Vaidava un Melnupe ~                  ŪDENS LĪMENIS

no avotiem: Mudenieks, Lūkumietis, Jēru ezers, Prinduliņa, Ašais, Vārņupīte, Lauru strauts, Zīļu avots; Kaupernīca; kartes sīktēls ar saiti uz Balticmaps

Alūksnes augstienes upes Gauju sasniedz ar pilnībā igauņiem piekrītošo Mustoju (tulkojumā-`melnupe`). Faktiski nodalāmi trīs  apakšbaseini - Pērļupīte (Pärlijõgi), Vaidava un Melnupe. Visas Mustjogi < kreisās sānupes.

Pērļupīte (arī Sveķupe, Lakna, Sloka; igauņuPärlijõgi) ir upe Latvijā un IgaunijāMustjegi kreisā pieteka. 

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.

km² 
km³

 PĒRĻUPĪTE 39 (6)  96  Trumulītis  164,4  203 (32) Kornetu ezeri

Sākas no Trumulīša ezera Alūksnes novada Veclaicenes pagastā. 6 km tek pa Latvijas teritoriju, 2 km ir Latvijas un Igaunijas robežupe. Upes baseins atrodas Alūksnes augstienes ziemeļu daļā un Hānjas augstienē. Lielākās pietekas Hūdva un Plāgi Igaunijas teritorijā. Augštece atrodas Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidū, Igaunijas teritorijā upes kreisajā krastā Luhaso dabas parks.


Vaidava ir Mustjegi //Mustojas (> Gaujas pieteka) < kreisā pieteka Latvijas un Igaunijas teritorijā.   PAPILDINĀTS-18.11.2016.

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.
regulētskm² 
km³

 VAIDAVA 72 (61) 107,  Muratu ez.  171,95,88 km 556,7 (355,5) 0,16 

Iztek no Murata ezera uz Latvijas un Igaunijas robežas. Pēc iztekas ~3,4 km                                                       Nesajaukt ar Strīķupi Rubenē!    garumā Vaidava ir abu valstu robežupe. Tecēšanas sākuma virzienu nosaka Dēliņkalna augstienes apiešana gar dienvidiem. Te ļoti tuvu Daugavas (Pededzes) ūdenšķirtne. Tek galvenokārt pa Alūksnes augstienes Vaidavas pazeminājumu. Lejtece ir Tālavas zemienes Trapenes līdzenumā. Augstienes posmā kritums liels - vidēji ap 3 m/km. Baseinā daudz mežu un ezeru, krastos smilšakmens un dolomīta atsegumi. Pie Grūbes dzirnavām ir 12 m plats un ~4,2 m augsts divpakāpju Grūbes ūdenskritums. Lejpus Apes Vaidava ~1,5 km garumā atkal ir robežupe. Ietek Mustjegi 28. km pirms Gaujas Igaunijā pie Tundu ciema. 2/5 no sateces baseina Latvijas daļā. Kādreiz ūdensspēku izmantoja 10 dzirnavās. Upi šķērso autoceļš A2.

Lielākās pietekas >Vārņupīte15; >Peļļupīte14,5; >Cekulupīte13; >Prinduliņa11; >Apšupīte //Suskupīte11; <Bēteru strauts9; 

Klintis pie Grūbes; foto Gatis wondermondo.com;

Vecos rakstos teikts, ka sīkās pieteciņas no Dēliņkalna puses, varētu būt straujākās Latvijā ar 8 m/km kritumu. 

Vārņupīte, augšgalā Maltenieku strauts, lejāk Raudupīte > Vaidavas pieteka. Iztek no Maskaļu ezera. 15 km gara ar kritumu 80 metri, sateces baseins 35 km² - (eLD, A.Zīverts). 

Pirms pašas Apes ceļmalā, Vaidavai < pusē (kilometru) Zīļu svētavots - saite vietnē ancentsites.eu

Dabas liegumi -

Avotu mežs, Vaidavas avoti! - Korneti - Peļļi, 

Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidus;

- Baltais purvs; - Melnupes meži,

Dabas aizsardzības pārvaldes vietnē.

