kartes sīktēls ar saiti uz Balticmaps-Tirza ar pietekām~ GAUJAI garākā;       ŪDENS LĪMENIS

sateces avoti - Alkšņupīte, Kangarupīte, Kazu tērce, Sudaliņa, Caunupīte, Dadzulīte, Doņupīte, Džergzdaune; Alaune; Krijupe; Gosupe, Laskate, Tēcupīte, Tocupīte, Vaskupīte, 

Tirza ir Gaujas > labā pieteka Vidzemes augstienes ZA,  Vidzemes vidienē.                                    PAPILDINĀTS-18.08.2017.

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.

km² 
km³

 TIRZA85  157  2,0  240 736,1 0,18 iztekas augstums 

Tirza iztek dienvidos no Tirzniekiem Piebalgas pauguraines centrālajā daļā (Wiki). Reizēm par izteku uzskata Ezernieku ezeru kuram caurtek Tirzas < pieteka Vaskupīte. Tā vai šā, bet Tirzu dēvē par upi ar augstāko izteku (virs jūras līmeņa), un tas tā ir, starp vidēja garuma upēm. Garums 80 km, kritums 154 m, baseins 803 km. Vietām ļoti līkumaina. Baseinā pavisam 22 ezeri 5,4 km kopplatībā (A.Pastors70). Devona iežu atsegumi sastopami arī posmā no Tirzas līdz Galgauskai. Pie Galgauskas bijušas ūdensdzirnavas (Tirzas hes). Tirza ietek Gaujā pie Lejasciema 82,2 mvjl. Tirzai ir ļoti izteikti līkloči ar daudzām vecupēm (ļoti spilgti izteikti arī pie Lāčupītes ietekas. ) un vietumis ar nelielām saliņām. Tuvojoties Tirzas ciemam, kur upes krastos sastopami devona ieži, upes ieleja sašaurinās un līkumi kļūst slaidāki (wiki). 

Upi šķērso Ieriķu—Gulbenes dzelzceļa līnija, un autoceļi P27 (Smiltene—Gulbene) un P34 (Sinole—Alūksne). Lielākās apdzīvotās vietas krastos ir Tirza un Lejasciems.

Lielākās pietekas - labās >  - >Aiša; >Lāčupīte; >Sudaliņa8,4; >Vieta //Vijata18; >Virāne9; kreisās < - <Azanda19; <Gosupe; <Tēcupīte, <Vaskupīte; <Vilaune18; ?Dzesnupe10; 

Tirza ar skatu uz Druvienas Ķempiem, foto Juris Urtāns, 2008.g.

Šo dzirnavu romantiski jaukā apkārtne pee līču loču tekošās Tirzas upes ar otrā pusē tālu steepdamos Adleenas mežu ir savā ziņā kā paraugs ņemta Needras Līduma dūmos Strautmaļu fabrikas ceļamai veetai; bet no Līduma dūmu personām neveena nav kopēta pēc dzīves — tās visas mākslineeka fantāzijas produkti. /../ Bet ģeografiskā ziņā šeit domāta Strautmaļu  fabrikas veeta. Dzirnavas no Dauškaneem (Needras tēva mājam) tikai verstis trīs.

Jānis Missiņš, 1923.g.

Kas attiecas uz pērlenes atrodnēm, tad dažas no tām minētas J. Chr. Brotze's manuskriptā (Rīgas pilsētas bibliotēkā). „Cēsu apriņķis: Tirzas upe. Agrāk galvenā atrodne ļoti vērtīgām pērlēm. Tagad pērlene tur reta."; Valkas apriņķis: Tirzas upe. Pērļu krogs, tā saukts tāpēc, ka Hedenbergam tur bija uzturēšanās vieta." Herberts Eke, 1925.g.

