēmeles satekas vietas. Upe tek gar Saulaines un Īslīces  ciemiem. Upes izteka atrodas 13 km attālumā no tās ietekas vietas Lielupē. Iespējams, ka Saulaines (kura agrāk bija pazīstama kā Kaucminde) muižas nosaukums cēlies no Kaucītes upes ietekas izrunas vācu valodā (Kautz + münde). Kaucim nav citu, vārdā nosauktu pieteku. 28,6 km².


Tālākās pietekas pievienošanās secībā - 

>Zizma15; (>Sidrabe7; <Malva5,8); <Īslīce70; (<Bērstele53 (Kerkšne; Piktakmene);  <Maučuve22;<Plānīte35; <Svirkale28; <Melnupīte16; <Dzirnupīte10); >Grēka grāvis; >Garoze25; <Svitene80; (>Virsīte40); <Sesava58; <Vircava69 (<Eleja32); <Platone69 (>Sidrabe49); <Driksa;


Jumpravmuižā reti tekošs ūdenskritums, foto: Gatis - wondermondo.com.

113. km > Jumpravmuižas atsegumi; 108. km < Mežotnes senču pilskalns;

95. km < pieteka Īslīce, sākas Lietuvā; Īslīcis (lietuviešu: Yslykis); Upe izteka ir Lietuvā uz ziemeļiem no Grūžiem pie Mūsas gala moreņas loka. 70 (49) km 48 m 623 (210) km[] 0,088 km. kopā ar pietekām veido īpatnējās vēdekļveidīgās upju sistēmas A daļu. Augšadaļa vairākkārt regulēta, lejasdaļā līkumo pa 4-6 m dziļu ieleju, gultnes kritums pieaug. kopš 1021.g. pie Tiltsargiem hidroloģiskais postenis. Raksturīgas krasas caurplūduma svārstības - sasusās vasarās gandrīz izsīkst, palos 100 m/s. . Latvijā tā plūst pa Gailīšu, Īslīces, Rundāles un Viesturu pagastiem, garām Rundāles pilij. Upes ieteka Lielupē atrodas Viesturu pagastā netālu no viensētas "Īslīces". Lielākās pietekas >??; <Maučuve22; <Plānīte35; <Bērstele53; <Svirkale28; <Melnupīte16; <Dzirnupīte10; (A.Zīverts95)

Bērstele (lietuviešu: Beržtalis) ir Īslīces kreisā krasta pieteka Latvijā (Rundāles novadā) un Lietuvā (Šauļu apriņķī). 53 km 40m 169 (16,0) 0,03km  Upe sākas no meliorēta purva Lietuvā, rietumos no Linkuvas. Tek ziemeļu virzienā pa Zemgales līdzenumu, baseins šaurs un izstiepts. Lielākā daļa upes gultnes, izņemot ~3 km lejtecē, regulēta, iztaisnota un padziļināta. Ietek Īslīcē (hes ūdenskrātuvē) pie Pilsrundāles. Lielākās pietekas ir Kerkšne un Piktakmene (abas labā krasta pietekas, abas Lietuvā). Lejpus Žeimeles izbūvēta Baltausu ūdenskrātuve. Lielākās apdzīvotās vietas krastos ir Pilsrundāle un Žeimele.

Svirkale (lietuviešu: Svirkalnis) ir Īslīces kreisā krasta pieteka Latvijā (Bauskas un Rundāles novados) un Lietuvā (Šauļu apriņķī). 20 (15)km 11m, 24 (20), 0,003 km. Upe sākas kā meža grāvis austrumos no Žeimeles Lietuvā. Plūst ziemeļu virzienā pa Zemgales līdzenumu. Upes gultne lielākajā daļā tecējuma regulēta, baseinā drenētas lauksaimniecības zemes. Sausās vasarās un aukstās ziemās upes tecējums izsīkst.[1] Ietek Īslīcē lejpus Švirkales Rundāles pagastā. Lielākās apdzīvotās vietas krastos ir Ādžūni un Švirkale.

