Vaidava un Melnupe ~              ŪDENS LĪMENIS

no avotiem: Mudenieks, Lūkumietis, Jēru ezers, Prinduliņa, Ašais, Vārņupīte, Lauru strauts, Zīļu avots; Kaupernīca; Čūskiņa; 

Alūksnes augstienes upes Gauju sasniedz ar pilnībā igauņiem piekrītošo Mustoju (tulkojumā-`melnupe`). Faktiski nodalāmi trīs apakšbaseini - Pērļupīte (Pärlijõgi), Vaidava un Melnupe. Visas Mustjogi < kreisās sānupes.

Pērļupīte (arī Sveķupe, Lakna, Sloka; igauņu: Pärlijõgi) Mustjegi < kreisā pieteka, tek Alūksnes augstienes ziemeļdaļā Latvijā un Igaunijā. 

Sākas no Trumulīša ezera subglaciālā (zemledus apstākļos veidota) ielejā Alūksnes novada Veclaicenes pagastā. 6 km tek pa Latvijas teritoriju, 2 km ir Latvijas un Igaunijas robežupe. Upes baseins atrodas Alūksnes augstienes ziemeļu daļā un Hānjas augstienē. Lielākās pietekas Hūdva un Plāgi Igaunijas teritorijā. Augštece atrodas Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidū, Igaunijas teritorijā upes kreisajā krastā Luhaso dabas parks.

Vaidava ir Mustjegi //Mustojas (> Gaujas pieteka) < kreisā pieteka Alūksnes augstienē starp Veclaicenes un Malienas pauguraini  Vaidavas pazeminājumā Latvijā, lejtece Harglas zemienē Igaunijā.                                                                                   PAPILDINĀTS - 13.XII.2022.

Iztek no Murata ezera uz Latvijas un Igaunijas robežas. Pēc iztekas ~3,4 km garumā Vaidava ir abu valstu robežupe.  2/5 no sateces baseina Latvijas daļā. Tecēšanas sākuma virzienu nosaka Ziemeru paugurvalnis un Dēliņkalna augstienes (Veclaicenes pauguraine) apiešana gar dienvidiem. Te ļoti tuvu Daugavas (Pededzes) ūdenšķirtne, pat sezonāls savienojums ar Alūksnes ezeru. Tek galvenokārt pa Alūksnes augstienes Vaidavas pazeminājumu ledāja kušanas ūdeņu veidotā ielejā; krastos smilšakmens un dolomīta atsegumi. Augstienes posmā kritums liels - vidēji ap 3 m/km. Baseinā daudz mežu un ezeru - 76 kopplatībā 3,3 km². Pie Grūbes dzirnavām ir 12 m plats un ~4,2 m augsts, daļēji pārveidots, divpakāpju Grūbes ūdenskritums. Lejpus Apes Vaidava ~1,5 km garumā atkal ir robežupe. Ietek Mustjegi 28. km pirms Gaujas Igaunijā pie Tundu ciema. Kādreiz ūdensspēku izmantoja 10 (12?) dzirnavās. Regulēta īsos posmos. Upi šķērso autoceļš A2.

Lielākās pietekas >Vārņupīte15; >Peļļupīte14,5; >Cekulupīte13; >Vēžu str. //Prinduliņa11; >Apšupīte //Suskupīte11; <Bēteru strauts9;
Vecos rakstos teikts, ka sīkās pieteciņas no Dēliņkalna puses, varētu būt straujākās Latvijā ar 8 m/km kritumu.

