kartes sīktēls ar saiti uz Balticmaps-Abavas baseins ~                       ŠODIENAS LĪMENIS

ABAVA ir Ventas labā > krasta pieteka (lielākā Ventas pieteka) starp Ziemeļkurzemes augstienes Talsu pauguraini un  Austrumkursas augstienies austrumu malā. Mūsdienās Abava (kanāls ar šo nosaukumu...) iztek no Lestenes-Ēnavas purva Abavas-Duobeles sengultnē, Spārnenes viļņotajā līdzenumā.                                                                PAPILDINĀTS - 13.10.2023.

pamatnosaukums garumssinonīmikritumsvidējaissākotne iztekastāvoklis  baseinsnotece  īpašais

km
metrim/km 
mvjl.kanālskm² km³
 ABAVA 129  510,4  Lestenes purvi 54augštece
 2030 
otra lielākā upes senieleja Latvijā

Augšgals Abavai pārveidots, saīsināts, tece iztaisnota. Sākot mērīt no < labās puses Brandavu grāvja gala 54 m vjl. Abavas kanāls ir vismaz 13 km līdz pie Irlavas savienojas ar > Vecupi. Virziens uz  ziemeļiem pretīm Talsu paugurainei. Pie Kandavas pagriežas uz rietumiem un līdz ietekai daudz līkumo. Upē ir vairākas dolomītu  krāces ar straumes ātrumiem līdz 2 m/sek. Lejpus Sabiles - 1,2 metrus augsts vairākpakāpju ūdenskritums - Abavas Rumba.

Abava starp Kandavu un Sabili tek dziļā, skaistā senielejā. Otra lielākā upes ieleja izveidojusies laikā, kad ledus laikmeta beigās ūdeņu noplūde uz ziemeļiem nebija iespējama. Pa šo ceļu bija jānotek visiem Austrumlatvijas, jeb mūsdienu izpratnē Daugavas baseina ūdeņiem. Uz šīs straumes nesto smilšu nogulām veidojās Usmas-Zlēku priežu sili.

Tek caur Tukuma, KandavasTalsu un Kuldīgas novadiem. 50% baseina platības aizņem meži. Vēl pirms 100 gadiem Abava bija krietnus 20 kilometrus garāka (verstis?). Tās augšgals ir mūslaiku Bikstupe (vai Bikste bijusi pirmā lielākā pieteka?). Vēl tagad palu laikā aiz Jaunpils ūdens mēdz tecēt pa Brandavu grāvi gar Bautēļa ezeriņu uz Abavas purviem. Visu jaunības laiku atceros kā pilnīgu neskaidrību ar Abavas sākumu, jo pat dažādās mācību grāmatās minēja viskaut kādas vietas (Pālansu ezers, Lestenes ezers, Jaunpils purvji...). Tas nu šķiet saprotami, jo pāris paaudzes ir par maz lai prātos nostabilizētos jauna, pārrakta upe.


LELĀKĀS pietekas - ( A - Z ); >Bebrupe; >Dzelzāmurupe; >Dzirupe; >Kārone; >Kroja; >Lašupīte; >Līgupe?Jāņupe13; >Pūre; >Sēme; >Veģupīte; >Virbupe; 

<AMULA; <Dūņupīte; <IMULA; <Īvande; <Olupīte; <Ozolupīte; <Valgale; <Vēdzele; <Viesate; <Zemīte; <Žīdu strauts; 

Sīkas pietekas zem 5 km  45, kopgarumā 139 km. (A.Pastors). 

Sateces baseina un pieteku raksturs ačgārns - garākās un lielākās ir augšgalā no Austrumkurzemes lēzenās augstienes kur tām netraucē attīstīties blakus baseini. shēma ar png datni

Šogad, 2019.g. - Kārlis Skalbe - 140!

Pa vasaru, kad ūdens Abavas sēkļos top tik sekls, ka vilnīši ķeras uz pašiem oļiem, es nodarbojos drusku ar zveju — tas mani arvienu uzjautrināja — es ķēru mazas, treknas vēdzelītes akmeņu krāsā, kuras guļ tur starp oļiem, bet nezinu, kāpēc man palika kauns, un es pats sev teicu: „Tu vairs domā tikai par ēšanu kā lops!"     (starks).

Akmentiņš, Osvalds, Vēstules no Maskavas (1987), Kavēšanās iznāca pie Bikstiem, Jaunpils, Apguldes, Dobeles, jo tur Čipus gribēja parādīt "meža brāļu" gaitu ceļus un viņu slēpējus. Atminos Abaviešu mājas (pļavā Abavas upes sākumā), Čakse un kādu Jakšiņu māju,

Shēma no grāmatas A. Priedītis, Ar makšķeri Latvijas...upēs,1960.g.

