Vāda ~ // Vēda /Vjada ar pietekām, 

Vēda //Vāda (Lģia) krievuВеда — Veda) ir upe Latvijā un Krievijā, Mudes/Veļikajas < kreisā pieteka Atzeles pacēluma un Abrenes nolaidas Z daļā Balvu rajonā, jeb Jaunlatgales apriņķa Viļakas un Liepnas pagastos (1940.g.). Lejtece pāriet Mudavas zemienes Ūdrājas nolaidā.                                                PAPILDINĀTS-09.08.2017.

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.
kanālskm² 
km³

 VĀDA 83 (67/40) Vēda 86 (49)  Stompaku purvs 130,912,24 km  1160 (610) (0,12)nosaukums...

Sākas Daugavas ūdenšķirtnes purvos (128m vjl) caurtek ezeru Vēda tek cauri Nastrovas un Tepenīcas ezeriem un pēc dažiem km ietek Nastrovas ez. (112m vjl.). To atstājot, pēc 3,5 km ietek Tepeņicas ez. (107 m vjl.) un no tā pa lauksaimnieciski iekoptu novadu, ko tālāk ieskauj meži. Uz Krievijas robežas ietek Opočna, un tad līdz Kiras ietekai Vjada ir robežupe. Ietek Veļikajā ap 3 km lejpus Kuchvas. No iztekas līdz pierobežai kritums ap 80 m. Kokus varēja pludināt sākot ar Tepeņicas ez. (LKV2004). 

(A.Pastors67). Nelielā posmā Latvijas un Abrenes robežupe (A.Zīverts98). Iztek no grāvjiem Stompaku purvā Susāju pagastā. Tek galvenokārt ziemeļaustrumu virzienā pa Abrenes nolaidenumu, tālāk pa Mudavas zemieni. Lielākajā daļā tecējuma Latvijas teritorijā upes gultne regulēta.  Lejpus Sosnīcas tek pa Vecumu mežu dabas parku. 2,3 km garumā Latvijas un Krievijas robežupe. Ietek Mudavā pie Ručjiem Pleskavas apgabalā. Pirms Abrenes apriņķa aneksijas VĀDAS garums Latvijā bija 67 kilometri. Upi šķērso autoceļš P42, lielākā apdzīvotā vieta krastos ir Rodovoje (Krievijā). 

 Lielākās pietekas - >labā, > kreisā - >Koura; < Liepna47; < Opočna, <VIrica; < Voroža (<Ačinka);

Virica ir Vādas pirmā < kreisā pieteka Viļakas novadā. Sākas mežainā purvainā apvidū dienvidaustrumos no Žīguriem.  Upe lielākajā daļā tecējuma regulēta. Savāc ūdeņus no plaša meliorēta mežu masīva. Ietek Vādā lejpus Žīguriem. 7/23,2[] 

 Dabas liegums Vādas meži - saite DAP vietnē VĒRTUMI KRASTOS -
Mistra kalns; Žīguros meža izziņas taka ?

Liepna (krievuЛипенка, Ļipenka) ir Vādas < kreisā krasta pieteka Adzeles pacēlumā un Mudavas zemienes Abrenes nolaidā Latvijā un Krievijā

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.
kanālskm² 
km³

LIEPNA  50 (47,5)Lipna  76 (63,6)  149,5 10,42 km 245,8 (237)0,045 (LKV dati)

Sākas biezi apdzīvotas vietas apkaimē Malienas līdzenuma ZA daļā 136m vjl., un sekojot Veļikajas nolaidenumam tek A virzienā. Auglīgie un biezi apdzīvoti apvidi ir upes augšdaļā un lejāsdaļā, bet vidusdaļā upei pieguļ mazapdzīvots mežs. ūdens dzirnavas pie Katlešiem un pie ietekas Vēdā (LKV35). Sākas ūdensšķirtnē ar Daugavas lielbaseina Pededzes < kreisajām pietekām. 

Sākas no meliorācijas grāvju sistēmas austrumos no Norietņu purva Alūksnes novadā (wiki). Tek pa mežainu apvidu Adzeles pacēlumā. Augštecē un vidustecē upes gultne regulēta. Vidustecē gar upi drenēti tīrumi, palieņu pļavas. Lejtecē Katlešu mežos klūst līkumaina. Kritums posmos nevienmērīgs. Pie Liepnas savienota ar Igrīves sākumu (!). Lieli purvi un vēl 26 mazākas pietekas 85 km kopgarumā (A.Pastors95); Ietek  pie Medņikovas Pleskavas apgabalā. Lielākā apdzīvotā vieta krastos ir Liepna (Latvijā) un Suhoverkova (Krievijā). Upi šķērso autoceļš P42. Latvijas un Krievijas robežupe 0,2 km garumā. 