Dabas taka Apes novads.lv

Vaidavas takas shēma
 VĒRTUMI KRASTOS -
>Ziemeru muiža (0,8km);

>Čukstu akmens, (0,7km);

Grūbes dzirnavu klintis, ūdenskritums;

>Dzenīšu dižvītols - resnākais Baltijā;

<Zīļu svētavots; <Raganu klintis Apē;

 Vai populārā dziesmiņa ir par šo, Malienas upi?! Ilgu laiku pazīstamāka ir bijusi Strīķupe //Vai*** kas iztek no Vaidavas ezera Cēsu rajonā. 

Interesanti ka uz Vaidavu augstā ūdenslīmenī mēdz notecēt arī Alūksnes ezers


Pašreiz atšķirtā lapa ir kā PARAUGS, kādas ziņas iespējams sasmelt par teju vai ikvienu Dzimtenes straumīti.

Melnupe (dažreiz Pēterupe; igauņuPeetri jõgi) ir ūdenstece Latvijā un IgaunijāMustjegi < kreisā pieteka.

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.
regulētskm² 
km³

MELNUPE 73 (58)  132   7,88 km  424 (411) 0,09

Sākas Alūksnes augstienes dienvidrietumos mežainā apvidū pie Krāgaskalna. Vidustece Trapenes līdzenumā stipri līkumota, vietām gultni veido dolomīta klons un sliekšņi, krastos dolomīta atsegumi. Augštecē un vidustecē Trapenes līdzenumā, vietām upes gultne regulēta. Sīkas pietekas 67 - kopgarumā 130 km. Lejasgalā 6,4 km garumā Latvijas un Igaunijas robežupe. Ietek Mustjegi 21. km pirms Gaujas pie Tursas (Igaunijā). Bijušas ūdensdzirnavas Zeltiņos ar kopējo uzstādin\ajuma augstumu 6,7 metri. Lielākās apdzīvotās vietas krastos ir Zeltiņi un Ādams. Upi šķērso autoceļi A2 un P34. Upe izmantojama ūdenstūrismam, makšķerēšanai, sastop foreles. (eLD95, I.Eipurs). 

Lielākās pietekas - >Blīgzna (26 km), >Baltiņupe 17; < Kaupernīca 12 //Medņupe; 

Blīgzne (arī Blīgzna), Melnupes >labā krasta pieteka Alūksnes un Apes novados. Sākas mežainā apvidū Malienas pauguraines  ziemeļrietumu malā pie Alsviķu pagasta Straumēniem. Līkumojot plūst rietumu virzienā pa Trapenes līdzenumu, uzņemot apkārtējo purvu novadgrāvju ūdeņus. Lielākā pieteka > Ploskava (7 km). Lielākā apdzīvotā vieta krastos ir Rezaka

Baltiņupe, arī Baltiņupīte, Melnupes >labā krasta pieteka Alūksnes un Apes novados. Garums 12 km, baseins 28,1[]. Sākas mežainā apvidū Malienas paugurainē uz ziemeļiem no Strautiņiem. Plūst rietumu virzienā pa Trapenes līdzenumu. Agrāk tecēja caur Lukstu, Sētas un Garo ezeru, tagad no Ucu purva novadīta tieši Melnupē. Lielākā pieteka < Dzirnavupīte (10 km). 

pilskalns Melnupes < pietekas KAUPERNīCAS līkumā, attēls: E.Brastiņš 1929.g. 

JS jogo ar saiti uz kartes produktu-


KARTES - Izdevniecība "Jāņa Sēta" Alūksnes novads, 2015; karte mērogā 1 : 75 000 (750 metri centimetrā). 


Tautas teika

Melnupes leģenda

Savu vārdu Melnupe dabūjusi no ūdens krāsas. Tas Melnupē ir tumšs, sevišķi atvaros ūdens izskatās gandrīz melns. Agrāk Melnupe sastāvēja tikai no šādeem atvareem. Es satiku pe Melnupes kādu vecu zvejneeku, no kura tad ari dabūju dzirdēt daudz interesantu ziņu par Melnupi. Agrāk tā bijusi leela, strauja upe, bagāta ar zivīm. Loti dziļajos atvaros, kur pat ar visgarākām kārtīm nevarējuši aizsneegt dibena, mājojušas leelas zivis. (Esmu pats atradis «Latvju tautas teikās» dažus nostāstus par dziļo Melnupi un milzigajām zivim, kuras Melnupē mājojušas).

Pilns raksts iekš periodika.lv Mednieks un Makšķernieks 1924.

papildziņas

UPJU festivāls 2017 - saite uz Ape.lv - zināms pagaidām maz...