14 lpp. - Tomēr sīkie strauti un grāvji, kas savieno Alūksnes ezeru ar mazajiem blakus ezeriem, daļu ūdeņu, sevišķi nokrišņiem bagātos laikos, novada uz Vaidavu resp. Gaujas baseinu. «Alūksnes ezers, kā daudzi citi augstieņu ezeri, ir līdzīgs augstu gulošai tvertnei, kas lej ūdeni kā vienam, tā otram baseinam» (L. Slaucītājs lit. 22-b).attālumus pieņemts mērīt no līdz ietekai, šeit pēc jaunākām digitālām topokartēm;

84. KM - iztekas posms ar vismazāko kritumu - 6,9 kilometros 2,4 metri, regulēts, valstu robeža. Gar Muratagla mežu un Karapurva pļavām pāris kilometrus < Ziemera un > Veclaicenes pagastu (1940) robeža; > pieteka Vaidaviņa, no Vaidavas ezera?;

74,5. km > pietek Staltupīte caur Rudzu pūru, ar vairāku purvainas apkārtnes ezeru notekām; < krastā Kanandas mežs un Spindzeļgrāvis; 

71. km < Melderupīte no Lūkumieša, kur caur Nabas purvu iespējams savienojums ar Alūksnes ezeru. Sākas > Šļukuma gārša - agrāk mežsarga apgaita. Šļukums - tilts, bijusī muiža un upē pirmās dzirnavas; > krastā Melderkalns. Dzirnavas zināmas kopš 18.gs. beigām, 

60. km > Dūņupīte gar Olūta mežu ir 7,5 km garš novadgrāvis; < Laurupīte; sākas Lagažas pļavas kurās < Metumu strauts; 

55. km < Maltaunīku upīte (strauts) ir 8 km garš novadgrāvis gar Maltavniekiem. Arī nosaukumi Mazā upīte un Lašupīte? -Lģia SAITE. 

41,2. km Vārņupīte, augšgalā Maltenieku strauts, lejāk Raudupīte, > Vaidavas pieteka. Iztek no Maskaļu ezera. 15 km gara ar kritumu 80 metri, sateces rajons 35 km² - (eLD, A.Zīverts). 

> Apšupīte

> Silamītes strauts

šoseja A2, Grūbes dzirnavu hes un ūdenskritums, dolomītu atsegumi;

> Cekulupīte

Pirms pašas Apes ceļmalā, Vaidavai < pusē (kilometru) Zīļu svētavots - saite vietnē senvietas.lv.

< Melnā purva strauts, Valsts robeža;

abos krastos Moisamotsa loduskaitseala - dabas liegums;

> ietek Peeli, augšgalā pie Kornetiem mūsu Pērļupīte;

Vaidvas ieteka Mustoji, 27 ar pusi kilometru līdz Gaujai/Koiva. Tuvumā < Moniste muuseum - lauku dzīves mūzejs, krastos Koiva-Mustjoe loduskaitseala.

Dabas liegumi - Avotu mežs; < Ašu purvs; Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidus;  - Korneti - Peļļi; Dēliņķalns; - Baltais purvs; - saites DA pārvaldes vietnē. Ziemeru muižas aleja 1,2 km garumā. Dabas taka Apes novads.lv

Vaidavas takas shēma

VĒRTUMI KRASTOS - >Ziemeru muiža (0,8km); >Čukstu akmens, (0,7km); Grūbes dzirnavu klintis, ūdenskritums; >Dzenīšu dižvītols - resnākais Baltijā; <Zīļu svētavots; <Raganu klintis Apē; Lauku dzīves mūzejs Moonistē;

 Vai populārā dziesmiņa ir par šo, Malienas upi?! Ilgu laiku pazīstamāka ir bijusi Strīķupe //Vai*** kas iztek no Vaidavas ezera Cēsu rajonā. Interesanti, ka uz Vaidavu augstā ūdenslīmenī mēdz notecēt arī Alūksnes ezers. 

TALKA augštecē ATCELTA - 2017. Viršu laika 16. dienā, rīko Pasaules Dabas fonds un Dabas pārvalde. 

Klintis pie Grūbes; foto Gatis wondermondo.com;

Pašreiz atšķirtā lapa ir kā PARAUGS, kādas ziņas iespējams sasmelt par teju vai ikvienu Dzimtenes straumīti.

Melnupe (dažreiz Pēterupe; igauņu: Peetri jõgi) ar pietekām tek Alūksnes augstienes Malienas paugurainē, lejtece Tālavas zemienes Trapenes līdzenumā Latvijā un Igaunijā, Mustjegi < kreisā pieteka.

