Engures ezera baseins ~             PAPILDINĀTS-26.12.2016.

ar sateces avotiem -  Ķīšupe; Kraujas upīte; Akmeņupīte; Pelču upe; Plaužupe; Jādekša; Žurnikupe; Oksle; Liekņa; Jērķene; Kazes upe; Kalnupe; Melnupe; Odre; 

Kopš 1842. gada Engures upīte nogriezta no sava ezera caur Mērsraga kanāla izveidi...       Nejaukt ar Enguri -Usmas ez. noteku.

Engures ezera sateces baseina shēma-Dabiski tā notecēja dabiskā virzienā no šaurā gala uz līci pie Engures.

Engures ezers ir liels un sekls ezers Piejūras zemienēRuojas novada  Mērsraga, Talsu novada Ķūļciema un Engures novada  Engures  pagastos. Tātad gan KURZEMĒ, gan ZEMGALĒ. Lagūnas  izcelsmes ezers radies kā atkāpušās jūras joma, tagad to no Rīgas līča  atdala 1,5 - 2,5 km plata kāpu josla. Pēc virsmas platības Engures ezers ir 3. lielākais ezers Latvijā. Sateces baseins 644 km². Ezerā ietek 12 lielākas un mazākas teces, bet iztek  Mērsraga kanāls, kurš tika izrakts 1842. gadā, pazeminot ezera līmeni par 1,5 metriem, un platību par 9 km² . Šobrīd ezera dziļums nepārsniedz 2,1 m, vidējais dziļums ir tikai 0,40 m. Gultne smilšaina, granšaina, ar dolomīta šķembām, to pārklāj biezs dūņu slānis, vietām līdz 6 m biezas sapropeļa  iegulas. Krasti lēzeni, pašu ezeru reti kur var redzēt. Lai radītu atklātu krasta ainavu, vairākās vietās krasts tiek noganīts. Ezers stipri aizaudzis. Rietumu malā - plašs niedrēm aizaudzis staignājs Grebis (arī Grebju jeb Grebļu pussala). Sastopamas 16 sugu zivis. Ezers ir bagāts ar putniem, ligzdo daudzu sugu ūdensputni, tai skaitā vairākas retas un aizsargājamas putnu sugas. Vairākās vietās piekrastē izveidoti putnu vērošanas torņi.

Engures ezers un tā apkārtne iekļauta Engures ezera dabas parkā. Ezera austrumu piekrastē atrodas ornitoloģisko pētījumu centrs. Daļā ezera atļauta makšķerēšana, piekrastē vairākas laivu bāzes. Niedru pļaušana.

shema no grāmatas A. Priedītis, Ar makšķeri Latvijas psr upēs, 1960.g.

Lielākās pietekas virzienā pa Saulei no Dienvidiem līdz Ziemeļ-Austrumiem -

(D) -Melnupe; (DR) - Kalnupe20 //PLAUŠUPE; Jurģupe //KAZES UPE /Bērģupe; >Jērķene; <Liekņa); Dursupe28 (>Oksle14); (R) -Dzedrupe9; Ķīšupe; (ZR) - Pelču upe; Krievraggrāvis; Alksnāju grāvis.; NOTEKA (ZA) -Mērsraga kanāls; X Engures upe - Vecupe;


 Engures ezera dabas parks - saite dabas aizsardzības pārvaldes vietnē;

Savvaļas lielajie zālēdāji, putnu vērošanas torņi un orhideju taka -  
Grāmatas Engures ekoreģions vāks ar saiti uz anotācijuGrāmata - zinātnisku pētījumu apkopojums, tiem, kam patīk izzināt "dziļākos ūdeņus",
 un kas nebaidās no svešiem terminiem.
(LU akadēmiskais apgāds, 2013). Anotācija 
lasītava/uzkrājums.
 VĒRTUMI krastos -
Dzeltenās priedes; Ciemitu goba;
Līdumnieku Velna pēda;
Galtenes Svētavots; Svētmeitas akmens;
Velna akmens Mērsragā;

Svētki uz Engures ezera, Talsu Balss 1936.g.
Izglītības biedrība „Dzelme" sarīko svētdien,19 jūlijā uz skaistâs Engures ezera saliņas „Apaļrova" piļu medibu sesonas atklāšanas svētkus. Programā ari volejballes saspēle starp Mērsraga, Dursupes un Dzedru komandām Sekojošā ballē spēlēs 2 iecienītie pūtēju orķestri: Ķūļciema — Kampara, Sēņu — Kniploka vadībā. Bez tam vēl uguņošana. Svētku sākums pl. 16. Pl. ,5 no Dzedrupes gala aties zaļumiem greznotas motorlaivas un mazās laiviņas mūzikas pa vadībā uz svētku vietu. No Ķūļciema krasta puses uz svētku vietu satiksme ar laiviņām katrā laikā. Svētku vietā izīrēs laiviņas iz braukumiem pa ezeru. Tīrais atlikums Uzvaras laukuma būvei.

