Šķērvelis ar pietekām ~sīktēls ar saiti uz balticmap

Salīdzinot ar pārējām Ventas pietekām neliela, taču nozīmīgākā no kreisā krasta, ar sateces baseinu pilnībā Latvijas daļā. Sendienas populāra sava nosaukuma dēļ, arī krasti un apkārtne pievelkoši.

Šķērvelis, arī Nīkrāce vai Šķērdule, ir 15 km gara Ventas < kreisā krasta pieteka.                              PAPILDINĀTS-06.03.2017.

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.
  grāvis
km² 
km³

 ŠĶĒRVELIS 15 Nīkrāce 654,3  Briņķu ezers 96,13,02 km 104 0,029 

Iztek no Briņķu ezera Embūtes paugurainē. Augštece senielejā līdz Nīkrācei regulēta, vidustece un lejtece tek pa izteiktu ieleju, kas pēc Nīkrāces sasniedz  10 m, bet pie Dzeldas ietekas - 30 m dziļumu. Šajā posmā relatīvais kritums ir viens no lielākajiem Latvijā, kas atsevišķās vietās sasniedz 13 m/km. Lejtece Pieventas līdzenumā mežainā ielejā. Pirms sateces ar Ventu ģeoloģisks dabas liegums. Lielākā apdzīvotā vieta krastos ir Nīkrāce. Darbojas mazā elektrostacija.

Lielākas pietekas - < Dzelda (24 km)  >Krustkalnu upe2,07; (? < Krīžu valks);



 Pastāsts ar attēliem par Šķērveļa bridienu (krastings)
vietnē adventurrace.lv pirms vairāk gadiem;
~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~
Dabas liegums kopš 1977.g. - DA pārvaldes vietnē.

VĒRTUMI KRASTOS -

< Nīkrāces pilskalns; 

Vormsātes muižas komplekss; 

< Vormsātes pilskalns, satekā ar Dzeldu; 

Šķērveļa dižakmens;

< dolomītiežu atsegums *;

* Ģeoloģijā pieņemts par slāņa paraugu, Šķērveļa svīta.JS logo ar saiti uz kartes produktu


KARTES - Izdevniecība "Jāņa Sēta" Kuldīgas novads, 2015; karte mērogā 1 : 75 000 (750 metri centimetrā);


Nīkrāces (Upenieku) pilskalns Šķerveļa < kreisajā krastā 2 km pirms Nīkrāces tilta, virs Rukaišu hes uzpludinājuma.


Apvidus ģeoloģiski interesants ar brūnogles un īpaši tīras smilts atradnēm (1942). 

Kurzemes brūnās ogles, Ekonomists 1933, saite periodika.lv


Plāns no grāmatas Latvijas rietumu daļas jaunatklātie pilskalni, 

1999 Juris Urtāns, Jānis Asaris, fonds "Mantojums", 

zīmējums (pēc 1942.g. P.Stepiņa uzmērījuma) Anda Bērziņa 




Patreiz atšķirtā lapa ir kā PARAUGS, kādas ziņas iespējams sasmelt par teju vai ikvienu Dzimtenes straumīti.

Dzelda ir Šķerveļa lielākā, garākā pieteka, < kreisā sānupe, augšgala nosaukums Kazupe (varbūt...)

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.

km² 
km³

 DZELDA 24 Kazupe89  3,7 Embotes lejās  70,9  lejtecē kritums 12,5

Iztek no neliela ezeriņa paugrainē, līkumojot sasniedz augstienes nogāzi veidojot arvien dziļāku ieleju. Lielākā pieteka > Lanka10; bez tās vēl deviņas sīkākas pietekas ar lejtecēm dziļās gravās. Pastāv satekupju versija pēc kuras Dzelda sākas satekot Kazupei un Lankai. Kāds no augšgala strautiem sākas Krievaišu dīķī. Darbojas mazā elektrostacija. Šķērso ceļš Embote - Skrunda (P116). Un tradīcija bijusi tieši Lanku par izteku...

Pietekas - < Kazupe; >Lanka10 (Cepļupīte; Kuiļupe; Ošķe); >Pļavnieku valks //Strautiņvalks3,0; >Namdaru valks //Kvašu valks4,1; 

Nosaukums `Celde` minēts starp pirmajiem Kurzemes dalīšanas dokumentiem 1253.g. un 1338.g. 

Lietuviešu valodā ir vārds žlaugtas - viena no nozīmēm 'alus kubls' -un no šīs pašas saknes veidots upes nosaukums Žlaukta 6 . No tipoloģiskām paralēlēm var minēt Dzeldei (upe Kurzemē), ko salīdzina ar liet. gelda 'abra' 7 (Kurzemes upes nosaukuma pamatā acīmredzot bijis atbilstošais kuršu valodas /../ Bušs, Ojārs (2003). 

Lanka ir Dzeldas > labā pieteka Vaiņodes novadā. Dažkārt Dzeldu līdz Lankai uzskata par atsevišķu upi - Kazupi, tādā gadījumā Lanka uzskatāma par Dzeldas labo satekupi. Veidojas, satekot Kuiļupei un Ošķei pie Embūtes. Tek ziemeļu virzienā. Upi nešķērso valsts autoceļi, tās krastos atrodas Embūte (wiki). Cik muļķības saskaitāmas?! 