Krišjānis Barons par Abavu 1859.g

5) to jauku un prahwu 20 juhdzu gaŗŗu Abawas u. Ta is-ceļļahs pee Jaunpils purwaiņa widdu, uzņemm pee Irlawas Weesatas uppi, kas no Remtes ezera nahk, un dohdahs, leelu lihkumu apmezdama, gar Kandawu un Sabilli, kur ļohti jauki, gan plikki nu stahwi, gan beezi ar kohkeem apauguschi krasti, uzņemm wehl Uskuppi un Ahzuppi jeb Wilpeni un saweenojahs pehdigi pee Abawas muizchas ar Wentu.

132. kilometri līdz Ventai. Brandavu ezeriņa notece no < kreisās puses, kā dabiskā Abavas sākuma vēsturiska liecība, savienojas ar purva ezeru kanālu. 


 Laivotāji biežāk sāk no Pūres vai Kandavas. Taču tilti ir gan Sātos gan Irlavā. Atliek tikai vienu dienu pielikt klāt!


Visu laiku labākais ceļvedis I.Lukss, V.Avotiņš, Lejup pa Abavu /PLAUKTĀ.


 VĒRTUMI KRASTOS -
triju ailu Mūrnieku tilts (apraksts);
< Peņķu avots; < Sātu baznīca;
Tilts gaisā; >Pūres muiža, parks, avots, stādījumi;
>Kandavas pilskalns ar avotu; <Velna acs un Čužu purvs; <Velnakmens; >Čāpuļu pilskalns;
>Stelbu avots; <Rendas pilskalns; 
J.Plāķis 1925 -  i) abava 1. (izceļas savienojoties bikstupei un viēsatai, kurā ietek k. [remtē], čužas strauts, /../ 

>Jāņkroga grāvis; <Brandavu grāvis (BIJUSĪ Abavas sākotne!); <Saules grāvis; <Auziņu grāvis; >Putnukroga strauts; >Pampju grāvis; <Viesata; >Purmaļu grāvis - iespējamais hercoga kanāla savienojums ar Sloceni; <Vec-Abava; >Vecupe;

122. km, Abavas kanālam pievienojas Viesate - PIRMĀ lielākā < kreisā Abavas pieteka,

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.
kanāls
km² 
km³

VIESATE 41 (47)Remtes upe 59 1,4 Remtes ezers   11,5 km 1940,049  

Tecēt sāk no Remtes ezera, šķērso Remtes, Viesatu un Irlavas pagastus. Augštece regulēta, vidustece no <Ķīpas ietekas dziļā ielejā. Viesatniekos dziļā Viesatas upes ieleja, Tās vidējais platums - 5 m, dziļums līdz 1,5 m, vietām līdz 12 m augsti stāvkrasti. Pagasta ziemeļu daļu šķērso Viesatas pieteka Prūsene (garums 5,8 km) ar Isvintes strautu (garums 7,6 km) un Vārnu grāvi (garums 6,2 km). Minētās ūdensteces veido Viesatu pagasta meliorācijas sistēmu. Lielākās pietekas: Aleslauku strauts, Ķīpa, Ķuņķurupe. (©Viesatu pašvaldība) Regulēta augštecē 1955.g. un 1976.g. 

Dabas taka Meža izziņai 

Prūsenes un Viesates upju starpā; plašāk -

/vidrupe/upju takas 

~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~
Tilts Irlavā?; foto: Julita Kluša - dziedava.lv
VĒRTUMI KRASTOS -
Remtes pils un parks; > Spuņņu akmens;
pie < Ķuņķurupes piemiņas vieta Matīsam Siliņam, (pirmajam kartografam un etnografam);
Ķuņķuros ģimenes dabas parks;
< aizsardzības līnija 1944.g.maijā; 

Pieteka vēl pirms iztekas - Pērējupīte - Remtes ezers -VIESATE (>Kūlu strauts; <Krūmešu strauts (<Lieknes gr.5,73); <Ķuņķurupe; <Ķīpa10; >Aleslauku strauts; <Prūsene11 (>Vārnu grāvis; <Isvintenu strauts (Amoliņu gr.)); <Platā Liekne6);

Lejteces labajā ielejas krastā Struteles muižas Ālaslauki (1920), kur Dievkalna vakarpusē dzimis Krišjānis Barons (1835-1923).