Sākas Alūksnes augstienes dienvidrietumos mežainā apvidū pie Krāgaskalna. Vidustece Trapenes līdzenumā stipri līkumota, vietām gultni veido dolomīta klons un sliekšņi, krastos dolomīta atsegumi. Augštecē un vidustecē Trapenes līdzenumā, vietām upes gultne regulēta. Sīkas pietekas 67 - kopgarumā 130 km. Lejasgalā 6,4 km garumā Latvijas un Igaunijas robežupe. Ietek Mustjegi 21. km pirms Gaujas pie Tursas (Igaunijā). Bijušas ūdensdzirnavas Zeltiņos ar kopējo uzstādin\ajuma augstumu 6,7 metri. Lielākās apdzīvotās vietas krastos ir Zeltiņi un Ādams. Upi šķērso autoceļi A2 un P34. Upe izmantojama ūdenstūrismam, makšķerēšanai, sastop foreles. (eLD95, I.Eipurs).

Lielākās pietekas - >Blīgzna (26 km), >Baltiņupe 17; < Kaupernīca 12 //Medņupe; 

Blīgzne (arī Blīgzna), 16 km gara Melnupes >labā pieteka Alūksnes un Apes novados. Sākas mežainā apvidū Malienas pauguraines  ziemeļrietumu malā pie Alsviķu pagasta Straumēniem. Līkumojot plūst rietumu virzienā pa Trapenes līdzenumu, uzņemot ? ūdeņus. Garumu mdz skaitīt pa garāko zaru Ploskavu. Lielākā apdzīvotā vieta krastos ir Rezaka. un pieteka Ašupīte. Lielākā pieteka < Ploskava 17 km. 

Baltiņupe, arī Baltiņupīte, Melnupes >labā pieteka Alūksnes un Apes novados. Garums 12 km, baseins 28,1 km². Sākas mežainā apvidū Malienas paugurainē uz ziemeļiem no Strautiņiem. Plūst rietumu virzienā gar Zāgadu kalniem pa Trapenes līdzenumu. Agrāk lejtece savienoja Lukstu, Sētas un Garo ezeru, tagad no Ucu purva novadīta tieši Melnupē.

Lielākās pietekas - > Ķīšupīte; < Dzirnavupīte 10; <Lašupīte;

pilskalns Melnupes < pietekas KAUPERNīCAS līkumā, attēls: E.Brastiņš 1929.g. 

KARTES - Izdevniecība "Jāņa Sēta" Alūksnes novads, 2015; karte mērogā 1 : 75 000 (750 metri centimetrā). 

Tautas teika ~ 

15. D. Ozoliņš no J. Jasa Jaun-Roze. D. Ozoliņa «Svētku laiki». Etn. 11, 1892. LP, VII, I, 319, 1. Lieldienas rītā zirgi jāpeldina tekošā ūdenī trīs reizes. Tā daudz gadu atpakaļ viens saimnieks peldinājis zirgus tai rītā, lai ūdens būtu cik liels un auksts būdams. Bijuši nu gan viņam arī zirgi apaļi kā pūpoli. Vaidavas upmalā dzīvodams, tas lieldienas pirmā rītā agri jo agri bijis ar zirgiem Vaidavas malā. Vienā pavasarī nebijusi nekur citur Vaidava mājas tuvumā vaļā, kā tik vienā straujā, dziļā vietā. Divas reizes gan laimīgi zirgus izpeldinājis, bet trešo reizi peldinot vislabākais zirgs noslīcis. No tās reizes atstājies lieldienas rītā zirgus peldināt. 

