Svēte ~ ar pietekām                           LĪMENIS ŠODIEN

sateces avoti - Auce; Reņģe; Govainis; Krievaine; Rīgava; Svēpaine; Rutuize; Svētaine; Versme; Igate; Ķīve; Vilce; Trumpe; Jodupis; Kānupe; Abaviņa; Rūšu gr.; 

Lielupes < kreisā pieteka sākas aiz Linkuvas galēnmorēnas vaļna (Šauļu rajonā), tek Viduslietuvas zemienē un Zemgales līdzenumā. Svēte teka Latvijā un Lietuvā (lietuviešuŠvėtė), apmēram 2 km garumā Latvijas un Lietuvas robežupe,          PAPILDINĀTS-28.01.2018.

pamatnosaukums garumssinonīmikritumsvidējaissākotne iztekastāvoklis  baseinsnotece  īpašais

km
metrim/km 
mvjl.kanāls
km² km³
SVĒTE123 (75) 97    96 ? 2380 (1873) 0,4 

Pie Žagares 2 km garā posmā Svēte ir Latvijas un Lietuvas robežupe. Lielākā baseina daļa Latvijā atrodas Zemgales līdzenumā, kreisā krasta pieteku baseins - Austrumkursas augstienē. No Lietuvas robežas upe tek pa ~10 m dziļu ieleju, aiz Augstkalnes ieleja kļūst šaurāka un seklāka, tālāk uz leju līdz Lielupei gultne ir plata un sekla. Daudzi upes posmi drenēti, lejtecē palienes norobežotas ar dambjiem. Augšpus Jelgavas labajā krastā māla karjeri. Pēc-padomju LV birokrātiem Svēte skaitās kā "neregulēta"?! Svētes pagsta augstākā vieta Ruļļkalns gandrīz pilnībā norakts, tomēr no turienes notiek pilsētas ūdens apgāde. 1915.g kauju piemineklis. 

Lielākās pietekas >labā > krasta ( A - Z ) - >Buķišķe; >Galiņu grāvis; >Jodupe; >Katmilže; >Liekna; >Vilce; >Žurele; 

kreisā < krasta - <Auce; <Bērze; <Kaņņu strauts; <Smirda; <Šaķīna; <Tērvete68; <Vilpleķu strauts; <Žare; 


Dabas liegums - Svētes ieleja;
Vilces dabas parks -
D parks Svētes paliene - saite 
DA pārvaldes vietnē

 Vērtībām pārbagāts apraksts "Pa Svētes upi pret straumi" -
Sigurds Rusmanis, Zeme starp Rundāli un Tērveti, 2006. 

Vides sakopšanas paraugs - biedrība Svētes atpūta 
(vēl 2015.g. bija vērojama tīmeklī...?). 
 VĒRTUMI KRASTOS -
vairāki pilskalni Žagarē; 
>Mūrmuižas kaujas piemineklis;
< piemineklis zviedru karavīriem;
<Mazslapatu dižozols;

BĒRZE, saukta arī Bērzupe, ir Svētes < kreisā pieteka Dobeles un Jelgavas novadosIevadot ar kanālu Bērzes lielāko daļu Svētē, ir radusies Vec-Bērze, taču palikusi baseina piederība Lielupei.                                                     /vairāk atsevišķā upes.lv sadaļā/ 

pamatnosaukums garumssinonīmikritumsvidējaissākotne iztekastāvoklis  baseinsnotece  īpašais

km
metrim/km 
mvjl.kanāls km
km² km³
BĒRZE107 Bērzupe108    20,63 930,9 0,25 1. kanālis - 1800.g.

Sākas Lielauces paugurainē R no Lielauces ezera, Austrumkursas augstienes dienvidu daļā, ūdensšķirtnē ar Ventas >Vadakstes >Ezeri. Augštecē līkumo pa paugurainu apvidu, krasti stāvi, apauguši. Augšpus Bikstiem ietek Zušupīte, kas novada Zebrus ezera ūdeņus. Pie Anneniekiem bijušās hes ūdenskrātuve. Līdz 19. gadsimtam Bērze ietecēja tieši Lielupē pie Kalnciema (tagadējā Vecbērze). 19. gadsimta sākumā izraka kanālu - Melnupe //Jaunupe uz Svēti. Lejtecē izbūvēts Vecbērzes polderis. 