Ludvigs Bolšteins dzimis 1888. gada 26. janvāri (v. st.), Jaunsesavas Vēja krogā. Tēvs ir bijis meldera amata meistars, un 1894. gadā Bolšteinu ģimene pārceļas uz Remtes pagastu, kur saņem nomā Viesātu ūdensdzirnavas, kuras atradās uz Viesātas upes. Ludvigs šeit pavada savus pirmos bērnības gadus, jūsmo par skaistiem upes krastiem un rāmo dzirnezera spoguli, klausās dzirnakmeņu vienmuļo dziesmu un ūdens šalkšanā, kas veļas pāri dzirnavu slūžām. (Jurka, Ernests, Ģenerālis L.Bolšteins, 1962)

Valija Dambe 1969 - (nosaukuma skaidrībai-) /../ kas pareizi jāraksta /../ Kaut gan Kurzemē ir Sāti, Purmsāti, Sātiņi u. c, kas darināti no sugas vārda sāts 'mežā iestrādāta zeme dzīves vietai', nepareizi raksta Viesatas (Tukuma r.) ar garu ā — Viesāti.

Silgailis, Arturs, (1895-1997) -latviešu leģions, - Piektā Kurzemes katla lielkauja - Vēl pirms šīs lielkaujas vācu vadība bija paredzējusi spēku taupīšanas nolūkā saīsināt, Kurzemes frontes vidus daļu, atvelkot to uz Viesates upes līniju, kur bija izbūvēta jauna aizstāvēšanās pozīcija. Turpmāko dienu kaujās zem ienaidnieka neatlaidīga spiediena Kurzemes frontes vidus daļa ari pakāpeniski tika atvilkta uz šo līniju, un,.. /tāda palika kad lielinieki 4. aprīlī pārtrauca uzbrukt/.Lietuvas upju lapas logo

Interesei salīdzināšanai Viešetė (Ventos baseinas, Ventos intakas). Viešetė teka Mažeikių rajone, Tirkšlių seniūnijoje, Ventos kairysis intakas. Ilgis 25 km, baseino plotas 98 km². Išteka iš Balėnėlio ežero, 10 km į rytus nuo Sedos. Teka į šiaurę. Įteka į Ventą 201 km, 4 km į vakarus nuo Mažeikių. Vidutinis upės nuolydis 274 cm/km, vidutinis  debitas žiotyse 0,86 m3/s. Esant aukštam vandens lygiui pavasarį ar po ilgalaikių lietų. 1253 m. Livonijos ordino ir Kuršo vyskupo žemių dalybos akte minima prie upės buvusi senovės gyvenvietė –

Vesete. Vandens kelionė šia upe tinka pradedantiesiems vandens turistams. Rekomenduojamos plaukimo priemonės - baidarės, kajakai, pripučiami laiveliai. Maršrutas sunkokas, bet įdomus. Upės ekologinė būklė - gera.

118,9. km ietek < kreisais Nūstiņu grāvis (mel.lv); 121.km. - pa > labi atdalās Abavas vecupe, kurai pāri vēsturiskais mūra tilts;

116,5. km. savienojums ar Abavas vecupi, kura tikām uzņēmusi > Dārtsmuižas strautu;

Peņķu veselības avots; <Viņķu grāvis; <Žīdu strauts11;

105. km. - < Roja15; < Abavnieku grāvis; <Tūtu grāvis;

100. km. < Vēdzele 35 km\110 km²; posms Kukšupe, divi dzirnavu dīķi; pietekas - <Zīļupīte3; <Novadnieku str.; >Krumešu strauts (>Stūru str.); <Gailīšu str. <Lindiņu gr.; pietekas regulētas pirms 1939.g. Šodien no kopgaruma regulēti 7 km. Visā garumā vēsturiskajam Zemītes pagastam, lejteces < Kandavas pagasts (1940);

bij. Kukšas muiža (cēlusies no Pētera, Jēkaba un Klāva Kukšu mājām, kuras 1530. g. ordeņa mestrs Pletenbergs izlēņoja Tidevicam, kuru dzimta 1695. g. muižu pārdod Kursas kancleram Brakelim).

 Pūres upīte (kanāls) ietek Abavā; foto: Ceļaprieks 2014; 

97. km - ietek > labā krasta Zvare, Zvarīte no senā Zvares pagasta, kura nosaukumu izkropļo dzelzceļa pieturas nosaukums Zv`ā`re...

> Sūneklis; 88. km. > Bebrupe;

Patreiz atšķirtā lapa ir kā PARAUGS, kādas ziņas  iespējams sasmelt par teju vai ikvienu Dzimtenes straumīti. 

