kartes sīktēls ar saiti uz Balticmaps-Engures ezera baseins ~ 

ar sateces avotiem -  Ķīšupe; Kraujas upīte; Akmeņupīte; Pelču upe; Okte; Plaužupe; Jādekša; Žurnikupe; Oksle; Jērķene; Kazes upe; Kalnupe; Vada; Odre; 

PAPILDINĀTS - 22.06.2019.

Mērsraga kanāls (Engures ezera kanāls, arī Kuģinieku upe) 3,25 km no ezera krasta līdz ostas kanālam, smilšainiem brūkošiem un krūmainiem krastiem.
Tika izrakts 1842. gadā, dienvidos no Rīgas līča vakarpuses piekrastes zemes raga, un radās ostas izveides iespēja. Sākotnēji bija 2,028 kilometru gaŗš, 8,5 līdz 12,78 metru plats un 1,22 metru dziļš. Tajā ierīkotas 11 peldvietas. Plašāk pašvaldības vietnē. Nosaukuma cilme -`meer graben` - jūras līkums, krasta ieliece; {folklora sniedz citus skaidrojumus}. 

Engures ezera sateces baseina shēma- VĒSTURE - vajadzība pazemināt ezeru lauksaimnieku vidē rosījās jau sen. Vispirms likvidēja aizsprostu dienvidgala dabiskajā iztekā, tad ķērās pie lāpstām. Tomēr pagāja divi gadu desmiti birokrātijā, tika izstrādāts projekts kanāla rakšanai no Engures ezera ziemeļu daļas uz jūru pie "Kuģenieku" mājām Mērsragā, līdz to uzsāka tikai zināmajā gadā; pabeigšanu min arī 1843.g.

Engures ezers ir liels un sekls ezers Piejūras zemienēRuojas novada Mērsraga, Talsu novada Ķūļciema un  Engures novada  Engures  pagastos. Tātad gan KURZEMĒ, gan ZEMGALĒ. Lagūnas izcelsmes ezers radies kā atkāpušās jūras joma, tagad to no Rīgas līča atdala 1,5 - 2,5 km plata kāpu josla. Pēc virsmas platības Engures ezers ir 3. lielākais ezers Latvijā. Sateces baseins 644 km². Ezerā ietek 12 lielākas un mazākas teces, bet iztek viens kanals. Šobrīd ezera dziļums nepārsniedz 2,1 m, vidējais dziļums ir tikai 0,40 m. Gultne smilšaina, granšaina, ar dolomīta šķembām, to pārklāj biezs dūņu slānis, vietām līdz 6 m biezas sapropeļa  iegulas. Krasti lēzeni, pašu ezera spoguli reti kur var redzēt. Lai radītu atklātu krasta ainavu, vairākās vietās krasts tiek noganīts. Ezers stipri aizaudzis. Rietumu malā - plašs niedrēm aizaudzis staignājs Grebis (arī Grebju jeb Grebļu pussala). Spriežot pēc 19.gs. kartēm ezera kontūra ir krietni mainījusies. Kanāls pazemināja ezera līmeni par 1,5 metru, un platību par 9 km². Tieši Grebja pussala, lai gan nav sauszeme, ticams ka veidojusies no jaunākā-lauksaimniecības laikmeta upju sanesām - tāda kā savdabīga ārējā delta (nav grūti pārbaudāms). Dabiski ezers notecēja dabiskā virzienā no šaurā gala uz līci pie Engures, kur tagad Vecupe. Sastopamas 16 sugu zivis. Ezers ir bagāts ar putniem, ligzdo daudzu sugu ūdensputni, tai skaitā vairākas retas un aizsargājamas putnu sugas. Vairākās vietās piekrastē izveidoti putnu vērošanas torņi. Nosaukuma izcelsme tas pats zutis (Anguilla fluviatilis). Ezera ziemeļu galā nosaukums zīmīgs - `kaņiere`.

shema no grāmatas A. Priedītis, Ar makšķeri Latvijas psr upēs, 1960.g.