Pietekas - >Saidupe 9; km, >Vorubka8; >Gruzdovka6; < Medņusala9;  -Lipenecas ez

Pilns sateces baseins - (>Ķikšu gr.; <Duncu strauts; <Slimnīcas strauts; >Saidupe9; <Sloku strauts; <Medņusala9; >Vārubka //Vorubka8; <Liepnicas ez.; >Poseļnica; (>Gruzdovka6); <Dobrovidka; \Lipenecas 75\

Vārupka (arī Varubka, Varobka, Vorobka, Vorubka, Vorupka, Vārubka, Vārupīte) ir 8 km gara Liepnas > labā pieteka Alūksnes un Viļakas novados. Izteka - mežā, uz rietumiem no Liepnas pagasta Sila. Tek caur meža masīviem austrumu virzienā. Ietek Liepnā nomaļus no apdzīvotām vietām un valsts autoeceļiem. Augštecē upi šķērso valsts autoceļš V455 (Viļaka–Žīguri–Liepna). Upes krastos nav ievērojamu apdzīvoto vietu.

Gruzdovka (arī Gruzdauka, Gruzdavka) ir 6 km gara Liepnas > labā pieteka Viļakas novadā. Izteka - mežā, Žīguru pagasta centrālajā daļā. Tek caur meža masīviem ziemeļaustrumu virzienā. Ietek Liepnā lejpus Katlešiem. Netālu no ieteces Liepnā upi šķērso valsts autoceļs V473 (Žīguri–Silaciems–Katleši). Upes krastos nav ievērojamu apdzīvoto vietu.

Poseļnīca (arī Posolnīca) ir 6 km Liepnas > labā pieteka Viļakas novadā. Izteka — mežā, Žīguru pagasta centrālajā daļā. Tek caur meža masīviem ziemeļaustrumu virzienā. Ietek Liepnā Katlešos. Upe nešķērso valsts autoceļos. Izņemot Katlesus, upes krastos nav ievērojamu apdzīvoto vietu.

Upes pagastā (Lkv35) - liepna, Saida, Pērdeja, Birzupīte,

No Balvu bibliotekas - Vietējas nozīmes dabas liegums, „Liepnas upes ieleja”  izveidots 1997. gadā Žīguru pagastā pie Katlešiem. Ekotūrisma maršruts. Liegumā ir  47 km garā Liepnas upe, kura  sākas mežā uz ziemeļiem no Kudinavas. Vidustecē regulēta, krastos meliorēti tīrumi un pļavas. Pie Liepnas tek pa lēzenu ieleju. Aiz Gornastiem ieplūst Katlešu mežu masīvā. Aptuveni 5 km augšpus Katlešiem plūst pa šauru ieleju. Pie Katlešiem upes krastos un gultnē dolomītu atsegumi. Daudz dažāda lieluma laukakmeņu, kuri. veido krāces un straujteces.  Dabas takas apmeklētājiem skatāmi dažādu iežu veidi  un pazemes avoti. Liepnas upes ielejā sastopamas retas augu un dzīvnieku sugas, dižkoki un palieņu pļavas. Šis ekotūrisma maršruts izejams gida pavadībā. 


foto: Liepna pie Katlešiem Gatis - Wondermondo.com

 Dabas liegums Katlešu meži -
Stompaku purvi

DA pārvaldes vietnē

Liepnas upes krastos mācību dabas taka,

ar pavadoni!

 VĒRTUMI KRASTOS -
>Katlešu iezīši; >Simonskija ozols;

Starp Vādu pēc Kouras ietekas un Kokavas ielejām, lejtecē ir ciems Valočna-Voločno un 1/2 kilometru šaurums. Reiz bija A ? pagasts (1940). 

KOURA, arī Kiyra vai Kovra ir Vādas > labā pieteka Abrenes pacēluma Dzērvīnes-Kacēnu paugurgrēdā un Abrenes nolaidā Balvu rajonā, un Mudavas zemienes Ūdrājas nolaidā Krievijas Pleskavas apgabalā

