Amula ~ Imula ~                   ŪDENSLĪMENIS

Amula ir Abavas < kreisā krasta pieteka. Garums 55 km, baseina platība 193 k.                                       PAPILDINĀTS-23.12.2016.

Sākas Saldus paugurainē Austrumkurzemes augstienē netālu no Remtes ezera. 76 metrus lielais kritums sadalīts nevienmērīgi, no 0,5 m/km līdz 5-6 m/km. baseins 198,4 km² Visā garumā izteikta ieleja, augšdaļā palienes mitras. Krastus bagātīgi šķeļ dziļas gravas īpaši labajā pusē. Tajās uzstādināti dīķi. Lejteces kraujas līdz 25 metrus augstas ar devona atsegumiem (Amulas svīta), Cimermaņu kraujā arī Elejas svīta. Upe salīdzinoši plata, sekla, gultne pliens ar dolomīta atlūzām un laukakmeņiem. Abavas senielejas stūrī Kalnamuižas ūdensdzirnavas, aizsprosts. 

Amulai ir 21 pieteka 60 km kopgarumā (A.Pastors). Lielākās pietekas - < Liesupe, > Sudmalu strauts;

Imula ir Abavas < kreisā pieteka Brocenu un Kandavas  novados. 

Sākas purvainā apvidū ziemeļos Broceniem. Melnezerā 107,1.  Tek pa Saldus pauguraini samērā šaurā ielejā ar augstiem (20 m) krastiem. Augšējā posma vidējais kritums 1,6 m/km vidusdaļā samazinās līdz 0,6 m/km, lai lejtecē atkal pieaug līdz 2,5 m/km, Pirms ietekas pat 7 m/km. Uzpludinātais Satiķu dzirnavezers ievērojams ar skaisto apkārtni. No Gaiķiem līdz Variebai > labā senatteka 15 km garš atzarojums, kurā tek >Ķilpjupīte, veidojot līdz 1,5 km platu apdzīvotu salu. Lejpus Vānes ieleja sašaurinās. Gultne salīdzinoši šaura, dziļāka par Amulu.  Ietek Abavā 400 m lejpus Amulas ietekas. Vairāki dzirnavezeri. Lielākās apdzīvotās vietas krastos: Gaiķi, Satiķi, Vāne, Matkule. 

Lielākās pietekas - <Buļļupe (30 km), Dimžava (17 km), <Briežupīte (12 km). 

VĒRTUMI Amulas KRASTOS - 

Variebas zemesceļa mūra tilts pār Imulu 1896, raksturīgs akmens mūra tilts, ieteikts pieminekļa aizsardzībai (A. Biedriņš 2010); Aizupes (Āzupes) muiža; Vānes baznīca; >Pūces dzirnavas; 

Sīktēls ar saiti uz BalticmapsSPIEŽAM KARTE ~

 Kompleksais dabas liegums 1977.g. 

DA pārvaldes vietnē.