87.km. Jāņupe (Līgupe, Līga) ir Abavas > labā pieteka Kandavas novadā.

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.
kanālskm² 
km³

 LĪGUPE * 13 Jāņupe 30  Cūkezers   77,6 nosaukuma pāris

Sākas Strazdes apkaimē ar vairākām nelielām satekām augšpus Līgciema dzelzceļa stacijas. Pie upes bijušas dzirnavas Strazdē, Upesjāņos, Līgās; dzirnavezeri. Līkumaina upe, tek pa seklu ieleju. Lejteci škērso Kandavas-Tukuma  ceļš. (V.Strautniece95). 

Vai arī satek no - Krāčupe, Melnupe, Cūkupīte (no Cūkezera), Dzirnavupīte.

Cits pieņēmums par izteku uzskatīt Cūkezeru. Upe vidēji strauja, kritums no Cūkezera 30 m. Pie Līgas dzirnavām aizsprosts ar Līgas dzirnavezeru. Krastā apdzīvotās vietas Līgas dzirnavas un Līgciems. Šķūtēs 1853.g. dzimis valodnieks Kārlis Mīlenbachs. Upi šķērso autoceļi A10  un P130, kā arī dzelzceļa līnija Rīga - Ventspils.

Lielākās pietekas -  >Bumburupīte; <Ilbatupīte; >Dzirnavupīte; <Mellupīte8,8 (<Krāčupīte); * sinonīmi - Tiltakroga upīte; Biskupe; Jāņupe; Upesjāņupe?!; 

Kanāls vienvārd sakot, visā garumā...

 1922. g., neatkarīgās Latvijas laikā Līgas dzirnavas piešķir atbrīvošanas kara dalībniekam, Ziemeļu armijas štāba adjutantam Jūlijam Bērziņam (1885-1940). Par Līgas dzirnavām tālāko informāciju sniedz J. Bērziņa meita mag. pharm. Gaida Kalnāja, dzim. Bērziņa. "Līgas ūdensdzirnavas atradās Kandavas pagastā pie Talsu-Tukuma un Kandavas ceļu krustojuma, 4 km no Kandavas dzelzceļa stacijas. Dzirnavas darbināja no Jāņupes uzstādinātais, 4 ha lielais dzirnavu ezers, kuru norobežoja dambis ar ceļu un tiltiem pāri slūžām". (AT,85)


Tojātu upīte 8 /Ingas strauts augštecē, ir Abavas > labā krasta pieteka Talsu novada Abavas pagastā. Sākas kā novadgrāvis Ingas purvā ziemeļaustrumos no Sabiles, tek dienvidu virzienā pa Abavas senielejas nogāzi. Upes gultne augšptecē regulēta, lejtecē šķērso autoceļu P130. Upes kreisajā krastā pie Drubazām atrodas arheoloģijas piemineklis Tojātu apmetne.

AMULA ir Abavas < kreisā pieteka. Garums 66 km, baseina platība 193 km2. Lielākās pietekas > Sudmalupe, < Liesupe;

IMULA tek Brocenu un Kandavas novados. Garums 55; baseins 263 km²; sākas purvainā apvidū ziemeļos Broceniem. Lielākās pietekas - < Buļļupe (30 km), Dimžava 17, <Briežupīte 12.

Virbupe (augštecē Sknābe, lejtecē Svente) ir Abavas > labā pieteka Talsu novadā. Sākas kā novadgrāvis Lībagu pagastā pie  Lībagu skolas. Augštecē un vidustecē līdz Miltiņu dzirnavdīķim upes gultne regulēta. Lejpus dīķa upe veido dziļu, izteiktu ieleju ar līdz pat 12 m augstām kraujām. Ietek Abavā iepretī Rumbciemam. Lielākās apdzīvotās vietas krastos Jaunpagasts, Lielvirbi. Upi šķērso autoceļi A10 un P130, kā arī dzelzceļa līnija Rīga-Ventspils. Pietekas - >Sora; <Kāroņstrauts (>Zābakupīte); <Žuburupīte;

Veģupīte ir Abavas > labā pieteka Talsu novadā. Sākas no grāvju sistēmas Aizpurves mežā dienvidrietumos Stendei. Augštece regulēta, lejtece tek pa izteiktu apaugušu ieleju. Lejtecē robeža starp Abavas un Ģibuļu pagastiem. Lejpus autoceļa P130 ap 1,7 metrus augsts kaskādveida ūdenskritums 11 metrus garā posmā. Upes kreisajā krastā Veģu pansionāts. Augstā ūdens līmenī tiek izmantota straujūdens airēšanai.