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.
kanālskm² 
km³

 KOURA 59 (37,7) Kūra58  purvā
  20,34 km295,4 (276,8)  0,043

Upe Jaunlatgales apriņķī, sākas Viļakas pag. Stompaku purvos ap 100 m vjl., un tek samērā taisni ZA virzienā gar Viļaku: uz Krievijas robežas apvienojas ar Vjadu. Baseins augšdaļā mežains samērā reti apdzīvots, lejdaļā klajumains. 59 km, 50 m, 285 km (LKV33). Kritums pa posmiem - izteka - Slīpači uz 15,5 km 10,7 m; līdz Sludkiem 27,0 km 20,2 m; līdz ietekai uz 16,5 km 19,2 m (Stakle31). Garums Latvijā 33 km, kritums 58 m, baseins 223 km². Uzņem Viļakas ez. kā arī pieteku Trostjankas (27km) ūdeņus. Krastos plaši palieņu pļavu masīvi (LME67). Iztek no pārpurvota mežu masīva dienvidaustrumos (wiki) no Viļakas. Tek augstos krastos pa morēnu pauguraini. Vidustece Abrenes nolaidenumā, lejtece Mudavas zemienē (A.Pastors95). Ietek Vādā Krievijas teritorijā austrumos no Rodovojes. Lielākās apdzīvotās vietas krastos: Semenova, Viļaka,  Borisova (Latvijā), Mirnija (Krievijā). Upi šķērso autoceļi P35 un P45 un Gulbenes-Pitalovas dzelzceļš. 

Lielākās pietekasNidrupīte (21 km); Meirupīte (11 km); Gorova (8 km); Ilziņa (7 km); mazākas - Bušma; Tutinova; <Pušnica; 

>Kūra23 (<Olutova avots; <Bušma; <Gorova; <Meirupīte -Viļakas ez.- Vēžupīte; <Tutinova; >Niedrupīte21); 

Guorova, Gurva, Gurava 8 km gara augšteces < kreisā pieteka no purvainiem mežiem. 2017.g. LU paleontoloģijas lauka nometne

Pušnicas upīte ir minēta kā viena no 10 būtiskākajiem ūdeņu piesārņotājiem Balvu rajonā 2004.g. Izplūde no Viļakas pilsētas dienvidu daļas pirms izplūdes uztverošajā ūdenstilpnē netiek attīrīta, izņemot attīrīšanu septiķos, kas tālāk ieplūst Pušnicā. (no teritorijas plānojuma 2012). 

Nidrupīte arī NiedrupīteTrostjankakrievuТростянка, ir Kouras > labā pieteka Viļakas novadā

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.

km² 
km³

 NIDRUPĪTE 21Niedrupīte 21    96,4  71 (56,9)0,015 

Sākas kā novadgrāvis austrumos no Semenovas Medņevas pagastā. Tek galvenokārt ziemeļaustrumu virzienā, upes gultne regulēta. Lejtecē 8 km garumā Latvijas un Krievijas robežupe. Ietek Kirā pie Rūbežnīkiem. Upi šķērso autoceļš P35, lielu apdzīvotu vietu krastos nav. 

Voroža (krievuВорож) ir Vādas < kreisā pieteka Latvijā un Krievijā

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.

km² 
km³

 VOROŽA 48 (15) 32   141,9 111 (36)  

Sākas Liepnas pagasta ziemeļos (136m vjl.) un augšgalā tek caur plašiem neapdzīvotiem mežiem. Uzņemot Ačinku sagriežas uz D un ietek Gņilnu ezerā (107m vjl.); tad izmet slaidu loku uz Z un Upmales pagasta A ietek Vjadā. Lejpus Gņilnu ez. Voroža plūst caur lauksaimnieciski iekoptu un biezi apdzīvotu novadu, kur tā grieza vairākas dzirnavas. Kopējais kritums ap 70 m., baseins 224[] (LKVXX). Sākas mežainā apvidū uz DA no Ņekļudovas purva. Pieteka < Ačinka Abrenes novadā (A.Zīverts98). Sākas no grāvju sistēmas Alūksnes novada austrumu daļā ziemeļos no Liepnas. Lielākoties tek pa Abrenes nolaidenumu, gultne augštecē regulēta. Sākumā tek ziemeļaustrumu virzienā un ziemeļos no Goruškiem pamet Latvijas teritoriju. Pie Bērziņu robežpārejas punkta Voroža nelielā posmā atgriežas Latvijā. Pie Latvijas robežas tek cauri ezeru virknei (Rutku ezers, Apses ezers (Latvijā), Gņiloje ezers, Sredņeje ezers (Krievijā)). Lielākā pieteka ir < Ačinka (Krievijā). Ietek Vādā netālu no Rodovojes Pleskavas apgabalā. Lielākā apdzīvotā vieta krastos ir Gorbunova Gora (Krievijā). 

Opočna, Opočka, (agrāk) Jaunlatagles apriņķī 20 km gara, notekas apgabals 287 km[], Sākas Kacēnu pagastā ap 88,3 m vjl., un gandrīz visā garumā ir par Latvijas -Krievijas robežu, kamēr sasniedz Vēdu -Vjadu, nokrītot visā garumā par 28,6 m. Upes krasti Latvijas pusē atmežoti un kultivēti; ūdens dzirnavas (LKV37).