IMULAI ir bagātīgs 
mikrotoponīmu vākums -
foto dziedava.lv;dziedava.lv logo ar saiti uz foto



~~~~~~~~~~

poēzija ~

Abas Abavas pietekas vienmēr rakstos pieminētas kā māsiņas. Un ai, cik dažādas tās ir! Cik viena skopa tik otra devīga. Vislīdzīgākais ir sākuma kanāli un lejas gravas. Kopīgākais neatraujami Velna kampiens. Abu krasti bagāti avotiem, turklāt tādiem kuri "ražo" avotkaļķi. Vienas no Latvijā lielākajām atradnēm bijušas. 

Varēja tikt abas apvienotas ar dzelzceļa līniju uz Liepāju; stacijas būtu divas, katras vārdā sauktas. Vēstures robežlīnijas abām gluži atšķirīgas, jo 1945. gadā sarkanarmija stājās pie Amulas - bija pienācis 8. maijs. 

Kopā ar Abavas ieleju ceļotāju apjūsmotas, gan tikai līdz Buses pilskalnam, reti kad līdz Pūces dzirnavām. Toties pirmā Latvijā tūristu mītne ar slaveno viesu grāmatu Busenberga glabāta. Lai gan līdz pat augšgaliem ir ko staigāt un redzēt. 


Krišjānis Barons piemin arī abas upelles 1859.g. 

5) to jauku un prahwu 20 juhdzu gaŗŗu Abawas u. Ta isceļļahs pee Jaunpils purwaiņa widdu, uzņemm pee Irlawas Weesatas uppi, kas no Remtes ezera nahk, un dohdahs, leelu lihkumu apmezdama, gar Kandawu un Sabilli, kur ļohti jauki, gan plikki nu stahwi, gan beezi ar kohkeem apauguschi krasti, uzņemm wehl Uskuppi un Ahzuppi jeb Wilpeni un saweenojahs pehdigi pee Abawas muizchas ar Wentu. 


Ja Amula visu laiku ieņem stāvāku gravu, tad Imulai ir plašumi un sazarojumi. Arī pieteku raksturs no tā atšķirīgs. 


Imulas dolomītu klintis - atsegumi < kreisā krastā lejpus Pūcēm, iepretī Zīlēm. Aizsargājams ģeoloģisks piemineklis kopš 1957.g. Virs 2 m biezas Elejas svītas augšdaļas mālu, dolomītmerģeļu un smilšakmeņu slānkopas uzguļ ap 5 m bieza Jonišķu svītas raiba sastāva un krāsas dolomītu slāņkopa. Tajā daudz brahipodu kodolu un nospiedumu. 


Kā 60. gados Imulu taisnoja. 

Par kanalizāciju atceras Pēteris Skudra - Tur, baidoties no elektriskās strāvas spēriena, upes taisnotāji bija atstājuši metrus 20 garu posmu, kur kā senāk ūdenī zaļoja elodejas, un vēl kādas mazāk pazīstamas zālītes, bet krastos auga iepriekšējie kārklu un avenāju krūmeļi.



JS logo ar saiti uz kartes produktu KARTES -
Izdevniecība "Jāņa Sēta" Saldus un Tukuma novads, 2015; karte mērogā 1 : 75 000 (750 metri centimetrā);


~ proza

Mazo upīšu kopšanas pirmsākumi sakrita ar jaunu laivošanas ceļu meklējumiem. Viss jau tā kā būtu, tikai arī koku pietiek katrā līkumā. Pastraujas mazās, lai laistos pārdroši viļņos.

Amula pirmajos kilometros 1998.g. Sulenis 4. ,foto: Ceļaprieks 

Amulas atsegumi, Amulas svīta - stratigrafiska vienība augšdevona Frānas stāva nogulumu slāņkopas apzīmēšanai, nodalīta 1951.g. Slāņkopas nogulumi atrodas Kurzemes DR no 32 m vjl LĪDZ 189 m ZEM jūras līmeņa. Tās paraugs (stratotips) Amulas > labā krasta atsegums pirms Kalnamuižas dzirnavām. Atsegumi daudzu Kurzemes upju krastos.

Shēma no enciklopedijas Latvijas Daba 1995.g.

Buses pilskalna zīmējums no Ernesta Brastiņa 1922.g.

Pilskalna skats no Dienvidiem

Sateces baseins -

ABAVA - <AMULA66 (44) -Klagātu dīķis; >Laugaļu strauts; >Liesmu strauts- Lanceņu dīķis; <Ķīšu str.; <Mencu str.; >Novadu str.; >Veperstrauts //Dziļās gravas strauts; <Maitiķu avots;     >Sudmalu strauts (>Egīšu str.; <Strautnieku strauts; <Lagzdkalnu strauts (<Pagravu str.); >Robežnieku str. (>Cūku grāvis; <Brūveļu strauts); >Lemešstrauts; >Aukstupīte; <Liesupe; ?>Dziļā renne; >Kazu strauts; >Krāču strauts; >Dēliņstrauts2,6; >Punču strauts; <Birznieku strauts;


ABAVA - <IMULA52 (>Garozstrautiņš3,3; <Dzīvene6 //Gaiķu upe; >Garozstrauts;      >Ķilpjupīte (>Skroderupe); <Buļļupe30 (>Brancupīte); >Dimžava17; <Sārcene9 //Kulpju upe (<Skatrumstrauts; >Pormaļu gr.); <Briežupīte12 (<Pīslis); >Pūteļu str.0,3;<Kauķakalna strauts; <Krojstrauts3,9);


 foto - Kalnamuižas ūdensdzirnavu dambis Amulas lejā 


`*` - senču pilskalni


Atgādinājums, ka autortiesību Likuma izpratnē autortiesību subjekts ir kā saturs un noformējums, tā arī sakārtojums! ©

SĀKUMS / SARUNAS / KARTE / ZIŅU PŪRS / LASĪTAVA / VIDRŪPE / SAZIŅAI / UZ AUGŠU

Ja tomēr meklētais ūdens neatradās - RAKSTI, - un pēc dienas vajadzīgais būs klāt!


pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.

km² 
km³

          


Še redzamā lapa ir mans melnraksts par tēmu "dzimtās zemes upes". Ja gaidītu skaistu pabeigtu, nesagaidītu. Ai. Liepiņš 

Šeit Tu vari ievadīt gan tekstu, gan ievietot attēlus un tabulas, ja ir tāda nepieciešamība. A.L.

Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.

 .