Dzirnavas - 

Z.? Ziemeris (Siemerhof), O, tv C. Langenbergk, pv R. Arensz (1638) 

No Latvijas dzirnavas 1985, A. Teivens - Par dzirnavām informē Zēmeļu dzimtas atvase, priekšpēdējā dzirnavu īpašnieka Konstantīna Zēmela meita Magdalēna Lanehammere, dzim. Zēmele: 

Šļukuma ūdensdzirnavas 1888. g. nomāja no barona Volfa Pauls Zēmels (1832-1890), bet, viņam mirstot, dzirnavu nomu pārņēma tā dēls, tikko 21 gadu vecs, bet ari mācīts melderis - Ernests, strādājot kopā ar jaunākajiem brāļiem Konstantīnu un Džonu. 1902. g. Ernests un Džons nomā citas dzirnavas, un Šļukuma dzirnavās paliek Konstantīns (1877-1940), kuram Latvijas valsts laikā, 1924. g. kā ilggadīgam nom niekam dzirnavas piešķir īpašumā. Sākotnēji Šļukuma dzirnavās zemteces ūdensrats darbinājis 2 pārus dzirnakmeņu (vienam 48", otrs mazāks), kuri agrāk gatavoti no iesārta granīta akmeņiem, bet vēlāk lieti no mākslīgas masas. Ap 1925. g. Konstantīns Zēmels Šļukuma dzirnavas pārbūvē un modernizē: ūdensrata vietā iebūvē 40 zirgspēku Waldisphul turbīnu un otru, mazāku, elektriskās dinamo mašīnas darbināšanai, lai ražotu elektrisko strāvu pašu un tuvāko kaimiņu vajadzībām; dzirnavu jumtu paceļ augstāk, izbūvējot bēniņu stāvu, lai varētu uzstādīt valču krēslus, iegādā 90 cm Luther sistēmas valču krēslu, čechoslovaku Kaschpar grūbu skrejas, labības tīrītāju u.c. 

Melnupes leģenda

Savu vārdu Melnupe dabūjusi no ūdens krāsas. Tas Melnupē ir tumšs, sevišķi atvaros ūdens izskatās gandrīz melns. Agrāk Melnupe sastāvēja tikai no šādeem atvareem. Es satiku pe Melnupes kādu vecu zvejneeku, no kura tad ari dabūju dzirdēt daudz interesantu ziņu par Melnupi. Agrāk tā bijusi leela, strauja upe, bagāta ar zivīm. Loti dziļajos atvaros, kur pat ar visgarākām kārtīm nevarējuši aizsneegt dibena, mājojušas leelas zivis. (Esmu pats atradis «Latvju tautas teikās» dažus nostāstus par dziļo Melnupi un milzigajām zivim, kuras Melnupē mājojušas).

Pilns raksts iekš periodika.lv Mednieks un Makšķernieks 1924.

foto dziedava.lv - 

V.Grāvītis - Savukārt augstākais ūdenskritums Latvijā ir Grūbe Vaidavā pie Apes. Šeit pa pazemi iestiepjas tie paši Pļaviņu svītas cietie dolomīti. Vaidavas labajā krastā ir redzams, ka dolomītu slāņi šeit ieguļ slīpi — dienvidu virzienā tie iegrimst par 5 grādiem. Ūdenskritumu veido divas pakāpes, kopā 4,30 m. Platums 12 m Kad šeit darbojās ūdensdzirnavas, dolomīti pašā ūdenskrituma vietā nostiprināšanas nolūkā tika apmūrēti.

Haralds Biezais bēgļu gaitās 1915.g. Apē bērnības atmiņās - 

Vaidava vasarās krietni izžuva, tikai dzelmēs palika ūdens. Neaizmirstami bija gājieni peldēties vasaras vakaros pēc karstām dienām. Es vēl šodien nezinu, kādēļ peldēšanās notika vakaros, bieži pēc saules rieta. Ūdens bija patīkami silts un plunčošanās aizrautīga. Bet tā pati Vaidava palu laikā varēja būt bīstama. Tilts pār Vaidavu uz Igauniju pavasaros bija zem ūdens.

~ teceejums veesturee

Mellīns 1791.g. - pašā augšgalā parādās šifrējami nosaukumi - Stanske Fl. ar pieteku Je (l) ding no Jeding S. - ezera.