J.Rozenštrauha dziesma Vaidava vietnē dziesmas.lv;

Kas gan pateiks vai tiešām par šo Vaidavu vai par to Strīķupi no Vaidavas ezera  Cēsu galā?! ...2017.g. Valsts vēstures arhīva viduslaiku kartes parāda `Waidde uppe` tomēr IR bijusi.!  Jautājums sašaurinās - vai sakne abiem nosaukumiem no līdzīgiem vēsturiskiem notikumiem?! 

sīktēls ar saiti uz foto vietni


foto dziedava.lv - 

Skaidrīte Kaldupe -

Drīz būs pavasaris,
Es jums varētu parādīt tīrumā cīruļa maizi
Un baltās anemones Melnupes malā,
Es tikai nezinu, vai jūs maz gribat —
Lai ar tādu prieku es dalos.


Raganu klintis; foto Gatis - wondermondo.com.


<Čukstu strauts~3;<Lejupīte~1;<Metumu strauts; <Alkšņupīte; Bir(z)itenes <Sulupīte;

Ja tomēr meklētais ūdens neatradās - RAKSTI, - un pēc dienas vajadzīgais būs klāt!

GAUJAS  > labā krasta sānupes Mustojas sateces baseina daļa no augšgala

Mustoja <VAIDAVA - Murata ezers (Kuura (>Luutsepa; Soodi; <Kaabli); Allumae); >Vaidavas ezers; >Saltupīte /Melderupīte; <Spindzeļgrāvis; <Melderupīte; >Dūņupīte (<Vēžu strauts (<Zvirgzdupīte); <Avotstrauts); <Laurupīte; <Metumu str.; <Maltavnieku strauts8; <Putreniešu strauts; <Dedestiņu strauts; <Alūksnes ezers; >Vārņupīte15 />Maltenieku strauts (>Blusupīte; >Ķauķupīte; <Ašais strauts); <Bēteru strauts9; >Apšupīte11 /Suskupīte; <Lintene; >Silamiķītes strauts; Ančku strauts; >Cekulupīte13 (<Mazuļa strauts; <Zvirgzdupīte); >Salu grāvis; <Zīļu svētavots; <Jašupīte; <Mellāpurva grāvis; >Pelli //Peļļupīte (>Pahni (<Kolga/Līčupe -Ilgājs-Ilgāja; <Mušku str.)); <Parlijogi /Pērļupīte //Sloka (>Baznīcas gr.; <Tītmaņupe); >Prinduliņa11; <Čukstu strauts~3; <Lejupīte~1; 


<Melnupe73; <Tūjas strauts; >Lapšupīte; >Mazupe; <Kaupernīca12 //Medņupe (>Biritenes strauts); <Bružupīte //Paldu gr.; <Pātražupe (<Brūniņu grāvis); <Sarkanupe; <Kumeļupīte; >Baltiņupe12 (<Dzirnavupīte); >Ezergrāvis1 -Garais ez.-Rūķupīte -Lukstu ez. (>Ķīšupīte; <Zvirgzdupīte); <Tinupīte; >Blīgzne26 (<Ošupīte; >Ašupīte; >Ploskava); <Bebrupīte; <Grīdupe; <Vosu grāvis; >Lielais gr.; >Bērzupurva gr.;  <Viru upīte10 //Ura (Karisöödi oja); <Sulupīte;



SĀKUMS / SARUNAS / KARTE / ZIŅU PŪRS / LASĪTAVA / VIDRŪPE / SAZIŅAI / UZ AUGŠU


pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.

km² 
km³

          

Še redzamā lapa ir mans melnraksts par tēmu "dzimtās zemes upes". Ja gaidītu skaistu pabeigtu, nesagaidītu. Ai. Liepiņš

Šeit es un Tu vari ievadīt gan tekstu, gan ievietot attēlus un tabulas, ja ir tāda nepieciešamība. A. L.

Esi pirmais !

Saņemtie jaunumi -

Patreiz jaunā "Papildinājumu sadaļa" ir attīstībā.

Tavi papildinājumi Vaidavai ~

Tagad, pateicoties mozello.lv attīstībai, Tev iespējams vēl ātrāk nosūtīt labojamo vai papildinājumus.


*

*

*
Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.

 .