Patreiz atšķirtā lapa ir kā PARAUGS, kādas ziņas iespējams sasmelt par teju vai ikvienu Dzimtenes straumīti.

Dzedrupe ir Engures ezera baseina ūdeņainākā upe. `dzedrs` nozīmē auksts, vēss. Tātad avotaina?

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.
kanālskm² 
km³

 DZEDRUPE9 (20) 

sateka
 1/2 266,1  0,04

Upe veidojas satekot Žurnikai un Jādekšai Ķūļciema pagastā, Piejūras zemienes Engures līdzenumā. Vairāk par 6/10 baseina aizņem meži, arī purvi. Pirmā regulētā upe Engures ezera baseinā 1914.g. kopumā regulēta 4,5 km garā posmā. (Z.G.95) Iespējams arī no šī gada Žurnikā ievadīta agrākā GRĪVAS (saite uz /MazJūŗa) pieteka Odre //Šķēde, līdz ar ko sākās gadsimtu garš ūdeņu nosaukumu mudžeklis.

Lielākās pietekas - >Jādekša +<Žurnika (>Odre /Šķēde; >Oksle14; <Mazdursupe; <Ziemeļvalks);

Žurnika ir Dzedrupes < kreisā satekupe.

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.
kanālskm² 
km³

 ŽURNIKA 20 75 3,8    16,89 km137 0,033 

Upes baseins atrodas Vanemas paugurainē. Sākas novadgāvju žuburā starp Okti un Laucieni. Pirmās lielmeliorācijas rezultātā pievienota agrākā Grīvas satekupe Šķēde, kura arī līdz Vandzenei kanalizēta, lejāk līkumo izteiktā ielejā. Arī lejtece plašā mežu masīvā regulēta. Šķēdes ciemā ūdenskrātuve. Lielākā pieteka > Okte; <Ziemeļvalks; <Alkšņu upīte; {Nastupīte};

Jādekša, augštecē — Nurmuižupīte, vidustecē — Meņģupīte, Pļavupe. Dzedrupes > labā satekupe Talsu novadā.

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.

km² 
km³

 JĀDEKŠA 17Pļavupe
      66,3  

Sākas Vanemas pauguraines nogāzē pie Laucienes pansionāta. Plūst ziemeļu—ziemeļrietumu virzienā pa Ziemeļkursas augstieni, lejtecē — pa Engures līdzenumu. Atsevišķos posmos upes gultne pārrakta, regulēta. Pie Jādekšām, saplūstot ar Žurnikupi, veido Dzedrupi. Lielākās pietekas ir Diemestgrāvis (labā) un Mellupīte (kreisā). Krastā apdzīvotās vietas Lauciene un Pļavas, kurās uz upes izveidoti dīķi (Pļavu ezers un Nurmuižas Lielais un Mazais dīķis.

Dursupe, vidustecē arī Boles upe, Jeidas upe, Kažupe, lejtecē arī Skujupe, Spilva.

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.

km² 
km³

 DURSUPE 28 85      111,7 0,0265garākā ezera baseinā

 Engures ezera pieteka Talsu un Tukuma novados, 8 km garumā ir novadu robeža. Sākas Laucienes pagasta dienvidaustrumos mežā, augštecē plūst pa labi iekultivēto Vanemas pauguraini. Vidustecē un lejtecē plūst pa mežaino Engures līdzenumu Piejūras zemienē, ietek Engures ezerā uz dienvidiem no Grebja pussalas. Apdzīvotās vietas krastos ir Dursupe un Jaunpļavas. Dursupē pie bijušās muižas izveidots dzirnavezers; dzirnavas hronikās minētas jau 1571. gadā. Pie Jaunpļavām upē ir vienīgais hidroloģiskais postenis Engures ezera baseinā.