Lejasciemā - CēsakaDzelzupīteIežupeIlgupīteIrbupīteKoruļupīteĶiurgaLāčupīteLinupīteMudažaNiedrupePilupe, SvārbeTirziņaSudaliņa, VidagaZellene;


Atceries - A.Austriņa Puiškans (Tauns/Ogre) brauc ciemā pie vectēva?! Par Skanuļu izcelšanos pierakstīts šāds nostāsts: "Skanuļu ciems bijis vēl pirms Ziemeļu kara, tuvāk pie Aišas, Egļupītes un Tirzas satekas. Karā pāri gājis krievu karaspēks un nodedzinājuši visas mājas. Cilvēki sabēguši mežā un tā izglābušies. Tikai vienai mātei palikusi maza meitiņa, kas sadegusi. No tā laika sieviete sajukusi - bēgusi no cilvēkiem, staigājusi pa nelaimes vietu un saukusi mirušo meitiņu: "Everde! Everde! No tā cēlies Everdes kalna nosaukums. Sieviete vēlāk atrasta mežā mirusi. Šajā vietā tad arī sākti būvēt tagadājie Skanuļi. Madonas muzeja raksti 2006.g.

Patreiz atšķirtā lapa ir kā PARAUGS, kādas ziņas iespējams sasmelt par teju vai ikvienu Dzimtenes straumīti.


Azanda ir Tirzas < kreisā pietekaVidzemes augstienes Augšgaujas pazeminājumā, Gulbenes novada rietumu daļā

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.
kanāls
km² 
km³

 AZANDA 19     8,58km
 69,8  

Azanda pusi tecējuma tek pa mežiem. Augštecē gandrīz līdz Druvienas - Rankas ceļam un lejtecē no Druvienas robežas upe ir pārrakta un iztaisnota. Baseina vienīgā lielākā apdzīvotā vieta ir Druviena; no upes labā krasta to šķir ~ 0,5 km plata kultivēto pļavu josla. (ELD R.Avotiņa,1994). Gultne regulēta 1961.g., un 1985.g. 

 

Lielākās pietekas
>Sace (11 km); >Saltupes grāvis (Soltupe); < Kubuļupīte; <Robežupīte?; <Krācīte;

 Kur tagad atrodas «Krāces», senāk bijis mežs un purvs, kam cauri tecējusi Krācītes upīte, kas minēta zviedru laika kadastros. Tā sākusies no Jauntirzas purviem un pie Dārtiņas pusmuižas ietecējusi Azandas upē. Tagad Krācītes vairs nav, purvi nosusināti, tikai kraujas vietām liecina, ka te kādreiz bijusi upītes gultne. Vēl manā bērnībā Krācīte palu laikā tā pārplūda, ka visas apkārtējās pļavas bija viens ūdens klajums. Atceros, kā mēs, puikas, lieldienās ar plostiņiem cēlām baznīcēnus pāri Krācītei. No šās upītes tad manas dzimtmājas arī dabūjušas savu nosaukumu. 

                                                                                                   J.Misiņš, Atmiņas 1923. 

Kubulupītes labajā krastā senlatviešu pilskalns, kuru apmeklējis, mērījis un aprakstījis Ernests Brastiņš. Tas nosaukts kā pilskalns pie Silaješkām, mūsdienu kartē tuvākā saimniecība ir Silenieki.

Vilaune ar pietekām no < krasta pievada Piebalgas pauguraines austrumu gala ūdeņus;

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.

km² 
km³

 VILAUNE 18  84     6I 0,018 

Sākas ūdenšķirtnē ar Gaujas > Virdi Jaunpiebalgā. Tecājums Augšgaujas pazeminājumā. Lejtecē ir Druvienas pagasta robeža, Pērļu ūdensdzirnavas. Lielākās pietekas > Labā Vilaune un >Tocupīte.

Vieta, (arī Vijata, augšgalā Kanava) > labā pieteka Tirzas lejtecē;

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.

km² 
km³

 VIETA 18 Vijata 46     55,4 0,013 

Ar pietekām sākas Gulbenes paugurvalnī, lejtece Trapenes līdzenumā. Apdzīvota vieta Veiši kur izveidots Centra dīķis. Upi šķērso ceļš Gulbene-Tirza un Gulbenes dzelzceļa līnija. Galgauskas pamatskolas izveidota mācību taka - saite 

Lielākās pietekas >Mālupe; >Džerzgaune; >Alaune; <Krijupīte; <Melnupīte;

Sudaliņš ir Tirzas > labā lejteces pieteka Lejasciemā.

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.

km² 
km³

 SUDALIŅŠ 9 Sudaļa 22     147 0,036 ..viņš...

Iztek no Sudalezera, kuram plaša, sazarota pietece Trapenes līdzenumā sākoties no Gulbenes paugurvaļņa. Lejtecē Lejasdzirnavu ezers. Lielākā pieteka Mudaža.