Valgale 22 ir Abavas < kreisā pieteka KandavasKuldīgas un Talsu novados. Sākas Matkules pagastā Stulbes purvā no Lielās Aces ezera. Augštece un vidustece līdz Valgales ciemam tek pa līdzenu, daļēji mežainu, daļēji lauksaimniecības apvidu. Augšecē /Mulcupe (pirms Valgales) vai Galupīte (pie Galamuižas). Upes gultne posmos regulēta. Augšpus Valgales upe sāk veidot izteiktu ieleju un Abavas senielejā ienāk pa dziļu gravu, kurā vairāki ūdenskritumi. Ietek Abavā pretī Veģiem. Lielākās apdzīvotās vietas krastos: Galamuiža, Valgale. Pietekas: Tīruma grāvis, Mundaga (labās), Milzava (kreisā).

Rūsvalks 2 km garš no >labā krasta pirms Rendas savāc visus pakrastes ūdeņus ar Dzirnavu kanālu 2,0 km, un novada Stelbas strautu un Stelbu avotu, uz bijušajām dzirnavām pie mūsdienu Saulveriem.

Īvande 26 Iztek no Jānīšu purva kā Struncele, uz tās populāri ūdenskritumi.

Valdis (Staburaga bērnu autors) ceļo pa Kursu 1892.gadā.

Viņai garām aizvijas neliela Abavas pieteka, kuras klinšainā grava un ūdens kritums tajā, ko nosauksim par Rendas ūdens kritumu, ļoti līdzinās Kokneses slavenai Pērses gravai. Tajā tādi pat spodri balti kaļķakmens slāņu krasti, augsti, stāvi un nepārkāpjami; tādas pat kupli ēnainas, sulīgi zaļas liepas, vīksnes un lazdas veseliem puduriem, kam labāk ir nemēģini izspraugties cauri, kā Pērses lejā; trūkst tikai labi kopto Kokneses parka celiņu un laipu vai tiltiņu, pa kuriem varētu ērti pārklūt upītei no vienas malas otrā; trūkst ari kāpšļu stāvajos krastos. Bet par to ūdens kritumi te īstenībā veseli divi — abi vienāda augstuma un krāšņuma: pirmais platāks un lēzenāks, otrais (uzņēmumā) klinšu spraugā iespiests šaurāks, straujāks, varenāks, īpaši uzplūdu laikmetos. Tikai piekļūšana abējiem, kaut gan viņi atrodas gravā pavisam netālu viens otram, pa krastā iemīto taku visai neērta: kad esi apskatījis vienu, jārāpjas krastā augšā un pēc neliela gabaliņa atkal pie otra lejā; lietainā laikā, kad taciņi kļuvuši slideni, kāpuļošana var iznākt diezgan riskanta, pat bīstama, jo vienīgās atbalsta un pieturas vietas ejā tikai koku saknes, atvasītes un trauslie zariņi.<Grīfvalks; >Dzelzāmurupe //Lanka; >Aclejas avotu upīte; <Ceļmaļu str.; >Dzirupe (>Vardene); <Dūņupīte7 //Brasliņu upīte; <Streijupīte -Mordaiķu ez. (>Dzelzvalks); <Šķiltu strauts; <Rumbiņa; <Oļupe9 (<Ozolupe; >Caunes valks); <Sausvalks; <Būdnieku valks; >Žīdmines valks; <Burkvalks; >Novadnieku valks; <Kaderu valks; <Briežupīte; >Sēržu valks; >Kroja10; >Cūkupīte; <Depšvalks; >Dubenvalks; >Lašu valks9; >Pirtsvalks; >Sarkanavots; >Bērnvalks; <Mežupīte (>Kazu valks; <Bebrupīte (>Damupīte)); <Vēršvalks; >Mālvalks; >Tuktes valks; <Eliņu valks; >Kraupvalks //Naglu valks; <Žagarvalks; >Tērpietes valks; >Purmaļu grāvis?