Kartē ķlūmīgi novietots Waidau ezera nosaukums, kurš jau pirmajās zviedru revīzijās 17.g.s. sākumā "pierakstīts" Ziemeru muižā.

 J.Rozenštrauha dziesma Vaidava vietnē dziesmas.lv;

Kas gan pateiks vai tiešām par šo Vaidavu vai par to Strīķupi no Vaidavas ezera  Cēsu galā?! ...2017.g. Valsts vēstures arhīva viduslaiku kartes parāda `Waidde uppe` tomēr IR bijusi.!  Jautājums sašaurinās - vai sakne abiem nosaukumiem no līdzīgiem vēsturiskiem notikumiem?! 

Raganu klintis; foto Gatis - wondermondo.com.

https://www.senvietas.lv/vizikoku-acu-avotins/

Ja tomēr meklētais ūdens neatradās - RAKSTI, - un pēc dienas vajadzīgais būs klāt!

GAUJAS  > labā krasta sānupes Mustojas sateces baseina daļa no augšgala -

<Parlijogi /Pērļupīte //Sloka (>Baznīcas gr.; <Tītmaņupe);

Mustoja <VAIDAVA - Murata ezers (Kuura (>Luutsepa; Soodi; <Kaabli); Allumae); >Ķirlītis; >Vaidavas ezers; >Saltupīte /Melderupīte; <Spindzeļgrāvis; <Melderupīte -Lukumietis- Lukumiešu str.?; Nabes purvs -Alūksnes ezers; >Dūņupīte (<Vēžu strauts /Prinduļa? (<Zvirgzdupīte (>Čūskiņa0,9)); <Avotstrauts); <Laurupīte; <Metumu str.; <Maltavnieku strauts8; <Putreniešu strauts; <Dedestiņu strauts; >Vārņupīte15 />Maltenieku str. (>Blusupīte; >Ķauķupīte; <Ašais strauts); <Bēteru strauts9 -Bērtiņu ezers; >Apšupīte11 /Suskupīte; <Lintene; >Silamiķītes strauts; Ančku strauts; >Cekulupīte13 (<Mazuļa strauts; <Zvirgzdupīte (>Dzirkaļu str.)); >Salu grāvis; <Zīļu svētavots; <Jašupīte; <Nakri strauts3,2 (Mellāpurva gr.); >Pelli //Peļļupīte (>Pahni (<Kolga/Līčupe -Ilgājs-Ilgāja; <Mušku str.)); ? >Prinduliņa11; ? <Čukstu strauts~3; <Lejupīte~1; 

<Melnupe73; <Tūjas strauts; >Lapšupīte; >Mazupe (<Zviedrupīte5 -Rancīts //Jaunbērtiņu ezers); <Kaupernīca12 //Medņupe (>Biritenes strauts); <Bružupīte //Paldu gr.; <Pātražupe (<Brūniņu grāvis); <Sarkanupe; <Kumeļupīte; >Baltiņupe12 (<Dzirnavupīte); >Ezergrāvis1 -Garais ez . -Sētas ez. -Rūķupīte -Lukstu ez. (>Ķīšupīte; <Zvirgzdupīte); <Tinupīte; >Blīgzne26 (<Ošupīte; >Ašupīte; >Ploskava); <Bebrupīte; <Grīdupe; <Vosu grāvis; >Lielais gr.; >Bērzupurva gr.; <Viru upīte10 //Ura (Karisöödi oja); <Sulupīte;

??? <Čukstu strauts~3;<Lejupīte~1;<Metumu strauts; <Alkšņupīte; Bir(z)itenes <Sulupīte; 

SĀKUMS / SARUNAS / KARTE / ZIŅU PŪRS / LASĪTAVA / VIDRŪPE / SAZIŅAI / UZ AUGŠU

Še redzamā lapa ir mans melnraksts par tēmu "dzimtās zemes upes". Ja gaidītu skaistu pabeigtu, nesagaidītu. Ai. Liepiņš