Engures ezers un tā apkārtne iekļauta Engures ezera dabas parkā. Ezera austrumu piekrastē atrodas ornitoloģisko pētījumu centrs. Daļā ezera atļauta makšķerēšana, piekrastē vairākas laivu bāzes. Niedru pļaušana.

Pēc kanāla sekas - atklājās 0,5 līdz 1 kilometru plata zemes strēle. Ezera rietumu daļā augsne bija auglīga, bet austrumu malā atklājās tikai neauglīga jūras smilts. Līdz kanāla izrakšanai ezerā bija tikai viena sala - Stintsala (Lielā sala). Pazeminot ūdens līmeni, parādījās jaunas salas. Ezera seklākajās vietās veidojās tā sauktās slīkšņu pļavas - Krievragsēklis, Kārklājs, Partizāņu krūmi, Pasaules krūmi, Cīšķens -, kur vietējie zemnieki pļāva niedres un grīšļu sienu. Arī dziļākajām vietām ezerā ir doti nosaukumi - Laides, Salas, Vecdzedru, Bērzciema un Melnraga dziļumi. (Tukuma mūzeja novadpētnieciskie materiāli). `grebis` - zemūdens pļava.

Engures ezera sateces baseinu veido vairākas upes, kuru augšgalu iztekas veidojas Ziemeļkurzemes augstienes augstākajā daļā, Vanemas pauguraines 30 km garā loka iekšpusē, tā rīta puses nogāzē, ūdensšķirtne ar Ventas pietekas Abavas baseinu. Kritums līdz ar to liels - no vidēji 150 m vjl. līdz Piejūras zemienei 10 km distancē, un tikpat vēl līdz ezeram. * shēmā vēsturiskajā kļūda - Irves baseins sākas tālāk ZR. 

Lielākās pietekas virzienā pa Saulei no Dienvidiem līdz Ziemeļ-Austrumiem -

(D) -Melnupe; (DR) - Kalnupe20 //PLAUŠUPE; Jurģupe //KAZES UPE /Bērģupe; +Jērķene; +Liekņa); Dursupe28; (R) -Dzedrupe9; Ķīšupe; (ZR) Krievraggrāvis; NOTEKA (ZA) -Mērsraga kanāls;          X Engures upe - Vecupe;             Nejaukt ar Enguri -Usmas ez. noteku.


 Engures ezera dabas parks -
  saite dabas aizsardzības pārvaldes vietnē;

Savvaļas lielajie zālēdāji, putnu vērošanas torņi un orhideju taka -  
Grāmatas Engures ekoreģions vāks ar saiti uz anotāciju
Grāmata - zinātnisku pētījumu apkopojums, 
tiem, kam patīk izzināt "dziļākos ūdeņus",
 un kas nebaidās no jauniem terminiem. 
(LU akadēmiskais apgāds, 2013). Anotācija lasītava/uzkrājums.
 VĒRTUMI krastos -
Dzeltenās priedes; 
Ciemitu goba;
Līdumnieku Velna pēda;
Galtenes Svētavots; 
Svētmeitas akmens;
Velna akmens Mērsragā;

Svētki uz Engures ezera, Talsu Balss 1936.g.
Izglītības biedrība „Dzelme" sarīko svētdien,19 jūlijā uz skaistâs Engures ezera saliņas „Apaļrova" pīļu medību sesonas atklāšanas svētkus. Programā ari volejballes saspēle starp Mērsraga, Dursupes un Dzedru komandām. Sekojošā ballē spēlēs 2 iecienītie pūtēju orķestri: Ķūļciema — Kampara, Sēņu — Kniploka vadībā. Bez tam vēl uguņošana. Svētku sākums pl. 16. Pl. ,5 no Dzedrupes gala aties zaļumiem greznotas motorlaivas un mazās laiviņas mūzikas pa vadībā uz svētku vietu. No Ķūļciema krasta puses uz svētku vietu satiksme ar laiviņām katrā laikā. Svētku vietā izīrēs laiviņas iz braukumiem pa ezeru. Tīrais atlikums Uzvaras laukuma būvei.

Patreiz atšķirtā lapa ir kā PARAUGS, kādas ziņas iespējams sasmelt par teju vai ikvienu Dzimtenes straumīti.