Ozolupīte pietek no < kreisā krasta, un pēc loģikas varbūt iztek no lielākā novada purva  - Ozolu purva. Tomēr tieši ar šo nosaukumu Abavas lejteces < kreisajām pietekām ir rakstos vērojams neiedomājams juceklis. Tostarp arī kartēs.

saite uz JS kartes produktu


KARTES - Izdevniecība "Jāņa Sēta" Tukuma/Jaunpils novads, 2015; karte mērogā 1 : 75 000 (750 metri centimetrā);


Atgādinājums, ka autortiesību likuma izpratnē autortiesību subjekts ir kā saturs un noformējums, tā arī sakārtojums! © 

Viss ABAVAS sateces baseins no iztekas, >labās, < kreisās pietekas -

>Jāņkroga grāvis; <Brandavu grāvis; <Saules grāvis; <Auziņu grāvis; >Putnukroga strauts; >Pampju grāvis; <Viesata41 -Remtes ezers (~Pērējupīte); >Kūlu strauts; <Krūmešu strauts (<Lieknes gr.); <Ķuņķurupe; <Ķīpa10; >Aleslauku strauts; <Prūsene11 (>Vārnu grāvis; <Isvintenu strauts (<Amoliņu gr.)); <Platā Liekne6); <Vec-Abava; >Vecupe; <Peņķu veselības avots; >Dārtsmuižas strauts; <Viņķu grāvis; <Žīdu strauts11 (>Skrimbu strauts (>Brutenieku gr.; <Miegaiņu gr.)); <Roja15 (<Stūru str.; <Tojārtu gr.2,2); <Abavnieku grāvis; <Tūtu grāvis5,4; <Vēdzele35 /Zīļupīte /Kukšupe (<Novadnieku str.; >Krumešu strauts (>Stūru str.); <Gailīšu str. <Lindiņu gr.); >Zvarīte6; >Pūpolstrauts2,45; >Pūre18 (<Auču str.; <Sīļupe; >Sēme; <Pikstupe; >Viljeta); >Bebrupe11; >Jāņupe//?Līgupe13 -Cūkezers (<Ilbatupīte); >Bumburupīte; >Strazde?; >Dzirnavupīte; <Mellupīte8,8 (<Krāčupīte)); <Smirnieku strauts (<Velna acs); <Teņņu strauts; <Dumpju strauts; >Čāpuļu strauts11 (<Kurzemnieku str.); >Šķērsciema upīte (>Kaiju strauts); >Rēdnieku str.; <AMULA55; <IMULA52; <Kannenieku str.; <Ķempju strauts (>Kannenieku str.); >Tuojātu upīte; <Rumbulīte15; >Svente 22 //Kārone /Sknābe (<Kāroņstrauts (>Kaiju strauts; >Zābakupīte); <Žuburupīte); >Lašupe2,4 (>Alkšstrauts +<Ošstrauts); <Valgale22 -Jānīša purvs (>Tīruma grāvis; >Mundaga (>Višļupīte); <Milzava); <Zārvalks; >Veģupīte8; >Novadstrauts; >Kalešupe (>Lielais Alkšņvalks; <Kapu strauts); >Stelba0,8; >Rūšuvalks; <Mazupīte; <Īvande26 (>Rīteļa; <Renda /Mērgava);

<Amula55 -Klagātu dīķis; (>Laugaļu str.; Liesmu str.; <Ķīšu str.; <Mencu str.; >Novadu str.; >Veperstrauts; >Sudmalu strauts  (>Egīšu`str.; <Strautnieku s.; <Lagzdkalnu s. (<Pagravu str.); >Robežnieku str. (<Brūveļu str.); >Lemešstrauts; >Aukstupīte; <Liesupe);

<Imula52 (>Garozstrautiņš3,3; <Dzīvene; ?>Garozstrauts; <Buļļupe30 (>Brancupīte); >Ķilpjupīte (>Skroderupe); >Dimžava17; <Sārcene (>Pormaļu gr. <Skatrum str.); <Briežupīte12; >Pūteļu str.0,3; <Kauķakalna strauts; <Krojstrauts3,9);

PIELIKUMI -

(kā rodas kļūdas) — 1944.03.09 Tukuma Ziņas - Upju pagastā maz. Kā prāvākās no tām mināmas: Ķimša (saukta ari Lanka), Karātavu upe, Viesīte un Abavas upes augšgals ar sākumu pie Jaunpils pag. Abaviešu mājām Lielākie ezeri un dīķi pagastā: Ķimeņu ezers (agrāk Brandavu ezers) — 14,21 ha , Bautēlis — 2,46 ha, Linmārcis — 8,16 ha, Apšauju — 28,04 ha un Melnezers — 4,1 ha. Visi minētie ezeri atrodas pagasta austrumu pusē. Plašākie dīķi: Jaunpils dzirnavu dīķis, ap 6 ha; Jurģu dzirnavu dīķi, ap 8 ha, un četri Spuru dīķi, ap 12 ha. Ezeri un dīķi ir valsts īpašums.