89. km Staļģenes tilts; 

83. km >Garoze (> Velna grāvis); regulēta ūdenstece Bauskas un Jelgavas rajonos; 

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.
kanālskm² 
km³

 GAROZE 25 Grieze* 14   27,78 km  115 0,02 bijusi bifurkācija

Sākas Bauskas raj. 5 km ZR no Codes 17 mvjl. Līdz augšteces ievadīšanai Īkstrumā, tās izteka bija vēl apmēram 8 km tālāk austrumos. Kanāla izveidošana ~1930.g. iesāka Garozas-Iecavas poldera izveidošanu. Upei ieleja (3-5 m dziļa) ir tikai augšteces 6 kilometros. Palu laikā noslēdzot poldera slūžas straume apstājas. (LD95, A.Zīverts). Jau 1892.g. (97?) izraka Velna grāvi ievadot Iecavu Garozes lejtecē. Laikā līdz nākamajai regulēšanai bija izveidojusies daļas ūdens pārtece uz Iecavu - bifurkācija (LKV). Upe dažādos laikos regulēta visā garumā, beidzamo reizi 1983.g. Lejtecē, palu laikā ceļoties, Garoze pārtecēja uz Iecavu radot plašus applūdumus. To iesāka novērst uzdambējot ceļu. 

Visass pietekas - >Renģelis9 (>Mizupīte7); <M.Ragvēzis; >Sidrabenīte (>Avotu grāvis); >Dziļstrauts; >Zaķstrauts; >Sodzeris; >Velna gr.); 

*Atskaņu chronika vēsta kā upes krastos (Griezes) 13.gs. notika nozīmīgā  Garozes kauja, Zemgaļu uzvara pār ordeni. 

dzejolis - Vitauts Ļūdēns, + s

80. km Svitene (lietuviešuŠvitinys) ir Lielupes < kreisā krasta pieteka Rundāles un Jelgavas novados, un Lietuvā (Šauļu apriņķī). 

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.
kanālskm² 
km³

 SVITENIS 80 (46)  47     419 (169) 0,062 

Upe sākas kā novadgrāvis rietumos no Triškoņiem Linkuvas seņūnijā. Tek ziemeļu virzienā pa Zemgales līdzenumu. Upes gultne augštecē līdz Svitenes  ciemam un lejtece no autoceļa P49 regulēta, iztaisnota. Vidustecē upe līkumo pa vāji izteiktu ieleju. 1 km garā posmā Svitene ir Latvijas un Lietuvas robežupe. Upi šķērso autoceļi P94P103 (Latvijā), 152 un 209 (Lietuvā). Lielākās apdzīvotās vietas krastos ir PašvitineBlauzdžūni (Lietuvā), SviteneBērsteleVairogiJaunsvirlaukaVecsvirlauka (Latvijā). Lielākās pietekas ir < Liepars< Jodupe, > Virsīte > Kapupe

< Svitenis// Svitene (<Juodupis; <Raistas \robeža\; >Virsīte /Viršytis40 (>Kapupė); >Kapupe17; <Liepars43 (<Melnupīte //Jodupe); >Lindraku grāvis3,8) 

Liepars (arī LiepārelietuviešuLieporas) ir Svitenes < kreisā krasta pieteka Rundāles un Jelgavas novados, un Lietuvā (Šauļu apriņķī). 

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.

km² 
km³

 LIEPARS 43 (25)  39   KANĀLS  63 (31) 0,01 

Sākas kā novadgrāvis 3 km uz ziemeļaustrumiem no Bučūniem Lietuvā. Tek ziemeļu virzienā pa Zemgales līdzenumu. Upes gultne visā garumā regulēta. Ietek Svitenē lejpus Jaunsvirlaukas. Upi šķērso autoceļi P103 (Latvijā) un 209 (Lietuvā). Lielākās apdzīvotās vietas krastos ir Liepori (Lietuvā) un Jaunsvirlauka (Latvijā). Lielākā pieteka < Melnupīte

76. km < Sesava; >Tetele?; 

Patreiz atšķirtā lapa ir kā PARAUGS,  kādas ziņas iespējams sasmelt par teju vai ikvienu Dzimtenes straumīti.