Lielākās pietekas >labā > krasta  - >Ālave; >Balžiņa; >Gardene; >Sesava; >Zušupīte; kreisā < krasta -  <Bikstupe; <Bitšķēpu strauts; <Blīdene; <Līčupe; <Smukupīte; <Snierājs; 

Vilce (lietuviski - Vilkija) ir Svētes > labā pieteka Viduslietuvas zemienē un Zemgales līdzenumā, Jelgavas novadā Latvijā

pamatnosaukums garumssinonīmikritumsvidējaissākotne iztekastāvoklis  baseinsnotece  īpašais

km
metrim/km 
mvjl.
km² km³
VILCE48 (17) 60  Lietuvā   318 (70) 0,046 

Sākas Šauļu apriņķī pie Jodeiķu ciema Linkuvas galēnmorēnu vaļņa ziemeļu malā. Tek gar Lietuvā upes gultne regulēta, Latvijā lielākoties dabīga. Vairākas ūdenskrātuves (lielākā - Ķemsu ūdenskrātuve pie Skaistģires). Upes lejtecē Vilces dabas parks. Ietek Svētē pie Mūrmuižas

Upes ielejā izveidoti ūdenskrātuvju kaskādi nopostīja 1983.g. pavasara lietus pali; pēc tam atjaunota tikai daļēji (A.Zīverts1998). 

Ap 31 km gara (Latvijā ap 15), izceļas Lietuvā 68 m vjl. Tekot uz ZA pa auglīgu līdzenumu pēc 15 km  sasniedz (42 m vjl) Augstkanes (Mežmuižas) pagastu kur pagriežas uz ZA. Tās uzstādinātie ūdeņi grieza dzirnavas. Lejgalā tei padziļa ieleja, lielākās pietekas Kīve un Rutuize (LKVXXII). 

Lielākās pietekas >labā, < krasta - Kānupe (12 km [regulēts - 2,85]), Ķīve (23 km [7,53]), Vilkīte I, Vilkīte II. 

Kreisā < krasta - Rukūze (25 km [10,96]), Igate (9 km [4,44-1963]), Vingre, Versme; 

Zirņu grāvis10,36 [7,45-1962], Puškinu grāvis5,8 [1,73-1963],

Ķīve (lietuviešuKivė) ir Vilces > labā pieteka. Sākas kā novadgrāvis Didmišķa (Didmiškis) mežā dienvidos no Skaistģires. Tek pa Zemgales līdzenumu ziemeļaustrumu virzienā. Upes gultne regulēta, pie pašās ietekas izbūvēta ūdenskrātuve (Upmaļu dīķis). Ietek Vilcē dienvidos no Vilces ciema. Lielākās pietekas ir Lanka   (labā), ŽirnupeTrumpe (kreisās; visas Lietuvā). Lielākās apdzīvotās vietas krastos ir Lankaiči (Lietuvā) un Kalnrozes (Latvijā), (wiki). 

Rutuize, Rukūze (Lietuvā Švētele) ir Vilce < kreisā pieteka cieši gar Žagares-Ruļļukalnu valni, augšgals Lietuvā. 

Sākas meža masīvā D no Žagares. Garums 25 km (Latvijā 11), kritums 60m (2,4 m/km), baseins 70 km² (15), gada notece 0,013 km³. Ietek Vilcē 1 km pirms tās ietekas Svētē (A.Zīverts1998). 

Sigurds Rusmanis, Zeme starp Rundāli un Tērveti, 2006. - Otrpus ceļam ir Mārtiņa Zīverta dzimtas mājas Vaitenēs, kur viņš dzīvojis līdz aizbraukšanai uz Zviedriju 1944. gadā. Kad viņa tēvs 1910. gadā pameta veikala būšanu, viņš no Mūrmuižas barona izrentēja šīs mājas, kas, dramaturģijas vecmeistara vārdiem sakot, "nebija ienesīga vieta" — pusi no platības aizņēma smiltāji, kurus nebija vērts pat apstrādāt. Pavisam ne, kā Zemgalē pierasts, — mālainas augsnes. Vēlāk mājas pārgāja viņa īpašumā. Toties apkārtnē bija daudz jaukuma: pļavu vidū upe Rutuizīte (īstenībā — Rukūze) ar dzelmēm un duburiņiem. No mājas aiz asfaltētā ceļa redzama priede, zem kuras viņš bieži sēdējis. 