3. lietišķās mākslas izstādē redzami daži darbi Latvijas marmorā — Abavas upes gultnē un krastos atrodamā plieni. Šis akmens ir tiešam pateicigs materiāls nelieliem rokdarbiem: rakstāmgalda piederumiem, statuetēm u. c. Sākumā tas ir mīksts un ļaujas pat ar nazi apstrādaties, vēlāk sacietē akmens cietumā, pie tam ar blīvu gludu virsu. Sabilē vai apkaimē derētu atvērt darbnicu Kurzemes Šveices piemiņlietām. (Zemkopju Saule, Nr.11 1931)



attēls no Barnikela kartes 1747.g. vēsta par situāciju, kad Abavas augšgals bija mūsdienu Jaunpils un Bikstos.

Vēl 20.gs. sākumā rakstos figurē nosaukums `Jaunpils upe`. Un 21.gs. sākumā ir Abaviešu mājas un atmiņas par strautiņu Abaviņa! Tomēr kopš kāda (?) laika šie ūdeņi vairāk pieder Lielupes baseinam caur <Svēti ~ Bērzi.

Noklīduši un meklējami nosaukumi -

Grenču p. - 9. upes: abava, rūoja. /9. strauti: abrenes strauts, brasla, Ievu str., mejlaīs str., natrites str., tiesnešu str., žida str.; [alkšņa str., gobes str., maigasts, viesata].
//. ezeri: bifžpēteru ezers, dumbriņa, gasezers, jaūnkuīpju ez., mīesti-ķis; [kungu ez., melnalkšņa ez., nāves ez., nūstiņez.].

Rends`pagast - 8. ups: abov, āpup, āzupup, [difchupe], dundurup jeb streijsup, dūņup, dzelzāmarup, dzirup, ganekļup, ķesterup, [lankupe], mazupīt, rends-muižup, riežup, rumbaž, [vāržup]. 9. valk: cepļvalks, cīesv., [čaņčenes strauts], duobv., izdegsv., kraķv.,mālv., rūšv., sēržv., [valdātu upīte].10. rumbs: māctājrumb, valdātr.11. brasl: brasliņbrasls, mezzilbr., rumbažbr., vēršrīkl.12. grāv: dižapūorgrāvs, likezergr., steņpriedgr., sventiņgr., vārdeņgr.,zierdzens.17.avuot: aūkstavūots, čapiņsav.

(VALDIS 1892/1923) Viņai garām aizvijas neliela Abavas pieteka, kuras klinšainā grava un ūdens kritums tajā, ko nosauksim par Rendas ūdens kritumu, ļoti līdzinās Kokneses slavenai Pērses gravai. Tajā tādi pat spodri balti kaļķakmens slāņu krasti, augsti, stāvi un nepārkāpjami; tādas pat kupli ēnainas, sulīgi zaļas liepas, vīksnes un lazdas veseliem puduriem, kam labāk ir nemēģini izspraugties cauri, kā Pērses lejā; trūkst tikai labi kopto Kokneses parka celiņu un laipu vai tiltiņu, pa kuriem varētu ērti pārklūt upītei no vienas malas otrā; trūkst ari kāpšļu stāvajos krastos. Bet par to ūdens kritumi te īstenībā veseli divi — abi vienāda augstuma un krāšņuma: pirmais platāks un lēzenāks, otrais (uzņēmumā) klinšu spraugā iespiests šaurāks, straujāks, varenāks, īpaši uzplūdu laikmetos. Tikai piekļūšana abējiem, kaut gan viņi atrodas gravā pavisam netālu viens otram, pa krastā iemīto taku visai neērta: kad esi apskatījis vienu, jārāpjas krastā augšā un pēc neliela gabaliņa atkal pie otra lejā; lietainā laikā, kad taciņi kļuvuši slideni, kāpuļošana var iznākt diezgan riskanta, pat bīstama, jo vienīgās atbalsta un pieturas vietas ejā tikai koku saknes, atvasītes un trauslie zariņi.

SĀKUMS / SARUNAS / KARTE / ZIŅU PŪRS / LASĪTAVA / VIDRŪPE / SAZIŅAI / UZ AUGŠU


Ja tomēr meklētais ūdens neatradās - RAKSTI, - un pēc dienas vajadzīgais būs klāt!


pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.

km² 
km³

          

~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~
Atgādinājums, ka autortiesību likuma izpratnē autortiesību subjekts ir kā saturs un noformējums, tā arī sakārtojums! ©

  LABOTS - 2020. Sulenī - aprīlī  

>ABAVA129 ( A - Z ), > labās, < kreisās pietekas;