71. km, kreisā < pieteka VIRCAVA - Virčiuve (Lit), km D Jelgavai; tuvākā apdzīvotā vieta Vircava. Valsts robežu šķērso pie Elejas. 

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.

km² 
km³

VIRCAVA69 (45)  460,7     466 (153)0,068 
 

Vircava (lietuviešuVirčiuvis) ir Lielupes kreisā krasta pieteka Latvijā (Jelgavas pilsētā un Jelgavas novadā) un Lietuvā (Šauļu apriņķī). 
Sākas Lietuvā Pašvitines seņūnijā Linkuvas galamorēnas vaļņa ziemeļu nogāzē. Tek ziemeļu virzienā pa Zemgales līdzenumu. Baseins garš un šaurs, upes gultne lielākajā daļā tecējuma regulēta, iztaisnota. Tecēšanas virziens raksturīgs Lielupes vidusdaļas pietekām. Latvijā ietek starp Bērcvircavas Dūjām un Robežniekiem. Baseins lauksaimnieciski apgūts, pietece regulēta, gultne iztaisnota lejpus Vircavai līdz ietekai. Ietek Lielupē Jelgavas pilsētas dienvidaustrumos (pie Sieramuižas). Lietuvā uz upes izbūvēta Drasutaiču ūdenskrātuve. 

Lielākās apdzīvotās vietas krastos ir Kārniņi, MežciemsVircava, Lielvircava, Bērvircava (Latvijā), Mindaugi (Lietuvā). Upi šķērso autoceļi A8P94, P103 (Latvijā) un 209 (Lietuvā).

Lielākās pietekas  - <Ašvine; <Audruve52; <Audruves grāvis, <Eleja (32; visas kreisās).

Satekas baseina pietekas - (> labā krasta- < kreisā krasta) -

<Ašvine (<Kiriena), >Žvyne; <Audruve52 (<Daumantu gr.); <Eleja/Aleja32 (>Zaķu gr; <Mūrnieku grāvis; <Pūču str.);

ELEJA 32 km, < kreisā Vircavas pieteka. Sākas Lietuvā meliorētos laukos, baseina platība 51,4 km², kritums 32 m, gada notece 0,007 km³. Pilnībā noregulēta. 

70. km < Platone, Izteka ir Bilžu ciema apkaimē apmēram 11 km uz rietumiem no Jonišķiem. Tek pa Latvijas un Lietuvas (lietuviešu: Platonis; teritoriju Zemgales līdzenumā. Latvijas teritorijā šķērso Vilces, Lielplatones un Platones pagastus un Jelgavas pilsētu. 

pamatnosaukumsgarumssinonīmikritumsvidējaissākotneiztekastāvoklisbaseinsnoteceīpašais


km
mkm
mvjl



PLATONE
69 (42)Platonis78



445 (191)0,07var`izžūt
67 km, 444km, sākas Lietuvā ap Jonišķiem kādas gala morēnas loka Z pusē, iekšpusē. Līdzīgi citām postglaciālām upēm tek pa mālaino 

līdzenumu (virs jaunākiem nogulumiem). Latviju sasniedz Vilces pagastā, gandrīz pilnībā lauku klajumā, vasarā zaudē ūdeni iztvaikojot aizaug meldriem un apstājas tecēt. Ieleja šaura, jauna, dibenā ar šauru pļavu (lanku) strēmeli, krastos raženām druvām. Dzirnavas pie Lielplatones. Kritums no iztekas (78,9) līdz Sidabrei 38,8 km 59,5 m; bet līdz Lielupei 28,2 km 19,2m. Tuvojoties grīvai apvidus auglība samazinās dēl smilšu sanesumiem, krastos biežāk meži (LKV1938). 