Pelčupe pārvērsta par novadkanālu ar nosaukumu Vecā Pelčupe, tai līdzās atzars Jaunā Pelčupe. Kopā radies par Ķūļciema polderi saukts apvidus.

Dzedrupe ir Engures ezera baseina ūdeņainākā upe. `dzedrs` nozīmē auksts, vēss. Tātad avotaina? 

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.
kanālskm² 
km³

 DZEDRUPE9 (20) 

sateka 
 1/2 266,1  0,04

Upe veidojas satekot Žurnikai un Jādekšai Ķūļciema pagastā, Piejūras zemienes Engures līdzenumā. Vairāk par 6/10 baseina aizņem meži, arī purvi. Pirmā regulētā upe Engures ezera baseinā 1914.g. kopumā regulēta 4,5 km garā posmā. (Z.G.95) Iespējams arī no šī gada Žurnikā ievadīta agrākā GRĪVAS (saite uz /MazJūŗa) pieteka Odre //Šķēde, līdz ar ko sākās gadsimtu garš ūdeņu nosaukumu mudžeklis. 

Lielākās pietekas - >Jādekša + <Žurnika (>Šķēde /Odre; <Mazdursupe; <Ziemeļvalks); 

Jādekša, augštecē — Nurmuižupīte, vidustecē — Meņģupīte, Pļavupe. Dzedrupes > labā satekupe sākas Vanemas paugurainē, šķērso Dundagas pacēlumu, Talsu novadā

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.

km² 
km³

 JĀDEKŠA 17Pļavupe 
      66,3  

Sākas Vanemas pauguraines pauguraines augstākajā daļā, Talsu paugurmasīvā pie Laucienes pansionāta. Plūst ziemeļu—ziemeļrietumu virzienā šķērsojot Dundagas pacēluma D galu, lejtecē — pa Engures līdzenumu. Atsevišķos posmos upes gultne pārrakta, regulēta. Pie Jādekšām, saplūstot ar Žurnikupi, veido Dzedrupi. Krastā apdzīvotās vietas Lauciene un Pļavas, kurās uz upes izveidoti dīķi (Pļavu ezers un Nurmuižas Lielais un Mazais dīķis. 

Lielākās pietekas ir > Diemestgrāvis un < Mellupīte. 

Žurnika ir Dzedrupes < kreisā satekupe Piejūras zemienes engures līdzenumā. 

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.
kanālskm² 
km³

 ŽURNIKA 11      100 % papildināta ar Šķēdi

 Sākas krūmainos grāvjos tuvu Grīvas upes > satekupei Šķēdei pie Upīšu mājām samērā līdzenā apvidū. Pirmās lielmeliorācijas rezultātā (1939) Šķēde ievadīta jaunā gultnē uz Dursupi. Lielākā dabiskā pieteka > Okte; mazāka Vada!;

Okte sākas novadgāvju žuburā starp Okti un Laucieni, tek 11 km..., pietek Ķoku Diemests. 

ŠĶĒDE augšgalā Odre, ir 23 km gara Žurnikas augšgala pieteka Dzerdupes baseinā Vanemas paugurainē. 

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.
kanālskm² 
km³

ŠĶĒDE 23 75 ?    16,89 km137 ?0,033 ?

Upes iztekas veidojas Ziemeļkurzemes augstienes Vanemas pauguraines augstākajā daļā, Talsu paugurmasīvā. Līdz kādam 20.gs. sākuma gadam Šķēde bija pilntiesīga Grīvas (Uguņupes) satekupe, no > labās puses. Pagaidām neskaidru iemeslu dēļ, tā tiek pierakta Žurnikas augšgalam un papildina "zušu ezera" valgumu.  Līdz Vandzenei kanalizēta, lejāk līkumo izteiktā ielejā. Arī lejtece plašā mežu masīvā regulēta. Šķēdes ciemā ūdenskrātuve. Pietekas <Ziemeļvalks; <Alkšņu upīte //Alkšņvalks; {Nastupīte}; 