>Aclejas upīte; >Bebrupe11 (>Damupīte); >Bērnvalks; >Cūkupīte; >Čāpuļu strauts (<Kurzemnieku strauts11); >Dārtsmuižas strauts; >Dubenvalks; >Dzelzāmurupe //Lanka; >Dzirupe (>Vardene); >Jānu kroga strauts; >Kroja11; >Lašupīte9; >Jāņupe//?Līgupe13 -Cūkezers (<Ilbatupīte); >Bumburupīte; >Dzirnavupīte; >Krāčupīte ? (<Mellupīte)); >Kalešupe (>Lielais Alkšņvalks; >Kapu valks); >Kraupvalks //Naglu valks; >Lašupe2,4 (>Alkšstrauts +<Ošstrauts); >Mālvalks; >Mežzīles upe10; >Novadnieku valks; >Novadstrauts; >Pampju grāvis; >Pūpolstrauts2,45; >Pūre18 (<Sīļupe; >Sēme; >Viljeta); >Purmaļu grāvis; >Putnukroga strauts; >Rēdnieku strauts; >Rūšuvalks; >Pirtsvalks; >Sarkanavots; >Sēržu valks; >Stelba0,8; >Šķērsciema upīte (>Kaiju strauts); >Svente22 //Kārone /Sknābe (<Kāroņstrauts (>Zābakupīte); <Žuburupīte); >Tojātu upīte; >Vecupe; >Veģupīte8; >Zvarīte6; >Žīdmines valks; >Mellupīte;

<Auziņu grāvis; <Briežupīte; <Dumpju strauts; <Dūņupīte7; <Mežupīte (>Kazu valks; <Bebrupīte (>Damupīte));

<Abavnieku grāvis; <AMULA55 -Klagātu dīķis; <Auziņu grāvis; <Bebrupīte (>Dambupīte); <Biežupīte; <Brandavu grāvis; <Būdnieku valks; <Burkvalks;<Ceļmaļu str; <Depšvalks; <Dumpju strauts; <Dūņupīte7; <Eliņu valks; <Grīfvalks; <IMULA52; <Īvande26 (>Rīteļa; <Renda /Mērgava); <Kaderu valks; <Kannenieku str.; <Ķempju strauts; <Mazupīte; <Oļupe9; /?<Ozolupe; >Caunes valks); <Roja15 (<Tojātu grāvis.); <Peņķu veselības avots; <Rumbiņa; <Rumbulīte15; <Saules grāvis; <Sausvalks; <Smirnieku strauts (<Velna acs avots); <Streijupīte -Mordaiķu ez. (>Dzelzvalks); <Šķiltu strauts; <Teņņu strauts; >Tērpietes valks; >Tuktes valks; <Tūtu str.; Valgale22 -Jānīša purvs (>Tīruma grāvis; >Mundaga (>Višļupīte); <Milzava); <Vēdzele35 /Zīļupīte /Kukšupe (<Novadnieku strauts; >Krumešu strauts (>Stūru str.; ); <Gailīšu str. <Lindiņu gr.); <Vecabava; <Vēršvalks; <Viņķu gr.; <Viesata41 -Remtes ezers (~Pērējupīte); >Kūlu strauts; <Krūmešu strauts (<Lieknes gr.); <Ķuņķurupe; <Ķīpa10; >Aleslauku strauts; <Prūsene11 (>Vārnu grāvis; <Isvintonu strauts (<Amoliņu gr.)); <Platā Liekne6); <Zārvalks; <Žagarstrauts; <Žīdu strauts11 (>Skrimbu strauts; (>Brutenieku gr.; <Miegaiņu gr.)); <Šķiltu strauts?;

AMULA66 (55) -Klagātu dīķis (>Laugaļu str.; Liesmu str.; <Ķīšu str.; <Mencu str.; >Novadu str.; >Veperstrauts; >Sudmalu strauts  (>Egīšu str.; <Strautnieku str.; <Lagzdkalnu str.(<Pagravu str.); >Robežnieku str. (<Brūveļu str.)); >Lemešstrauts; >Aukstupīte; <Liesupe);

Imula52 (>Garozstrautiņš3,3; <Dzīvene; >Garozstrauts; <Buļļupe30 (>Brancupīte); >Ķilpjupīte (>Skroderupe); >Dimžava17; <Sārcene (>Pormaļu`gr.; <Skatrum str.); <Briežupīte12; >Pūteļu str.0,3; <Kauķakalna strauts; <Krojstrauts3,9);

Še redzamā lapa ir mans melnraksts par tēmu "dzimtās zemes upes". Ja gaidītu skaistu pabeigtu, nesagaidītu. Ai. Liepiņš