JS logo ar saiti uz kartes produktu


KARTE - Izdevniecība "Jāņa Sēta" Gulbenes novads, 2015; karte mērogā 1 : 75 000 (750 metri centimetrā); 


Pilns Tirzas baseins no iztekām - > labās, < kreisās pietekas;

<Vaskupīte; <Laskate (<Kaķupīte); >Kangarupīte; >Aiša13 (>Egļupe10 (<Kaķupīte)); <Tocupīte; <Vilaune18 (<Robežupe; >Labā Vilaune (>Kapeņu upīte); <Ezerupe); >Alkšņupīte10; >Kazu tērce; <Azanda19 (<Kubuļupīte; >Sace11; >Saltupes grāvis //Soltupe; <Robežupīte /Krācīte; <Vēršupīte); >Virāne9 -Mazais Virānes ez.-Lielais Virānes ezers  (>Ķīvene5; >Rāvupīte; >Adulīte (>Rāva)); <Pāļupīte; <Caunupīte (<Rakupīte);  Dadzulīte; >Alkšņupīte10 (<Čikstes str.); >Narātupīte; <Gosupe19 (>Kauļupīte; >Isliņa; <Vagulica?); >Vieta18 //Vijata (>Mālupe; >Džergzdaune; >Alaune; <Krijupīte; <Melnupīte); <Doņupīte -Pakurlītis - Užgenīca; >Lāčupīte12 (<Kamaldiņa; >Melderupīte); <Tēcupīte; >Sudaliņš9 -Sudalezers (>Ķiplokupīte (<Cirstupe -Sprīvuļu ez. (Letes upīte; Sprīvuļu upīte)) -Ķiploku ezers; <Olekšupīte (<Gribiņu gr.) -Pintelis (>Pinteļupe; <Jērupīte)); <Augulienas strauts -Augulienas ez. (<Dzēsupīte); <Mudaža); >Egļupe;

un ( A - Z ); > labās, < kreisās pietekas;

>TIRZA68 >Aiša13 (>Egļupe (<Kaķupīte)); >Alkšņupīte10 (<Čikstes str.); >Kangarupīte; >Kazu tērce; >Lāčupīte12 (Kamaldiņa; >Melderupīte); >Narātupīte; >Sudaliņš9 -Sudalezers (Ķiplokupīte (<Cirstupe) -Ķiploku`ezers; <Olekšupīte (<Gribiņu gr.) -Pintelis (>Pinteļupe; <Jērupīte); <Augulienas strauts -Augulienas ez. (<Dzēsupīte); <Mudaža); >Vieta //Vijata18 (>Mālupe; >Džergzdaune; >Alaune; <Krijupīe; <Melnupīte); >Virāne9 -Mazais Virānes ez.-Lielais Virānes ezers (>Ķīvene5; >Alsupīte; >Rāvupīte; >Adulīte (>Rāva)); <Azanda19 (<Kubuļupīte; >Sace11; >Saltupes grāvis //Soltupe; <Robežupīte /Krācīte; <Vēršupīte); <Caunupīte (<Rakupīte); <Dadzulīte; <Doņupīte; <Gosupe19 (>Kauļupīte; >Isliņa; <Vagulica?); <Laskate (<Kaķupīte); <Tēcupīte; ?<Tocupīte; <Vaskupīte; <Vilaune18 (<Robežupe; >Labā Vilaune (>Kapeņu upīte); <Ezerupe (<Otrā upīte; <Trešā upīte));


SĀKUMS / SARUNAS / KARTE / ZIŅU PŪRS / LASĪTAVA / VIDRŪPE / SAZIŅAI / UZ AUGŠU 

Atgādinājums, ka autortiesību likuma izpratnē autortiesību subjekts ir kā saturs un noformējums, tā arī sakārtojums! ©

Ja tomēr meklētais ūdens neatradās - RAKSTI, - un pēc dienas vajadzīgais būs klāt!


pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.

km² 
km³

         69,8  

Še redzamā lapa ir mans melnraksts par tēmu "dzimtās zemes upes". Ja gaidītu skaistu pabeigtu, nesagaidītu. Ai. Liepiņš 

Šeit es un Tu varam ievadīt gan tekstu, gan ievietot attēlus un tabulas, ja ir tāda nepieciešamība. A/L. 
Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.

 .