 Lielākās pietekas ir Oksle (14 km), Sviķu strauts (5 km; labās), Raudziņu grāvis, Mazdursupe (8 km; kreisās). Briežakroga strauts;

VĒRTUMI BASEINĀ - Galtenes svētavots Oksles < krastā, - vietnē ancentsites.eu

Kalnupe20 //Plau(š)upe, ar daudziem nosaukumiem, tostarp augšgalā Jāņupīte, kuras krastos meža izziņas taka. Forma `plaužupe` liecina par zivs nosaukumu - plaudis - (Abramis brama). (<Silupīte (>Klankšupīte; >Baznīclejas strauts; >Ķilmupe);

Kuldīgas rajona laikraksts aicina Vaļasrbīdī ceļot - "Ar Ziemeļkursas dabu sīkāk var iepazīties Jāņupītes dabas takā starp Brizuli un Dzirciemu. Tā ir nepilnu kilometru gara, taču tajā sīki apskatāmi un izpētāmi visi meža augšanas un attīstības posmi."

KAZES UPE /Jurģupe veidojas satekot > Jērķenei ar < Liekņu, Piejūras zemienes Engures līdzenumā.

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.

km² 
km³

 KAZES UPE 11(Юргупе)(63)     67,1  Pelecus cultratus

Lielāko daļu plūst pa mežiem. Viena no tīrākajām upēm Engures ez. baseinā. Lejteci pēc mājvārda sauc par Bērģupi (Z.G.95). Ietek ezerā pa jaunizraktu kanālu - `Jurģupe` (Юргупе). Iepriekšējā Latvijas Republikā gan pamatnosaukums bija KAZES upe, Kaze. Šis nosaukums būtu atbilstošāks, jo atvasināts no zivs -`kaze`(Pelecus cultratus). Ko lai uzrunāju, kazi atcerēsies kāds, kā radies `Jurģupes` vārds?! 

Melnupe (arī Melnupīte, augštecē - Čiekurupe) ir Engures ezerā ietekoša upe Tukuma un Engures novados

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.

km² 
km³

 MELNUPE 13  8     16  

Ietek no Engures līdzenuma Engures ezera purvainā dienvidu galā. Sākas pie Mazbrizules mežainā apvidū. Ielejā aug daudzas aizsargājamu augu sugas -parastā purvmite, orchidejas. Augšteces nosaukums Čiekurupe. Pie bijušā Čiekurkrogs (Veģkrogs) Melnupi šķērso valsts autoceļi P128 (SlokaTalsi) un V1441 (Rideļi–Engure). (eLD95, I.Eipurs). Kapēc reizēm Engurciemā vecupe tiek dēvēta par Melnupi? Pieļaujama versija ka tā kaut kādā veidā saplūdusi ar bijušo, dabisko Ezera noteku. 

JS logo ar saiti uz kartes produktu


KARTES - Izdevniecība "Jāņa Sēta" Kuldīgas, Tukuma novads, 2015; karte mērogā 1 : 75 000 (750 metri centimetrā);


Viss Engures ezera //Mērsraga kanāla baseins -virzienā pa Saulei no Dienvidiem līdz Ziemeļ-Austrumiem - 

(D)-Melnupe; (DR)- Kalnupe20 //Plaušupe /Jāņupīte (<Silupīte (>Klankšupīte, >Ķilmupe) >Baznīclejas str.); Kazes upe /Юргупе /Bērģupe (>Jērķene /Melčupe; <Kalnupe6 //Plaušupe /Liekņa (>Kraujas upīte+ <Vecmuižas upe; >Akmeņupīte));  Dursupe28 (<Mazdursupe2,3 (>Vārngrāvis; >Sēņgrāvis);  >Oksle14; >Sviķu`strauts; >Smildziņstrauts; <Diemests; <Briežkrogstrauts; >Smilšu strauts; <Raudziņu grāvis; >Mellnupīte); Grunču grāvis; Alksnejgrāvis; Čēkstgrāvis; (R)-Dzedrupe9 /Pļavupe (>Jādekša (>Diemestgrāvis; <Mellupīte6); +<Šķēde20 /Odre /Žurnikupe (<Ziemeļvalks; <Alkšņvalks)  >Okte (>Mazokte)); Ķīšupe; (ZR)-Pelču upe, >Vecā Pelču upe; (ZA)-Mērsraga kanāls;

bijusī noteka - Engures upe /Baltupe /Vecupe ?Melnupe (kļūdaini rakstos);    neskaidri - Dzerdupes Atteka (1935TV); Pēlčupe (1964)


Ja tomēr meklētais ūdens neatradās - RAKSTI,- un pēc dienas vajadzīgais būs klāt!

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.

km² 
km³

           


Še redzamā lapa ir mans melnraksts par tēmu "dzimtās zemes upes". Ja gaidītu skaistu pabeigtu, nesagaidītu. Ai. Liepiņš

Šeit es varu ievadīt gan tekstu, gan ievietot attēlus un tabulas, ja ir tāda nepieciešamība. A. L.

Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.

 .