Upes sākumu veido novadgrāvji Linkuvas galamorēnas Z nogāzē 10 km no Jonišķiem. Gultne 2-3 metri dziļā ielejā, ierīkotas 6 ūdenskrātuves (3 Lietuvā), Platones kultūraugu laistīšanai (A.Zīverts95).

 >Sidrabe49; >Lielplatones gr; <Vešetina;
Uz upes Latvijā ir Platones ūdenskrātuve un Staņuvēnu dīķis. Kreisā pieteka Režu strauts.

foto: pie Melderciema bijušajām dzirnavām un Staļģenes ceļa 1,5 km pirms grīvas; Raimonds Krukovskis


Sidrabe (lietuviešu: Sidabra) ir Platones labā krasta pieteka Jelgavas novadā Latvijā un Šauļu apriņķī Lietuvā. Sākas ziemeļos no Rudišķiem Lietuvā. Tek ziemeļu virzienā pa Zemgales līdzenumu. Upes gultne augštecē un vidustecē regulēta, lejtece Latvijas teritorijā (izņemot pirmos 1,4 km) dabīga. Ietek Platonē Lielplatones ciema centrā. Lielākās pietekas ir Vilķauše (labā) un Kuisupe (kreisā; abas Lietuvā). Upi šķērso autoceļi E77 (Lietuvā) un P103 (Latvijā), kā arī Jelgavas—Šauļu dzelzceļš. Lielākās apdzīvotās vietas krastos ir Linkaiči, Kalnele, Jonišķi Lietuvā, un Lielplatone Latvijā. Sidrabes upes krastos 13. gadsimta beigās atradusies Sidrabenes pilsēta ar pilskalnu.

dzelzceļa tilts; 68. km Jelgavas tilts; 

Driksa jeb Driksna ir Lielupes atteka Jelgavas pilsētas teritorijā starp Pilssalu un kreiso krastu. 

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.

km² 
km³

 Driksa5,2
 Driksna0
0
?
?
 ?
?
 atteka
Upes platums ir 150- 500 m. Driksa ir savienota ar Lielupi 4 vietās - augštecē, lejtecē, kā arī augšpus autoceļa tilta un lejpus Jelgavas pilsētas. Attekas izvaidošanās saistīta ar ledus sastrēgumiem Lielupē. 

Svēti ar Driksu savienoja  4 verstis garais Hercoga (Jēkaba) kanāls, pa kuru 1665.gadā sākas pilsētas apgāde ar dzeramo ūdeni. 1931.g. lerīkots bolverķis Driksas upē. ledzīti 129 pāļi — 2 m un 86 pāļi 1,5 m dziļumā mālainā gruntē. Nolīdzināta zeme. 

Vecāko zināmo Jelgavas plānu 1652. g. izgatavojis mērnieks T. Krauss. Plānā pilsētas austrumu pusē (tagad, dzelzceļa stacijas vietā) iezīmētas vējdzirnavas, bet dienvidos no Jelgavas pils, pie strauta vai grāvja, kas savieno Driksu ar Lielupi, zīmēta kāda ēka, kas varētu būt ūdensdzirnavas. 206 Kurzemes hercogs Jēkabs Jelgavā ierīko ūdensvadu, kas pēc K. Metiga ziņām vēlāk darbinājis divas dzirnavas. 207 Rechenbergs-Lintens apraksta Jelgavā tirgus laukumā koka pāļu ietvertu dīķi, kam cauri tek t.s. Jēkaba kanāls, kas darbina pilsētas ūdensdzirnavas.208 (AT85). 