Vārdam `rukuzis` ir sava noteikta nozīme, un tā ir zivju žāvēšanas būda jūrmalē. Kapēc tik tēlu leišmalē?! Man gribas domāt, ka atkal kāds pārgudrītis paņēmis tuvāko pazīstamāko vārdu ar skaidru nozīmi, un uzspiedis to kā pamatnosaukumu. pameklēsim, atradīsim. Pagaidām M. Zīverta teiktais man ir nozīmīgāks. 

Vilces un Rukūzes satekā pilskalns atzīts par pilnvērtīgu senču dzīvesvietu 1966.g. 

Plāns no grāmatas Latvijas rietumu daļas jaunatklātie pilskalni, 1999 Juris Urtāns, Jānis Asaris, fonds "Mantojums", zīmējums Anda Bērziņa


Tērvete ir Svētes < kreisā pieteka Viduslietuvas zemienē un Zemgales līdzenumā AucesTērvetes un Jelgavas novados.

pamatnosaukums garumssinonīmikritumsvidējaissākotne iztekastāvoklis  baseinsnotece  īpašais

km
metrim/km 
mvjl.kanāls
km² km³
TĒRVETE68Sode
74   Patērvete77
40,94 km 440 0,08 Kalnmuižas parks 1957.g.

Sākas Lietuvas pierobežā, ūdenšķirtnē ar Ventas >Dabikinė, kā grāvis Patērvetē Ukru pagastā. Visā garumā regulēti posmi mijas ar dabiskākiem, tāpat lauksaimnieciskas platības ar mežiem, <Stērķu mežs un >Iršu dārzs (liegums Ukru gārša) kā robeža Ukriem ar Bukaišiem. Pie Tērvetes upe tek pa dziļu ieleju mežainā apvidū, kur pastāv Tērvetes dabas parks. Bijusī aptekas gultne Glūdas pagastā, ar nosaukumu Sode, rakājoties tikusi par pamatgultni. Ieteka pie >Būriņu meža. Lejtecē plūdu laikā Tērvetes ūdenslīmeni ietekmē Svētes un Lielupes uzplūdumi. No Zelmeņiem upe nav regulēta un tek pa paugurainu apvidu. No Skujaines ietekas līdz Zaļeniekiem gultne atkal regulēta, upes ieleja pakāpeniski padziļinās. No Zaļeniekiem līdz Zemgales ciemam upes gultne atkal dabīga. Tālāk līdz ietekai Svētē upe tek pa ļoti līdzenu apvidu, upes gultne regulēta. Uz upes ierīkoti vairāki dīķi un ūdenskrātuves (lielākā ir Gulbju ūdenskrātuve). Valsts robeža 0,6 km. Upi šķērso Jelgavas — Mažeiķu dzelzceļš. Kanalizēta 1962., 1988.

Lielākās pietekas - > labās, < kreisās - >Reņģe13; >Ailes strauts18; >Bramberģes`strauts28; <Cērpaine17; <Svēpaine26; <Skujaine32; <Eglone12;

Tērvetes dabas parks - saite D aizsardzības pārvaldes vietnē;

Visas pietekas - (<Cērpaine17; >Reņģe13; <Svēpaine26; <Skujaine32 (>Jaunzemju str.; >Svētaine18); >Ailes strauts18 (<Plepju gr.); >Ellītes grāvis; /Sode //Sodīte(<Eglone12; (>Skolas gr.)); >Bramberģes strauts28 (<Kupču gr.; >Tekušu gr.);