Ja tomēr meklētais ūdens neatradās - RAKSTI, - un pēc dienas vajadzīgais būs klāt!


SĀKUMS / SARUNAS / KARTE / ZIŅU PŪRS / LASĪTAVA / VIDRŪPE / SAZIŅAI / UZ AUGŠU

Tecējums vēsturē ~

Liepnas muižas dz.,D.Ditmaras un Hildas Lindes L. darbina nominieks ar 3 strādniekiem (LKV35); U, T, z, Ip. Dagmāra Ditmere; 

Dzirnavnieku dzimtas - Voldemārs Zemelis izmācās par melderi Igaunijā dēls Ernests Zēmelis 1869-1924 mācās pie tēva Šļukuma dzirn., kļūst melderis, pēc tēva nāves pārņem dzirn. nomu, 1902. g. nomā Liepnas, no 1905. g. Mores, 1908. g. no pērk Salienas dzirnavas (A.T.85). Pagastā H.Bērziņa Upesleja dzirnavas ar 4 strādniekiem (LKV35) 

DIŽGALVIS JĀNIS Jāņa dēls 
7. Siguldas kājn. pulka dižkareivis. LKO Nr. 1442. Apbalv. 1922. g. Dzimis 1898. g. 8. martā Dunikas pag. Zemkopis. Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. g..8. okt, piedalījies kaujās Latgalē. 1920. g. 20.-21. jūn. Latgalē izlūkgājienā ienaidnieka aizmugurē D. nokļuva ielenkumā, laužoties cauri lielinieku ķēdei, vairākus pretiniekus nošāva, tā dodams mūsējiem iespēju nokļūt līdz Lipnas upei; peldot tai pāri, izglāba no nāves slīkstošo rotas komandieri. Atvaļināts 1921. g. 21. apr. Zemkopis Dunikas pag. Langerkadiķos, piešķirta jaunsaimn. Bārtas muižā. Pēc 2. pasaules kara strādājis vietējā kolhozā Bārtā. Miris 1981. g. 8. jūl. Apbedīts Dunikas pag. Smiltnieku kapos. (pēc Lāčplēša kara ordeņa kavalieri, 1995). 

~ Labais bloks


Tilts starp katoļu baznīcu un luterānu baznīcas mācītāja māju...

Upīte (kanāls) ielejā ir Pušnīca - Viļakas akcents. 

Z L - rokraksta paraksts ir neprecīzs. 

Ievadi lapas virsrakstu

JS logoar saiti uz kartes produktu-


KARTES - Izdevniecība "Jāņa Sēta" Balvu novads, 2010; karte mērogā 1 : 100 000 (kilometrs centimetrā).


VĀDAS sateces baseina pieteku pietekas no iztekām -

>Koura; < Liepna47; < Opočna, < VIrica; < Voroža (<Ačinka);

<VĀDA /Vēda83 (Stompaku purvs-; <Kulpenes ez.; -Lukašu ez.; -Nastovas ez. -Egļevas strauts; <Virica7; <Sosnīca; >Kuora23 (<Olutova avots; <Bušma; <Guorova; <Pušnica; <Vēžupīte (-Viļakas ezers <Meirupīte); <Tutinova; >Niedrupīte); <Liepna47 (>Ķikšu gr.; <Duncu strauts; <Slimnīcas`strauts; >Saidupe9; <Sloku strauts; <Medņusala9; >Vārubka //Vorubka8; <Siltenīte -Siltie poriņi; <Liepicas ez.; >Poseļnica; (>Gruzdovka6); <Dobrovidka); <Voroža (<Ačinka); <Opočna;


SĀKUMS / SARUNAS / KARTE / ZIŅU PŪRS / LASĪTAVA / VIDRŪPE / SAZIŅAI / UZ AUGŠU

Atgādinājums, ka autortiesību likuma izpratnē autortiesību subjekts ir kā saturs un noformējums, tā arī sakārtojums! ©

Ja tomēr meklētais ūdens neatradās - RAKSTI, - un pēc dienas vajadzīgais būs klāt!


pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.

km² 
km³

          

Še redzamā lapa ir mans melnraksts par tēmu "dzimtās zemes upes". Ja gaidītu skaistu pabeigtu, nesagaidītu. Ai. Liepiņš 

Šeit Tu vari ievadīt gan tekstu, gan ievietot attēlus un tabulas, ja ir tāda nepieciešamība. A/L. 

Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.

 .