Jēkabs Delle, 1932.g. Sevišķi krāšņa Dzelda ar savām daudzajām pieteciņām augšgalā. Nelielie lauku ceļi, kas ved no mājas uz māju vai uz lielceļu, dažkārt tā iegrimuši starp divām nogāzēm, ka no pasaules vairs atlicis vienīgi koku zaļums un debesu zilums. Nav šaubu, ja Embūte atrastos mūsu valsts vidienā, būtu ātrāk un ērtāk sasniedzama, tā valdzinātu neskaitāmus dabas mīļotājus un tūristus. 

Ernests Brastiņš, Kurzemes pilskalni 1922.g. - Pilskalnu Vormsātes tuvumā paredzējis jau Bielensteins 1869. g., tuvāk tas noteikts v. Lovis „Burgenlexikonā M : „Zem Diž-Vormsātes Dzelzes jeb Dzeldes un Vormsātes dzirnupes saderā 3 /4 verstis no sudmalām un 2 verstis ziemeļos Diž vormsātes muižai". Šai vietā starp upju gravām palicis vairāk kā 20 metru augsts, šaurs zemesrags, kurš rietumu pusē pāriet laukos. Zemes raga mugura nav platāka par 10—15 metriem. 

Embūtes pilskalna pašā R pakājē tek Dzeldas upīte, kuras pilskalnam pretējā krastā uzbūvēts 70 m garš, 3 m augsts un pie pamatnes ap 15 m plats plānā nedaudz izliekts dambis, kurš tautā dēvēts par "Joda dambi". Šķiet, ka ar dambja palīdzību Dzeldas upītes tecējums pilskalna papildus nocietināšanai ir pievirzīts tuvāk pilskalnam. Zemajā upes līkumā otrpus dambim ir konstatēts apmetnes kultūrslānis. Embūtes pilskalnā arheoloģiskie pētījumi nav veikti; Embūtes pils minēta 13.gs. rakstītajos avotos. Par "Joda dambi" fiksētas vairākas teikas un tas literarizēts Raiņa traģēdijā "Indulis un Ārija". (pēc J.Urtāns, Senās hidrotehniskās būves pie Latvijas pilskalniem, 1997). 

zīmējums no E.Brastiņa 1922., pilskalns Dzeldas un Vormsātes dzirnupes satekā; 

SĀKUMS / SARUNAS / KARTE / ZIŅU PŪRS / LASĪTAVA / VIDRŪPE / SAZIŅAI / UZ AUGŠU

Atgādinājums, ka autortiesību likuma izpratnē autortiesību subjekts ir kā saturs un noformējums, tā arī sakārtojums! © 

Upes vīriešu dzimtē -

Nereti kā īpašs retums žurnālos, krustenēs aī tīmeklī, pasniedz faktu ka "retās upes nosaukms" sastopams vīriešu dzimtē.  Patiesībā to ir daudz. Cik ir daudz? ja no simta pāris, no tūkstoša ducis, tas varētu dēvēties daudz. Vairāk par Abulu, Rauni un Škerveli. Izvēlējos šo laukumu lai uzskaitītu, jo ir kas meklē. 

Par to kāpēc, ko saka valodnieki, būs kāds tekstiņš klubiņā tapinams. 

Abuls, Dedums, īkstrums, Ķikans, Liepars, Līkups; Murdzenis, Robalts, Losis, Nivaids, Spinis, Tartaks, Upsts,

sadalīšu pa baseiniem - 

Tautas teika ~

Tēvs stāstīja, ka senāk Briņķu ezers bijis ļoti, ļoti garš, stiepies kādus desmit kilometrus līdz pat Nīkrāces muižai, visa grava bijusi pilna. 

Senāk ezeri gājuši ar visām zivīm pa gaisu. Tā arī šis nolaidies, trīs dienas kaucis, krācis un viļņojies. Kādam vajadzēja uzminēt ezera vārdu, tad ezers būtu palicis. Minējuši, minējuši, bet nav izdevies. Ezers atkal pacēlies, lai ietu prom. Tad kāds vecis teica: "Skatāties, kur Nēdings iet!" Tad ezera viena aste nolijuši atpakaļ, bet pārējais jau bijis pacēlies un aizlidoja tālāk. Nezinu, kāpēc vārds Nēdings, bet sauc par Briņķu ezeru, jo atrodas Briņķu muižas daļā. 

Klausīties šo un citas teikas iespējams pasakas.net

Laivošanai ūdens tiek pieslēgts uz dažām stundām un tad arī ne katru gadu. Šķērvelī vērts mērkt laivas tikai no satekas ar Dzeldu. 

Šķērvelis pills sateces baseins -

VENTA - < Šķērvelis - >Krustkalnu upe2,07; <Dzelda24 /Kazupe (<?); (>Lanka10 (< Kuiļupe5,0; >Ošķe6,0; <Cepļupīte1,5)); >Pļavnieku`valks //Strautiņvalks3,0; >Namdaru valks //?Kvašu valks //?Krāsu valks4,1; 


SĀKUMS / SARUNAS / KARTE / ZIŅU PŪRS / LASĪTAVA / VIDRŪPE / SAZIŅAI / UZ AUGŠU

Ja tomēr meklētais ūdens neatradās - RAKSTI, - un pēc dienas vajadzīgais būs klāt!


pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.

km² 
km³

          

Atgādinājums, ka autortiesību likuma izpratnē autortiesību subjekts ir kā saturs un noformējums, tā arī sakārtojums! © 


Še redzamā lapa ir mans melnraksts par tēmu "dzimtās zemes upes". Ja gaidītu skaistu pabeigtu, nesagaidītu. Ai. Liepiņš 

Šeit Tu vari ievadīt gan tekstu, gan ievietot attēlus un tabulas, ja ir tāda nepieciešamība.A.L. 

Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.

 .