LĪVI bija pirmie ko satika ienākošie Balti no austrumiem; LīVUS arī pirmos satika piekuģojušie no rietumiem...          
Ikdien` pat ne iedomāties, cik daudz pierastu vārdu patiesībā nav baltiskas cilmes, bet no līviem - somugru cilts. Starp ikdienišķu priekšmetu un parādību apzīmējumiem tie ir arī daudzi apvidvārdi un vietu nosaukumi. Galvenokārt viss kas saistīts ar jūŗu un zvejniecību.

NEcikSEN - 26. ZIEDU MĒNEŠA DIENĀ, Jāņstarpās, ŠAJĀ LAPĀ IENĀCA DAUDZI, NEPARASTI DAUDZI. GAIDĪTi JŪS! ESAT AICINĀTI PIEDALĪTIES - PADALOTIES. PAT TIKAI AR DOMĀM PAR GAIDĪTO VAI CERĒTO...

Latviski -

Gauja - Coiwa - Bērzupe līvu valodā.

JUGLA - juglas ezers, Mazā un Lielā jugla vai mazāk zināmā Jogla (Salacas kreisā pieteka) - `j o g i` nozīmē upe.

LILASTE līvu valodā līlud nozīmē niedres.

Ventas nosaukums ir cēlies no līvu vārda vēna, kas nozīmē "upes" (niknāslaivas©). Kā te lai neatceras Veina (Veinameinens) - Dveina/ Duna/ Daugava . . .

Mūsdienu Jelgavkrasti ir jauns nosaukums bijušajai Liepupes muižai  jeb Perniģelei - Pernu jogi – mazā māsa Pērnavas upei. No līvu (igauņu) tā pati liepu upe. `Jelgab` zinām arī ir mantots vārds no līviem, ar nozīmi ciems.

Ainažos Jau 13.gs. robeždokumentos minēta upīte Haynejecken, kas latviski būtu “Sienupīte”.

Augusts Bīlenšteins pirmais izteica domu, ka Gaujas latviskais vārds cēlies līvu valodas keùv vai igauņukõiv, kas nozīmē "bērzs", t.i. "Bērzu upe". Vikingi, vēlāk arī vācieši Gauju pārdēvēja par Aa, kas nozīmē – "ūdens, upe". Lai atšķirtu no Lielupes, vācu valodā iegājās nosaukums Livländische Aa  (Vidzemes upe).

RANDU PĻAVAS Latviešu valodai aizguvums “rand”  igauniski to arī nozīmē, pļavu. Līviem līdzīgi “jūrmala”, un pretējā Kurzemes piekrastē mēs zinām “Līvod randa” — Līvu krasts (kultūrvēsturiskā teritorija).

Irves upe un lībieši   - {kaut kā te pietrūkst IRA` vārda skaidrojuma; tā kā stirnas uz Serves ragu peldošas...}

Irbes upe arī devusi vārdu Lielirbes ciemam, kas izveidojies upes grīvā. Lībiešu valodā nosaukumi sakrīt - Īra un Īra, pretstatā Mazirbei, kas lībiski ir Irē un tās nosaukums arī cēlies no upes ar tādu pašu nosaukumu. Vēl 20. gadsimta 30. gados Lielirbes ciems bija viens no lielākajiem Ziemeļkurzemes piekrastē un līdz ar to arī upe bija pilna dzīvības. Pēc kariem un okupācijām ciems ir degradējies. Palikušas vien 3 mājas un daudzu māju vietas.

ĀDAŽI nosaukumam līvu valodas sakne, vai neskaidra cilme no Gaujas viduslaiku Aa

Savukārt šeku piemērs tieši pretējs. Jo ar lopkopību un lauksaimniecību saistītos jēdzienus ziemeļzemju ļaudis apguva satiekoties ar pienācējiem no stepju puses, indoeiropešiem. AINAŽI nosaukuma skaidrojumam sastopamas versijas - Līvu ‘ainagi’ nozīmē “vientuļš”, ko mēģina izskaidrot ar atrašanos tālā nomalē, atšķirti no citām apdzīvotām vietām. Tam pretī cits līvu vārds ‘aina’, kā arī igauņu ‘hainast’ — nozīmē “siens”, “augi”, kas liecina par piejūras pļavām. Jau 13.gs. robeždokumentos minēta upīte Haynejecken, kas latviski būtu “Sienupīte”.


Tas pats līviski

~ ARĪ SADAĻU NOSAUKUMI VĒL TIKAI SMILTĪS IEŠ'VĪKĀTI ~

Profesores Martas Rudzītes publkācija par dažiem Salacas apkaimes hidronīmiem (Santupīte, Lepurga, Korģīte, Ķirums) Baltistica II, 1966.; pdf datne,

Ķirele pie Mazsalacas

foto Lauris Erenpreiss

PIEMĒRAM -  - TIE IR LĪVU, somu CILTS VĀRDI.


LŪDZU - KURŠ ZIN UN VAR PIEDALĪTIES JEBKĀDĀ FORMĀ AR PIENESUMU L Ī V U  LAPAI PAR ŪDEŅU NOSAUKUMIEM - NORĀDIET KUR ATRAST KARTES PAR LĪVU/LĪBIEŠU VIETVĀRDU IZPLATĪBU.


 .