64. km ietek IECAVA155 (>Misa); >Mellupīte; >Dimantu grāvis /Klostera grāvis; <Melnais līcis; 

59. km ietek SVĒTE123 (<Melnupe14 //Jaunupe - BĒRZE); >Nāburdzīte; <Ruduls; >Dzeltuve /Klīves kanāls; >Cērsna; >Kalnciema kanāls; <Vecbērze (<Pienava; <VecSlampe); Kalnciema sēklis, >Pīļu sala; <Kauguru kanāls (<Slampe (<Skudrupīte; >Džūkste (<Lestene)); <Pārupju`grāvis; <Ziemeļu grāvis; Džūkste ar < Slampi kanalizētas jau 1890.g. LDFonda atjaunošanas plāns

45. km < Vec-Bērze; 42. km Kalnciema tilts; 

33. km > atteka Gāte uz Babīti;  Jāna sēklis, <Jāņupīte; >Jāņa rags; <Braņķuciems, Alberts Kronnenbergs (1887-1958) - "Pieci kaķi"; Līkumciema tilts; 

28. km ietek < SLOCENE 44; >Mežzara sala, <Mazā Zirgu sala; Pleču sala; <Jūras zars + >Meža zars; Salas muižas atvars; >Spuņņupe; >Baņķa grāvis; 

ATTĒLS no 1799. Broces "Monumente...". Babītis pa < kreisi , Lielupe tek kā bultiņa rāda. Spuņņupes izcelsme sākusies ar govju izmītām taciņām pa kurām reizēm tecēja ūdens. Tad izraka grāvi no ezera līdz kādam zaram, un pāris gados savienojums gatavs! Palīdzēja pali. Kopš jaunākiem laikiem aizbērts. 

10. km > Varkaļu kanāls no Babīša - >Neriņa18 (>Beberbeķu strauts); <Dzilnupe [<Dzirnavkalniņš, piemineklis strēlniekiem]; >Miglupīte; ?Skujupīte; >LiekneX; 

Neriņa - 19,04/18,07-1958 

06. km dzelzceļa tilts; 02. km >Baltā kāpa; 01. km > Buldurupe /Jaunāupe; 

Ja tomēr meklētais ūdens neatradās - RAKSTI, - un pēc dienas vajadzīgais būs klāt!


Arī Lielupi bija paredzēts vispusīgi saimnieciski iegrožot jau 20.g.s. pirmajā pusē - "labajos Latvijas laikos". Par to vēlāk emigrācijā atceras -

 Žurnāls Tehnikas Apskats 1964. oktobris, Lielupes ūdensceļš un tā izbūves vēsture. 

Shema no būvinženiera K.Ieleja raksta -


Lielupes ūdenssaimniecības kompleksās izbūves projekts - sastādīts 1961.g. lai novērstu upes lejteces krastu izskalošanu. Tas paredzēja daļu ūdeņu novadīt caur Babītes ezeru, un polderu izbūvi. Tajā ietverot 42 km aizsargdambju. Regulēs arī visas lielākas pietekas Jelgavas rajonā. Garozes polderis (6170 ha) pabeigts 1963.g., Vecbērzes polderis (8900 ha) izbūvēts 1966.g. 


JS logo ar saiti uz kartes produktu

KARTES - Izdevniecība "Jāņa Sēta" Bauskas rajona, Jelgavas novada, karte mērogā 1 : 100 000 (KM centimetrā).

Satekupes - Mēmele un Mūsa

Mēmele, Lietuvas teritorijā saukta Nemunēle (lietuviešu: Nemunėlis), ir upe Lietuvā un Latvijā. Tās garums ir 191 km (Latvijā 40 km), kritums 97 m (0,5 m/km). Sākas Lietuvā pie Rokišķiem, lejastecē tā 76 km tek pa Latvijas — Lietuvas robežu. Bauskā lejpus Bauskas pilskalna satekot ar Mūsu, veido Lielupi (labā krasta satekupe).