Dursupe, vidustecē arī Boles upe, Jeidas upe, Kažupe, lejtecē arī Skujupe, Spilva, Vanemas paugurainē. 
pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.

km² 
km³

 DURSUPE 28 85      111,7 0,0265garākā ezera baseinā

 Engures ezera pieteka Talsu un Tukuma novados, 8 km garumā ir novadu robeža. Sākas Laucienes pagasta dienvidaustrumos mežā, augštecē plūst pa labi iekultivēto  Vanemas pauguraini. Vidustecē un lejtecē plūst pa mežaino Engures līdzenumu Piejūras zemienē, ietek Engures ezerā uz dienvidiem no Grebja pussalas. Apdzīvotās vietas krastos ir Dursupe un Jaunpļavas. Dursupē pie bijušās muižas izveidots dzirnavezers; dzirnavas hronikās minētas jau 1571. gadā. Pie Jaunpļavām upē ir vienīgais hidroloģiskais postenis Engures ezera baseinā.

 Lielākās pietekas ir > Oksle (14 km), > Sviķu strauts 5 , Raudziņu grāvis, < Mazdursupe 8; <Briežakroga strauts;

VĒRTUMI BASEINĀ - Galtenes svētavots Oksles < krastā, - vietnē ancentsites.eu 

Oksle (augštecē Zventes upe, vidustecē Balgales upe) ir Dursupes > labā pieteka Oksles pazeminājumā starp Talsu un Cēres paugurgrādām, Kandavas un Talsu novados. Iztece ūdensškirtnē ar Abavas > Bebrupi - pie Oksles ciema. Tek ziemeļaustrumu virzienā. Ietek Dursupē pie Lācīšu mājām. Oksli trīs reizes šķērso valsts autoceļš V1431 (Kandavas stacija–Oksle–Dursupe), kā arī autoceļš P128 (Sloka—Talsi). Tās krastos atrodas GalteneBalgale

Sviķu strauts ir (2,5 km) Dursupes > labā pieteka Talsu novadā. Izteka - uz dienvidiem no Balgales. Tek austrumu-ziemeļaustrumu virzienā. Pašā lejtecē uzņem (?) daļu no Smildziņstrauta ūdeņiem. Caurtek Podiņu dīķi un Kannenieku dīķi. Ietek Dursupē starp Spilvetnieku un Cukuriņu mājām. Sviķu strautu šķērso valsts autoceļš P128 (Sloka—Talsi). 

Mazdursupe ir 2,5 km garš novadgrāvis kā Dursupes < kreisā pieteka Talsu novadā. Sākas uz Balgales un Laucienespagastu robežas, satekot Vārngrāvim un Sēņgrāvim. Plūst caur Fridriķmuižas jeb Spirdzinieku leju, gultne visā garumā pārrakta un regulēta. Ietek Dursupē lejpus Dursupes ciema. 

Kuldīgas rajona laikraksts aicina Vaļasbrīdī ceļot - "Ar Ziemeļkursas dabu sīkāk var iepazīties Jāņupītes dabas takā starp Brizuli un Dzirciemu. Tā ir nepilnu kilometru gara, taču tajā sīki apskatāmi un izpētāmi visi meža augšanas un attīstības posmi".

Kalnupe20 //Plau(š)upe, no Plieņu grēdas, ar daudziem posmu nosaukumiem,

tostarp augšgalā no Dzirciema ezera Jāņupīte, kuras Kolterkalna krastos meža izziņas taka. Rideļu dzirnezers. Forma `plaužupe` liecina par zivs nosaukumu - plaudis - (Abramis brama), bijusi saimniecība Pļauši. Pietekas - (<Silupīte /Jāņupīte, /Klankšupe (>Baznīclejas strauts; >Ķilmupe -Rindzeles ez.); Lietuvā ir vairāki vietvārdi ar šo sakni, arī kāda upīte Sventājas baseinā.