Reņģe (lietuviešu: Rengė) ir 13 km gara Tērvetes > labā krasta pieteka Lietuvā un Tērvetes novadā. Izteka grāvjos pie Rangjai fermas uz rietumiem no Žagares. Ietek Tērvetē pie bijušās mācītājmuižas (autoceļš P95). Kanalizēta visā garumā (?11,4). Bijusi saimniecība Renģes pirms >Katrīnes meža Bukaišu pagasta Katriņas pusmuižas. Ūdensteci šķērso valsts autoceļi V1107 (Bukaiši–Ceļmalnieki) un V1106 (Augstkalne–Bēne), krastos atrodas mazas apdzīvotās vietas. Bukaišu muižas centrs tika piešķirts leģendārajam lidotājam Herbertam Cukuram. 

Tērvetes kanāls lejtecē; foto 2016.g. Sulu mēneša 23. dienā;

Skujaine (arī Skujene) ir Tērvetes < kreisā pieteka Auces, Tērvetes un Dobeles novados. Sākas no Zapes ūdensšķirtnē ar Ventas >Vadaxi. Ietek Tērvetes ūdenskrātuvē dabas parkā. Lielākās pietekas - Jaunzemju strauts, Svētaine. tās krastos atrodas Medne, Klūnas, Mežmalieši.

Svētaine (arī Sesigale) ir Skujaines >labā pieteka Auces un Tērvetes novados. Tek austrumu-ziemeļaustrumu virzienā. Ietek Skujainē pie Klūnām. Ģeoloģisks objekts Klūnu atsegums pieņemts par Tērvetes svītas stratotipu. Mašmelēs dzimis rakstnieks Roberts Sēlis. 

Cērpaine ir Tērvetes < kreisā pieteka Auces un Tērvetes novadosIztece - Ukru pagasta centrālajā daļā. Tek ziemeļaustrumu virzienā. Ietek Tērvetē pie Kalnaliķertu mājām. Cērpaini šķērso valsts autoceļi V1110 (Nesava–Sniķere–Lietuvas robeža) un V1122 (Apguldes stacija–Bukaiši), tās krastos neatrodas lielas apdzīvotās vietas. Cērpaines > krastā Lielstrikaišos dzimis Kristaps Morbergs (1844-1928). Saskaņā ar testamentu šeit dibināja lauksaimniecības skolu. 

Auce ir Svētes < kreisā krasta pieteka, kopš 1960? ietek kanālā kurš savieno Bērzi ar Svēti;

pamatnosaukums garumsarī -kritumsvidējaissākotne iztekastāvoklis  baseinsnotece  īpašais

km
metrim/km 
mvjl.kanāli
km² km³vēsturē
AUCE86 Īle100,4  Lielauces ezers 100,8 25,03 309,8 0,053 1. kanālis -1800.g.

Iztek no Lielauces ezera un tek caur AucesDobelesTērvetes un Jelgavas novadiem. Lielākais kritums Īles-Bēnes posmā līdz 2,0 m/km. Mazūdeņaina, tikai 300 metrus attālumā gan Z gan D plūst citas upītes. Pie Bēnes uz upes 19. gadsimtā izveidots dzirnavezers (platība 24,6 ha, dziļums ap 4,5 m). Penkules pagastā uz upes atrodas otra ūdenskrātuve — Dimzu ūdenskrātuve (11,4 ha). Kroņaucē atrodas vēl viena ūdenskrātuve - dzirnavezers (13,6 ha). Meliorācija skārusi augšgalu un lejteci 1956.g., 1965.g. un 1985/86 gadā. Sākotnēji kanāls savienojās ar Bērzi. Netālu no Jelgavas Auces polderī (1971) Auces ūdeņi pa kanālu ietek Svētē. Īsākas pietekas apmēram 50 (Arvīds Pastors). 

Lielākās pietekas -

>Dorupīte10; >Govainis14; <Ružupe; >Rīgava13; <Sidrabene -Vīpēdis; <Strautiņauce5,23; <Vecā Auce //Puolene; 

Ārija Elksne - Aiz Penkules lielceļa malā / Stāv Purvīša pavasaris. / Tāds nobridies Zemgales mālā /Viņš stāv tur un braucējiem staro.