Pietekas - Apašča (Lietuvā), Vīžona (Lietuvā), Dienvidsuseja (114 km; pietekas - Zalvīte (36 km), Radžupe (21 km), Arālīte (21 km). Viesīte (59 km), Neretiņa (25 km), Rīkonu strauts (18 km), Žūru strauts (9 km), Saules strauts (7 km)

M ū s a, pietekas - Vilkvedis (LT), Voverkis (LT), Kulpė (LT), Kruoja (LT), Daugyvenė (LT), Mažupė (LT), Lėvuo (LT), Pyvesa (LT),  Viekšmuo (LT),  Tatula (LT), Ceraukste (LV), <Žūku strauts7,4 (>Kamardes gr. 5,7); >Ārces strauts; >Stabulite5,3; <Ružu str.5,3; 

LIELUPES sateces baseina pietekas pievienošanās secībā bez IECAVAS un SVĒTES /Bērzes pietekām- 

<Kaucis13; >Zizma15 (>Sidrabe7; <Malva5,8); <Īslīce70 /Yslykis (<Maučuve22 (<Upelis; >Drykis);<Bērstele53; (>Kerkšnis; >Piktakmenis); <Plānīte35 /Plone (<Eglupis; <Marginis; <Murdzenis); <Mazplānīte; <Svirkale28; <Melnupīte16, <Dzirnupīte10; >Padegu strauts); >Grēka grāvis; >Garoze25 (>Renģelis9 (>Mizupīte7); <M.Ragvēzis; >Sidrabenīte (>Avotu grāvis); >Dziļstrauts; >Zaķstrauts; >Sodzeris; >Velna gr.); <Svitenis /Švitynis80 (<Juodupis; <Raistas \robeža\; >Virsīte /Viršytis40 (>Kapupė); >Kapupe17; <Liepars43 (<Melnupīte //Jodupe); >Lindraku grāvis3,8); <Sesava58 /Šešėvė (>Šeševėlė (<Šaltupis); <Jušķēnu grāvis; >Upele19 (>Žībārtu grāvis8,2); <Oglaine26 (>Jodupe (<Žubu gr.) >Dzirnavu gr.); <Skursteņu strauts26 (<Pičūnu gr.); >Plakšņu strauts; <Rēda25; >Tigalu strauts); <Vircava69 (<Kiriena; <Ašvinė; >Žvynė; <Audruve52 (<Purvė; <Daumantu gr.); <Eleja /Aleja32 (>Zaķu gr.; <Pūču str. <Mūrnieku grāvis); <Platone /Platonis69 (<Kukūlynas; >Dirnēnka; <Vešētinis; <Saulītes grāvis9; >Raudziņu grāvis8; >Sidrabe49 (>Vilķauše; <Kuišupe); >Lielplatones grāvis12; <Režu strauts23,2 (<Zemdegu strauts)); >Tetele; <Driksa (Jēkaba kanālsX); >IECAVA155; >Mellupīte; >Dimantu grāvis /Klostera grāvis; <SVĒTE123; >Nāburdzīte; <Rūdulis; >Dzeltuve /Klīves kanāls (>Torņa gr.; >Lomes grāvis (<Brasla gr.); >Zirgu strauts); >Cērsna /Dišupe (<Skolasceļa grāvis (>Sarkanais gr.); >Cīruļupīte); >Klaušupīte?; >Kalnciema`poldera kanāls (>Puišstrauts /Skangaļu gr.; >Rīta ganību gr.; >Grabas gr.); <Vecbērze (>Vecpienava (>Vecgaurata1,54); <Vecslampe /Mežinieku upīte (>Apšupes grāvis (<Čabu gr.)); <Pliķu gr.); <Kauguru kanāls12 (<Slampe (<Līkaušķu str.; <Skudrupīte); >Džūkste30 (<Bulduru strauts; >Kazuļu strauts; >Klabju`strauts; <Kundziņu strauts; <Lestene (<Bražu grāvis; <Cīruļu grāvis; <Lieljāņu grāvis; <Šautrupe; >Vadžu strauts))); <KaugurīteX; <Kauguru strauts (<Vilku strauts); <Vecbērzes poldera kanāls /Līduma gr. (<Gaurata; <Pienava28 (>Sellīte5; >Lēpju strauts6); >Garais dambis; >Zaļais grāvis; >Mellais`grāvis)); >Vanzārīte; <Pārupju grāvis (<Lāču gr.; Mārta; <Ziemeļu grāvis); >Klīvju atteka; >Gāte (>Sarkanais gr.); <Jāņupīte; <Vecslocene -Duņieris; (<Siliņupīte; >Vēršupīte18 (>"Ķirzaciņa"; >Lūžņu grāvis; >BertumsX; >Sēravots) -Slokas ezers-); <Jūras zars + >Mežzars2,47; >Spuņņupe; >Varkaļu kanāls -Babītis (<Miglupīte; >Dzilnupe; >Neriņa (>Bebru strauts)); >Baņķa grāvis; >LiekneX; /Jaunupe; 