KAZES UPE /Jurģupe veidojas Vanemas pauguraines Plieņu grēdā, > Jērķenei ar < Liekņu satekot Piejūras zemienes Engures līdzenumā

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.

km² 
km³

 KAZES UPE 11Jurģene
(63)     67,1  Pelecus cultratus

Lielāko daļu plūst pa mežiem. Viena no tīrākajām upēm Engures ez. baseinā. Lejteci pēc mājvārda sauc par Bērģupi (Z.G.95). Ietek ezerā pa jaunizraktu kanālu - `Jurģupe` (Юргупе). Iepriekšējā Latvijas Republikā gan pamatnosaukums bija KAZES upe, Kaze. Šis nosaukums būtu atbilstošāks, jo atvasināts no zivs -`kaze`(Pelecus cultratus). Ko lai uzrunāju, kazi` atcerēsies kāds, kā radies `Jurģupes` vārds?!

Liekņa ir km gara Kazes < satekupe no Vanemas pauguraines Cēres paugurmasīva;

Melnupe (arī Melnupīte, augštecē - Čiekurupe) Plieņu grēdas D galā un Engures līdzenumā, Tukuma un Engures novados

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.

km² 
km³

 MELNUPE 13       16  

Sākas  pie Mazbrizules mežainā apvidū. Ietek Engures ezera purvainā dienvidu galā Piejūras zemienes Engures līdzenumā. Ielejā aug daudzas aizsargājamu augu sugas -parastā purvmite, orchidejas. Augšteces nosaukums Čiekurupe. Pie bijušā Čiekurkrogs (Veģkrogs) Melnupi šķērso valsts autoceļi P128 (Sloka—Talsi) un V1441(Rideļi–Engure), (eLD95, I.Eipurs). Kapēc reizēm Engurciemā vecupe tiek dēvēta par Melnupi? Pieļaujama versija ka tā agrāk kaut kādā veidā saplūdusi ar bijušo, dabisko Ezera noteku. Plašāk par veco Enguri skatat lūdzu sadaļā /mazjūra.

JS logo ar saiti uz kartes produktu


KARTES - Izdevniecība "Jāņa Sēta" Kuldīgas, Tukuma novads, 2015; karte mērogā 1 : 75 000 (750 metri centimetrā);


Viss Engures ezera //Mērsraga kanāla baseins -virzienā pa Saulei no Dienvidiem līdz Ziemeļ-Austrumiem - 

(D)-Melnupe; (DR)- Kalnupe20 //Plaušupe /Jāņupīte (<Silupīte (>Klankšupīte, >Ķilmupe) >Baznīclejas str.); Kazes upe /Юргупе /Bērģupe (>Jērķene /Melčupe; <Kalnupe6 //Plaušupe /Liekņa (>Kraujas upīte+ <Vecmuižas upe; >Akmeņupīte));  Dursupe28 (<Mazdursupe2,3 (>Vārngrāvis; >Sēņgrāvis); >Oksle14; >Sviķu`strauts; >Smildziņstrauts; <Diemests; <Briežkrogstrauts; >Smilšu strauts; <Raudziņu grāvis; >Mellnupīte); Grunču grāvis; Alksnejgrāvis; Čekstgrāvis; (R)- Dzedrupe9 /Pļavupe (>Jādekša (>Diemestgrāvis; <Mellupīte6); +<Šķēde20 /Odre /Žurnikupe (<Ziemeļvalks; <Vada //Alkšņvalks); >Okte (>Mazokte)); Ķīšupe; (ZR)-Pelču upe, >Vecā Pelču upe; (ZA)-Mērsraga kanāls;

bijusī noteka - Engures upe /Baltupe /Vecupe ?Melnupe (kļūdaini rakstos);    neskaidri - Dzerdupes Atteka (1935TV); Pēlčupe (1964)

SĀKUMS / SARUNAS / KARTE / ZIŅU PŪRS / LASĪTAVA / VIDRŪPE / SAZIŅAI / UZ AUGŠU


Ja tomēr meklētais ūdens neatradās - RAKSTI,- un pēc dienas vajadzīgais būs klāt!

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.

km² 
km³

           


Še redzamā lapa ir mans melnraksts par tēmu "dzimtās zemes upes". Ja gaidītu skaistu pabeigtu, nesagaidītu. Ai. Liepiņš

Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.

 .