Auces upē pie Kroņauces ir izveidota ūdenskrātuve, kuras krastā Gunāra Upenieka veidotais parks ar Sapņu ieleju, dendroloģisko kolekciju, un jaunlaulāto stādījumiem — ozoliem. Uz vītola stumbra izliekuma aug pīlādzītis.

Auces upes ielokā aiz Bēnes pils, kur upei augsti,  gleznaini krasti, bija sarīkojumu vieta. Orķestris vaidziedātāji izvietojās upes labajā krastā (pils pusē), klausītāji atradās otrpus upei. Upi joprojām var šķērsot pa 19. gs. beigās celto divlaidumu akmens mūra tiltu, pār to Īles ceļš līdz Cirolei 20. gs. sākumā apstādīts ar ozolu aleju. Pirms tilta Auces upes labajā krastā divas muižas kalpu mājas. Blakus smēdei, kas ir pildrežģa ēka, atrodas Bēnes ūdensdzirnavas. (LA - 2004.g).

Aizsargājama aleja 240 metru garumā uz Bēnes muižu.

Vilhelms Purvītis. Pavasaris. 19. gadsimta 30. gadu,


Atgādinājums, ka autortiesību likuma izpratnē autortiesību subjekts ir kā saturs un noformējums, tā arī sakārtojums! © 


KARTES - Izdevniecība "Jāņa Sēta" Dobeles rajons, Jelgavas novada karte 2011 mērogā 1 : 100 000 (KM centimetrā).

Pilns Svētes baseins virzienā no iztekām, >labās, < kreisās pietekas -

<SVĒTE123 - >Buķišķe; >Žurele; <Šakyna; <Žare; >Jodups; >Katmilže; >Vilce48; (>Vingris; <Versme; <Vilkīte II; <Vilkīte II; >Kāņupe12 (Šaltinis); >Ķīve23; (<Žirnupe; <Trumpe11; >Lanka, >Pūškinu gr.1,71); <Rutuize25 (>Švetele); <Igate9 (>Zirņu gr.)); <Kaņņu strauts; >Galiņu grāvis; <Vilpeiku strauts; 

<Tērvete68 (<Cērpaine17; >Reņģe13; <Svēpaine26; <Skujaine32; (>Svētaine15,78; >Krievaine6,21; >Jaunzemju str.); >Ailes strauts18 (<Plepju`str.); >Ellītes grāvis; /Sode (<Eglone12 (>Skolas gr.)); >Bramberģes strauts28 (<Kupču gr.; >Tekušu gr.)); ?>Liekna;

<Auce86 - Lielauces ez.; <Ružupe; <Sidrabene; >Rīgava13 (>Vecmiķeļu grāvis); >Govainis; <Strautiņauce5,23; >Dorupīte (<Pogu gr.); <Lakāju strauts; <Vecā Auce //Polene;


17. gs. Jelgavas plānā (kas glabājas Zviedrijas Karaliskajā kara archīvā) atzīmētas ūdensdzirnavas (F) pie kanāla, tuvu Lielupei. Turpat ari dzelzs- un varaāmura apzīmējums (G) ārpus pilsētas mūra, ziemeļos pie Lielupes attekas Driksas.209 (Sk. 126. att.) 

cauri tek t.s. Jēkaba kanāls, kas darbina pilsētas ūdensdzirnavas.208 (A.T/1998). 


SĀKUMS / SARUNAS / KARTE / ZIŅU PŪRS / LASĪTAVA / VIDRŪPE / SAZIŅAI / UZ AUGŠU 

Ja tomēr meklētais ūdens neatradās - RAKSTI- un pēc dienas vajadzīgais būs klāt!

pamatnosaukums garumssinonīmikritumsvidējaissākotne iztekastāvoklis  baseinsnotece  īpašais

km
metrim/km 
mvjl.
km² km³


         


Še redzamā lapa ir mans melnraksts par tēmu "dzimtās zemes upes". Ja gaidītu skaistu pabeigtu, nesagaidītu. Ai. Liepiņš

Šeit es varu ievadīt gan tekstu, gan ievietot attēlus un tabulas, ja ir tāda nepieciešamība. A L. 

Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.

 .