tajā skaitā ATTEKAS ->//Buldurupe /Buļļupe (<Ziemeļupe //Mēmupe); <Driksa6; >Ramiņu atteka; >Klīvju atteka; >Bumburatteka; <Melnais līcis; >Gāte (>Vidus Gāte; <Lielā Gāte; <Kaķene); <Jūras zars; >Meža zars2,47; <Valtera atteka; <Piziķu atteka; >Kīšu atteka; <Kabakas attekas; <Bulduru atteka; <Buļļu atteka; Kuksārs; 


Atgādinājums, ka autortiesību likuma izpratnē autortiesību subjekts ir kā saturs un noformējums, tā arī sakārtojums! ©

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.

km² 
km³

           


attēls/ 2.pielikums Ministru kabineta 2010.gada 30.marta noteikumiem Nr.318. 

PIELIKUMI -

1951.10.01 Zvaigzne, Ģeoloģe E. KĪNE - Pastāvot normālam ūdenslīmenim, ezera dziļums reti kur pārsniedz 1 līdz 1,5 m. Zvejnieki gan stāsta par kādu 3,5 m dziļu vietu ezerā. Interesants ir Babītes ezera rietumu gals. Te Gātupe, kas ieplūst ezerā no Lielupes, dalās tīkos kanaļos. Pēc vietējo iedzīvotāju nostāstiem, kanālus savā laikā rakuši apkārtējo māju saimnieki, kas līdz ar to ieguvuši zvejas tiesības tajos. Parasti kanaļi arī saucas savu bijušo saimnieku vai to māju vārdos. Taču te ir arī citi nosaukumi, piemēram, Tēva gāte. Zirgu gāte, Kaķene, Peļu ceļš utt. 

1959.06.21 padomju jaunatne, K. Vētra - Ezera rietumu galā no Lielupes ieplūst ap 5 m dziļā Gātupe, kas sa dalās ap 30 sīkos kanālos. Tos agrāk rakuši apkārtējo sētu zemnieki, ar to iegūdami zvejas tiesības. Kanāliem ir īpatnēji nosaukumi: Peļu ceļš. Tēva gāte, Desmitkapiķu ceļš, Putrene u. c. Ezera austrumu galā ie tek Nēriņa jeb Bebrupīte (KĻŪDA?) un Dzilnupīte. Šo upīšu krastos at rodas seni māju puduri: Vikuļ ciems, Skārdu ciems u.c. 

SĀKUMS / SARUNAS /  ZIŅU PŪRS / KARTE / VIDRŪPE /LASĪTAVA / SAZIŅA / UZ AUGŠU

Šeit es varu ievadīt gan tekstu, gan ievietot attēlus un tabulas, ja ir tāda nepieciešamība. Ai. Liepiņš 

Esi pirmais !

Pateicoties mozello.com attīstībai, tagad mēs varam kopīgi atrāk nodot savas zināšanas sabiedrībai.

Tavi papildinājumi Lielupei ~

Pamanīji neprecizitāti, vēlies papildināt ?! Būsim pateicīgi!


*

*

*
Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.

 .